Ātrāk nekā pārlūku!
221 attiecības: Ako, Alberta iela (Rīga), Alberts, Alberts I, Alberts II (Rīga), Anno, Antons Buhholcs, Ase, Aso, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Ķekavas pagasts, Ēre (monēta), Ērgļi (Ērgļu pagasts), Ērgļu viduslaiku pils, Bīskaps Alberts, Bernhards no Lipes, Bertolds (Livonijas bīskaps), Brēmenes arhibīskapi, Bukshēvdeni, Cēsu vēsture, Cesvaines viduslaiku pils, Dabrelis, Daniels no Bannerovas, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugavgrīvas klosteris, Daugavpils vēsture, Daugerūts, Dāņu Igaunija, Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222), Dinaburgas pils, Dominikāņu ordenis, Drivinalds, Dzērbenes pagasts, Falkenas klosteris, Fulko, Gotlande, Grāmata, Hāpsalas pils, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikšķiles viduslaiku pils, Ikskili, Indriķa hronika, Inocents III, Jaundoles pils, Jūras kauja Zundā (1210), ..., Jūrmalas vēsture, Jēkabpils vēsture, Jersika (valsts), Jersikas miera līgums, Jersikas pilskalns, Jervas zeme, Karagājiens uz Jersiku (1209), Karagājiens uz Lietuvu (1208), Karagājiens uz Sakalu (1223), Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karagājiens uz Zemgali (1228), Kauja pie Kalkas upes, Kauja pie Rumbulas (1200), Kauja pie Turaidas (1211), Kaupo, Koknese (valsts), Kokneses nodedzināšana (1208), Kokneses pils, Kokneses vēsture, Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218), Krimuldas novads, Krimuldas viduslaiku pils, Krustpils pils, Kubeseles pilskalns, Lamberts (bīskaps), Lamekins, Latgale, Latgales pilskalni, Latgales vēsture, Latviešu Indriķis, Latvijas naudas vēsture, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībieši, Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi, Līvu gals, Līvu zemes, Līvzemes dalīšanas līgums, Leales bīskapija, Leāles pils, Letijas dalīšanas līgums, Lielvārdes pils, Lielvārdes vēsture, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204), Limbaži, Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Lotigola, Mārtiņsala, Mežotne, Mežotne (zeme), Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Mežotnes pagasts, Meijendorfi, Mesli, Mindaugs, Muhu, Muiža, Muita, Nalsene, Negeste, Nikolajs fon Nauens, Ninnus, Ogre, Ogres vēsture, Otrais karagājiens uz Jersiku (1214), Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209), Pārgaujas novads, Pirmais karagājiens uz Jervu (1212), Pleskava, Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203), Prūsijas krusta kari, Rameka, Rīdzene (bijusī upe), Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas domkapituls, Rīgas Doms, Rīgas nocietinājumi, Rīgas rātsnams, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūsiņš, Rēzeknes katedrāle, Rēzeknes vēsture, Remines pils, Ropi, Rozula (novads), Salacgrīvas novads, Salacgrīvas vēsture, Salaspils vēsture, Salaspils viduslaiku pils, Satezele, Sēlija (zeme), Sēlijas bīskapi, Sēlijas bīskapija, Sēlijas dalīšanas līgums, Sēlijas vēsture, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Senlatvijas valdnieki, Smoļenska, Somijas krusta kari, Straupe, Suntažu pagasts, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tālivaldis, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tērbatas kauja (1224), Teoderihs fon Bukshēvdens, Teoderihs no Turaidas, Trešais karagājiens uz Jersiku (1215), Trikātas luterāņu baznīca, Turaidas pils, Ugaunija, Uldevene, Ungerni-Šternbergi, Upmale (zeme), Vaiga, Valdemārs II Estridsens, Varakļāni, Varakļānu vēsture, Varibuls, Varidotis, Varka (pilsnovads), Veļikijnovgoroda, Vecāķi, Vecdoles pils, Vecrīga, Vesiķis, Vetseke, Vidzeme, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Viestards, Vievaldis, Vikingi, Vilhelms no Modenas, Visvaldis, Vitebskas kņazi, Vladimirs Mstislavičs, Volodars Gļebovičs, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapi, Zemgales bīskapija, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, 1. decembris, 1201. gads, 1203. gada Kauja pie Visbijas, 1205. gada Ropažu kauja, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada kauja pie Turaidas, 1206. gada uzbrukums Sāmsalai, 1206. gads, 1207. gads, 1208. gada Sēlpils aplenkums, 1209. gads, 1212. gads, 1229. gads, 13. gadsimts, 17. janvāris, 20. oktobris. Izvērst indekss (171 vairāk) »
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ako · Redzēt vairāk »
Alberta iela (Rīga)
Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Alberta iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Alberts
Alberts var būt.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Alberts · Redzēt vairāk »
Alberts I
Alberts I var būt.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Alberts I · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Anno · Redzēt vairāk »
Antons Buhholcs
Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ase · Redzēt vairāk »
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Aso · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Autine · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Ķekavas pagasts
Ķekavas pagasts ir lielākā no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ķekavas pagasts · Redzēt vairāk »
Ēre (monēta)
Zviedrijas 1 ēres monēta (1724). Dānijas 2 ēru monēta (1948—1972). Zviedrijas 5 ēru monēta (1879). Ēre jeb ēra ir Ziemeļeiropas valstu monēta, ko agrāk lietoja arī Livonijas konfederācijas un Zviedru Vidzemes teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ēre (monēta) · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Bīskaps Alberts
Bīskaps Alberts var būt.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Bīskaps Alberts · Redzēt vairāk »
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »
Bertolds (Livonijas bīskaps)
Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daniels no Bannerovas
Daniels no Bannerovas bija viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem Livonijas krusta karu sākumā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daniels no Bannerovas · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »
Daugavpils vēsture
Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Daugerūts · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Sāmsala apzīmēta ar vācu nosaukumu Ösel. Aprakstītā kauja, visticamāk, notika pie Kuresāres pils (kartē - ''Arensburg''). Dāņu 1222.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222) · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Dominikāņu ordenis
Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Dominikāņu ordenis · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »
Falkenas klosteris
Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Falkenas klosteris · Redzēt vairāk »
Fulko
Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Fulko · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Grāmata · Redzēt vairāk »
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ikskili · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Inocents III · Redzēt vairāk »
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jaundoles pils · Redzēt vairāk »
Jūras kauja Zundā (1210)
Jūras kauja Zundā bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar kuršiem bīskapa Alberta vadībā, kas notika 1210.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jūras kauja Zundā (1210) · Redzēt vairāk »
Jūrmalas vēsture
Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jūrmalas vēsture · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Jervas zeme · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Jersiku (1209)
1209.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Karagājiens uz Jersiku (1209) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Lietuvu (1208)
1208.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Karagājiens uz Lietuvu (1208) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1228.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Karagājiens uz Zemgali (1228) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kauja pie Kalkas upes · Redzēt vairāk »
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kauja pie Rumbulas (1200) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1211)
Kauja pie Turaidas notika 1211.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kauja pie Turaidas (1211) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kaupo · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kokneses nodedzināšana (1208)
Kokneses nodedzināšana (1208) bija Livonijas krusta karu konflikta rezultāts, kas notika drīz pēc Kokneses ķēniņa Vetsekes savienības noslēgšanas pret lietuviešiem ar Livonijas bīskapu Albertu 1207.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kokneses nodedzināšana (1208) · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Kokneses vēsture
Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) · Redzēt vairāk »
Krimuldas novads
Krimuldas novads bija 2009.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kubeseles pilskalns
Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »
Lamberts (bīskaps)
Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lamberts (bīskaps) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales pilskalni
Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi
Līguma ar Jersikas ķēniņu Visvaldi teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi ir 1209.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi · Redzēt vairāk »
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Līvu gals · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Leales bīskapija · Redzēt vairāk »
Leāles pils
Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Leāles pils · Redzēt vairāk »
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
1204.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Limbaži · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Lotigola · Redzēt vairāk »
Mārtiņsala
Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mežotne · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Meijendorfi
Baronu Meijendorfu dzimtas ģerbonis (1882). Meijendorfu dzimtai piederējusī Mazstraupes pils. Meijendorfi, arī Meijendorfi no Ikšķiles (Meijendorff von Yxkull, Uexküll-Meyendorf) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Meijendorfi · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mesli · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Muhu · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Muiža · Redzēt vairāk »
Muita
Piedrujas muitas punkts 1934. gadā. Muita ir maksājums par preču importu, eksportu vai tranzītu.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Muita · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Nalsene · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Negeste · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Ninnus
Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ninnus · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ogre · Redzēt vairāk »
Ogres vēsture
Ogre pirms Otrā pasaules kara Ogres vēsture aptver laika posmu kopš šīs apdzīvotās vietas izveidošanās pie Ogres upes ietekas Daugavā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ogres vēsture · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)
Otrais karagājiens uz Jersiku notika 1214.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Otrais karagājiens uz Jersiku (1214) · Redzēt vairāk »
Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)
Otrais karagājiens uz Ugauniju notika 1209./1210.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209) · Redzēt vairāk »
Pārgaujas novads
Pārgaujas novads bija pašvaldība Vidzemes centrālajā daļā, kurā 2009.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Pārgaujas novads · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)
Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Pirmais karagājiens uz Jervu (1212) · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rameka · Redzēt vairāk »
Rīdzene (bijusī upe)
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »
Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde
Rīgas 700 gadu jubilejas svinību paziņojums (1901) Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde Esplanādes laukumā Rīgas 700 gadu jubilejas svinību rīcības komiteja: sēž (no kreisās): F. Viganovskis, B. Šuberts, K. Loviss (priekšsēdis), G. Kerkoviuss, J. Ekards, stāv: H. Jensens, J. Fogelgezangs, H. Frobens, E. Bings, N. Krāmers, E. Pfūls, A. Plātess Rīgas 700 gadu jubilejas svinību atklātne Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde notika no 1901.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas nocietinājumi
Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi ar torņiem (attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum'', 1581). Rīgas nocietinājumi bija kopš 12.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas nocietinājumi · Redzēt vairāk »
Rīgas rātsnams
Rīgas rātsnams bija ēka, kas kalpoja kā Rīgas pilsētas valdes (Rīgas rātes) mītne.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas rātsnams · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Rēzeknes katedrāle
Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes katedrāle.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rēzeknes katedrāle · Redzēt vairāk »
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »
Remines pils
Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Remines pils · Redzēt vairāk »
Ropi
Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ropi · Redzēt vairāk »
Rozula (novads)
Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas novads
Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas vēsture
Salacgrīvas pilskalns pirms Otrā pasaules kara. Salacgrīvas vēsture aptver laika periodu kopš Salacgrīvas dibināšanas Metsepoles zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Salacgrīvas vēsture · Redzēt vairāk »
Salaspils vēsture
Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Satezele · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Sēlijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Senlatvijas valdnieki
Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Straupe · Redzēt vairāk »
Suntažu pagasts
Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Suntažu pagasts · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »
Teoderihs fon Bukshēvdens
Teoderihs fon Bukshēvdens bija Livonijas bīskapa Alberta vecākais brālis, kas 1203.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Teoderihs fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)
Trešais karagājiens uz Jersiku notika 1215.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Trešais karagājiens uz Jersiku (1215) · Redzēt vairāk »
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Uldevene · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Vaiga
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Vaiga jeb Vaijamā, (Wayga; igauņu: Vaiga, Vaiamaa, vācu: Wegele) bija neliela seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vaiga · Redzēt vairāk »
Valdemārs II Estridsens
Valdemārs II (- "Valdemārs uzvarētājs", dzimis vai, miris) bija Dānijas karalis (1202 - 1241) un īsu brīdi arī Līvzemes un Letijas feodālais seniors (1221-1222).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Valdemārs II Estridsens · Redzēt vairāk »
Varakļāni
Varakļāni ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Varakļāni · Redzēt vairāk »
Varakļānu vēsture
Varakļānu muižas pils (Napoleons Orda, 1875.) Svētā Viktora kapelu (1916). Varakļānu vēsture aptver laika periodu kopš Varakļānu dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Varakļānu vēsture · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Varibuls · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Varidotis · Redzēt vairāk »
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Varka (pilsnovads) · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecāķi
Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vecāķi · Redzēt vairāk »
Vecdoles pils
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Vecdoles pils vieta ("Pilskalniņš") ar zemes vaļņiem pie Daugavas krācēm 20. gs. sākumā. Vecdoles pils jeb Dolena pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasalim Johanam Dolenam.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vecdoles pils · Redzēt vairāk »
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vecrīga · Redzēt vairāk »
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vesiķis · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vetseke · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Viestards · Redzēt vairāk »
Vievaldis
Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vievaldis · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebskas kņazi
Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Volodars Gļebovičs
Volodars Gļebovičs (dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Volodars Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Zemgales bīskapi · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1. decembris
1.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1. decembris · Redzēt vairāk »
1201. gads
1201.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1201. gads · Redzēt vairāk »
1203. gada Kauja pie Visbijas
Jūras kauja pie Visbijas bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar bīskapa Alberta piedalīšanos, notika 1203.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1203. gada Kauja pie Visbijas · Redzēt vairāk »
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1205. gada Ropažu kauja · Redzēt vairāk »
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1206. gada kauja pie Salaspils · Redzēt vairāk »
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1206. gada kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »
1206. gada uzbrukums Sāmsalai
Dāņu 1206.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1206. gada uzbrukums Sāmsalai · Redzēt vairāk »
1206. gads
1206.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1206. gads · Redzēt vairāk »
1207. gads
1207.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1207. gads · Redzēt vairāk »
1208. gada Sēlpils aplenkums
Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1208. gada Sēlpils aplenkums · Redzēt vairāk »
1209. gads
1209.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1209. gads · Redzēt vairāk »
1212. gads
1212.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1212. gads · Redzēt vairāk »
1229. gads
1229.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 1229. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. janvāris
17.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 17. janvāris · Redzēt vairāk »
20. oktobris
20.
Jaunums!!: Alberts fon Bukshēvdens un 20. oktobris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Albert of Riga, Alberts (bīskaps), Alberts Bukshēvdens, Alberts fon Apelderns, Alberts no Bukshēvdenes.
