Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Akadēmija, Dainas, Džons, Gadu saraksts, Galileo Galilejs, Gustava akadēmija, Igaunijas vēsture, Jakutska, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Latvieši, Lietuvas valsts vadītāji, Nīderlandes valdnieku uzskaitījums, Piedrujas katoļu baznīca, Portrets, Rīgas vēstures hronoloģija, Saba, Sabiedriskais līgums, Septiņi jaunie pasaules brīnumi, Sigismunds III Vāsa, Sortavala, Tadžmahāls, Vladislavs IV Vāsa, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme, 1559. gads, 1566. gads, 1594. gads, 1596. gads, 16. novembris, 1632. gads Latvijā, 1675. gads, 1677. gads, 1687. gads, 17. gadsimts, 1704. gads, 24. novembris, 28. novembris, 29. augusts, 30. aprīlis, 31. oktobris.
Akadēmija
Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.
Jaunums!!: 1632. gads un Akadēmija · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: 1632. gads un Dainas · Redzēt vairāk »
Džons
Džons (vai Jon) ir angļu vārds.
Jaunums!!: 1632. gads un Džons · Redzēt vairāk »
Gadu saraksts
Šī lapa indeksē gadu lapas.
Jaunums!!: 1632. gads un Gadu saraksts · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: 1632. gads un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: 1632. gads un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1632. gads un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Jakutska
Jakutska, arī Ģokūskaja, ir Sahas Republikas galvaspilsēta Ļenas upes krastā Krievijas Federācijas austrumos, 8468 km no Maskavas.
Jaunums!!: 1632. gads un Jakutska · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Jaunums!!: 1632. gads un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: 1632. gads un Latvieši · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: 1632. gads un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Nīderlandes valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Nīderlandes valdnieki (karaļi).
Jaunums!!: 1632. gads un Nīderlandes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Piedrujas katoļu baznīca
Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1632. gads un Piedrujas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Portrets
Pjēro della Frančeska, "Urbīno hercoga un hercogienes dubultportrets" (1472), dubultportrets, diptihs, tempera, koks, 47 x 33 cm, Florence, Ufici galerija eļļa, koks, 77 x 53 cm, Parīze, Luvra. Portrets (no — "precīzi zīmēt") jeb ģīmetne ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta persona vai personu grupa.
Jaunums!!: 1632. gads un Portrets · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: 1632. gads un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Saba
Saba ir sala Ziemeļamerikā, Karību reģionā un Nīderlandes īpašā pašvaldība.
Jaunums!!: 1632. gads un Saba · Redzēt vairāk »
Sabiedriskais līgums
Sabiedriskais līgums ir jēdziens politiskā filozofijā.
Jaunums!!: 1632. gads un Sabiedriskais līgums · Redzēt vairāk »
Septiņi jaunie pasaules brīnumi
Septiņi jaunie pasaules brīnumi Septiņi jaunie pasaules brīnumi bija projekts no 2000.
Jaunums!!: 1632. gads un Septiņi jaunie pasaules brīnumi · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1632. gads un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Sortavala
Sortavala ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: 1632. gads un Sortavala · Redzēt vairāk »
Tadžmahāls
Tadžmahāls ir mauzolejs, kurš atrodas Indijas pilsētā Āgrā, Utarpradēšas štata rietumos Jamunas upes krastā.
Jaunums!!: 1632. gads un Tadžmahāls · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: 1632. gads un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: 1632. gads un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1632. gads un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1559. gads
1559.
Jaunums!!: 1632. gads un 1559. gads · Redzēt vairāk »
1566. gads
1566.
Jaunums!!: 1632. gads un 1566. gads · Redzēt vairāk »
1594. gads
1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.
Jaunums!!: 1632. gads un 1594. gads · Redzēt vairāk »
1596. gads
1596.
Jaunums!!: 1632. gads un 1596. gads · Redzēt vairāk »
16. novembris
16.
Jaunums!!: 1632. gads un 16. novembris · Redzēt vairāk »
1632. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1632.
Jaunums!!: 1632. gads un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1675. gads
1675.
Jaunums!!: 1632. gads un 1675. gads · Redzēt vairāk »
1677. gads
1677.
Jaunums!!: 1632. gads un 1677. gads · Redzēt vairāk »
1687. gads
1687.
Jaunums!!: 1632. gads un 1687. gads · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: 1632. gads un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1704. gads
1704.
Jaunums!!: 1632. gads un 1704. gads · Redzēt vairāk »
24. novembris
24.
Jaunums!!: 1632. gads un 24. novembris · Redzēt vairāk »
28. novembris
28.
Jaunums!!: 1632. gads un 28. novembris · Redzēt vairāk »
29. augusts
29.
Jaunums!!: 1632. gads un 29. augusts · Redzēt vairāk »
30. aprīlis
30.
Jaunums!!: 1632. gads un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »
31. oktobris
31.
Jaunums!!: 1632. gads un 31. oktobris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1632.
