Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Žemaitija un Žemaitijas fogteja
Žemaitija un Žemaitijas fogteja ir 25 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Žemaitijas kunigaitija, Dainava (zeme), Durbes kauja, Embūtes kauja (1244), Grunvaldes kauja, Jagailis, Karšuva, Klaipēda, Kurši, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Melnas līgums, Mindaugs, Nevēža, Otrais Ziemeļu karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Rietava, Saliņas miera līgums, Saules kauja, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis.
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija · Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija ·
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Dainava (zeme) un Žemaitija · Dainava (zeme) un Žemaitijas fogteja ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Durbes kauja un Žemaitija · Durbes kauja un Žemaitijas fogteja ·
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Embūtes kauja (1244) un Žemaitija · Embūtes kauja (1244) un Žemaitijas fogteja ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Žemaitija · Grunvaldes kauja un Žemaitijas fogteja ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Žemaitija · Jagailis un Žemaitijas fogteja ·
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Karšuva un Žemaitija · Karšuva un Žemaitijas fogteja ·
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Klaipēda un Žemaitija · Klaipēda un Žemaitijas fogteja ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Žemaitija · Kurši un Žemaitijas fogteja ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Žemaitija · Lietuvas lielkņaziste un Žemaitijas fogteja ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Žemaitija · Livonija un Žemaitijas fogteja ·
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Melnas līgums un Žemaitija · Melnas līgums un Žemaitijas fogteja ·
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Mindaugs un Žemaitija · Mindaugs un Žemaitijas fogteja ·
Nevēža
Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.
Nevēža un Žemaitija · Nevēža un Žemaitijas fogteja ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Otrais Ziemeļu karš un Žemaitija · Otrais Ziemeļu karš un Žemaitijas fogteja ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitija · Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitijas fogteja ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Prūsija un Žemaitija · Prūsija un Žemaitijas fogteja ·
Rietava
Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.
Rietava un Žemaitija · Rietava un Žemaitijas fogteja ·
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Saliņas miera līgums un Žemaitija · Saliņas miera līgums un Žemaitijas fogteja ·
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Saules kauja un Žemaitija · Saules kauja un Žemaitijas fogteja ·
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Vācu ordeņa lielmestri un Žemaitija · Vācu ordeņa lielmestri un Žemaitijas fogteja ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Vācu ordenis un Žemaitija · Vācu ordenis un Žemaitijas fogteja ·
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Vītauts Dižais un Žemaitija · Vītauts Dižais un Žemaitijas fogteja ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Zemgaļi un Žemaitija · Zemgaļi un Žemaitijas fogteja ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Zobenbrāļu ordenis un Žemaitija · Zobenbrāļu ordenis un Žemaitijas fogteja ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Žemaitija un Žemaitijas fogteja ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Žemaitija un Žemaitijas fogteja
Salīdzinājums starp Žemaitija un Žemaitijas fogteja
Žemaitija ir 75 attiecības, bet Žemaitijas fogteja ir 59. Tā kā viņi ir kopīgs 25, Jaccard indekss ir 18.66% = 25 / (75 + 59).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Žemaitija un Žemaitijas fogteja. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
