Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Alberts Einšteins

Indekss Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

92 attiecības: Albert Einstein ATV, Amerikas Savienotās Valstis, Amerikāņi (nācija), Artūrs Šopenhauers, Aspergera sindroms, Šarls Gijoms, Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē, Ģeocentrisms, Īzaks Ņūtons, Ķīmisko elementu saraksts, Ļevs Landaus, Čerenkova—Vavilova starojums, Berne, Brauna kustība, Ceļošana laikā, Deivids Hjūms, Digitālā filozofija, Disleksija, E=MC² (albums), Einšteinijs, Elementārdaļiņa, Emmija Nētere, Ernsts Mahs, Filips Lenards, Fizika, Fotons, Gaismas ātrums, Gravitācija, Hanss Reihenbahs, Heinrihs Manns, Hendriks Lorencs, Hermanis Minkovskis, Hermanis Veils, Humanitārās zinātnes, Jānis Straubergs, Johanness Štarks, Kārlis Popers, Ketrīna Greiema, Kinētiskā enerģija, Kodolfizika, Kosmoloģija, Kultūra, Kurts Gēdels, Kvantu mehānika, Laiktelpa, Leidenes Universitāte, Leo Silārds, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Lielais sprādziens, Makss Borns, ..., Makss fon Laue, Manhetenas projekts, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Melnais caurums, Meraija Kerija, Migels Alkubjerre, Mileva Mariča, Morics Šliks, Nīlss Bors, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Nobela prēmijas laureāti pēc valsts, Nobela prēmiju laureāti, Oto Šterns, Pauls Ērenfests, Pilsētas ugunis, Rūdolfs Karnaps, Relativitātes teorija, Roberts Milikens, Roberts Openheimers, Speciālā relativitātes teorija, Standartmodelis, Stīvens Hokings, Tārpeja, Telpa, Ulma, Vakuums, Vācija, Viljams Tomsons, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums rieksta čaumalā, Volfgangs Pauli, 14. marts, 17. oktobris, 18. aprīlis, 1879. gads, 1900. gadi, 1916. gads, 1921. gads, 1955. gads, 20. marts, 2005. gads. Izvērst indekss (42 vairāk) »

Albert Einstein ATV

Albert Einstein jeb ATV-004 bija Eiropas kravas kosmosa kuģis no Automated Transfer Vehicle sērijas, kas paredzēts Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Albert Einstein ATV · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amerikāņi (nācija)

Amerikāņi (American people) ir nācija, Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu kopums.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Amerikāņi (nācija) · Redzēt vairāk »

Artūrs Šopenhauers

Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »

Aspergera sindroms

Aspergera sindroms (saīsināti AS) ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Aspergera sindroms · Redzēt vairāk »

Šarls Gijoms

Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Šarls Gijoms · Redzēt vairāk »

Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē

Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē (ETH Zurich) ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas universitāte Cīrihē, Šveicē.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē · Redzēt vairāk »

Ģeocentrisms

Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Ļevs Landaus

Ļevs Landaus (dzimis, miris) bija ebreju tautības PSRS fiziķis teorētiķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ļevs Landaus · Redzēt vairāk »

Čerenkova—Vavilova starojums

ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Čerenkova—Vavilova starojums · Redzēt vairāk »

Berne

Berne ir Šveices federālā pilsēta (de facto Šveices galvaspilsēta) un Bernes kantona administratīvais centrs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Berne · Redzēt vairāk »

Brauna kustība

Brauna kustība - ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Brauna kustība · Redzēt vairāk »

Ceļošana laikā

Ceļošana laikā ir koncepcija par pārvietošanos starp noteiktiem punktiem laikā, līdzīgi kā notiek pārvietošanās starp dažādiem punktiem kosmosā, parasti izmantojot hipotētisku ierīci, kas pazīstama kā laika mašīna, transportlīdzekļa vai portāla, kas savieno laika punktus, veidā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ceļošana laikā · Redzēt vairāk »

Deivids Hjūms

Deivids Hjūms (dzimis, miris) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu - skepticisma un empīrisma attīstībā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Deivids Hjūms · Redzēt vairāk »

Digitālā filozofija

Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Digitālā filozofija · Redzēt vairāk »

Disleksija

Disleksija ir sindroms, kad tā īpašniekam lasīšanas un/vai rakstīšanas spējas ir zemākā līmenī nekā varētu gaidīt pēc viņa intelektuālā līmeņa.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Disleksija · Redzēt vairāk »

E=MC² (albums)

E.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un E=MC² (albums) · Redzēt vairāk »

Einšteinijs

Einšteinijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Einšteinijs · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Emmija Nētere

Amālija Emmija Nētere Amālija Emmija Nētere (Amalie Emmy Noether (vācu izruna), dzimusi, mirusi) bija vācu matemātiķe, kura ir kļuvusi ievērojama ar savu ieguldījumu abstraktās algebras un teorētiskās fizikas attīstībā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Emmija Nētere · Redzēt vairāk »

Ernsts Mahs

Ernsts Valfrīds Jozefs Vencels Mahs (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, filozofs un fiziologs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ernsts Mahs · Redzēt vairāk »

Filips Lenards

Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Filips Lenards · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Fizika · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Fotons · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hanss Reihenbahs

Hanss Reihenbahs (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu fiziķis, filozofs un loģiķis, viens no loģiskā empīrisma redzamākajiem pārstāvjiem.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Hanss Reihenbahs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Manns

Heinrihs Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, Tomasa Manna vecākais brālis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Heinrihs Manns · Redzēt vairāk »

Hendriks Lorencs

Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Hendriks Lorencs · Redzēt vairāk »

Hermanis Minkovskis

Hermanis Minkovskis (dzimis, miris) bija Lietuvas ebreju izcelsmes vācu matemātiķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Hermanis Minkovskis · Redzēt vairāk »

Hermanis Veils

Hermanis Klauss Hugo Veils (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes šveiciešu/amerikāņu matemātiķis, fiziķis un filozofs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Hermanis Veils · Redzēt vairāk »

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Jānis Straubergs

Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »

Johanness Štarks

Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Johanness Štarks · Redzēt vairāk »

Kārlis Popers

Kārlis Raimunds Popers (dzimis, miris) bija austriešu-britu filozofs un Londonas Ekonomikas skolas profesors.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kārlis Popers · Redzēt vairāk »

Ketrīna Greiema

Ketrīna Greiema (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu izdevēja, pirmā sieviete, kas kļuva par vadoša ASV laikraksta izdevēju.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ketrīna Greiema · Redzēt vairāk »

Kinētiskā enerģija

Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup - palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kultūra · Redzēt vairāk »

Kurts Gēdels

Kurts Gēdels (dzimis, miris) bija austriešu / amerikāņu matemātiķis, loģiķis un zinātnes filozofs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kurts Gēdels · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Laiktelpa

Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Laiktelpa · Redzēt vairāk »

Leidenes Universitāte

Leidenes Universitāte ir universitāte Leidenē, Nīderlandē.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Leidenes Universitāte · Redzēt vairāk »

Leo Silārds

Leo Silārds (dzimis, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes ungāru/vācu/amerikāņu fiziķis, izgudrotājs, biologs un fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Leo Silārds · Redzēt vairāk »

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Makss Borns

Makss Borns (dzimis, miris) - vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Makss Borns · Redzēt vairāk »

Makss fon Laue

Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »

Manhetenas projekts

Pirmais atombumbas izmēģinājums Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Manhetenas projekts · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Masa · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Meraija Kerija

Meraija Kerija (dzimusi) ir amerikāņu mūziķe un aktrise.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Meraija Kerija · Redzēt vairāk »

Migels Alkubjerre

Migels Alkubjerre (dzimis Mehiko) ir Meksikas fiziķis-teorētiķis, zināms ar savu ideju par Alkubjerres dzinēju, teorētisku vērpes dzinēju, ar kura palīdzību kosmosa kuģis varētu pārsniegt gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Migels Alkubjerre · Redzēt vairāk »

Mileva Mariča

Mileva Mariča (dzimusi, mirusi) bija serbu matemātiķe.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Mileva Mariča · Redzēt vairāk »

Morics Šliks

Frīdrihs Alberts Moričs Šliks (dzimis, miris) bija vācu/austriešu filozofs un fiziķis, loģiskā pozitīvisma un Vīnes pulciņa pamatlicējs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Morics Šliks · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti pēc valsts

Nobela prēmijas laureāti pa valstīm Šis ir Nobela prēmijas laureātu uzskaitījums pa valstīm.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nobela prēmijas laureāti pēc valsts · Redzēt vairāk »

Nobela prēmiju laureāti

Vilhelma Rentgena diploms Nobela prēmiju laureāti ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no Nobela prēmijām. Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē, literatūrā vai nozīmīgu ieguldījumu miera veicināšanā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Nobela prēmiju laureāti · Redzēt vairāk »

Oto Šterns

Oto Šterns (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas, vēlāk ASV fiziķis, 1943.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Oto Šterns · Redzēt vairāk »

Pauls Ērenfests

Pauls Ērenfests (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes austriešu/nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Pauls Ērenfests · Redzēt vairāk »

Pilsētas ugunis

"Pilsētas ugunis" ir 1931.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Pilsētas ugunis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Karnaps

Rūdolfs Karnaps ( —) bija vācu/ASV filozofs.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Rūdolfs Karnaps · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Roberts Milikens

Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Roberts Milikens · Redzēt vairāk »

Roberts Openheimers

Dž.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Roberts Openheimers · Redzēt vairāk »

Speciālā relativitātes teorija

Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Stīvens Hokings

Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »

Tārpeja

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Tārpeja · Redzēt vairāk »

Telpa

Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Telpa · Redzēt vairāk »

Ulma

Ulma ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, atrodas Donavas krastos.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Ulma · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Vācija · Redzēt vairāk »

Viljams Tomsons

Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (dzimis, miris) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Viljams Tomsons · Redzēt vairāk »

Vispārīgā relativitātes teorija

Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Visums rieksta čaumalā

"Visums rieksta čaumalā" ir angļu zinātnieka Stīvena Hokinga grāmata par teorētisko fiziku, kas paredzēta plašam lasītāju lokam.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Visums rieksta čaumalā · Redzēt vairāk »

Volfgangs Pauli

Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un Volfgangs Pauli · Redzēt vairāk »

14. marts

14.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 14. marts · Redzēt vairāk »

17. oktobris

17.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 17. oktobris · Redzēt vairāk »

18. aprīlis

18.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 18. aprīlis · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1900. gadi

1900.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 1900. gadi · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 1955. gads · Redzēt vairāk »

20. marts

20.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 20. marts · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: Alberts Einšteins un 2005. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Albert Einstein, Einstein, Einšteina, Einšteins.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »