Ātrāk nekā pārlūku!
115 attiecības: Aleksandra Čaka iela (Rīga), Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandra II tiesu reforma, Aleksandrovna, Aleksandrs Gorčakovs, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs Ostrovskis, Aleksejs Tolstojs (1817—1875), Andrejs Stērste, Atentāts, Šamils, Āvasaksa, Babruiska, Bahāisms, Bārbeles luterāņu baznīca, Bērzaines ģimnāzija, Bulgārijas kņaziste, Cara Atbrīvotāja piemineklis, Dekabristu sacelšanās, Doroteja fon Līvena, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Dzintari, Dzintari (stacija), Ebreju vēsture Latvijā, Eduards fon Baranovs, Emsas ukazs, Fjodors Dostojevskis, Frīdrihs Georgs fon Bunge, Georgs Vilhelms Timms, Haralds Jūliuss Bose, Helsinku pareizticīgo katedrāle, Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija, Igaunijas Atmodas laiks, Jakobs Hurts, Janvāra sacelšanās, Johans Kēlers, Kauņas cietoksnis, Kaukāza karš, Kārlis Bernhards Triniuss, Kļičavas rajons, Kobzar, Krišjānis Kalniņš, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas likumu krājums, Krievijas slepenpolicija, Krievijas Turkestāna, ..., Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Kuldīga, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Leo Mēšelins, Livonijas hercogi, Mainava, Mangaļsala, Mariehamna, Marija Aleksandrovna, Marijas iela (Rīga), Marijas pils, Marijas teātris, Mājas Viesis, Mērnieku laiki, Miķeļtornis, Napoleons Orda, Narodņicisms, Narvas Aleksandra katedrāle, Nikolajs Černiševskis, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs Manaseins, Pauls fon Lilienfelds-Toals, Pauls Hermanis fon Līvens, Pārkrievošana, Pērses ūdenskritums, Pēteris Albedinskis, Pēteris Šuvalovs, Pēteris Valujevs, Piemineklis "Vienoti Latvijai", Pievislas apgabals, Pilsētas kanāls, Polijas Karaliste (1815—1915), Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija, Rīgas pils, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzekne, Romanovs, Romanovu dinastija, Romas pāvestu uzskaitījums, Sanktpēterburga, Sergejs Aleksandrovičs, Siguldas vēsture, Somijas lielhercogiste, Somijas marka, Taškenta, Tartu (stacija), Vasilijs Žukovskis, Vecsēlpils, Verdzība, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Vladimirs Solovjovs, Zarasi, 1. marts, 1073. gads, 13. marts, 17. aprīlis, 1818. gads, 1855. gads, 1880. gadi, 1881. gads, 1905. gada revolūcija, 2. marts. Izvērst indekss (65 vairāk) »
Aleksandra Čaka iela (Rīga)
Aleksandra Čaka iela ir Rīgas maģistrālā iela, robeža starp Centra rajona Centra apkaimi un Latgales priekšpilsētas Avotu ielas (Avotu) un Grīziņkalna apkaimēm.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandra Čaka iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)
Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »
Aleksandra II tiesu reforma
Aleksandra II tiesu reforma tika izstrādāta no 1861.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandra II tiesu reforma · Redzēt vairāk »
Aleksandrovna
Aleksandrovna var būt.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandrovna · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Gorčakovs
Aleksandrs Gorčakovs (krievu: Александр Михайлович Горчаков; dzimis 1798. gada 4. jūnijā Hāpsalu, Igaunijas guberņā, miris 1883. gada 27. februārī Bādenbādenē) bija Krievijas Impērijas ārpolitikas vadītājs Aleksandra II laikā, pēdējais Krievijas Impērijas kanclers (no 1867. gada).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandrs Gorčakovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ikskils-Gildenbands
Aleksandrs Ikskils-Gildenbands (1840—1912) bija Krievijas Impērijas galminieks un ierēdnis ķeizaru Aleksandra II un Aleksandra III laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandrs Ikskils-Gildenbands · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ostrovskis
Aleksandrs Ostrovskis (dzimis Maskavā, miris Kostromas guberņā) bija krievu dramaturgs, viens no krievu dramaturģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksandrs Ostrovskis · Redzēt vairāk »
Aleksejs Tolstojs (1817—1875)
Aleksejs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Aleksejs Tolstojs (1817—1875) · Redzēt vairāk »
Andrejs Stērste
Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs (1853-1921) bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Andrejs Stērste · Redzēt vairāk »
Atentāts
Abrahamu Linkolnu 1865. gadā. Mākslinieka zīmējums Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt").
