Šlēsviga-Holšteina un Baltijas jūra

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Šlēsviga-Holšteina un Baltijas jūra

Šlēsviga-Holšteina vs. Baltijas jūra

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos. Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Arhipelāgs

Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.

Šlēsviga-Holšteina un Arhipelāgs · Arhipelāgs un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Šlēsviga-Holšteina un Austrumprūsija · Austrumprūsija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Ķīles kanāls

Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.

Šlēsviga-Holšteina un Ķīles kanāls · Baltijas jūra un Ķīles kanāls · Redzēt vairāk »

Ķīles līcis

Ķīles līcis plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.

Šlēsviga-Holšteina un Ķīles līcis · Baltijas jūra un Ķīles līcis · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Šlēsviga-Holšteina un Dānija · Baltijas jūra un Dānija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Šlēsviga-Holšteina un Eiropa · Baltijas jūra un Eiropa · Redzēt vairāk »

Fēmarna

Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.

Šlēsviga-Holšteina un Fēmarna · Baltijas jūra un Fēmarna · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Šlēsviga-Holšteina un Hanzas savienība · Baltijas jūra un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Šlēsviga-Holšteina un Jitlande · Baltijas jūra un Jitlande · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Šlēsviga-Holšteina un Lībeka · Baltijas jūra un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lībekas līcis

Lībekas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.

Šlēsviga-Holšteina un Lībekas līcis · Baltijas jūra un Lībekas līcis · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Šlēsviga-Holšteina un Ledus laikmets · Baltijas jūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Šlēsviga-Holšteina un Otrais pasaules karš · Baltijas jūra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Šlēsviga-Holšteina un Vācija · Baltijas jūra un Vācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļjūra · Baltijas jūra un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »