Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Alfrēds Vēgeners, Antarktīda, Arktika, AWIPEV, Ļena, Brēmerhāfene, Dalmana, Helgolande, Koldeveja, Kotasa, Nīolesunna, Neimaijere III, Okeanogrāfija, Ostrovsamoilovskija, Polārpētniecība, Potsdama, Vācija, Zilte.
Alfrēds Vēgeners
Alfrēds Lotārs Vēgeners (dzimis, miris 1930. gada novembrī) bija vācu polārpētnieks, ģeofiziķis un meteorologs.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Alfrēds Vēgeners · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Arktika · Redzēt vairāk »
AWIPEV
AWIPEV Arktiskā pētniecības bāze ir Francijas un Vācijas vissezonas apvienotā pētniecības bāze Arktikā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un AWIPEV · Redzēt vairāk »
Ļena
Ļena vai Eliene ir upe Sahas Republikā un Irkutskas apgabalā Krievijas Federācijā, Austrumsibīrijas lielākā upe.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Ļena · Redzēt vairāk »
Brēmerhāfene
Brēmerhāfene ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Brēmerhāfene · Redzēt vairāk »
Dalmana
Dalmana ir Vācijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Dalmana · Redzēt vairāk »
Helgolande
Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Helgolande · Redzēt vairāk »
Koldeveja
Koldeveja ir Vācijas vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Koldeveja · Redzēt vairāk »
Kotasa
Kotasa (Kottas Base Camp) ir Vācijas vasaras lauka apmetne Antarktīda, Karalienes Modas Zemē.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Kotasa · Redzēt vairāk »
Nīolesunna
Nīolesunna (Ny-Ålesund — ‘Jaunā Olesunna’) ir pētniecības pilsētiņa Svalbārā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Nīolesunna · Redzēt vairāk »
Neimaijere III
Neimaijere III ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Neimaijere III · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Ostrovsamoilovskija
Arktiskais centrs «Ostrovsamoilovskija» ir Krievijas polārā pētniecības stacija Arktikā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Ostrovsamoilovskija · Redzēt vairāk »
Polārpētniecība
Antarktīdā Polārpētniecība ir zinātniskās metodēs balstīta Zemes polāro apvidu — Arktikas un Antarktikas kompleksa izpēte.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Polārpētniecība · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Potsdama · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Vācija · Redzēt vairāk »
Zilte
Zilte (frīzu: Söl) ir lielākā Vācijas sala Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Alfrēda Vēgenera institūts un Zilte · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
AWI, Alfreda Vegenera institūts, Alfreda Vēgenera institūts, Alfrēda Vegenera institūts.
