Satura rādītājs
53 attiecības: Arhipelāgs, Augstais purvs, Austrumprūsija, Šlēsviga (pilsēta), Šlēsviga (zeme), Ķīle, Ķīles kanāls, Ķīles līcis, Baltijas jūra, Biosfēras rezervāts, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dabas liegums, Dabas parks, Dāņi, Dānija, Dienvidslāvija, Eiropa, Elba, Fēmarna, Flensburga, Franku valsts, Frīzi, Hamburga, Hanzas savienība, Hedebija, Helgolande, Holšteina, Jitlande, Lībeka, Lībekas līcis, Līcis, Ledus laikmets, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mihaels fon der Heide, Nacionālais parks, Obodrīti, Oldenburga, Otrais pasaules karš, Pomerānija, Rietumvācija, Sakši, Suverēno valstu uzskaitījums, Turki, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vatu jūra, Vācija, Vācijas federālās zemes, Viborga, ... Izvērst indekss (3 vairāk) »
- Vācijas federālās zemes
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Arhipelāgs
Augstais purvs
Purva sfagnu veģetācija, Šumava Augstais purvs jeb sūnu purvs jeb oligotrofais purvs ir viens no purvu veidiem.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Augstais purvs
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Austrumprūsija
Šlēsviga (pilsēta)
Šlēsviga jeb Šlēzviga ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (pilsēta)
Šlēsviga (zeme)
Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (zeme)
Ķīle
Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ķīle
Ķīles kanāls
Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls ir garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ķīles kanāls
Ķīles līcis
Ķīles līcis plašs līcis Baltijas jūras rietumos, daļa no Beltu jūras.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ķīles līcis
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Baltijas jūra
Biosfēras rezervāts
2007. gadā. Biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā atrodas starptautiskas nozīmes ainavas un ekosistēmas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Biosfēras rezervāts
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Centrāleiropas vasaras laiks
Dabas liegums
Dabas liegums ir aizsargājama dabas teritorija.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dabas liegums
Dabas parks
Dabas parks ir aizsargājamā dabas teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dabas parks
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dāņi
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dānija
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Dienvidslāvija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Eiropa
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Elba
Fēmarna
Fēmarna ir Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas zemē ietilpstoša sala Baltijas jūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Fēmarna
Flensburga
Flensburga (lejas sakšu: Flensborg, ziemeļfrīzu: Flansborj, dienvidjitlandiešu: Flensborre) ir neatkarīga pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Flensburga
Franku valsts
Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Franku valsts
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Frīzi
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hamburga
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hanzas savienība
Hedebija
Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Hedebija
Helgolande
Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Helgolande
Holšteina
Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Holšteina
Jitlande
Jitlande ir pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Jitlande
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Lībeka
Lībekas līcis
Lībekas līcis ir jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumos Vācijas piekrastē, daļa no lielākā Mēklenburgas līča.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Lībekas līcis
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Līcis
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ledus laikmets
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Lejassaksija
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mihaels fon der Heide
Mihaels fon der Heide (Michael von der Heide; dzimis Omdenē, Šveicē) ir šveiciešu popmūziķis, dziedātājs un aktieris.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Mihaels fon der Heide
Nacionālais parks
Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Nacionālais parks
Obodrīti
Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Obodrīti
Oldenburga
Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Oldenburga
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Otrais pasaules karš
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Pomerānija
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Rietumvācija
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Sakši
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Suverēno valstu uzskaitījums
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Turki
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Vatu jūra
Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vatu jūra
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācija
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Vācijas federālās zemes
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Viborga
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Viduslaiki
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļjūra
Zilte
Zilte (frīzu: Söl) ir lielākā Vācijas sala Ziemeļjūrā.
Skatīt Šlēsviga-Holšteina un Zilte
Skatīt arī
Vācijas federālās zemes
- Šlēsviga-Holšteina
- Bavārija
- Berlīne
- Brandenburga
- Brēmene (federālā zeme)
- Bādene-Virtemberga
- Hamburga
- Hesene
- Lejassaksija
- Mēklenburga-Priekšpomerānija
- Reinzeme-Pfalca
- Saksija
- Saksija-Anhalte
- Tīringene
- Vācijas federālās zemes
- Ziemeļreina-Vestfālene
- Zāra (zeme)
Zināms kā Šlezviga, Šlezviga Holšteina, Šlezviga-Holšteina, Šlēsviga - Holšteina, Šlēzviga - Holšteina, Šlēzviga-Holšteina.