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Atentāts · Redzēt vairāk »
Šamils
Šamils (1797–1871) bija avāru garīdznieks un kaukāziešu brīvības cīnītājs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Šamils · Redzēt vairāk »
Āvasaksa
Āvasaksa ir paugurs Somijas ziemeļrietumos, netālu no robežas ar Zviedriju un Tornelvenas upi.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Āvasaksa · Redzēt vairāk »
Babruiska
Babruiska, arī Bobruiska, ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā, pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Babruiska · Redzēt vairāk »
Bahāisms
Bahāju ticības simbols — stilizēta deviņu staru zvaigzne ar Dižāko Vārdu "Dievs ir Visslavenais" tās centrā. Haifā. Indijā. Bahāisms jeb bahāju ticība ir ābramiskā reliģija, kuru kā esošo radniecisko reliģiju turpinājumu 19. gadsimta vidū izveidoja Bahāullāhs Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Bahāisms · Redzēt vairāk »
Bārbeles luterāņu baznīca
Bārbeles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Bauskas novada Bārbelē.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Bārbeles luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bērzaines ģimnāzija
A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Bērzaines ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Cara Atbrīvotāja piemineklis
Cara Atbrīvotāja piemineklis (Pametnik na Tsar Osvoboditel) ir piemineklis Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas centrā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Cara Atbrīvotāja piemineklis · Redzēt vairāk »
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Līvena
Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Dzintari
Dzintari ir viena no Jūrmalas pilsētas daļām tās centrā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Dzintari · Redzēt vairāk »
Dzintari (stacija)
Dzintari ir dzelzceļa pieturas punkts Jūrmalā, līnijā Torņakalns—Tukums II.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Dzintari (stacija) · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Eduards fon Baranovs
Johans Eduards fon Baranovs (1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1869), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1866).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Eduards fon Baranovs · Redzēt vairāk »
Emsas ukazs
Bādemsā. Emsas ukazs bija Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II 1876.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Emsas ukazs · Redzēt vairāk »
Fjodors Dostojevskis
Fjodors Dostojevskis (Фёдор Михайлович Достоевский; dzimis, miris) bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Fjodors Dostojevskis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Georgs fon Bunge
Frīdrihs Georgs fon Bunge (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu/vācu tiesībvēsturnieks.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Frīdrihs Georgs fon Bunge · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Timms
Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Haralds Jūliuss Bose
Haralds Jūliuss fon Bose (1812—1894) bija vācbaltiešu cilmes arhitekts, Krievijas impērijas galma arhitekts (1858-1863), projektējis Rīgas biržas ēku (1852), kā arī dzīvojamos namus, "Senās Romas villu" Mihailovskā, Znamenskas pili un baznīcas Pēterburgā, Helsinkos un Drēzdenē.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Haralds Jūliuss Bose · Redzēt vairāk »
Helsinku pareizticīgo katedrāle
Helsinku pareizticīgo katedrāle jeb Debesīs uzņemšanas katedrāle ir 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Helsinku pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastijas ģerbonis Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija Krievijas impērijas valdnieku dinastija, kas valdīja no 1761.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Igaunijas Atmodas laiks
Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »
Jakobs Hurts
Jakobs Hurts (dzimis Himmastes ciemā Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, miris Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā) bija igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Jakobs Hurts · Redzēt vairāk »
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Johans Kēlers
Johans Kēlers (dzimis, miris) bija igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Johans Kēlers · Redzēt vairāk »
Kauņas cietoksnis
Kauņas cietoksnis ir relatīvi labi saglabājies cietokšņa komplekss, kuru Krievijas Impērijas varas iestādes uzcēla 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Kauņas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kaukāza karš
Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Kaukāza karš · Redzēt vairāk »
Kārlis Bernhards Triniuss
Kārlis Bernhards Triniuss (dzimis, miris) bija vācu ārsts un botāniķis, kurš darbojies Krievijā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Kārlis Bernhards Triniuss · Redzēt vairāk »
Kļičavas rajons
Kļičavas rajons ir Baltkrievijas administratīvais rajons Mogiļevas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Kļičavas rajons · Redzēt vairāk »
Kobzar
Kobzar ( — 'dziesminieks') ir ukraiņu dzejnieka un glezontāja Tarasa Ševčenko 1840.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Kobzar · Redzēt vairāk »
Krišjānis Kalniņš
Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas likumu krājums
16. sējuma titullapa Nikolajs I Speranskis Krievijas Impērijas likumu krājums pirmo reizi izdots 1832.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievijas Impērijas likumu krājums · Redzēt vairāk »
Krievijas slepenpolicija
Sanktpēterburgas sabiedriskās drošības un kārtības aizsardzības nodaļas darbinieku foto (1905) Drošības nodaļa jeb ohrana (krievu: Отделение по охранению общественной безопасности и порядка, jeb vulgāri Oхранка) bija Cariskās Krievijas slepenpolicija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievijas slepenpolicija · Redzēt vairāk »
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas krievu vēsture
B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »
Leo Mēšelins
Leopolds (Leo) Henriks Stanislauss Mēšelins (Leopold (Leo) Henrik Stanislaus Mechelin, dzimis 1839. gada 24. novembrī, miris 1914. gada 26. janvārī) bija Somijas akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Leo Mēšelins · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Mainava
Mainava ir privātīpašumā esoša Bodenezera sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Mainava · Redzēt vairāk »
Mangaļsala
Mangaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā un pussala.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Mangaļsala · Redzēt vairāk »
Mariehamna
Mariehamna (somu: Maarianhamina) ir Olandes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Mariehamna · Redzēt vairāk »
Marija Aleksandrovna
Lielkņaze Marija Aleksandrovna (pēc laulībām Edinburgas hecogiene un Saksijas-Koburgas un Gotas hercogiene; dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatora Aleksandra II meita.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Marija Aleksandrovna · Redzēt vairāk »
Marijas iela (Rīga)
Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Marijas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Marijas pils
Marijas pils ir Bartolomeo Rastrelli projektēta 18.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Marijas pils · Redzēt vairāk »
Marijas teātris
Marijas teātris ir vēsturisks operas un baleta teātris Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Marijas teātris · Redzēt vairāk »
Mājas Viesis
„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »
Mērnieku laiki
Mērnieku laiki ir 1879.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Mērnieku laiki · Redzēt vairāk »
Miķeļtornis
Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »
Napoleons Orda
Napoleons Orda (1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Napoleons Orda · Redzēt vairāk »
Narodņicisms
Iļjas Repina 1892. gada glezna "Propagandista arests" Narodņicisms (no народ — 'tauta') kā sociāla parādība un narodņiki kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Narodņicisms · Redzēt vairāk »
Narvas Aleksandra katedrāle
Narvas Aleksandra katedrāle ir Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas baznīca, kas atrodas Austrumviru apriņķa Narvā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Narvas Aleksandra katedrāle · Redzēt vairāk »
Nikolajs Černiševskis
Nikolajs Černiševskis (Николай Гаврилович Чернышевский, 1828—1889) bija krievu literatūrkritiķis, publicists, rakstnieks, filozofs.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Nikolajs Černiševskis · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Manaseins
Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »
Pauls fon Lilienfelds-Toals
Pauls fon Lilienfelds-Toals (1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pauls fon Lilienfelds-Toals · Redzēt vairāk »
Pauls Hermanis fon Līvens
Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pērses ūdenskritums
Pērses ūdenskritums ap 1866. gadu. Pērses ūdenskritums bija ūdenskritums Pērses upes lejtecē pie Kokneses blakus Kokneses dabas parkam.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pērses ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Pēteris Albedinskis
Pēteris Albedinskis (1826—1883) bija Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis (1878).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pēteris Albedinskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pēteris Šuvalovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Valujevs
Pēteris Valujevs (dzimis, miris) bija krievu valstsvīrs Aleksandra II valdīšanas laikā, Krievijas impērijas valdības vadītājs (1879—1881) un romānu rakstnieks.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pēteris Valujevs · Redzēt vairāk »
Piemineklis "Vienoti Latvijai"
"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Piemineklis "Vienoti Latvijai" · Redzēt vairāk »
Pievislas apgabals
Pievislas apgabala karte, 1896 Pievislas apgabals ir nosaukums, ar kādu pēc Polijas Karalistes autonomijas faktiskās likvidēšanas 1867.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pievislas apgabals · Redzēt vairāk »
Pilsētas kanāls
Pilsētas kanāls ir mākslīga veidota ūdenstece Rīgas pilsētas centrā Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Pilsētas kanāls · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijas attēls uz pastkartes. Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Romanovs
Romanovs ir slāvu uzvārds, kas veidots no vārda "Romans" (Роман).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Romanovs · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sergejs Aleksandrovičs
Lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija cara Aleksandra II piektais dēls un Krievijas valsts darbinieks.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Sergejs Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas marka
Somijas marka (saīsinājums mk) bija Somijas naudas vienība no 1860.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Somijas marka · Redzēt vairāk »
Taškenta
Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Taškenta · Redzēt vairāk »
Tartu (stacija)
Tartu ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Tartu pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tapa-Tartu, Tartu-Koidula (valsts robeža) un Tartu-Valga (valsts robeža).
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Tartu (stacija) · Redzēt vairāk »
Vasilijs Žukovskis
Vasilijs Žukovskis (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, tulkotājs un kritiķis.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Vasilijs Žukovskis · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Verdzība · Redzēt vairāk »
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »
Vladimirs Solovjovs
Vladimirs Solovjovs (dzimis, miris) bija 19.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Vladimirs Solovjovs · Redzēt vairāk »
Zarasi
Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un Zarasi · Redzēt vairāk »
1. marts
1.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1. marts · Redzēt vairāk »
1073. gads
1073.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1073. gads · Redzēt vairāk »
13. marts
13.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 13. marts · Redzēt vairāk »
17. aprīlis
17.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 17. aprīlis · Redzēt vairāk »
1818. gads
1818.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1818. gads · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1880. gadi
Eifeļa tornis expo laikā (1889). 1880.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1880. gadi · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
2. marts
2.
Jaunums!!: Aleksandrs II Romanovs un 2. marts · Redzēt vairāk »
