Ātrāk nekā pārlūku!
196 attiecības: Aknīstes pilskalns, Aleksandrs fon Benkendorfs, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Ipsilants, Aleksandrs Johans Stenders, Aleksandrs Petrovs (šahists), Aleksandrs Timrots, Aleksandrs Tormasovs, Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Augusts Lebrehts Bretšneiders, Austrijas Marija Luīze, Avoti (Rīgas apkaime), Švarcmuiža, Ķekavas kauja, Ļepjeļa, Žaks Makdonalds, Čašņiki, Āgenskalns, Baškortostāna, Babruiska, Baltmuiža (muiža), Barklaja de Tolli piemineklis, Bauskas vēsture, Bavārijas Karaliste, Bergi, Blaumaņa iela (Rīga), Bluķu skansts, Borodinas kauja, Braslava, Bruņinieku iela (Rīga), Budbergi-Benninghauzeni, Cūkas (kāršu spēle), Curonia, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils kauja, Daugavpils vēsture, Dībiči, Džakomo Kvarengi, Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis, Dokšici, Druja, Dubrovna, Duhovščina, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Elizabetes iela (Rīga), Eseni, Fabiāns Šteinheils, Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens, Filips Pauluči, ..., Frīdrihs fon Bergs, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Frīdrihs fon Siverss, Frīdrihs Korfs, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Garlībs Merķelis, Georgs fon Meijendorfs, Georgs fon Rozens, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Georgs Vilhelms Timms, Grāvendāles muiža, Gregors fon Bergs, Grobiņas vēsture, Haradoka, Heija muižiņa, Heinrihs fon Ofenbergs, Hipotermija, Huzāru balāde, Iecavas kauja, Iecavas luterāņu baznīca, Ilzeskalns, Itālijas Karaliste (1805—1814), Ivans Paskevičs, Jakovs Kuļņevs, Jaunjelgavas vēsture, Jānis Akuraters, Jānis Juškēvičs, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jelgava, Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības", Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos", Jelgavas vēsture, Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators), Jevgeņijs Ponasenkovs, Joahims Mirats, Johans Georgs Čarnevskis, Johans Georgs fon Līvens, Johans Georgs fon Zīverss, Juzefs Bems, Juzefs Poņatovskis, Kalkūnes pilskalns, Kalkūni, Kalnciema iela (Rīga), Kaluga, Kankaļu baznīca, Karš un miers, Kari Latvijas vēsturē, Karls fon Klauzevics, Kauņas cietoksnis, Kauņas Franciska Ksaverija katoļu baznīca, Kauņas Jura katoļu baznīca, Kauņas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca, Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs, Kārlis Gustavs fon Zīverss, Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kārlis Magnuss fon der Pālens, Klapje de Kolongi, Konstantīns fon Benkendorfs, Kontinentālā blokāde, Krastciems, Krievijas Impērija, Krievijas militārās akcijas, Krievijas vēsture, Kristaps Heinrihs fon Līvens, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Latgales priekšpilsēta, Latgales vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lielais Tēvijas karš, Liepājas vēsture, Lietuva, Lietuvas Prezidenta pils, Lietuvas vēsture, Liukāni, Ludza, Ludzas novads (2009—2021), Luijs Nikolā Davū, Magnuss Gustavs fon Esens, Maskavas iela (Rīga), Matvejs Mudrovs, Mazie Valaiņi, Mežotne, Mežotnes kauja, Medininku pils, Mišels Nejs, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mihails Kutuzovs, Mihails Lazarevs, Miras pils, Možaiska, Mscislava, Muižeļa nams, Muižeļu dzimta, Napoleona kari, Napoleons Bonaparts, Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca, Olaines novada vēsture, Orša, Oto fon Šepings, Oto fon Mirbahs, Ozolnieku novads, Pažaisles klosteris, Pans Tadeušs, Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu, Parīzes hronoloģija, Pēteris Bagrations (ģenerālis), Pēteris fon Meijendorfs, Pils laukums (Rīga), Pluģu skansts, Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija, Prūsijas Karaliste, Rīgas 1. slimnīca, Rīgas aplenkums (1812), Rīgas Katrīnas skola, Rīgas koka arhitektūra, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Rēmeri, Rundāles pils, Septītās dienas adventisti, Sestās koalīcijas karš, Silgraužu skansts, Skolas iela (Rīga), Sloka (Jūrmala), Smarhoņa, Smoļenskas apgabals, Staļģene, Staļģenes muiža, Staņislavs Soltāns, Suvalku guberņa, Tērvete (Tērvetes pagasts), Teodors fon Rīdigers, Teodors Grothuss, Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja, Vidzemes priekšpilsēta, Vitgenšteinu dzimta, Vjerhņadzvinska, Vjerhņadzvinskas rajons, Zasi, Zasumuiža, Ziemeļu kapsēta (Liepāja), 1810. gadi, 19. gadsimts, 27. septembris. Izvērst indekss (146 vairāk) »
Aknīstes pilskalns
Aknīstes pilskalns jeb Susējas pilskalns ir pilskalns, kas atrodas Jēkabpils novada Aknīstes pilsētas dienvidrietumos, Dienvidsusējas upes ielejas kreisajā krastā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aknīstes pilskalns · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Benkendorfs
Ģenerālis Aleksandrs fon Benkendorfs. Konstantīns Aleksandrs Kārlis Vilhelms Kristofs fon Benkendorfs (1781–1844) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un valstsvīrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ipsilants
