Ātrāk nekā pārlūku!
199 attiecības: Abruco, Adidže, Adriatica Queen, Akvileja, Albānija, Albānijas robežu noteikšana, Albānijas vēsture, Amerika, Andrija, Ankona, Ankonas province, Apūlija, Apenīnu pussala, Askoli Pičēno province, Austrijas—Prūsijas karš, Šibenika, Šipana, Škocjanas alas, Škodras ķarka, Škodras ezers, Škumbina, Šolta, Ķerra (putns), Bačinas ezeri, Badija, Balkānu pussala, Bari, Bari metropole, Bari province, Barleta, Barletas-Andrijas-Trani province, Berlīnes kongress, Bitonto, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas banats, Bosnijas krīze, Brača, Brētliņa, Brētliņas, Brindizi, Brindizi province, Budva, Chrysolina aurichalcea, Cresa, Daksa (sala), Dalmāciešu valoda, Dalmācija, Dalmācija (province), Dalmācijas salas, Dienvideiropa, ..., Dināru kalniene, Divjakas—Karavastajas nacionālais parks, Dorieši, Drini, Dubrovnika, Dubrovnikas franciskāņu klosteris, Dubrovnikas katedrāle, Dubrovnikas kņaza pils, Dubrovnikas Pestītāja baznīca, Dubrovnikas sinagoga, Dubrovnikas-Neretvas župānija, Dugi Otoka, Duresi, Duresi amfiteātris, Duresi ķarka, Edesa (Grieķija), Edesas ūdenskritumu parks, Eiropas muflons, Elafiti salas, Emīlija-Romanja, Etruski, Fermo, Fermo province, Ferrāras province, Fieri, Fieri ķarka, Fodžas province, Gešrībenšteins, Horvātija, Horvātijas karš, Hvara (sala), Istras pussala, Itālija, Jūra, Jonijas jūra, Kampobaso province, Karavastajas lagūna, Karls Veiprehts, Kjeti, Koločepa, Kopera, Korčula, Kotora, Krekjo, Krievijas Impērija, Krka (pilsēta), Krka (sala), Krupina, Lajošs I Lielais, Lakonijas līcis, Lastova, Lečes province, Lindžo, Lošiņa, Lokruma, Lopuda, Lovrijenacas pils, Mačeratas province, Marke, Mļeta, Melnā Drina, Melngalvas stērste, Melnkalne, Melnkalnes kņaziste, Merlangs, Mesapi, Molize, Mongoļi, Neretva, Niedru stērste, Ofanto, Ohrida, Ohridas ezers, Osmaņu impērijas izaugsme, Osmaņu impērijas kari Eiropā, Osmaņu impērijas uzplaukums, Otranto šaurums, Paga, Pasaules okeāni un jūras, Peskāra, Pevketi, Pezāro, Pezāro un Urbīno province, Piejūras-Kalnu župānija, Piranas līcis, Pirrs, Po (upe), Prizrenas līga, Pula, Ravenna, Ravennas province, Rijeka, Rimac Nevera, Rimini, Rimini province, Rivjēra, Romas Republika, Rovigo province, Rubikona, Sanmarīno, Sanmarīno (pilsēta), Sapals, Semani, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Siroko, Slovēnija, Slovēnijas ģerbonis, Splita, Splitas-Dalmācijas župānija, Sponzas pils, Srdžs, Stari Gradas līdzenums, Starpjūru konfederācija, Stefans II, Svētā Blazija baznīca, Sveti Andrija, Tītiņš, Terāmo province, Tirānas ķarka, Tirēnu jūra, Tirreno—Adriatico, Trani, Trīs jūru iniciatīva, Trebiņe, Trejsavienība (1882), Trevizo, Trieste, Triestes līcis, Triestes province, Triglava nacionālais parks, Udīne, Ulciņa, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Melnkalnē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovēnijā, Vļoras ķarka, Vējš, Velebits, Venēcijas lagūna, Venēcijas līcis, Venēcijas metropole, Venēcijas province, Venēcijas Republika, Veneto, Vidusjūra, Visa, Vudro Vilsons, Zadara, 2012. gads. Izvērst indekss (149 vairāk) »
Abruco
Abruco (vai Abbrèzze) ir viens no Itālijas 20 reģioniem.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Abruco · Redzēt vairāk »
Adidže
Adidže ir upe Itālijas ziemeļos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Adidže · Redzēt vairāk »
Adriatica Queen
Adriatica Queen (agrākie nosaukumi Dana Regina, Nord Estonia, Thor Heyerdahl, Vana Tallinn) bija kruīzu prāmis.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Adriatica Queen · Redzēt vairāk »
Akvileja
Akvileja ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Akvileja · Redzēt vairāk »
Albānija
Albānija (tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Albānija · Redzēt vairāk »
Albānijas robežu noteikšana
outline.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Albānijas robežu noteikšana · Redzēt vairāk »
Albānijas vēsture
Albānijas valsts sākotnējās robežas 1913. gadā. Albānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Albānijas teritorijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Albānijas vēsture · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Amerika · Redzēt vairāk »
Andrija
Andrija ir pilsēta un komūna Itālijas dienvidrietumos Apūlijas provincē 10 km no Adrijas jūras krasta, Barletas-Andrijas-Trani provinces lielākā pilsēta un viens no tās administratīvajiem centrs.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Andrija · Redzēt vairāk »
Ankona
Ankona (izrunā) ir pilsēta Itālijā, Markes reģiona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ankona · Redzēt vairāk »
Ankonas province
Ankonas province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Markes reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ankonas province · Redzēt vairāk »
Apūlija
Apūlija (Iapyghia) ir reģions Itālijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Apūlija · Redzēt vairāk »
Apenīnu pussala
Apenīnu pussala ir viena no lielākajām pussalām Dienvideiropā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Apenīnu pussala · Redzēt vairāk »
Askoli Pičēno province
Askoli Pičēno province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Markes reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Askoli Pičēno province · Redzēt vairāk »
Austrijas—Prūsijas karš
Vācu valstu pozīcijas kara sākumā. Tumši/gaiši zilā Prūsija ar sabiedrotajiem. Tumši/gaiši sarkanā Austrija ar sabiedrotajiem. Zaļās neitrālās valstis. Dzeltenā Šlēzviga-Holšteina Tumši/gaiši zilā - Prūsijas anektētās un politiskajā kontrolē nonākušās teritorijas karam beidzoties. Tumši sarkanā - jaunizveidotā Ziemeļvācu Savienība Austrijas—Prūsijas karš, zināms arī kā Septiņu nedēļu karš un Vācu karš, notika 1866.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Austrijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Šibenika
Šibenika ir pilsēta Horvātijas dienvidos, Šibenikas-Kninas županijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Šibenika · Redzēt vairāk »
Šipana
Šipana ir lielākā Horvātijas Elafiti arhipelāga sala, valsts galējos dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Šipana · Redzēt vairāk »
Škocjanas alas
Škocjanas alas ir karsta alu sistēma, ko izveidojusi Rekas upe.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Škocjanas alas · Redzēt vairāk »
Škodras ķarka
Škodras ķarka ir viena no Albānijas 12 ķarkām.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Škodras ķarka · Redzēt vairāk »
Škodras ezers
Škodras ezers vai Skadaras ezers ir liels ezers uz robežas starp Albāniju un Melnkalni, lielākais ezers Balkānos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Škodras ezers · Redzēt vairāk »
Škumbina
Škumbina ir 181 kilometru gara upe Albānijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Škumbina · Redzēt vairāk »
Šolta
Šolta ir Horvātijas sala Adrijas jūrā uz dienvidrietumiem no Splitas un uz rietumiem no Bračas salas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Šolta · Redzēt vairāk »
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »
Bačinas ezeri
Bačinas ezeri ir septiņu ezeru sistēma Horvātijas dienvidos, Dubrovnikas-Neretvas župānijas teritorijā, uz ziemeļiem no Pločes, netālu no Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bačinas ezeri · Redzēt vairāk »
Badija
Badija ir neliela sala Korčulas salas austrumu galā, pie Korčulas pilsētas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Badija · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Bari
Bari ir ostas pilsēta Itālijas dienvidaustrumos Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bari · Redzēt vairāk »
Bari metropole
Bari metropole ir Itālijas provinces līme administratīvā iedalījuma vienība valsts centrālajā daļā, Apūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bari metropole · Redzēt vairāk »
Bari province
Bari province bijusī Itālijas province valsts centrālajā daļā, Apūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bari province · Redzēt vairāk »
Barleta
Barleta ir pilsēta Itālijas dienvidaustrumos, Apūlijas reģiona, Barletas-Andrijas-Trani provincē, Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Barleta · Redzēt vairāk »
Barletas-Andrijas-Trani province
Barletas-Andrijas-Trani province ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidaustrumu daļā, Apūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Barletas-Andrijas-Trani province · Redzēt vairāk »
Berlīnes kongress
Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Berlīnes kongress · Redzēt vairāk »
Bitonto
Bitonto ir pilsēta Itālijas dienvidaustrumos, Apūlijas reģiona, Bari provincē.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bitonto · Redzēt vairāk »
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »
Bosnijas banats
Bosnijas banats bija viduslaiku valsts, kas atradās galvenokārt mūsdienu Bosnijā un Hercegovinā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bosnijas banats · Redzēt vairāk »
Bosnijas krīze
Balkānu robežas pēc 1878. gada Bosnija un Hercegovina un Novi Pazar sandžaks Turcija spiesta noskatīties uz teritoriju zaudēšanu Bosnijas krīze izvērsās 1908.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Bosnijas krīze · Redzēt vairāk »
Brača
Brača ir Horvātijas sala uz dienvidiem no Splitas, ar Hvaras salu dienvidos un Šoltu rietumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Brača · Redzēt vairāk »
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Brētliņa · Redzēt vairāk »
Brētliņas
Brētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Brētliņas · Redzēt vairāk »
Brindizi
Brindizi ir pilsēta Itālijas dienvidaustrumos, Apūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Brindizi · Redzēt vairāk »
Brindizi province
Brindizi province ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidaustrumu daļā, Apūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Brindizi province · Redzēt vairāk »
Budva
Budva (Будва) ir pilsēta Melnkalnē, Budvas pašvaldības administratīvais centrs.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Budva · Redzēt vairāk »
Chrysolina aurichalcea
Chrysolina aurichalcea ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 3 pasugas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Chrysolina aurichalcea · Redzēt vairāk »
Cresa
Cresa ir Horvātijai piederoša sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Cresa · Redzēt vairāk »
Daksa (sala)
Daksa ir neliela neapdzīvota sala Horvātijas Elafiti arhipelāgā, valsts galējos dienvidos pie Dubrovnikas, iepretim Rijekai Dubrovačkai.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Daksa (sala) · Redzēt vairāk »
Dalmāciešu valoda
Dalmāciešu valoda (veklisúṅ, vetrún diskaurs) ir mirusi romāņu valoda, kura savulaik bija izplatīta Dalmācijā, mūsdienu Horvātijas teritorijā, Adrijas jūras piekrastē no Krkas salas ziemeļos līdz Kotorai dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dalmāciešu valoda · Redzēt vairāk »
Dalmācija
Melnkalnē Dalmācija ir vēsturisks reģions Horvātijā, kas atrodas Adrijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dalmācija · Redzēt vairāk »
Dalmācija (province)
Romas impērija. Dalmācijas province iekrāsota sarkanā krāsā. Dalmācija (Dalmatia) bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Adrijas jūras ziemeļu krastu.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dalmācija (province) · Redzēt vairāk »
Dalmācijas salas
Dalmācijas salas ir Horvātijai piederošu salu grupa Adrijas jūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dalmācijas salas · Redzēt vairāk »
Dienvideiropa
#00FF00 — Dienvideiropa Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dienvideiropa · Redzēt vairāk »
Dināru kalniene
Dināru kalniene vai Dināru Alpi ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dināru kalniene · Redzēt vairāk »
Divjakas—Karavastajas nacionālais parks
Divjakas—Karavastajas nacionālais parks ir nacionālais parks Albānijas rietumos, kas atrodas Rietumalbānijas zemienes Mīzekes līdzenumā Adrijas jūras tuvumā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Divjakas—Karavastajas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Dorieši
Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dorieši · Redzēt vairāk »
Drini
Drini ir garākā Albānijas upe.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Drini · Redzēt vairāk »
Dubrovnika
Dubrovnika ir pilsēta Horvātijā, atrodas Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnika · Redzēt vairāk »
Dubrovnikas franciskāņu klosteris
Dubrovnikas franciskāņu klosteris un baznīca ir 14.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnikas franciskāņu klosteris · Redzēt vairāk »
Dubrovnikas katedrāle
Dubrovnikas katedrāle ir 17.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnikas katedrāle · Redzēt vairāk »
Dubrovnikas kņaza pils
Dubrovnikas kņaza pils jeb Rektora pils ir 15.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnikas kņaza pils · Redzēt vairāk »
Dubrovnikas Pestītāja baznīca
Dubrovnikas Pestītāja baznīca ir 16.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnikas Pestītāja baznīca · Redzēt vairāk »
Dubrovnikas sinagoga
Dubrovnikas sinagoga ir 18.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnikas sinagoga · Redzēt vairāk »
Dubrovnikas-Neretvas župānija
Dubrovnikas-Neretvas župānija ir župānija Horvātijas galējos Dalmācijas dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dubrovnikas-Neretvas župānija · Redzēt vairāk »
Dugi Otoka
Dugi Otoka (tulkojumā "Garā sala") ir Horvātijas sala Adrijas jūrā uz rietumiem no Zadaras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Dugi Otoka · Redzēt vairāk »
Duresi
Duresi (Durrës, Durrësi) ir pilsēta Albānijā, Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Duresi · Redzēt vairāk »
Duresi amfiteātris
Albānijā Duresi amfiteātris ir viens no lielākajiem zināmajiem romiešu amfiteātriem, tas atrodas Duresi pilsētā mūsdienu Albānijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Duresi amfiteātris · Redzēt vairāk »
Duresi ķarka
Duresi ķarka ir viena no Albānijas divpadsmit ķarkām, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Duresi ķarka · Redzēt vairāk »
Edesa (Grieķija)
Antīkās Edesas drupas Edesa ir sena pilsēta Grieķijā, kas pazīstama jau gandrīz 3000 gadus.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Edesa (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Edesas ūdenskritumu parks
Edesas ūdenskritumu parks (Ūdenskritumu parks) ir parks grieķu Maķedonijas pilsētā Edesā, kuras teritorijā 14.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Edesas ūdenskritumu parks · Redzēt vairāk »
Eiropas muflons
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Jaunums!!: Adrijas jūra un Eiropas muflons · Redzēt vairāk »
Elafiti salas
Elafiti salas ir neliels arhipelāgs Horvātijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Dubrovnikas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Elafiti salas · Redzēt vairāk »
Emīlija-Romanja
Emīlija-Romanja ir reģions Ziemeļitālijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Emīlija-Romanja · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Etruski · Redzēt vairāk »
Fermo
Fermo ir pilsēta un komūna Itālijas austrumos, Markes reģionā, Fermo provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Fermo · Redzēt vairāk »
Fermo province
Fermo province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Markes reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Fermo province · Redzēt vairāk »
Ferrāras province
Ferrāras province ir viena no Itālijas provincēm valsts ziemeļaustrumos, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ferrāras province · Redzēt vairāk »
Fieri
Fieri ir pilsēta Albānijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Fieri · Redzēt vairāk »
Fieri ķarka
Fieri ķarka ir viena no Albānijas divpadsmit ķarkām, kas atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Fieri ķarka · Redzēt vairāk »
Fodžas province
Fodžas province ir viena no Itālijas provincēm.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Fodžas province · Redzēt vairāk »
Gešrībenšteins
Gešrībenšteins jeb Īrotkē ir kalns, kas atrodas uz robežas starp Austriju un Ungāriju.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Gešrībenšteins · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Horvātija · Redzēt vairāk »
Horvātijas karš
Horvātijas karš ( — 'Tēvzemes karš', — 'Karš Horvātijā') bija bruņots konflikts no 1991.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Horvātijas karš · Redzēt vairāk »
Hvara (sala)
Hvaras pilsētas centrālais laukums Hvara ir Horvātijai piederoša sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Hvara (sala) · Redzēt vairāk »
Istras pussala
Istras pussala (slovēņu un), arī Istrija, ir pussala Adrijas jūras ziemeļos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Istras pussala · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Itālija · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Jūra · Redzēt vairāk »
Jonijas jūra
Jonijas jūra (— ‘mūsu jūra’) ir Vidusjūras daļa starp Balkānu pussalu un Apenīnu pussalu.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Jonijas jūra · Redzēt vairāk »
Kampobaso province
Kampobaso province ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidaustrumu daļā, Molizes reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Kampobaso province · Redzēt vairāk »
Karavastajas lagūna
Cirtainais pelikāns — svarīga aizsargājama suga Karavastajā. Karavastajas lagūna jeb Karavastas lagūna ir lielākā lagūna Albānijā un viena no lielākajām lagūnām Vidusjūras piekrastē, un tās platība ir 42 km2.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Karavastajas lagūna · Redzēt vairāk »
Karls Veiprehts
Karls Georgs Ludvigs Vilhelms Veiprehts (—) bija vācu izcelsmes Austroungārijas flotes virsnieks, ģeofiziķis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Karls Veiprehts · Redzēt vairāk »
Kjeti
Kjeti ir pilsēta Itālijā, Abruco reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Kjeti · Redzēt vairāk »
Koločepa
Koločepa ir trešā lielākā Horvātijas Elafiti arhipelāga sala valsts galējos dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Koločepa · Redzēt vairāk »
Kopera
Kopera ir pilsēta Slovēnijas dienvidrietumos, Slovēnijas piejūras reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Kopera · Redzēt vairāk »
Korčula
Korčula ir Horvātijas sala uz austrumiem no Peļešacas pussalas un uz dienvidiem no Hvaras salas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Korčula · Redzēt vairāk »
Kotora
Kotora ir pilsēta Melnkalnes dienvidrietumos, netālu no Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Kotora · Redzēt vairāk »
Krekjo
Krekjo (itāļu: Crecchio) ir ciems Itālijā, Abruco reģiona Kjeti provincē, 159 kilometru attālumā no Romas un 14 kilometru attālumā no provinces centra Kjeti.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Krekjo · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krka (pilsēta)
Krka ir pilsēta Horvātijā, atrodas Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Krka (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Krka (sala)
Krka ir Horvātijai piederoša sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Krka (sala) · Redzēt vairāk »
Krupina
Krupina ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Krupinas apriņķa centrs.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Krupina · Redzēt vairāk »
Lajošs I Lielais
Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1342—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lajošs I Lielais · Redzēt vairāk »
Lakonijas līcis
Lakonijas līča satelītattēls Lakonijas līcis, arī Lakoniks, ir visvairāk uz dienvidiem esošais Peloponēsas pussalas, kā arī kontinentālās Grieķijas un Eiropas līcis.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lakonijas līcis · Redzēt vairāk »
Lastova
Lastova ir Horvātijas sala Adrijas jūrā, valsts galējos dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lastova · Redzēt vairāk »
Lečes province
Lečes province ir viena no Itālijas provincēm valsts dienvidaustrumos, Apūlijas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lečes province · Redzēt vairāk »
Lindžo
Nova Pazovā. Lindžo deja Lijerica Lindžo ( ) ir populāra deja Dubrovnikā un tās reģionā, Horvātijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lindžo · Redzēt vairāk »
Lošiņa
Lošiņa ir Horvātijas sala Adrijas jūras Kvarnera līcī.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lošiņa · Redzēt vairāk »
Lokruma
Lokruma ir neliela sala 600 metrus uz dienvidaustrumiem no Dubrovnikas vecpilsētas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lokruma · Redzēt vairāk »
Lopuda
Lopuda ir otra lielākā Horvātijas Elafiti arhipelāga sala, valsts galējos dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lopuda · Redzēt vairāk »
Lovrijenacas pils
Lovrijenacas jeb Sv.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Lovrijenacas pils · Redzēt vairāk »
Mačeratas province
Mačeratas province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Markes reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Mačeratas province · Redzēt vairāk »
Marke
Marke ir Itālijas reģions valsts centrālajā daļ, Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Marke · Redzēt vairāk »
Mļeta
Mļeta ir sala Horvātijas Adrijas jūras piekrastē, valsts galējos dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Mļeta · Redzēt vairāk »
Melnā Drina
Melnā Drina vai Drini i Zi ir upe, kas tek cauri Ziemeļmaķedonijai un Albānijai.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Melnā Drina · Redzēt vairāk »
Melngalvas stērste
Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Melnkalne · Redzēt vairāk »
Melnkalnes kņaziste
Melnkalnes kņaziste bija Balkānu valsts, kas pastāvēja daļā no mūsdienu Melnkalnes teritorijas no 1852.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Melnkalnes kņaziste · Redzēt vairāk »
Merlangs
Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).
Jaunums!!: Adrijas jūra un Merlangs · Redzēt vairāk »
Mesapi
Trozella, mesapu keramisko trauku tips, divosu krūkas veidā. Mesapi ir sena Itālijas teritorijā dzīvojoša tauta, kas apdzīvoja tās dienvidaustrumu daļu (Apūliju).
Jaunums!!: Adrijas jūra un Mesapi · Redzēt vairāk »
Molize
Molize ir Itālijas reģions valsts dienvidu daļā, Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Molize · Redzēt vairāk »
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Mongoļi · Redzēt vairāk »
Neretva
Neretva, zināma arī kā Narenta, ir lielākā upe Adrijas baseina austrumu daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Neretva · Redzēt vairāk »
Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Niedru stērste · Redzēt vairāk »
Ofanto
Ofanto ir Adrijas jūras Manfredonijas līcī ietekoša upe Itālijas dienvidaustrumos Bazilikatas, Kampānijas un Apūlijas reģionos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ofanto · Redzēt vairāk »
Ohrida
Ohrida ir pilsēta Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ohrida · Redzēt vairāk »
Ohridas ezers
Melnās Drinas izteka no ezera Ohridas ezers ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ohridas ezers · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas izaugsme
Osmaņu impērijas izaugsme (saukta arī latīņu valodā par Pax Ottomana) ir Osmaņu impērijas pastāvēšanas laika posms, kurā tika paplašināta tās teritorija dienvidrietumos, pievienojot Ziemeļāfriku, un austrumos, karojot ar islāma šiītu Sefevīdu impēriju.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Osmaņu impērijas izaugsme · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas kari Eiropā
Osmaņu impērijas kari Eiropā vēsturē iezīmē dienvidaustrumu Eiropas vēstures posmu, īpašu pasaules uzmanību pievēršot Balkāniem.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Osmaņu impērijas kari Eiropā · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas uzplaukums
Osmaņu impērijas uzplaukums (1299. — 1453.) bija laika posms Osmaņu impērijas vēsturē, kad impērija sāka veidoties, tika iekarota Konstantinopole un nostiprināti valsts pamati tālākai izaugsmei.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Osmaņu impērijas uzplaukums · Redzēt vairāk »
Otranto šaurums
Otranto šaurums ir līdz 75 km plats jūras šaurums Vidusjūrā, kas atdala Salento Apenīnu pussalas dienvidaustrumos no Albānijas piekrastes un savieno Adrijas jūru ziemeļos ar Jonijas jūru dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Otranto šaurums · Redzēt vairāk »
Paga
Paga ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā izstiepta Horvātijai piederoša sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Paga · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāni un jūras
Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².
Jaunums!!: Adrijas jūra un Pasaules okeāni un jūras · Redzēt vairāk »
Peskāra
Peskāra (vai Pëscàrë) ir pilsēta Itālijā, Abruco reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Peskāra · Redzēt vairāk »
Pevketi
Dejojošas pevketietes. (Ruva di Puljas "Dejotāju kapenes") Pevketi jeb pedikli, kā tos sauc Strabons, ir cilts, kas apdzīvoja mūsdienu Apūlijas daļu, Itālijas dienvidos, pie tagadējās Bari pilsētas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Pevketi · Redzēt vairāk »
Pezāro
Pezāro ir pilsēta Itālijā, Markes reģionā, Adrijas jūras krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Pezāro · Redzēt vairāk »
Pezāro un Urbīno province
Pezāro un Urbīno province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Markes reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Pezāro un Urbīno province · Redzēt vairāk »
Piejūras-Kalnu župānija
Piejūras-Kalnu župānija ir župānija Horvātijas ziemeļrietumu daļā, kas robežojas ar Karlovacas župāniju austrumos, ar Istras župāniju rietumos, ar Likas-Seņas župāniju dienvidaustrumos un ar Slovēniju ziemeļos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Piejūras-Kalnu župānija · Redzēt vairāk »
Piranas līcis
Piranas līcis ir līcis Adrijas jūras galējos ziemeļos, daļa no Triestes līča dienvidu daļas pie Piranas pilsētas.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Piranas līcis · Redzēt vairāk »
Pirrs
Pirrs (312 p.m.ē. — 272 p.m.ē.) bija Senās Grieķijas valsts Epīras valdnieks.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Pirrs · Redzēt vairāk »
Po (upe)
Po ir Itālijas garākā upe.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Po (upe) · Redzēt vairāk »
Prizrenas līga
Prizrenas līga, oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga, bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Prizrenas līga · Redzēt vairāk »
Pula
Pula ir pilsēta Horvātijā valsts ziemeļrietumu daļā, Istras župānijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Pula · Redzēt vairāk »
Ravenna
Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ravenna · Redzēt vairāk »
Ravennas province
Ravennas province ir viena no Itālijas provincēm valsts ziemeļaustrumos, Emīlija-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ravennas province · Redzēt vairāk »
Rijeka
Rijeka (slovēņu: Reka), vēsturiski bieži pazīstama ar itāļu nosaukumu Fiume ir pilsēta Horvātijas rietumos, Dalmācijas ziemeļos pie Adrijas jūras, Kvarnera līcī.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rijeka · Redzēt vairāk »
Rimac Nevera
Rimac Nevera ir elektrisks sporta auto, ko ražo horvātu autoražotājs Rimac Automobili.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rimac Nevera · Redzēt vairāk »
Rimini
Rimini (izrunā) ir pilsēta Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rimini · Redzēt vairāk »
Rimini province
Rimini province ir viena no Itālijas provincēm valsts ziemeļaustrumu daļā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rimini province · Redzēt vairāk »
Rivjēra
Rivjēra (franču un; no itāļu riva vai franču rive — ‘krasts’) ir Ligūrijas jūras piekrastes rajons Francijas dienvidaustrumos un Itālijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rivjēra · Redzēt vairāk »
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Romas Republika · Redzēt vairāk »
Rovigo province
Rovigo province ir viena no Itālijas provincēm valsts ziemeļaustrumos, Veneto reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rovigo province · Redzēt vairāk »
Rubikona
Jūlija Cēzara krūšutēls pie Rubikonas Rubikona ir neliela upe (80 km) Itālijas pussalas ziemeļdaļā, kas iztek no Apenīniem, ietek — Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Rubikona · Redzēt vairāk »
Sanmarīno
Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Sanmarīno · Redzēt vairāk »
Sanmarīno (pilsēta)
Sanmarīno pilsēta ir pilsēta Sanmarīno valsts centrālās daļas austrumos, tā ir valsts galvaspilsēta.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Sanmarīno (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Sapals
Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Sapals · Redzēt vairāk »
Semani
Semani ir 85 kilometrus (kopā ar Devoli - 266 kilometrus) gara upe Albānijas rietumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Semani · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Siroko
Siroko, kurš rodas Lībijā, rada nokrišņus Itālijā un Grieķijā Siroko ir stiprs, straujš, silts dienvidu vai dienvidrietumu vējš, kurš rodas Sahārā un pūš uz Vidusjūras ziemeļu piekrasti.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Siroko · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Slovēnijas ģerbonis
Slovēnijas Republikas ģerbonis veidots kā zils vairogs ar sarkanu apmali gar sāniem.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Slovēnijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Splita
