Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Žemaitija, Žemaitijas bīskapija, Žemaitijas kunigaitija, Grunvaldes kauja, Jagailis, Karšuva, Kazimirs IV Jagellons, Kurši, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Melnas līgums, Otrais Ziemeļu karš, Pagānisms, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Rietava, Saliņas miera līgums, Traķu kunigaitija, Traķu vaivadija, Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Viļņas kunigaitija, Viļņas vaivadija, Zemgaļi, 1411. gads, 1413. gads.
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Žemaitija un Žemaitijas fogteja · Žemaitija un Žemaitijas kunigaitija ·
Žemaitijas bīskapija
Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.
Žemaitijas bīskapija un Žemaitijas fogteja · Žemaitijas bīskapija un Žemaitijas kunigaitija ·
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija · Žemaitijas kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Žemaitijas fogteja · Grunvaldes kauja un Žemaitijas kunigaitija ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Žemaitijas fogteja · Jagailis un Žemaitijas kunigaitija ·
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Karšuva un Žemaitijas fogteja · Karšuva un Žemaitijas kunigaitija ·
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Kazimirs IV Jagellons un Žemaitijas fogteja · Kazimirs IV Jagellons un Žemaitijas kunigaitija ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Žemaitijas fogteja · Kurši un Žemaitijas kunigaitija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Žemaitijas fogteja · Lietuvas lielkņaziste un Žemaitijas kunigaitija ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Žemaitijas fogteja · Lietuvas valsts vadītāji un Žemaitijas kunigaitija ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Žemaitijas fogteja · Livonija un Žemaitijas kunigaitija ·
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Melnas līgums un Žemaitijas fogteja · Melnas līgums un Žemaitijas kunigaitija ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Otrais Ziemeļu karš un Žemaitijas fogteja · Otrais Ziemeļu karš un Žemaitijas kunigaitija ·
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Pagānisms un Žemaitijas fogteja · Pagānisms un Žemaitijas kunigaitija ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitijas fogteja · Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitijas kunigaitija ·
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Prūsija un Žemaitijas fogteja · Prūsija un Žemaitijas kunigaitija ·
Rietava
Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.
Rietava un Žemaitijas fogteja · Rietava un Žemaitijas kunigaitija ·
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Saliņas miera līgums un Žemaitijas fogteja · Saliņas miera līgums un Žemaitijas kunigaitija ·
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Traķu kunigaitija un Žemaitijas fogteja · Traķu kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija ·
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Traķu vaivadija un Žemaitijas fogteja · Traķu vaivadija un Žemaitijas kunigaitija ·
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Vācu ordeņa lielmestri un Žemaitijas fogteja · Vācu ordeņa lielmestri un Žemaitijas kunigaitija ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Vācu ordenis un Žemaitijas fogteja · Vācu ordenis un Žemaitijas kunigaitija ·
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Vītauts Dižais un Žemaitijas fogteja · Vītauts Dižais un Žemaitijas kunigaitija ·
Viļņas kunigaitija
Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.
Viļņas kunigaitija un Žemaitijas fogteja · Viļņas kunigaitija un Žemaitijas kunigaitija ·
Viļņas vaivadija
Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Viļņas vaivadija un Žemaitijas fogteja · Viļņas vaivadija un Žemaitijas kunigaitija ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Zemgaļi un Žemaitijas fogteja · Zemgaļi un Žemaitijas kunigaitija ·
1411. gads
1411.
1411. gads un Žemaitijas fogteja · 1411. gads un Žemaitijas kunigaitija ·
1413. gads
1413.
1413. gads un Žemaitijas fogteja · 1413. gads un Žemaitijas kunigaitija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija
Salīdzinājums starp Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas fogteja ir 59 attiecības, bet Žemaitijas kunigaitija ir 65. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 22.58% = 28 / (59 + 65).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Žemaitijas fogteja un Žemaitijas kunigaitija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