Aleksandrs Ipsilants (dzimis, miris) bija Grieķijas nacionālais varonis un Krievijas impērijas ģenerālis Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs Ipsilants · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Petrovs (šahists)
Aleksandrs Petrovs (Pleskavas guberņas Biserovas ciems - Varšava) bija Krievijas šahists un dambretists.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs Petrovs (šahists) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Timrots
Heinrihs Johans Frīdrihs Timrots (Krievijas valsts dienestā pazīstams kā Aleksandrs Timrots; dzimis, miris) bija Aizkraukles mācītāja ģimenē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs Timrots · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Tormasovs
Aleksandrs Tormasovs (1752–1819) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Aleksandrs Tormasovs · Redzēt vairāk »
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »
Augustavas vaivadija
Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Augusts Lebrehts Bretšneiders
Augusts Lebrehts Bretšneiders (Bretschneider, 1771-1840) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas mūzikas profesors.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Augusts Lebrehts Bretšneiders · Redzēt vairāk »
Austrijas Marija Luīze
Marija Luīze, pilnā vārdā Marija Ludovika Leopoldina Franciska Terēze Jozefa Lūcija fon Hābsburga-Lotringene (dzimusi, mirusi), bija Austrijas imperatora Franča II meita un Napoleona otrā sieva.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Austrijas Marija Luīze · Redzēt vairāk »
Avoti (Rīgas apkaime)
Avoti (arī Avotu iela) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Avoti (Rīgas apkaime) · Redzēt vairāk »
Švarcmuiža
Švarcmuiža, agrāk Hāgena muiža (Hagenshof) ir arhitekta M. Holsta celta muižas īpašnieka ēka Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Švarcmuiža · Redzēt vairāk »
Ķekavas kauja
1812.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ķekavas kauja · Redzēt vairāk »
Ļepjeļa
Ļepjeļa jeb Ļepeļa ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ļepjeļas rajona centrs pie Daugavas pietekas Ullas iztekas no Ļepjeļas ezera.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ļepjeļa · Redzēt vairāk »
Žaks Makdonalds
Etjēns Žaks Žozefs Aleksandrs Makdonalds (dzimis, miris) bija franču maršals Napoleona laikā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Žaks Makdonalds · Redzēt vairāk »
Čašņiki
Čašņiki ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Čašņiku rajona centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Čašņiki · Redzēt vairāk »
Āgenskalns
Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Āgenskalns · Redzēt vairāk »
Baškortostāna
Baškortostānas Republika (arī Baškīrija) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Baškortostāna · Redzēt vairāk »
Babruiska
Babruiska, arī Bobruiska, ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā, pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Babruiska · Redzēt vairāk »
Baltmuiža (muiža)
Baltmuižas kungu māja 1927. gadā. Baltmuiža 2010. gadā. Baltmuižas (Baltensee) kungu māja atrodas Baltmuižas ezera stāvkrastā Augšdaugavas novada Prodes pagasta Baltmuižas ciemā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Baltmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »
Barklaja de Tolli piemineklis
Barklaja de Tolli piemineklis ir piemineklis Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Barklaja de Tolli piemineklis · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Bavārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bergi
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856) Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874—1881) fon Bergi pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas Konfederācijā izsekojami līdz 16.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Bergi · Redzēt vairāk »
Blaumaņa iela (Rīga)
Blaumaņa iela ir Rīgas iela Centra rajonā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Blaumaņa iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Bluķu skansts
Bluķu skansts ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis Jelgavas novada Cenu pagastā, Iecavas upes labajā krastā pie gājēju tiltiņa pār Iecavu.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Bluķu skansts · Redzēt vairāk »
Borodinas kauja
Napoleons Borodinas kaujas laikā Borodinas kauja, pazīstama arī kā Maskavas kauja, bija 1812. gada kara lielākā kauja, kas notika 1812.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Borodinas kauja · Redzēt vairāk »
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Braslava · Redzēt vairāk »
Bruņinieku iela (Rīga)
Bruņinieku iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Bruņinieku iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Budbergi-Benninghauzeni
Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Budbergi-Benninghauzeni · Redzēt vairāk »
Cūkas (kāršu spēle)
Notiekoša cūku spēle, redzamas trīs spēlētāju rokās esošās kārtis (2, 3 un 4), jaunu kāršu velkamā kava (1), bet pa vidu — šai gājienā kautās kārtis Cūkas jeb Duraks ir tradicionāla krievu kāršu spēle, kas izplatīta arī citās bijušajās Padomju Savienības valstīs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Cūkas (kāršu spēle) · Redzēt vairāk »
Curonia
Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Curonia · Redzēt vairāk »
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavpils kauja
Daugavpils kauja var būt apzīmējums šādām kaujām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Daugavpils kauja · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Dībiči
Brīvkungu Dībiču ģerbonis. Grāfu Dībiču-Zabalkansku ģerbonis. Dībiči bija Silēzijas izcelsmes dzimta, kas bija uzņemta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Dībiči · Redzēt vairāk »
Džakomo Kvarengi
Džakomo Antonio Domeniko Kvarengi (dzimis, miris) bija itāļu klasicisma arhitekts, kurš 1780.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Džakomo Kvarengi · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis · Redzēt vairāk »
Dokšici
Dokšici ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Dokšicu rajona centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Dokšici · Redzēt vairāk »
Druja
Druja ir Latvijas-Baltkrievijas pierobežas agropilsētiņa Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabala Braslavas rajonā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Druja · Redzēt vairāk »
Dubrovna
Dubrovna ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Dubrovnas rajona centrs pie Dņepras upes.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Dubrovna · Redzēt vairāk »
Duhovščina
Duhovščina ir pilsēta Krievijas rietumos, Smoļenskas apgabalā, Duhovščinas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Duhovščina · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Elizabetes iela (Rīga)
Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Elizabetes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Eseni
Fon Esenu dzimtas ģerbonis. Fon Eseni ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Eseni · Redzēt vairāk »
Fabiāns Šteinheils
Grāfs Fabiāns Gothards fon Šteinheils (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis (no 1819. gada).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Fabiāns Šteinheils · Redzēt vairāk »
Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens
Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens (1752—1837) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas karavadonis Napoleona karu laikā, feldmaršals (1826).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Bergs
Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs (1794-1874) bija vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists un politiķis, Sangastes, Beļavas muižas (Kortenhof) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Frīdrihs fon Bergs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Siverss
Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Frīdrihs fon Siverss · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Korfs
Frīdrihs Nikolajs Georgs fon Korfs (1773—1823) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants (1810) un ģenerālleitnants (1812).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Frīdrihs Korfs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Georgs fon Meijendorfs
Georgs fon Meijendorfs (1795—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Georgs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Georgs fon Rozens
Ģenerāļa Georga fon Rozena portrets. Georgs Andrejs fon Rozens (1782—1841) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis, piedalījās Novembra sacelšanās apspiešanā un Kaukāza karā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Georgs fon Rozens · Redzēt vairāk »
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Timms
Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Grāvendāles muiža
Grāvendāles muižas kungu māja (1912). Grāvendāles muižas kungu māja atradās Lielupes kreisajā krastā Bauskas novada Viesturu pagastā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Grāvendāles muiža · Redzēt vairāk »
Gregors fon Bergs
Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Gregors fon Bergs · Redzēt vairāk »
Grobiņas vēsture
Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »
Haradoka
Haradoka jeb Gorodoka ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Haradokas rajona centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Haradoka · Redzēt vairāk »
Heija muižiņa
Heija muižiņa 1807. gadā (Broce). Heija muižiņas ēka pirms Pirmā pasaules kara. Heija muižiņa bija 18.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Heija muižiņa · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Ofenbergs
Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Heinrihs fon Ofenbergs · Redzēt vairāk »
Hipotermija
Hipotermija ir siltasiņu organisma ķermeņa temperatūras samazināšanās zem 35,0 °C.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Hipotermija · Redzēt vairāk »
Huzāru balāde
"Huzāru balāde" ir 1962.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Huzāru balāde · Redzēt vairāk »
Iecavas kauja
Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »
Iecavas luterāņu baznīca
Iecavas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Iecavā Zemgalē.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Iecavas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Ilzeskalns
Ilzeskalns ir ciems Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ilzeskalns · Redzēt vairāk »
Itālijas Karaliste (1805—1814)
Itālijas Karaliste (itāļu: Regno d'Italia vai Regno Italico) bija valsts Ziemeļitālijā Napoleona I laikā (1805. gada 17. marts — 1814. gada 11. aprīlis).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Itālijas Karaliste (1805—1814) · Redzēt vairāk »
Ivans Paskevičs
Ivans Paskevičs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals. Viens no visvairāk apbalvotajiem karavadoņiem Krievijas vēsturē.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ivans Paskevičs · Redzēt vairāk »
Jakovs Kuļņevs
Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jakovs Kuļņevs · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas vēsture
Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jaunjelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Juškēvičs
Jānis Juškēvičs, arī Jans Juškēvičs (1886—1961) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jānis Juškēvičs · Redzēt vairāk »
Jēkabpils Svētā Gara klosteris
Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības" bija brīvmūrnieku militārā loža, ko 1812. gada kara laikā nodibināja prūšu virsnieki brīvmūrnieki.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības" · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"
Kurzemes provinces muzeja ēka, kurā dibināta Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas), ko lietoja arī loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" (1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)
Jevgeņijs Golovins (1782—1858) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1845—1848).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Ponasenkovs
Jevgeņijs Ponasenkovs (krievu Евгений Николаевич Понасенков) ir Krievijas publicists, vēsturnieks, režisors un videoblogeris.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Jevgeņijs Ponasenkovs · Redzēt vairāk »
Joahims Mirats
Joahims Mirats, pareizāk Žoasēns Mirā (Joachim Murat, dzimis, miris), bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Joahims Mirats · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Čarnevskis
Johans Georgs Čarnevskis (1766-1832) jeb Cernevskis (Zernewski) bija vācbaltiešu rakstnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Johans Georgs Čarnevskis · Redzēt vairāk »
Johans Georgs fon Līvens
Johans Georgs fon Līvens (1775-1848) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Krimuldas muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Johans Georgs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Johans Georgs fon Zīverss
Johans Georgs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss (Johann Joachim Georg Alexander Graf von Sievers, 1778-1827) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis (1813).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Johans Georgs fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Juzefs Bems
Juzefs Zahariašs Bems (dzimis, miris) bija poļu politiķis un militārais darbinieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Juzefs Bems · Redzēt vairāk »
Juzefs Poņatovskis
Juzefs Antonijs Paņatovskis (dzimis, miris) bija Vīnē dzimis poļu karavīrs, kurš krita Leipcigas kaujā kā Napoleona armijas maršals.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Juzefs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Kalkūnes pilskalns
Kalkūnes pilskalns (arī Baltkāju pilskalns, Napoleonova gora) atrodas Augšdaugavas novadā, Kalkūnes pagastā, 800 m uz ziemeļaustrumiem no Birkeneļiem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kalkūnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Kalkūni
Kalkūni ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kalkūni · Redzēt vairāk »
Kalnciema iela (Rīga)
Kalnciema iela ir maģistrālā iela Rīgā (Pārdaugavā) un Mārupē.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kalnciema iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Kaluga
Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kaluga · Redzēt vairāk »
Kankaļu baznīca
Kankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kankaļu baznīca · Redzēt vairāk »
Karš un miers
"Karš un miers" (pirmsreformu) ir krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja romāns, kas pirmoreiz publicēts 1869.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Karš un miers · Redzēt vairāk »
Kari Latvijas vēsturē
Voldemāra Vimbas glezna). Jūras kauja Zundā (1210). Saules kauja (1236). moskovītu tirāniju Livonijā" Nirnbergas avīzē ''Zeyttung'', 1561. Karu uzskaitījums Latvijas vēsturē aptver Latvijas vēstures hronoloģiju ar karu, sacelšanos un nemieru uzskaitījumu no 9.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kari Latvijas vēsturē · Redzēt vairāk »
Karls fon Klauzevics
Karls Filips Gotlībs fon Klauzevics (dzimis, miris) bija prūšu ģenerālis un kara teorētiķis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Karls fon Klauzevics · Redzēt vairāk »
Kauņas cietoksnis
Kauņas cietoksnis ir relatīvi labi saglabājies cietokšņa komplekss, kuru Krievijas Impērijas varas iestādes uzcēla 19.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kauņas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kauņas Franciska Ksaverija katoļu baznīca
Kauņas Sv.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kauņas Franciska Ksaverija katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Kauņas Jura katoļu baznīca
Kauņas Sv.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kauņas Jura katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Kauņas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca
Vītauta Dižā baznīca jeb Kauņas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Lietuvas pilsētas Kauņas vecpilsētā, Nemunas upes labajā krastā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kauņas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (1775—1825) bija vācbaltiešu dzejnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Zīverss
Kārlis Gustavs fon Zīverss ģenerāļa uniformā Kārlis Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, 1772-1856) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kārlis Gustavs fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Kārlis Magnuss fon der Pālens
Brīvkungs Kārlis Magnuss fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kārlis Magnuss fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Klapje de Kolongi
Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas Impērijā 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon Benkendorfs
Ģenerālis Konstantīns fon Benkendorfs Konstantīns fon Benkendorfs (1785–1828) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un diplomāts.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Konstantīns fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Kontinentālā blokāde
Kontinentālās blokādes sistēmas valstis Kontinentālā blokāde (franču: Blocus continental) bija ekonomisko un politisko pasākumu kopums, ko 1806.–1814.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kontinentālā blokāde · Redzēt vairāk »
Krastciems
Krastciems ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā, kas izveidojusies starp Valteriem un Sloku.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Krastciems · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas militārās akcijas
Krievijas militārās akcijas jau kopš Krievijas caristes dibināšanas 16.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Krievijas militārās akcijas · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Kristaps Heinrihs fon Līvens
Kristaps Heinrihs fon Līvens (1774-1839) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kristaps Heinrihs fon Līvens · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Latgales priekšpilsēta
Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Latgales priekšpilsēta · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lielais Tēvijas karš
Maskavas kremļa 2005. gadā Lielais Tēvijas karš jeb saīsināti LTK ir termins, ko izmantoja PSRS, bet mūsdienās izmanto Krievijā un atsevišķās citās pēcpadomju valstīs, lai apzīmētu Otrā pasaules kara cīņas starp PSRS un Trešo reihu ar tā sabiedrotajiem (Bulgārija, Ungārija, Itālija, Rumānija, Slovākija, Somija un Horvātija).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Lielais Tēvijas karš · Redzēt vairāk »
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas Prezidenta pils
Lietuvas Prezidenta pils atrodas Viļņas vecpilsētā un ir oficiālā Lietuvas prezidenta darba vieta un eventuālā oficiālā rezidence.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Lietuvas Prezidenta pils · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Liukāni
Liukāni ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Liukāni · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ludza · Redzēt vairāk »
Ludzas novads (2009—2021)
Ludzas novads bija pašvaldība Latgales austrumos, kas izveidota 2009.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ludzas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Luijs Nikolā Davū
Luijs Nikolā d'Avū (biežāk pazīstams kā Davū, dzimis, miris) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Luijs Nikolā Davū · Redzēt vairāk »
Magnuss Gustavs fon Esens
Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »
Maskavas iela (Rīga)
Maskavas iela atrodas Daugavas labajā krastā - Maskavas forštates, Ķengaraga, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Maskavas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Matvejs Mudrovs
Matvejs Mudrovs (1776-1831) bija iekšķīgo slimību ārsts, profesors un brīvmūrnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Matvejs Mudrovs · Redzēt vairāk »
Mazie Valaiņi
Mazie Valaiņi ir ciems Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mazie Valaiņi · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mežotne · Redzēt vairāk »
Mežotnes kauja
Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mežotnes kauja · Redzēt vairāk »
Medininku pils
Atjaunotā Medininku pils 2012. gadā Medininku pils ir 14.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Medininku pils · Redzēt vairāk »
Mišels Nejs
Mišels Nejs (dzimis, miris) bija franču maršals.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mišels Nejs · Redzēt vairāk »
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Mihails Kutuzovs
Kņazs Mihails Goleniščevs-Kutuzovs (biežāk pazīstams saīsināti kā Mihails Kutuzovs, dzimis, miris) bija krievu ģenerālfeldmaršals, Krievijas armijas virspavēlnieks 1812. gada kara laikā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mihails Kutuzovs · Redzēt vairāk »
Mihails Lazarevs
Mihails Lazarevs (dzimis Vladimirā, miris Vīnē, apglabāts Sevastopolē) bija Krievijas flotes virsnieks, ceļotājs, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mihails Lazarevs · Redzēt vairāk »
Miras pils
Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Miras pils · Redzēt vairāk »
Možaiska
Možaiska ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Možaiska · Redzēt vairāk »
Mscislava
Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Mscislava · Redzēt vairāk »
Muižeļa nams
Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Muižeļa nams · Redzēt vairāk »
Muižeļu dzimta
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Muižeļa nams 1794. gadā (Broce). Muižeļu dzimta (Muischel) bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga Rīgas vietniecības laikā (1783–1796), galvenokārt pateicoties mastu šķirotāju amatam.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Muižeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Olaines novada vēsture
Olaines novada vēsture ir daļa no Latvijas vēstures, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Olaines novada teritorijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Olaines novada vēsture · Redzēt vairāk »
Orša
Orša ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Oršas rajona centrs pie Oršicas upes ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Orša · Redzēt vairāk »
Oto fon Šepings
Oto fon Šepings (dzimis, miris) bija Kurzemē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālmajors, piedalījies 1812. gada karā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Oto fon Šepings · Redzēt vairāk »
Oto fon Mirbahs
Oto fon Mirbahs (Otto Johann Heinrich von Mirbach, 1766?—1855) bija vācbaltiešu muižnieks un vēsturnieks, Kurzemes bruņniecības Jelgavas apriņķa maršals.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Oto fon Mirbahs · Redzēt vairāk »
Ozolnieku novads
Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »
Pažaisles klosteris
Pažaisles klosteris ir klosteris Lietuvas pilsētas Kauņas austrumu nomalē, Kauņas jūras pussalā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Pažaisles klosteris · Redzēt vairāk »
Pans Tadeušs
Tadeušs un Zosja. Mihala Elviro Andrioli ilustrācija no pirmās grāmatas (1881). Sēņošana. Františeka Kostrevska ilustrācija no trešās grāmatas (ap 1860). Františeka Kostrevska ilustrācija no 12 grāmatas (ap 1860). Pans Tadeušs, pilns nosaukums Pans Tadeušs, vai pēdējais iebrukums Lietuvā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Pans Tadeušs · Redzēt vairāk »
Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu
"Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu" ir 1980.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu · Redzēt vairāk »
Parīzes hronoloģija
Parīzes vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām ziņām par iedzīvotājiem mūsdienu Parīzes teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Parīzes hronoloģija · Redzēt vairāk »
Pēteris Bagrations (ģenerālis)
Pēteris Bagrations (/Petre Bagrationi,; dzimis, miris) bija gruzīnu Bagrationi augstmaņu dzimtas Krievijas Impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Pēteris Bagrations (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Pēteris fon Meijendorfs
Pēteris fon Meijendorfs (1796—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Pēteris fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Pils laukums (Rīga)
Pils laukums 2017. gadā Pils laukums ir laukums pie Rīgas pils Vecrīgā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Pils laukums (Rīga) · Redzēt vairāk »
Pluģu skansts
Pluģu skansts ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis Mārupes novada Babītes pagastā, pie Pluģuciema uz ziemeļiem no valsts autoceļa A9 (Liepājas šoseja).
Jaunums!!: 1812. gada karš un Pluģu skansts · Redzēt vairāk »
Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija
Ģenerālkonfederācijas uzsaukums iedzīvotājiem Ģenerālkonfederācijas zīmogs Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija izveidota sākoties Napoleona I iebrukumam Krievijas Impērijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Polijas Karalistes ģenerālkonfederācija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. slimnīca
Rīgas 1.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1812)
Rīgas aplenkums jeb Rīgas aizsardzība bija militāra operācija Napoleona karu laikā 1812.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas aplenkums (1812) · Redzēt vairāk »
Rīgas Katrīnas skola
Agrākās Katrīnas skolas ēka Lāčplēša ielā 55 Skolas ēka 20. gadsimta sākumā Rīgas Katrīnas skola, vēlāk Rīgas III.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas Katrīnas skola · Redzēt vairāk »
Rīgas koka arhitektūra
Rīgas koka arhitektūra ir daļa no Rīga vēsturiskās apbūves tradīcijas, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas koka arhitektūra · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca
Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca · Redzēt vairāk »
Rēmeri
Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rēmeri · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Septītās dienas adventisti
Septītās dienas adventisti (SDA) ir protestantu konfesija, kas radusies 19.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Septītās dienas adventisti · Redzēt vairāk »
Sestās koalīcijas karš
Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Sestās koalīcijas karš · Redzēt vairāk »
Silgraužu skansts
Silgraužu skansts ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis Jelgavas novada Cenu pagastā, Iecavas upes labajā krastā pie Misas ietekas Iecavas upē.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Silgraužu skansts · Redzēt vairāk »
Skolas iela (Rīga)
Skolas iela ir iela Rīgas Centra rajonā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Skolas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Smarhoņa
Smarhoņa jeb Smorgoņa ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz ziemeļaustrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Smarhoņa · Redzēt vairāk »
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »
Staļģene
Staļģenes muiža Staļģene ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Staļģene · Redzēt vairāk »
Staļģenes muiža
Staļģenes muižas kungu māja atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta pagasta centrā Staļģenē.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Staļģenes muiža · Redzēt vairāk »
Staņislavs Soltāns
Staņislavs Soltāns (1756—1836) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Staņislavs Soltāns · Redzēt vairāk »
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »
Teodors fon Rīdigers
Fridrihs fon Rīdigers (dzimis 1783. gada decembrī, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas kavalērijas ģenerālis, ģenerālis-adjutants un Krievijas Valsts padomes loceklis.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Teodors fon Rīdigers · Redzēt vairāk »
Teodors Grothuss
Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Teodors Grothuss · Redzēt vairāk »
Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja
Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja (krievu: Собственная Его Императорского Величества канцелярия) bija Krievijas imperatoru personīgā kanceleja, kas vēlāk pārveidota par vienu no galvenajiem varas orgāniem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja · Redzēt vairāk »
Vidzemes priekšpilsēta
Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Vidzemes priekšpilsēta · Redzēt vairāk »
Vitgenšteinu dzimta
Vitgenšteinu jeb Saint-Vitgenšteinu (Saint Wittgenstein) dzimta ir sena Vācijas Impērijas grāfu dzimta.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Vitgenšteinu dzimta · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinska
Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska, līdz 1962.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Vjerhņadzvinska · Redzēt vairāk »
Vjerhņadzvinskas rajons
Vjerhņadzvinskas rajons ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Vjerhņadzvinskas rajons · Redzēt vairāk »
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Zasi · Redzēt vairāk »
Zasumuiža
Broces kolekcijas). Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Zasumuiža · Redzēt vairāk »
Ziemeļu kapsēta (Liepāja)
Ziemeļu kapsēta, kādreiz zināmi arī kā Eļļas kapi ir kapsēta Liepājā, Oskara Kalpaka ielā.
Jaunums!!: 1812. gada karš un Ziemeļu kapsēta (Liepāja) · Redzēt vairāk »
1810. gadi
1810.
Jaunums!!: 1812. gada karš un 1810. gadi · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: 1812. gada karš un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
27. septembris
27.
Jaunums!!: 1812. gada karš un 27. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1812. gada Tēvijas karš, Francijas iebrukums Krievijā, Napoleona I karagājiens uz Krieviju, Napoleona iebrukums Krievijas impērijā, Napoleona iebrukums Krievijā, Napoleona karagājens uz Krieviju.
