Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija
Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija ir 30 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Arjogala, Šauļi, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Grunvaldes kauja, Jagailis, Karšuva, Kauņas guberņa, Kurši, Kursa (valsts), Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Melnas līgums, Otrais Ziemeļu karš, Palanga, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Raseiņi, Rietava, Saliņas miera līgums, Sēlija (zeme), Telši, Varņi, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Zemgaļi, Zemgale (valsts).
Arjogala
Arjogala ir pilsēta Lietuvā starp Ķēdaiņiem un Raseiņiem pie Dubīsas upes.
Arjogala un Žemaitija · Arjogala un Žemaitijas kunigaitija ·
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Šauļi un Žemaitija · Šauļi un Žemaitijas kunigaitija ·
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Žemaitija un Žemaitijas fogteja · Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija ·
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija · Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija ·
Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.
Žemaitija un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums · Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Žemaitija · Grunvaldes kauja un Žemaitijas kunigaitija ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Žemaitija · Jagailis un Žemaitijas kunigaitija ·
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Karšuva un Žemaitija · Karšuva un Žemaitijas kunigaitija ·
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Kauņas guberņa un Žemaitija · Kauņas guberņa un Žemaitijas kunigaitija ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Žemaitija · Kurši un Žemaitijas kunigaitija ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Žemaitija · Kursa (valsts) un Žemaitijas kunigaitija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žemaitija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žemaitijas kunigaitija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Žemaitija · Lietuvas lielkņaziste un Žemaitijas kunigaitija ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Žemaitija · Livonija un Žemaitijas kunigaitija ·
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Melnas līgums un Žemaitija · Melnas līgums un Žemaitijas kunigaitija ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Otrais Ziemeļu karš un Žemaitija · Otrais Ziemeļu karš un Žemaitijas kunigaitija ·
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Palanga un Žemaitija · Palanga un Žemaitijas kunigaitija ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitija · Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitijas kunigaitija ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Prūsija un Žemaitija · Prūsija un Žemaitijas kunigaitija ·
Raseiņi
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.
Raseiņi un Žemaitija · Raseiņi un Žemaitijas kunigaitija ·
Rietava
Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.
Rietava un Žemaitija · Rietava un Žemaitijas kunigaitija ·
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Saliņas miera līgums un Žemaitija · Saliņas miera līgums un Žemaitijas kunigaitija ·
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Sēlija (zeme) un Žemaitija · Sēlija (zeme) un Žemaitijas kunigaitija ·
Telši
Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Telši un Žemaitija · Telši un Žemaitijas kunigaitija ·
Varņi
Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.
Varņi un Žemaitija · Varņi un Žemaitijas kunigaitija ·
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Vācu ordeņa lielmestri un Žemaitija · Vācu ordeņa lielmestri un Žemaitijas kunigaitija ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Vācu ordenis un Žemaitija · Vācu ordenis un Žemaitijas kunigaitija ·
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Vītauts Dižais un Žemaitija · Vītauts Dižais un Žemaitijas kunigaitija ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Zemgaļi un Žemaitija · Zemgaļi un Žemaitijas kunigaitija ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Zemgale (valsts) un Žemaitija · Zemgale (valsts) un Žemaitijas kunigaitija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija
Salīdzinājums starp Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija
Žemaitija ir 75 attiecības, bet Žemaitijas kunigaitija ir 65. Tā kā viņi ir kopīgs 30, Jaccard indekss ir 21.43% = 30 / (75 + 65).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
