Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Aksels Ūksenšerna

Indekss Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

58 attiecības: Agnēta Horna, Ūksenšerna, Bengts Šite, Bengts Bengtsons Ūksenšerna, Burtnieki, Burtnieku pils, Cēsu pils, Dubinska muiža, Elblonga, Gabriels Bengtsons Uksenšerna, Gustavs Horns, Gustavs II Ādolfs, Indriķa hronika, Jans Komenskis, Jērcēni (Jērcēnu pagasts), Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Kokmuiža (muiža), Kristīne I Vāsa, Liepas muiža, Mujāni, Mujānu pils, Sēlpils pils, Siguldas viduslaiku pils, Skangaļu muiža, Trikāta, Trikātas viduslaiku pils, Valmiera, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras vēsture, Valmiermuižas kungu māja, Vecate, Vecates muiža, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Vilzēnu muiža, 1583. gads, 16. jūnijs, 1612. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, ..., 1641. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1654. gads, 1667. gads Latvijā, 28. augusts. Izvērst indekss (8 vairāk) »

Agnēta Horna

Agnēta Horna af Bjērneborga (dzimusi, mirusi) bija Rīgā dzimusi zviedru augstmane, memuāru Agneta Horns leverne autore.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Agnēta Horna · Redzēt vairāk »

Ūksenšerna

Grāfu Ūksenšernu ģerbonis. Ūksenšerna, arī Oksenšerna vai Oksenšerni ("vērša piere") ir dižciltīgas zviedru dzimtas uzvārds.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Bengts Šite

Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Bengts Šite · Redzēt vairāk »

Bengts Bengtsons Ūksenšerna

Bengts Bengtsons Ūksenšerna (1591—1643) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Bengts Bengtsons Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Burtnieki · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Dubinska muiža

Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Dubinska muiža · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Elblonga · Redzēt vairāk »

Gabriels Bengtsons Uksenšerna

Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656) bija zviedru valstsvīrs.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Gabriels Bengtsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »

Gustavs Horns

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Jans Komenskis

Jans Amoss Komenskis, arī Komēnijs (dzimis, miris) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Jans Komenskis · Redzēt vairāk »

Jērcēni (Jērcēnu pagasts)

Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Jērcēni (Jērcēnu pagasts) · Redzēt vairāk »

Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kokmuiža (muiža)

Kokmuiža ir muižas kungu māja, kas atrodas Kocēnos.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Kokmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »

Liepas muiža

Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Liepas muiža · Redzēt vairāk »

Mujāni

Mujāni ir ciems Valmieras novada Kocēnu pagastā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Mujāni · Redzēt vairāk »

Mujānu pils

Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Mujānu pils · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Skangaļu muiža

Skangaļu muižas kungu māja (2007). Skangaļu muižas vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Skangaļu muiža · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Trikāta · Redzēt vairāk »

Trikātas viduslaiku pils

V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Valmieras vēsture

Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »

Valmiermuižas kungu māja

Valmiermuižas kungu māja (20. gadsimta sākuma atklātne). Valmiermuižas kopskats (20. gadsimta sākuma atklātne). Mūsdienās saglabājusies vienīgi priekšplānā esošā saimniecības ēka un viens no pils torņiem. Lielkņazs Vladimirs Romanovs ar ģimeni pie Valmiermuižas kungu mājas. Valmiermuižas kungu māja jeb Valmiermuižas pils, jeb Valmieras muiža bija muižas ēka mūsdienu Valmieras novada Valmiermuižā Dzirnavu ielā 2.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Valmiermuižas kungu māja · Redzēt vairāk »

Vecate

Vecate ir ciems Valmieras novada Vecates pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Vecate · Redzēt vairāk »

Vecates muiža

Vecates muižas kungu māja ap 1910. gadu. Vecates muiža bija muiža Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieku ezera tagadējā Valmieras novada Vecates pagastā pie autoceļa P16.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Vecates muiža · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Vilzēnu muiža

Vilzēnu muiža bija muiža tagadējā Limbažu novada Braslavas pagastā.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un Vilzēnu muiža · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1583. gads · Redzēt vairāk »

16. jūnijs

16.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 16. jūnijs · Redzēt vairāk »

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1630. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1630.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1630. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1633. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1636. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1637. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1637.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1637. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1639. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1639.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1639. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1640. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1641. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1641.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1641. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1643. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1643.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1643. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1644. gads Latvijā

Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1644. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1645. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1645.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1645. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1654. gads

1654.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1654. gads · Redzēt vairāk »

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 1667. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

28. augusts

28.

Jaunums!!: Aksels Ūksenšerna un 28. augusts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Aksels Oksenšerna, Aksels Oksenšjerna, Aksels Uksenšerna, Aksels Uksenšērna, Aksels Ukšerns, Axel Oxenstierna, Oksenšerna, Oksenšjerna, Oxenstierna.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »