Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šlēsviga-Holšteina

Indekss Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

88 attiecības: Astafs fon Tranzē-Rozeneks, Augusts Lēbers, Augusts Raņķis (šahists), Šālezers, Šlēsviga, Šlēsviga (pilsēta), Šlēsviga (zeme), Ķīle, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Berils, Bernhards fon Bīlovs, Dāņi, Dānija, Dītrihs Bukstehūde, Emīls Nolde, Erihs Rēders, Ernsts Barlahs, Ernsts Fērmanis, Flensburga, Fon Belovi, Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis, Frīdrihs Hebels, Frīzi, Frīziskās valodas, Gaujienas muiža, Gdaņska, Georgs Kūfalts, Ginters Grass, Hamburga, Hanss fon Zēkts, Heinrihs Manns, Helgolande, Hermanis Veils, Hinrihs Loze, Holšteina, Horsts Kēlers, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Iterzene, Jānis Kurelis, Jānis Uļuks, Jitlande, Joahims Zīgerists, Johans Georgs Vithauers, Kalmāras ūnija, Kārlis Ahuess, Kārlis Dēnics, Konstantīns fon Veiss, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kristiāns III, Lībeka, ..., Lejassaksija, Lielais Ziemeļu karš, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Ludvigslustes-Parhimas apriņķis, Magnuss (Livonijas karalis), Matiass Rusts, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mēklenburgas-Gistrovas Sofija, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Nikolajs II Romanovs, Oto fon Bismarks, Oto-Heinrihs Drehslers, Pēteris fon der Ostenzakens, Pēteris I, Pēteris III, Prūsijas karaliste, Rīdes annāles, Romanovu dinastija, Safīrs, Smaragds, Somijas krusta kari, Teodors Štorms, Turki Vācijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas eiro monētas, Vācijas federālās zemes, Vācijas piļu uzskaitījums, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Versaļas līgums, Vicelīns, Viviens Fukss, Vladislavs Puriņš, Volfgangs Lits, Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis, Zilte. Izvērst indekss (38 vairāk) »

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Astafs fon Tranzē-Rozeneks · Redzēt vairāk »

Augusts Lēbers

Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »

Augusts Raņķis (šahists)

Augusts Raņķis (Rīga -, Ņujorka) bija Latvijas jurists un šahists.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Augusts Raņķis (šahists) · Redzēt vairāk »

Šālezers

Šālezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, uz Šlēzvigas-Holšteinas un Mēklenburgas-Rietumpomerānijas robežas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šālezers · Redzēt vairāk »

Šlēsviga

Šlēsviga (no vikingu: "Šlē (upes) līcis") var būt.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga · Redzēt vairāk »

Šlēsviga (pilsēta)

Šlēsviga jeb Šlēzviga ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Šlēsviga (zeme)

Šlēsvigas ģerbonis. Starp Dāniju un Vāciju sadalītā Šlēsvigas zeme mūsdienu kartē. Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas (ziemeļdaļa, saukta Dienvidjitlande) un Vācijas (dienviddaļa) teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Šlēsviga (zeme) · Redzēt vairāk »

Ķīle

Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ķīle · Redzēt vairāk »

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »

Berils

Berils (nosaukums, iespējams, cēlies no grieķu valodas — termins beryllos apzīmēja dažādus zilganzaļus akmeņus) ir izplatīts minerāls.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Berils · Redzēt vairāk »

Bernhards fon Bīlovs

Bernhards Heinrihs Kārlis Martīns fon Bīlovs (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs no 1900.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Bernhards fon Bīlovs · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dānija · Redzēt vairāk »

Dītrihs Bukstehūde

Dītrihs (Dīterihs) Bukstehūde; dzimis, miris) bija baroka laika dāņu/vācu ērģelnieks un komponists, kurš lielu daļu no radošā mūža nodzīvoja Lībekā. Dzimis mūziķa ģimenē. No 1688. gada līdz nāvei darbojās Lībekā, kur strādāja par Svētās Marijas ērģelnieku. Bukstehūde dzīves laikā kļuva tik slavens, ka Lībeka kļuva par sava veida Meku Ziemeļvācijas mūziķiem. 1703. gadā Bujstehūdi apmeklēja Hendelis, bet 1705. gadā jaunais Bahs devās no 400 kilometrus attālās Arnštates, lai redzētu Bujstehūdi.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Dītrihs Bukstehūde · Redzēt vairāk »

Emīls Nolde

Emīls Nolde (īstajā vārdā Emīls Hansens (Emil Hansen); dzimis, miris) bija Dānijā dzimis vācu/dāņu ekspresionisma gleznotājs un grafiķis. Viens no 20. gadsimta redzamākajiem akvarelistiem. Noldes rokraksts ir drosmīga intensīvas krāsu gammas lietošana. Mākslinieka karjerai pievērsās 31 gadu vecumā. Kļūdams par vienu no ekspresionisma pamatlicējiem, Nolde iesaistījās vairākās vācu mākslinieku apvienībās. Viņš bija viens no Drēzdenes apvienības Die Brücke locekļiem, piedalījās Berlīnes secesijas darbā, kā arī Minhenes Der Blaue Reiter aktivitātēs. Kaut arī no divdesmito gadu sākuma atbalstīja NSDAP darbību, kļūdams par dāņu sekcijas biedru, nacistu valdīšanas laikā tika atzīts par deģeneratīvās mākslas pārstāvi.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Emīls Nolde · Redzēt vairāk »

Erihs Rēders

Erihs Johans Alberts Rēders (dzimis, miris) bija vācu admirālis, Vācijas Kara flotes (Kriegsmarine) komadieris līdz 1943.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Erihs Rēders · Redzēt vairāk »

Ernsts Barlahs

Ernsts Barlahs (dzimis, miris) bija ekspresionisma vācu tēlnieks, grafiķis un rakstnieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ernsts Barlahs · Redzēt vairāk »

Ernsts Fērmanis

Ernsts Fērmanis (1872-1947) bija vācbaltiešu izcelsmes higiēnists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ernsts Fērmanis · Redzēt vairāk »

Flensburga

Flensburga (lejas sakšu: Flensborg, ziemeļfrīzu: Flansborj, dienvidjitlandiešu: Flensborre) ir neatkarīga pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Flensburga · Redzēt vairāk »

Fon Belovi

Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Fon Belovi · Redzēt vairāk »

Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis

Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis (dzimis, miris) bija Igaunijas un Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Francis Frīdrihs Reinholds Holmanis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hebels

Kristiāns Frīdrihs Hebels (dzimis, miris) bija vācu/austriešu dramaturgs un dzejnieks 19.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Frīdrihs Hebels · Redzēt vairāk »

Frīzi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Frīzi · Redzēt vairāk »

Frīziskās valodas

Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Frīziskās valodas · Redzēt vairāk »

Gaujienas muiža

Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Apes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Gaujienas muiža · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Georgs Kūfalts

Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (dzimis, miris) bija vācu daiļdārznieks, ainavu arhitekts.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Georgs Kūfalts · Redzēt vairāk »

Ginters Grass

Ginters Grass pirmskara māja Gdaņskas laikā nelielu sniegputenī. Ginters Vilhelms Grass ( —) bija kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ginters Grass · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hamburga · Redzēt vairāk »

Hanss fon Zēkts

Hanss fon Zēkts (—) bija Vācijas impērijas virsnieks un vēlākais Reihsvēra izveidotājs, organizētājs.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hanss fon Zēkts · Redzēt vairāk »

Heinrihs Manns

Heinrihs Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, Tomasa Manna vecākais brālis.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Heinrihs Manns · Redzēt vairāk »

Helgolande

Helgolande no putna lidojuma Helgolande ir mazs Vācijai piederošs arhipelāgs aptuveni 47 km no kontinentālās daļas, Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Helgolande · Redzēt vairāk »

Hermanis Veils

Hermanis Klauss Hugo Veils (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes šveiciešu/amerikāņu matemātiķis, fiziķis un filozofs.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hermanis Veils · Redzēt vairāk »

Hinrihs Loze

Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Hinrihs Loze · Redzēt vairāk »

Holšteina

Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Holšteina · Redzēt vairāk »

Horsts Kēlers

Horsts Kēlers (dzimis) ir ekonomists un vācu politiķis no KDS.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Horsts Kēlers · Redzēt vairāk »

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »

Iterzene

Iterzene (izrunā:, agrākais nosaukums Ütersen) ir pilsēta Šlēsvigas-Holšteinas zemē Vācijas galējos ziemeļos, aptuveni 30 km uz ziemeļrietumiem no Hamburgas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Iterzene · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Jānis Uļuks

Attēla centrā, Bauskas aizstāvēšanas vadītāji — majors Uļuks un pulkvežleitnants Herbs. Jānis Uļuks, pilnajā vārdā Jānis Teodors Uļuks (dzimis 1901. gada 21. septembrī Slokā, miris 1969. gada 17. novembrī Bramptonā, Kanādā), bija Latvijas armijas virsnieks, skautu kustības aktīvists, nacistu okupācijas laikā Ventspils, Aizputes un Bauskas apriņķu policijas priekšnieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Jānis Uļuks · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlandes pussala. Jitlande ir viena no Eiropas pussalām, kas atrodas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Jitlande · Redzēt vairāk »

Joahims Zīgerists

Joahims Zīgerists (1947) ir Vācijas žurnālists un politiķis, kas kādu laiku darbojās arī Latvijas politikā kā LNNK, vēlāk Tautas kustības "Latvijai" līderis un 5. Saeimas deputāts (1993-1995).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Joahims Zīgerists · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Vithauers

Johans Georgs Vithauzers (dzimis, miris) bija vācu mūziķis un komponists.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Johans Georgs Vithauers · Redzēt vairāk »

Kalmāras ūnija

Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »

Kārlis Ahuess

Kārlis Oskars Ahuess (Brēmene — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Kārlis Ahuess · Redzēt vairāk »

Kārlis Dēnics

Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Kārlis Dēnics · Redzēt vairāk »

Konstantīns fon Veiss

Konstantīns fon Veiss ( —) bija baltvācu virsnieks, Pirmā pasaules un Igaunijas atbrīvošanas kara dalībnieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Konstantīns fon Veiss · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijevas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kristiāns III

Kristiāns III (dzimis, miris) bija Dānijas (no 1534. gada) un Norvēģijas karalis (no 1537. gada) līdz nāvei 1559.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Kristiāns III · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Ludvigs Nikolajs fon Hallarts

Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »

Ludvigslustes-Parhimas apriņķis

Ludvigslustes-Parhimas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ludvigslustes-Parhimas apriņķis · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnus, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Matiass Rusts

Matiass Rusts (dzimis) ir vācu amatierpilots, kas 1987.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Matiass Rusts · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas-Gistrovas Sofija

Mēklenburgas-Gistrovas Sofija (dzimusi, mirusi) bija Dānijas konsorte 1572.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Mēklenburgas-Gistrovas Sofija · Redzēt vairāk »

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Oto fon Bismarks

Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »

Oto-Heinrihs Drehslers

Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »

Pēteris fon der Ostenzakens

Barons Pēteris fon der Ostenzakens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu astronoms un fiziķis.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Pēteris fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēzvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Rīdes annāles

rokraksta lappuses. Rīdes annāles ir 13.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Rīdes annāles · Redzēt vairāk »

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Safīrs

Neapstrādāts safīra kristāls Safīrs (no ebreju ספּיר - "Sapir" - no Bībeles tekstiem - kaut gan Bībelē drīzāk bijusi atsauksme uz citu akmeni - lazurītu) ir minerāla - korunda paveids.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Safīrs · Redzēt vairāk »

Smaragds

Neapstrādāts smaragda kristāls ar ieslēgumiem Smaragds (no grieķu σμάραγδος - mirdzošs, spīdošs) (Be3Al2(SiO3)6) ir koši zaļš minerāla — berila paveids.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Smaragds · Redzēt vairāk »

Somijas krusta kari

Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Teodors Štorms

Hanss Teodors Volzens Štorms (dzimis, miris) bija stila vācu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Teodors Štorms · Redzēt vairāk »

Turki Vācijā

Berlīnē.osmaņu laika mošejas (1863).Vācijā.Berlīnē.Iterzenē.Turki Vācijā (arī Vācijas turki) ir turku tautības iedzīvotāji, kas dzīvo Vācijā un veido lielāko mazākumtautības grupu valstī.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Turki Vācijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas administratīvais iedalījums

Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža

Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »

Vācijas eiro monētas

Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas eiro monētas · Redzēt vairāk »

Vācijas federālās zemes

Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »

Vācijas piļu uzskaitījums

Vācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas piļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Versaļas līgums

Versaļas līguma teksta angliskā versija. Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi. Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »

Vicelīns

Svētais Vicelīns (dzimis, miris) bija katoļu misionārs obodrītu zemēs 12.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vicelīns · Redzēt vairāk »

Viviens Fukss

Viviens Ernests Fukss (Sir Vivian Ernest Fuchs, dzimis, miris) bija britu ģeologs un polārpētnieks, Karaliskās biedrības prezidents (1982-1984), pirmais cilvēks, kas šķērsojis kontinentālo Antarktīdu.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Viviens Fukss · Redzēt vairāk »

Vladislavs Puriņš

Vladislavs Puriņš (1892–1951) bija latviešu ārsts, Latvijas Dzelzceļu virsvaldes ambulances ārsts.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Vladislavs Puriņš · Redzēt vairāk »

Volfgangs Lits

Volfgangs Augusts Eižens Lits (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis otrs veiksmīgākais vācu zemūdeņu komandieris Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Volfgangs Lits · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis

Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Zilte

Zilte (frīzu: Söl) ir lielākā Vācijas sala Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Šlēsviga-Holšteina un Zilte · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Šlezviga-Holšteina, Šlēsviga - Holšteina, Šlēzviga - Holšteina, Šlēzviga-Holšteina.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »