Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Andrejs Krastkalns

Indekss Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

51 attiecības: Alberts Kviesis, Alfrēds Ģīmis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Autonomā Igaunijas guberņa, Baltijas Reģentu padome, Brīvmūrnieku uzskaitījums — K, Brīvmūrnieku uzskaitījums — O, Demokrātiskais bloks, Eduards fon Delingshauzens, Eižens Laube, Francis Trasuns, Fraternitas Lettica, Fricis Menders, Heinrihs fon Štriks, Igaunijas Zemes padome, Iskolats, Karls fon Breverns, Kārlis Morics Lejiņš, Kārlis Ulmanis, Krievijas Republika, Krievijas Tautu Lielais Austrums, Kristīgā nacionālā savienība, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas karogs, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Liepājas loža "Enkurs", Niedras valdība, Oskars Voits, Otrā atmoda, Paulis Lejiņš, Pēteris Ozoliņš (režisors), Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rīgas vēsture, VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, 14. februāris, 1868. gads, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1917. gads Latvijā, 1939. gads Latvijā, 2. Saeima, ..., 25. decembris. Izvērst indekss (1 vairāk) »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Alfrēds Ģīmis

Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Alfrēds Ģīmis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Baltijas Reģentu padome

Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Baltijas Reģentu padome · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — K

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "K".

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Brīvmūrnieku uzskaitījums — K · Redzēt vairāk »

Brīvmūrnieku uzskaitījums — O

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "O".

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Brīvmūrnieku uzskaitījums — O · Redzēt vairāk »

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »

Eduards fon Delingshauzens

Eduards Jūliuss Aleksandrs fon Delingshauzens (1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Eduards fon Delingshauzens · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Francis Trasuns

Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »

Fraternitas Lettica

"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922—1934).

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Fricis Menders · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »

Igaunijas Zemes padome

Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Iskolats · Redzēt vairāk »

Karls fon Breverns

Karls fon Breverns (1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Karls fon Breverns · Redzēt vairāk »

Kārlis Morics Lejiņš

Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Kārlis Morics Lejiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas Tautu Lielais Austrums

Krievijas Tautu Lielais Austrums (krieviski: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Krievijas Tautu Lielais Austrums · Redzēt vairāk »

Kristīgā nacionālā savienība

Kristīgā nacionālā savienība (no 1928. gada — Kristīgā apvienība) bija politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Kristīgā nacionālā savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna) Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress · Redzēt vairāk »

Liepājas loža "Enkurs"

Liepājas ložas nams Avotu ielā 10 pirms 1940. gada. Liepājas ložas "Enkurs" nams (pa labi) 2008. gadā. Liepājas loža "Enkurs" bija pirmā neatkarīgās Latvijas teritorijā dibinātā brīvmūrnieku loža, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Liepājas loža "Enkurs" · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Oskars Voits

Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Oskars Voits · Redzēt vairāk »

Otrā atmoda

Elizabetes ielā Rīgā. Otrā atmoda bija nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas valsts pasludināšanas 1918.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Otrā atmoda · Redzēt vairāk »

Paulis Lejiņš

Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Paulis Lejiņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Ozoliņš (režisors)

Pēteris Ozoliņš, pseidonīms Vidridžu Pēteris (1864-1938), bija latviešu aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Pēteris Ozoliņš (režisors) · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Jāņuguns"

Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Rīgas loža "Jāņuguns" · Redzēt vairāk »

Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts

Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas Rīgas Meža kapos.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts · Redzēt vairāk »

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VI latvju vispārējo Dziesmu un mūzikas svētku plakāts. Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki bija pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki piecus gadus pēc Latvijas brīvības cīņu beigām, kad tautsaimniecība bija atguvusies no kara postījumiem.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

14. februāris

14.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 14. februāris · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1939. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 1939. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2. Saeima

2.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 2. Saeima · Redzēt vairāk »

25. decembris

25.

Jaunums!!: Andrejs Krastkalns un 25. decembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Krastkalns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »