Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Abrams Gannibals, Anna I, Baturina, Ferdinands Ketlers, Gustavs Bīrons, Ingrija, Ivans Mazepa, Jelgavas vēsture, Katrīna I, Krievijas Impērijas armija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lielais Ziemeļu karš, Lomonosova, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Ozolaine (Rīga), Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725), Pēteris Goļicins, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Petrozavodska, Rīgas guberņa, Rīgas vēstures hronoloģija, Sarkandaugava, Vidzemes guberņa, Volfi, 12. novembris, 1673. gads, 1729. gads, 6. novembris.
Abrams Gannibals
Abrams Gannibals (dzimis 1696. gadā, miris) bija afrikāņu izcelsmes krievu militārais inženieris, ģenerālanšefs.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Abrams Gannibals · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Anna I · Redzēt vairāk »
Baturina
Baturina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Baturina · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Gustavs Bīrons
Gustavs fon Bīrons (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālanšefs, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona jaunākais brālis, Aleksandra Menšikova meitas Aleksandras vīrs.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Gustavs Bīrons · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ivans Mazepa
Ivans Mazepa (1639 — 1709) bija Ukrainas kazaku hetmanis, kura vadībā Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.—1709.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Ivans Mazepa · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lomonosova
Lomonosova ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Lomonosova · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »
Ozolaine (Rīga)
Ozolaine (''Eichenhein'') Rīgas kartē (1876). Ozolaine, agrāk Eihenhaima vai Eihenhaina, ir viena no Sarkandaugavas apkaimes daļām ar parku Rīgā.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Ozolaine (Rīga) · Redzēt vairāk »
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725)
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas bija cara Pētera I īstenota Krievijas caristes pārvaldes reforma, kuras gaitā tās teritoriju Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725) · Redzēt vairāk »
Pēteris Goļicins
Pjotrs (Pēteris) Goļicins (1660—1722) bija Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Pēteris Goļicins · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »
Petrozavodska
Petrozavodska ( — 'Pētera rūpnīca';;, arī Zavod) ir Karēlijas Republikas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Petrozavodska · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Sarkandaugava
Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Volfi
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un Volfi · Redzēt vairāk »
12. novembris
12.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un 12. novembris · Redzēt vairāk »
1673. gads
1673.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un 1673. gads · Redzēt vairāk »
1729. gads
1729.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un 1729. gads · Redzēt vairāk »
6. novembris
6.
Jaunums!!: Aleksandrs Menšikovs un 6. novembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Aleksandrs Meņšikovs, Alexander Danilovich Menshikov, Menshikov, Menšikovs.
