Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Aleksandrs Kristovskis, Alfrēds Dzenis, Antons Grāmatiņš, Arvīds Krīpens, Atsevišķā studentu rota, Augusts Apsītis-Apse, Augusts Rumpēters, Baltijas landesvērs, Bateru kauja, Cēsu rota, Dienvidlatvijas brigāde, Fraternitas Lettica, Frīdrihs Vasarietis, Gustavs Celmiņš, Hermanis Buks, Jānis Apinis, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Ducens, Jānis Ezeriņš (ģenerālis), Jānis Kauliņš, Kārlis Aperāts, Kārlis Barons (virsnieks), Kārlis Fihtenbergs, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales virsnieku rezerves rota, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Pagaidu valdība, Lubānas novads, Ludvigs Bolšteins, Madonas novads, Meirānu pagasts, Nikolajs Grundmanis, Oskars Kalpaks, Otto Zeltiņš, Paulis Zolts, Pēteris Krievs, Peltes, Rūdolfs Markuss, Saldus, Saldus vēsture, Selonija, Skrunda, Sloka (Jūrmala), Teodors Vankins, Voldemārs Alksnis (agronoms), 1919. gads Latvijā, 5. janvāris.
Aleksandrs Kristovskis
Aleksandrs Kristovskis (1893—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Aleksandrs Kristovskis · Redzēt vairāk »
Alfrēds Dzenis
Alfrēds Dzenis (1894—1943) bija latviešu virsnieks, Kara muzeja priekšnieks (1934-1940).
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Alfrēds Dzenis · Redzēt vairāk »
Antons Grāmatiņš
Antons Grāmatiņš (dzimis, miris) bija bataljona komandieris, latviešu leģionu tieslietu darbinieks, grieķu katoļu ticības teologs (1912.g.), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Antons Grāmatiņš · Redzēt vairāk »
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Augusts Apsītis-Apse
Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »
Augusts Rumpēters
Augusts Rumpēters (1899—1978) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Augusts Rumpēters · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Bateru kauja
Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Bateru kauja · Redzēt vairāk »
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Cēsu rota · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Fraternitas Lettica
"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »
Gustavs Celmiņš
Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »
Hermanis Buks
Hermanis Georgs Rūdolfs Buks (1896-1942) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Hermanis Buks · Redzēt vairāk »
Jānis Apinis
Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Apinis · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Ducens
Jānis Ducens (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, apsardzības ministrs, prokurors.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Ducens · Redzēt vairāk »
Jānis Ezeriņš (ģenerālis)
Jānis Ezeriņš, 1936 Jānis Ezeriņš, 1938 Jānis Ezeriņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Ezeriņš (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Kauliņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Aperāts
Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Kārlis Aperāts · Redzēt vairāk »
Kārlis Barons (virsnieks)
Kārlis Barons (1900-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Krišjāņa Barona mazdēls.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Kārlis Barons (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Fihtenbergs
Kārlis Fihtenbergs (1886-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Kārlis Fihtenbergs · Redzēt vairāk »
Latgales apakšvirsnieku rota
Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latgales apakšvirsnieku rota · Redzēt vairāk »
Latgales virsnieku rezerves rota
Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latgales virsnieku rezerves rota · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Neatkarības bataljons · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Lubānas novads
Lubānas novads bija pašvaldība Vidzemes austrumu daļā, Aiviekstes krastā, kurā tika apvienota Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Lubānas novads · Redzēt vairāk »
Ludvigs Bolšteins
Ludvigs Bolšteins (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Ludvigs Bolšteins · Redzēt vairāk »
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Madonas novads · Redzēt vairāk »
Meirānu pagasts
Meirānu pagasts bija administratīvā teritorija Madonas apriņķī (līdz 1924. gadam Cēsu apriņķī).
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Meirānu pagasts · Redzēt vairāk »
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Otto Zeltiņš
Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Otto Zeltiņš · Redzēt vairāk »
Paulis Zolts
Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Paulis Zolts · Redzēt vairāk »
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »
Peltes
Peltes (agrāk Lorupe) ir Siguldas pilsētas daļa, līdz 2020.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Peltes · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Markuss
Rūdolfs Markuss, arī Rūdolfs Markus bija latviešu mežkopības zinātnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un citu augstskolu mācībspēks, kā arī akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Rūdolfs Markuss · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Saldus · Redzēt vairāk »
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Selonija · Redzēt vairāk »
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Skrunda · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Teodors Vankins
Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Teodors Vankins · Redzēt vairāk »
Voldemārs Alksnis (agronoms)
Voldemārs Alksnis (dzimis Rīgā, miris Vācijā) bija latviešu agronoms, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Voldemārs Alksnis (agronoms) · Redzēt vairāk »
1919. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
5. janvāris
5.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un 5. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1. Latviešu atsevišķā brigāde, Atsevišķais latviešu bataljons, Kalpaka bataljons, Kalpakieši, Latviešu atsevišķais bataljons.
