Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Agreņu ģints, Alksnis, Austrijas agrene, Ķivulis, Baltais zaķis, Baltsvītru krustknābis, Bērzu dzimta, Cēsis, Divjakas—Karavastajas nacionālais parks, Donavas—Dravas nacionālais parks, Dzeltensvītru ķauķītis, Eirāzijas bebrs, Fertē—Hanšāgas nacionālais parks, Gaišais ķeģis, Garastīte, Gurija, Holocēna termālais maksimums, Holocēns, Iedzeltenais ķauķis, Iesnas, Kailā mietene, Kamčijas rezervāts, Kanādas bebrs, Lapgraužu dzimta, Lidvāvere, Mazais ķeģis, Melnā dzilna, Parastā vāvere, Pededze, Pelēkā dzilna, Pelēkā zīlīte, Poļesjes zemiene, Purva zīlīte, Sēkla, Sešplankumu celmgrauzis, Sebežas nacionālais parks, Somzīlīte, Svirlītis, Vītītis, Vītolu pienaine, Vītolu urbējs, Ziemas žubīte, Zilrīklīte, Zobiņbeku ģints.
Agreņu ģints
Agreņu ģints (Sarcoscypha), arī agrenes, agrāk sarkoscīfas, ir Latvijā pavasaros sastopamu asku sēņu ģints.
Jaunums!!: Alkšņi un Agreņu ģints · Redzēt vairāk »
Alksnis
Alksnis var būt.
Jaunums!!: Alkšņi un Alksnis · Redzēt vairāk »
Austrijas agrene
Austrijas agrene Ziemeļamerikā Cepurītes ārmalas matiņi Sēnes sporas Sēnes kātiņš vienmēr ir centrā Austrijas agrene (Sarcoscypha austriaca) ir Latvijā bieža neliela agreņu ģints sēne, kura pieder pie pirmajām pavasara sēnēm.
Jaunums!!: Alkšņi un Austrijas agrene · Redzēt vairāk »
Ķivulis
Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.
Jaunums!!: Alkšņi un Ķivulis · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Alkšņi un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Alkšņi un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »
Bērzu dzimta
Bērzu dzimta (Betulaceae) ietilpst dižskābaržu rindā.
Jaunums!!: Alkšņi un Bērzu dzimta · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alkšņi un Cēsis · Redzēt vairāk »
Divjakas—Karavastajas nacionālais parks
Divjakas—Karavastajas nacionālais parks ir nacionālais parks Albānijas rietumos, kas atrodas Rietumalbānijas zemienes Mīzekes līdzenumā Adrijas jūras tuvumā.
Jaunums!!: Alkšņi un Divjakas—Karavastajas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Donavas—Dravas nacionālais parks
Gemencas mežs pie Donavas attekas Rezēti Donavas—Dravas nacionālais parks ir nacionālais parks Ungārijas dienviddaļā, sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa Donavas un Dravas upju palienēs, no kurām ap 190 km² ir Rāmsaras mitraines, un apkārtējās teritorijās.
Jaunums!!: Alkšņi un Donavas—Dravas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Jaunums!!: Alkšņi un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Alkšņi un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Fertē—Hanšāgas nacionālais parks
Fertē—Hanšāgas nacionālais parks ir nacionālais parks Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, pie valsts robežas ar Austriju.
Jaunums!!: Alkšņi un Fertē—Hanšāgas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Gaišais ķeģis
Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Alkšņi un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »
Garastīte
thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.
Jaunums!!: Alkšņi un Garastīte · Redzēt vairāk »
Gurija
Gurija ir viena no Gruzijas mharēm.
Jaunums!!: Alkšņi un Gurija · Redzēt vairāk »
Holocēna termālais maksimums
Temperatūras holocēnā dažādos reģionos; par 0 tiek pieņemta 20. gadsimta vidus vidējā temperatūra. Visaugstākās smailes ir gaiši zilajai Grenlandei un tumši zilajai Antarktīdai. Eiropa iezīmēta oranžā krāsā. Holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija laika posms holocēnā, kuram bija raksturīga 2—3°C augstāka gaisa temperatūra nekā pirms un pēc tā.
Jaunums!!: Alkšņi un Holocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Alkšņi un Holocēns · Redzēt vairāk »
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Alkšņi un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »
Iesnas
Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Jaunums!!: Alkšņi un Iesnas · Redzēt vairāk »
Kailā mietene
No augšas var līdzināties cūcenei, taču atšķiras ar piensulas trūkumu Apakšdaļa ir brūnējoša Sēnes lapiņas Sporu birumraksts Nelīdzenās vietās kailās mietenes bieži aug viena virs otras Sporas Kailā mietene (Paxillus involutus) ir Latvijā ļoti bieža liela mieteņu ģints sēne.
Jaunums!!: Alkšņi un Kailā mietene · Redzēt vairāk »
Kamčijas rezervāts
Kamčijas rezervāts ir agrāk UNESCO sarakstā iekļauts dabas rezervāts Bulgārijas ziemeļu piekrastē, un tas sastāv no palienes Kamčijas upes grīvā.
Jaunums!!: Alkšņi un Kamčijas rezervāts · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Alkšņi un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Lapgraužu dzimta
Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.
Jaunums!!: Alkšņi un Lapgraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Alkšņi un Lidvāvere · Redzēt vairāk »
Mazais ķeģis
thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.
Jaunums!!: Alkšņi un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Alkšņi un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Alkšņi un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Jaunums!!: Alkšņi un Pededze · Redzēt vairāk »
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Jaunums!!: Alkšņi un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Alkšņi un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Jaunums!!: Alkšņi un Poļesjes zemiene · Redzēt vairāk »
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Alkšņi un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Alkšņi un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sešplankumu celmgrauzis
Sešplankumu celmgrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Alkšņi un Sešplankumu celmgrauzis · Redzēt vairāk »
Sebežas nacionālais parks
Sebežas nacionālais parks ir nacionālais parks Krievijas ziemeļrietumos, kas atrodas Pleskavas apgabala Sebežas rajonā, netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Jaunums!!: Alkšņi un Sebežas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Jaunums!!: Alkšņi un Somzīlīte · Redzēt vairāk »
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Jaunums!!: Alkšņi un Svirlītis · Redzēt vairāk »
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Jaunums!!: Alkšņi un Vītītis · Redzēt vairāk »
Vītolu pienaine
Vītolu pienaine (Lactarius aspideus) ir Latvijā reta neliela pienaiņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Alkšņi un Vītolu pienaine · Redzēt vairāk »
Vītolu urbējs
Vītolu urbējs ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga.
Jaunums!!: Alkšņi un Vītolu urbējs · Redzēt vairāk »
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Alkšņi un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »
Zilrīklīte
Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Alkšņi un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »
Zobiņbeku ģints
Zobiņbeku ģints (Gyrodon) ir beku rindas un mieteņu dzimtas stobriņu sēņu ģints.
Jaunums!!: Alkšņi un Zobiņbeku ģints · Redzēt vairāk »