Splita ir pilsēta Horvātijā, Dalmācijas vidusdaļā pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Splita · Redzēt vairāk »
Splitas-Dalmācijas župānija
Splitas-Dalmācijas župānija ir župānija Horvātijas dienvidu daļā, kas robežojas ar Dubrovnikas-Neretvas župāniju dienvidaustrumos, ar Šibenikas-Kninas župāniju ziemeļrietumos un ar Bosniju un Hercegovinu austrumos un ziemeļos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Splitas-Dalmācijas župānija · Redzēt vairāk »
Sponzas pils
Sponzas pils ir 16.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Sponzas pils · Redzēt vairāk »
Srdžs
Srdžs ir 412 metrus augsts pakalns uz ziemeļiem no Dubrovnikas vecpilsētas Horvātijas dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Srdžs · Redzēt vairāk »
Stari Gradas līdzenums
Stari Gradas līdzenums ir lauksaimniecības kultūrainava Horvātijā, kuru 4.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Stari Gradas līdzenums · Redzēt vairāk »
Starpjūru konfederācija
Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara izstrādātā ''Intermarium'' koncepcija stiepjas no Baltijas jūras ziemeļos līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai dienvidos. Pilsudska sākotnējais ''Intermarium'' plāns: atjaunota Polijas—Lietuvas ūnija. Starpjūru konfederācija (poļu: Międzymorze, latīņu: Intermarium) bija Juzefa Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts zemes vienotā federatīvā valstī.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Starpjūru konfederācija · Redzēt vairāk »
Stefans II
Stefans II (III) (dzimis 714. gadā, miris) bija Romas pāvests no līdz nāvei. Cēlies no Romas aristokrātu dzimtas. Pēc pāvesta Zaharija nāves par pāvestu tika ievēlēts Stefans, taču viņš tika izraudzīts vēl nebūdams bīskaps un nomira pirms tika paspēts iesvētīt bīskapa kārtā, tādēļ viņa pieskaitīšana pāvestiem ir diskutabla, un visu sekojošo pāvestu ar vārdu Stefans numerācija neskaidra (lielākā daļa no šiem pāvestiem gan dzīvoja laikā, kad skaitļus pāvesta vārdam nemaz nepievienoja, līdz ar to šī problēma nepastāvēja). Stefana pontifikāta laikā nozīmīgākā problēma bija Romas pasargāšana no langobardiem, kas šajā laikā pāri Alpiem iebruka Itālijā. 751. gadā langobardi iekaroja Ravennu. Vienlaikus arī katoļu baznīcas attiecības ar Austrumromas (Bizantijas) impēriju, kuras pakļautībā Roma atradās, šajā laikā bija ļoti saspringtas, kam pamatā bija nesaskaņas reliģijas jautājumos. Lai arī Austrumromas valdnieki saglabāja politisko varu Apenīnu pussalā, tomēr praktiski to aizstāvēt no langobardu iebrukuma viņi nevarēja, jo paši šajā laikā karoja ar Abasīdu kalifātu un bulgāriem. 752. gadā pāvests parakstīja miera līgumu ar langobardu valdnieku Aistulfu, tomēr tas tika lauzts ar mērķi pievienot Romu Langobardu karalistei. Nesaņemot atbalstu no Konstantinopoles, pāvests bija spiests lūgt palīdzību frankiem. 754. gadā Stefans II devās uz Parīzi, kur noslēdza līgumu ar franku valdnieku Pipinu Īso, kuru Sendenī bazilikā kronēja (Pipins kļuva pirmo laicīgo valdnieku, kuru kronējis pāvests). Tas mainīja Romas statusu, tai pārejot no Bizantijas aizstāvības uz Franku valsts aizstāvību. Franku karalis sniedza militāru atbalstu pāvestam, divreiz iebrūkot Itālijā, sakaujot langobardus un nododot zemes starp Romu un Ravennu pāvesta valdījumā. Šīs Pipina iekarotās un 756. gadā pāvesta valdījumā nodotās zemes kļuva par Pāvesta valsts aizsākumu, tādējādi Stefans II kļuva arī par nozīmīgu laicīgo valdnieku, kura pārvaldītās zemes stiepās pāri Apenīnu pussalai no Tirēnu jūras līdz Adrijas jūrai. Pēc pāvesta Stefana nāves 757. gadā 43 gadu vecumā par jauno pāvestu tika izvēlēts viņa brālis Pāvils I.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Stefans II · Redzēt vairāk »
Svētā Blazija baznīca
Svētā Blazija baznīca ir 18.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Svētā Blazija baznīca · Redzēt vairāk »
Sveti Andrija
Sveti Andrija ir sala Horvātijas Elafiti arhipelāgā, valsts galējos dienvidos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Sveti Andrija · Redzēt vairāk »
Tītiņš
Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Tītiņš · Redzēt vairāk »
Terāmo province
Terāmo province ir viena no Itālijas provincēm valsts centrālajā daļā, Abruco reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Terāmo province · Redzēt vairāk »
Tirānas ķarka
Tirānas ķarka ir viena no Albānijas 12 ķarkām.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Tirānas ķarka · Redzēt vairāk »
Tirēnu jūra
Tirēnu jūra ir Vidusjūras daļa, rietumos no Apenīnu pussalas, starp Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Tirēnu jūra · Redzēt vairāk »
Tirreno—Adriatico
Tirreno—Adriatico, "divu jūru sacensības", ir profesionālas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru gadu notiek martā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Tirreno—Adriatico · Redzēt vairāk »
Trani
Trani ir ostas pilsēta un komūna Itālijas dienvidrietumos Apūlijas provincē Adrijas jūras krastā, Barletas-Andrijas-Trani provinces viens no administratīvajiem centriem.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Trani · Redzēt vairāk »
Trīs jūru iniciatīva
Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstis. Trīs jūru iniciatīva (3JI) ir 2016.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Trīs jūru iniciatīva · Redzēt vairāk »
Trebiņe
Trebiņe ir pilsēta Bosnijas un Hercegovinas dienvidos, Serbu Republikā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Trebiņe · Redzēt vairāk »
Trejsavienība (1882)
Trejsavienībai veltīta medaļa, uz kuras attēloti trīs savienības valstu monarhi Trejsavienība bija militārā un politiskā savienība starp Vācijas impēriju, Austroungāriju un Itālijas karalisti, kuru izveidoja 1882.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Trejsavienība (1882) · Redzēt vairāk »
Trevizo
Trevizo ir pilsēta un komūna Itālijas ziemeļaustrumu daļā, Veneto reģionā, Trevizo provincē pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Trevizo · Redzēt vairāk »
Trieste
Trieste ir ostas pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Trieste · Redzēt vairāk »
Triestes līcis
Triestes līcis ir līcis Adrijas jūras galējos ziemeļos, daļa no Venēcijas līča.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Triestes līcis · Redzēt vairāk »
Triestes province
Triestes province ir Itālijas neadministratīva virspašvaldību teritoriāla vienība valsts ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomajā reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Triestes province · Redzēt vairāk »
Triglava nacionālais parks
Triglava nacionālais parks ir 1981.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Triglava nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Udīne
Udīne ir pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, Udīnes provinces administratīvais centrs, atrodas pusceļā no Adrijas jūras uz Alpiem.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Udīne · Redzēt vairāk »
Ulciņa
Ulciņas cietoksnis ar vecpilsētu. Ulciņa ir pilsēta Melnkalnē, Ulciņas pašvaldības administratīvais centrs.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Ulciņa · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Horvātijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Melnkalnē
Sarakstā apkopotas tās vietas Melnkalnē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Melnkalnē · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovēnijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Slovēnijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovēnijā · Redzēt vairāk »
Vļoras ķarka
Vļoras ķarka ir viena no Albānijas divpadsmit ķarkām, kas atrodas valsts dienvidu daļā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Vļoras ķarka · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Vējš · Redzēt vairāk »
Velebits
Velebits ir kalnu grēda Horvātijas rietumos, daļa no Dināru kalnienes.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Velebits · Redzēt vairāk »
Venēcijas lagūna
Venēcijas lagūna ir sekla Adrijas jūras lagūna Itālijas ziemeļaustrumos, kuras centrālajā daļā atrodas Venēcijas pilsēta.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Venēcijas lagūna · Redzēt vairāk »
Venēcijas līcis
Venēcijas līcis ir līcis Adrijas jūras ziemeļos, uz ziemeļiem no līnijas starp Po upes grīvu un Istras pussalas dienvidu punktu.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Venēcijas līcis · Redzēt vairāk »
Venēcijas metropole
Venēcijas metropole ir Itālijas provinces līmeņa administratīvā iedalījuma vienība valsts ziemeļaustrumos, Veneto reģionā pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Venēcijas metropole · Redzēt vairāk »
Venēcijas province
Venēcijas province ir bijusī Itālijas province valsts ziemeļaustrumos, Veneto reģionā pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Venēcijas province · Redzēt vairāk »
Venēcijas Republika
Venēcijas Republika aptuvens nosaukums valstij, kas izveidojās tagadējās Venēcijas teritorijā un gadsimtu laikā savu varu izpleta Veneto, Dalmācijā un Vidusjūras reģionā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Venēcijas Republika · Redzēt vairāk »
Veneto
Veneto ir Itālijas reģions valsts ziemeļaustrumos, Adrijas jūras Venēcijas līča krastā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Veneto · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Visa
Visa, vēsturiski arī Lisa, ir Horvātijas sala Adrijas jūrā.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Visa · Redzēt vairāk »
Vudro Vilsons
Tomass Vudro Vilsons (dzimis, miris) bija ASV 28.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Vudro Vilsons · Redzēt vairāk »
Zadara
Sv. Donāta baznīca un romiešu forums Zadarā Zadara ir ostas pilsēta Horvātijā, Dalmācijā pie Adrijas jūras.
Jaunums!!: Adrijas jūra un Zadara · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Adrijas jūra un 2012. gads · Redzēt vairāk »
