Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Aleutu salas

Indekss Aleutu salas

Aleutu salas ir ap 1900 km garš arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos, Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī.

36 attiecības: Aļaska, Aļaskas pussala, Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām, Austrumu dzeltenā cielava, Austrumu puslode, Ķerra, Ādams Johans fon Krūzenšterns, Bafina zoss, Beringa jūra, Beringa sala, Johans Frīdrihs Ešolcs, Kalāns, Kanoe, Klusais okeāns, Komandora salas, Koraļļi, Laika josla, Lielais piekūns, Lielā Čīles zemestrīce, Mērkaziņa, Melnā puskuitala, Okeānija, Parastā pūkpīle, Resnknābja kaira, Rietumu puslode, Sala, Smailīte, Sniedze, Tievknābja kaira, UTC-10, UTC-9, Vrangeļa rags, Ziemeļamerika, Zobenvalis, 1867. gads, 30. marts.

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Jaunums!!: Aleutu salas un Aļaska · Redzēt vairāk »

Aļaskas pussala

Aļaskas pussala ir ap 800 km gara un no 10 līdz 170 km plata pussala Ziemeļamerikas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Aleutu salas un Aļaskas pussala · Redzēt vairāk »

Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām

Amerikas kolonizēšanas gaitā četru gadsimtu garumā starp dažādu eiropiešu un indiāņu valodu lietotājiem izveidojās cieši ekonomiski, politiski un kultūras sakari.

Jaunums!!: Aleutu salas un Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām · Redzēt vairāk »

Austrumu dzeltenā cielava

Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Aleutu salas un Austrumu dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Austrumu puslode

Austrumu puslode Austrumu puslode ir termins, ko var lietot gan ģeopolitiskā nozīmē, apzīmējot Veco pasauli, gan ģeogrāfiskā nozīmē.

Jaunums!!: Aleutu salas un Austrumu puslode · Redzēt vairāk »

Ķerra

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Aleutu salas un Ķerra · Redzēt vairāk »

Ādams Johans fon Krūzenšterns

Ādams Johans fon Krūzenšterns (dzimis, miris) jeb Ivans Krūzenšterns bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.

Jaunums!!: Aleutu salas un Ādams Johans fon Krūzenšterns · Redzēt vairāk »

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Aleutu salas un Bafina zoss · Redzēt vairāk »

Beringa jūra

Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.

Jaunums!!: Aleutu salas un Beringa jūra · Redzēt vairāk »

Beringa sala

Beringa sala ir sala Klusā okeāna ziemeļos, ietilpst Krievijai piederošajās Komandora salās un ir to lielākā sala.

Jaunums!!: Aleutu salas un Beringa sala · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Ešolcs

Johans Frīdrihs Gustavs Ešolcs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, botāniķis, zoologs un entomologs.

Jaunums!!: Aleutu salas un Johans Frīdrihs Ešolcs · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Aleutu salas un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kanoe

Koka izdobta kanoe Kanoe (karību indiāņu izcelsmes vārds) — augšēji atvērta laiva, kurā airētājs sēž uz ceļa ar seju braukšanas virzienā un virza to uz priekšu ar vienlāpstiņu airi.

Jaunums!!: Aleutu salas un Kanoe · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Aleutu salas un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Komandora salas

Komandora salas ir salu grupa Klusā okeāna ziemeļos, Krievijai piederošs Aleutu salu virknes turpinājums, kas norobežo Beringa jūru no okeāna.

Jaunums!!: Aleutu salas un Komandora salas · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Aleutu salas un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Laika josla

Laika joslu karte (angļu valodā) Laika josla jeb laika zona ir Zemes apgabals, kurā tiek lietots vienots standartizēts laiks.

Jaunums!!: Aleutu salas un Laika josla · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aleutu salas un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielā Čīles zemestrīce

Ar zvaigznīti atzīmēta Lielās Čīles zemestrīces izcelšanās vieta. Lielā Čīles zemestrīce jeb Valdivijas zemestrīce ir visu laiku spēcīgākā novērotā zemestrīce, kuras stiprums tika novērtēts ar 9,5 ballēm pēc Rihtera skalas.

Jaunums!!: Aleutu salas un Lielā Čīles zemestrīce · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Aleutu salas un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas un Āzijas subarktikas un mērenajā joslā, sākot ar Islandi rietumos un beidzot ar Kamčatku austrumos, bet ziemo Rietumeiropā, ap Vidusjūru, Āfrikā, Indijā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā.

Jaunums!!: Aleutu salas un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Okeānija

Okeānija Okeānija ir ģeogrāfisks, bieži arī ģeopolitisks reģions, kas sastāv no ļoti liela skaita salu Klusajā okeānā.

Jaunums!!: Aleutu salas un Okeānija · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Aleutu salas un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Aleutu salas un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Rietumu puslode

Rietumu puslode Rietumu puslode ir ģeopolitisks termins, kas parasti apzīmē abas Amerikas un tām tuvu esošās salas un ūdeņus.

Jaunums!!: Aleutu salas un Rietumu puslode · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Aleutu salas un Sala · Redzēt vairāk »

Smailīte

Aļaskas zēni smailītē. 1930. gads. Smailīte vai kajaks (iniktuts: qajaq; alueutu: iqyax) — augšēji slēgta laiva, kurā airētājs sēž ar seju braukšanas virzienā un, izmantojot divlāpstiņu airi, virza to uz priekšu tikai ar savu spēku.

Jaunums!!: Aleutu salas un Smailīte · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Aleutu salas un Sniedze · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Aleutu salas un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

UTC-10

UTC-10: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaiši zils — jūras teritorijas UTC-10 ir identifikators laika nobīdei no UTC par -10.

Jaunums!!: Aleutu salas un UTC-10 · Redzēt vairāk »

UTC-9

UTC-9: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaiši zils - jūras teritorijas UTC-9 ir identifikators laika nobīdei no UTC par -9.

Jaunums!!: Aleutu salas un UTC-9 · Redzēt vairāk »

Vrangeļa rags

Vrangeļa rags ir zemesrags Aleutu salām piederošās Atu salas rietumos ASV Aļaskas pavalstī, Ziemeļamerikas galējais rietumu punkts.

Jaunums!!: Aleutu salas un Vrangeļa rags · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Aleutu salas un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Aleutu salas un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: Aleutu salas un 1867. gads · Redzēt vairāk »

30. marts

30.

Jaunums!!: Aleutu salas un 30. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Aleutian islands.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »