38 attiecības: Andrejs Kurbskis, Ņasvižas pils, Baltazars Rusovs, Dānijas pilsētu uzskaitījums, Džovanni Paolo Kampana, Gadu saraksts, Goļicini, Ivans Goļicins, Jezuīti, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Latvijas vēsture, Livonijas karš, Magnuss (Livonijas karalis), Mijamoto Musasi, Mongoļu impērija, Osmaņu impērijas izaugsme, Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas vēsture, Rusova Livonijas hronika, Silkeborga, Sultāne māte, Tallina, Zviedrijas pilsētu uzskaitījums, Zviedru Igaunija, 10. aprīlis, 13. septembris, 1583. gads Latvijā, 16. jūnijs, 1634. gads, 1643. gads, 1645. gads, 1652. gads, 1652. gads Latvijā, 1654. gads, 18. marts, 20. jūnijs, 24. septembris, 28. marts.
Andrejs Kurbskis
Kņazs Andrejs Kurbskis (dzimis 1518. gadā, miris 1583. gada maijā) bija viens no tuvākajiem cara Ivana IV līdzgaitniekiem. Bija viens no redzamākajiem krievu karavadoņiem Livonijas kara laikā, tai skaitā uzvarot kaujā pie Valmieras. 1564. gadā, iespējams uzzinot par cara ieplānotajām represijām pret viņu, pārgāja Žečpospolitas karaļa Sigismunda II Augusta dienestā un piedalījās kaujās pret Krievijas caristi. Par pāriešanu poļu pusē Kurbskim tika piešķirti dažādi īpašumi, to skaitā Koveļas pilsēta. Jau pēc pāriešanas Polijas karaļa dienestā sarakstījās ar caru Ivanu IV par valsts pārvaldes jautājumiem. Šī sarakste, iespējams pārveidotā veidā, ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1583. gads un Andrejs Kurbskis · Redzēt vairāk »
Ņasvižas pils
Ņasvižas pils ir arhitektūras piemineklis, kas atrodas Ņasvižā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: 1583. gads un Ņasvižas pils · Redzēt vairāk »
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Jaunums!!: 1583. gads un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »
Dānijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas Dānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 1000 iedzīvotājiem.
Jaunums!!: 1583. gads un Dānijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Džovanni Paolo Kampana
Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.
Jaunums!!: 1583. gads un Džovanni Paolo Kampana · Redzēt vairāk »
Gadu saraksts
Šī lapa indeksē gadu lapas.
Jaunums!!: 1583. gads un Gadu saraksts · Redzēt vairāk »
Goļicini
Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.
Jaunums!!: 1583. gads un Goļicini · Redzēt vairāk »
Ivans Goļicins
Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 1583. gads un Ivans Goļicins · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: 1583. gads un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Jaunums!!: 1583. gads un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: 1583. gads un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: 1583. gads un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: 1583. gads un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mijamoto Musasi
Mijamoto Musasi (dzimis 1583. gada martā, miris) bija japāņu kareivis, filozofs, stratēģis un rakstnieks.
Jaunums!!: 1583. gads un Mijamoto Musasi · Redzēt vairāk »
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Jaunums!!: 1583. gads un Mongoļu impērija · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas izaugsme
Osmaņu impērijas izaugsme (saukta arī latīņu valodā par Pax Ottomana) ir Osmaņu impērijas pastāvēšanas laika posms, kurā tika paplašināta tās teritorija dienvidrietumos, pievienojot Ziemeļāfriku, un austrumos, karojot ar islāma šiītu Sefevīdu impēriju.
Jaunums!!: 1583. gads un Osmaņu impērijas izaugsme · Redzēt vairāk »
Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.
Jaunums!!: 1583. gads un Rīga (vēsturiskā zeme) · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1583. gads un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: 1583. gads un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Silkeborga
Silkeborga ir pilsēta Vidusjitlandes reģionā, Dānijā.
Jaunums!!: 1583. gads un Silkeborga · Redzēt vairāk »
Sultāne māte
Sultānes Mātes apartamenti Topkapi Sultāne māte (turku valodā: Valide Sultan) bija Osmaņu impērijas valdošā sultāna mātes tituls.
Jaunums!!: 1583. gads un Sultāne māte · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1583. gads un Tallina · Redzēt vairāk »
Zviedrijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā ir apkoptas visas Zviedrijas pilsētas, kurām ir piešķirtas pilsētas privilēģijas, un tādējādi, kurām ir tiesības sevi saukt par pilsētām (zviedru valodā: stad).
Jaunums!!: 1583. gads un Zviedrijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: 1583. gads un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
10. aprīlis
10.
Jaunums!!: 1583. gads un 10. aprīlis · Redzēt vairāk »
13. septembris
13.
Jaunums!!: 1583. gads un 13. septembris · Redzēt vairāk »
1583. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1583.
Jaunums!!: 1583. gads un 1583. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
16. jūnijs
16.
Jaunums!!: 1583. gads un 16. jūnijs · Redzēt vairāk »
1634. gads
1634.
Jaunums!!: 1583. gads un 1634. gads · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: 1583. gads un 1643. gads · Redzēt vairāk »
1645. gads
1645.
Jaunums!!: 1583. gads un 1645. gads · Redzēt vairāk »
1652. gads
1652.
Jaunums!!: 1583. gads un 1652. gads · Redzēt vairāk »
1652. gads Latvijā
1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.
Jaunums!!: 1583. gads un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1654. gads
1654.
Jaunums!!: 1583. gads un 1654. gads · Redzēt vairāk »
18. marts
18.
Jaunums!!: 1583. gads un 18. marts · Redzēt vairāk »
20. jūnijs
20.
Jaunums!!: 1583. gads un 20. jūnijs · Redzēt vairāk »
24. septembris
24.
Jaunums!!: 1583. gads un 24. septembris · Redzēt vairāk »
28. marts
28.
Jaunums!!: 1583. gads un 28. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1583.