Satura rādītājs
124 attiecības: Aleksandrs Johans Stenders, Amerikas Savienotās Valstis, Antropocēns, Apgaismība, Apgaismība Francijā, Astroloģija, Ateisms, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Augstkalnes pagasts, Auseklis (dzejnieks), Šūpoles (glezna), Ģeogrāfija, Žans Žaks Ruso, Ādažu pagasts, Balkānu pussala, Baltazars fon Bergmanis, Baroks, Bībele, Birži (Salas pagasts), Carta marina, Dabiskā kārtība (filozofija), Daniels Betfīrs, Džons Loks, Deisms, Digitālā filozofija, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreju vēsture Latvijā, Edinburga, Edinburgas Universitāte, Eiropa, Feodālisms, Fernando Savaters, Francijas vēsture, Francis Ādams Feihtners, Frīdrihs Šleiermahers, Gaisma (laikraksts), Garīgā evolūcija, Garlībs Merķelis, Georgs Forsters, Georgs Mihaels Tēlemanis, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotholds Efraims Lesings, Grāvenheides muiža, Hāmaņa muižiņa, Heinrihs Johans fon Jannavs, Humanitārās zinātnes, Igauņu valoda, Imanuels Kants, Ironija, Izabella de Šarjēra, ... Izvērst indekss (74 vairāk) »
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Skatīt Apgaismības laikmets un Aleksandrs Johans Stenders
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Apgaismības laikmets un Amerikas Savienotās Valstis
Antropocēns
Cilvēka izpausmes un tā sekas uz Zemes ekosistēmām Antropocēns (ánthrōpos — ‘cilvēks’) ir neoficiāls termins, kuru izmanto, lai raksturotu pašreizējo ģeoloģisko epohu Zemes vēsturē.
Skatīt Apgaismības laikmets un Antropocēns
Apgaismība
Apgaismība var būt.
Skatīt Apgaismības laikmets un Apgaismība
Apgaismība Francijā
Apgaismība Francijā ( — ‘apgaismības laikmets’) bija sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Francijā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību.
Skatīt Apgaismības laikmets un Apgaismība Francijā
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Skatīt Apgaismības laikmets un Astroloģija
Ateisms
Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.
Skatīt Apgaismības laikmets un Ateisms
Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
Augstkalnes pagasts
Augstkalnes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Augstkalnes pagasts
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Skatīt Apgaismības laikmets un Auseklis (dzejnieks)
Šūpoles (glezna)
"Šūpoles" (oriģinālais nosaukums), ir franču gleznotāja Žana Onorē Fragonāra eļļas krāsas glezna, kas atrodas Vollesa kolekcijā Londonā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Šūpoles (glezna)
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Skatīt Apgaismības laikmets un Ģeogrāfija
Žans Žaks Ruso
Žans Žaks Ruso (dzimis, miris) bija franču apgaismības filozofs, rakstnieks un pašizglītots komponists.
Skatīt Apgaismības laikmets un Žans Žaks Ruso
Ādažu pagasts
Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē.
Skatīt Apgaismības laikmets un Ādažu pagasts
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Balkānu pussala
Baltazars fon Bergmanis
Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.
Skatīt Apgaismības laikmets un Baltazars fon Bergmanis
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Skatīt Apgaismības laikmets un Baroks
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Skatīt Apgaismības laikmets un Bībele
Birži (Salas pagasts)
Birži ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Salas pagastā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Birži (Salas pagasts)
Carta marina
1949. gadā no Mihenes eksemplāra Zviedrijā veiktā kartes kopija. Šobrīd atrodas Minesotas Universitātē (ASV) Carta marina (no latīņu valodas — ‘Jūras karte’), pilnajā nosaukumā — Carta marina et Descriptio septemtrionalium terrarum ac mirabilium rerum in eis contentarum, diligentissime elaborata Annon Domini 1539 Veneciis liberalitate Reverendissimi Domini Ieronimi Quirini, ir viena no senākajām un detalizētākajām Ziemeļeiropas kartēm, ko veidojis Zviedrijas baznīcas darbinieks, diplomāts un rakstnieks Olafs Magnuss (1490—1557).
Skatīt Apgaismības laikmets un Carta marina
Dabiskā kārtība (filozofija)
Filozofijā dabiskā kārtība ir morālais avots, no kura dabiskie likumi cenšas iegūt savu autoritāti.
Skatīt Apgaismības laikmets un Dabiskā kārtība (filozofija)
Daniels Betfīrs
Johans Jakobs Daniels Betfīrs (Johann Jacob Daniel Böthführ vai Johann Jacob Daniel Boetefeur, 1741—1802) bija Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Apgaismības laikmets un Daniels Betfīrs
Džons Loks
Džons Loks (John Locke; dzimis, miris) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Džons Loks
Deisms
ASV naudas zīmes Deisms ir reliģiska filozofija, kurā Dievu skata tikai kā pasaules pirmscēloni, kas ir nošķirts, nav līdzdalīgs un atbildīgs par pasaules turpmākām norisēm un procesiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Deisms
Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Digitālā filozofija
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Apgaismības laikmets un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Skatīt Apgaismības laikmets un Ebreju vēsture Latvijā
Edinburga
Edinburga ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras, Fērtoforta līča dienvidu krastā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Edinburga
Edinburgas Universitāte
Edinburgas Universitāte, dibināta 1583.
Skatīt Apgaismības laikmets un Edinburgas Universitāte
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Apgaismības laikmets un Eiropa
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Feodālisms
Fernando Savaters
Fernando Fernandess - Savaters Martins (dzimis) ir Basku Zemē dzimis spāņu filozofs, rakstnieks, žurnālists, esejists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Apgaismības laikmets un Fernando Savaters
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Francijas vēsture
Francis Ādams Feihtners
Francis Ādams Feihtners (1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).
Skatīt Apgaismības laikmets un Francis Ādams Feihtners
Frīdrihs Šleiermahers
Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (dzimis, miris) bija vācu teologs un filozofs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Frīdrihs Šleiermahers
Gaisma (laikraksts)
Gaisma bija pirmais regulārais Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1905.
Skatīt Apgaismības laikmets un Gaisma (laikraksts)
Garīgā evolūcija
Garīgā evolūcija ir filozofiska un teoloģiska mācība par cilvēku un kultūras garīgo attīstību, kas notiek līdztekus bioloģiskajai evolūcijai.
Skatīt Apgaismības laikmets un Garīgā evolūcija
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Garlībs Merķelis
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Georgs Forsters
Georgs Mihaels Tēlemanis
1812. gadā Rīgā izdotais G. M. Tēlemaņa korāļu krājums Georgs Mihaels Tēlemanis (1748—1831) bija vācu apgaismības perioda komponists, Rīgas pilsētas baznīcu mūzikas direktors (kantors) un Rīgas Doma ērģelnieks (1773—1828).
Skatīt Apgaismības laikmets un Georgs Mihaels Tēlemanis
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Skatīt Apgaismības laikmets un Gothards Frīdrihs Stenders
Gotholds Efraims Lesings
Gotholds Efraims Lesings (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu rakstnieks, dramaturgs, filozofs, publicists un mākslas kritiķis.
Skatīt Apgaismības laikmets un Gotholds Efraims Lesings
Grāvenheides muiža
Grāvenheides muižiņa 1796. gadā (Broce). V. Budberga glezna, 1780—1781). Goronsku muižiņa pirms Pirmā pasaules kara. Grāvenheides muiža, vēlāk Goronska muižiņa, bija 18.
Skatīt Apgaismības laikmets un Grāvenheides muiža
Hāmaņa muižiņa
Skats uz Hāmaņa muižiņas ēku no Kuldīgas ielas (2015) Hāmaņa muižiņa ir 1886.
Skatīt Apgaismības laikmets un Hāmaņa muižiņa
Heinrihs Johans fon Jannavs
Laiuses baznīca. Heinrihs Johans fon Jannavs (1753—1821) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.
Skatīt Apgaismības laikmets un Heinrihs Johans fon Jannavs
Humanitārās zinātnes
Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Humanitārās zinātnes
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Apgaismības laikmets un Igauņu valoda
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Skatīt Apgaismības laikmets un Imanuels Kants
Ironija
Ironija (no ειρων — 'tas, kurš izliekas') ir tēlainās izteiksmes līdzeklis, kādas parādības pārspīlēts tēlojums.
Skatīt Apgaismības laikmets un Ironija
Izabella de Šarjēra
Izabellas de Šarjēras portrets (''Maurice Quentin de La Tour'', 1766) Izabella de Šarjēra (dzimusi Isabella Agneta Elisabeth van Tuyll van Serooskerken); 1740.
Skatīt Apgaismības laikmets un Izabella de Šarjēra
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Jaunie laiki
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Skatīt Apgaismības laikmets un Jaunlatvieši
Jākobs Florentīns Lundbergs
Jākobs Florentīns Lundbergs (dzimis, miris) bija zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Jākobs Florentīns Lundbergs
Jēkabs Lange
Kapa vieta Smiltenē Jēkabs Lange jeb Jakobs Lange (1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777).
Skatīt Apgaismības laikmets un Jēkabs Lange
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Apgaismības laikmets un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs fon Reke
Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Frīdrihs fon Reke
Johans Georgs Eizens
Johans Georgs Eizens fon Švarcenbergs (Johann Georg Eisen von Schwarzenberg, 1717—1779) bija Apgaismības laikmeta luterāņu mācītājs, teologs un literāts.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Georgs Eizens
Johans Georgs Zulcers
Grāmatas "Skaisto mākslu vispārīgā teorija" titullapa (1771). Johans Georgs Zulcers (1720—1779) bija šveiciešu izcelsmes teologs un Apgaismības laikmeta filozofs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Georgs Zulcers
Johans Gotfrīds Mītels
Johans Gotfrīds Mītels (dzimis, miris) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Gotfrīds Mītels
Johans Gothelfs Lindners
Johans Gothelfs Lindners (1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Gothelfs Lindners
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Apgaismības laikmets un Johans Kristofs Broce
Josefs Dobrovskis
Josefs Dobrovskis (dzimis, miris) bija čehu lingvists un vēsturnieks, redzams čehu nacionālās atmodas darbinieks.
Skatīt Apgaismības laikmets un Josefs Dobrovskis
Jozefs II Hābsburgs
Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas ķeizars no 1765.
Skatīt Apgaismības laikmets un Jozefs II Hābsburgs
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Kandids
1759. gadā izdotā izdevuma sākumlapa. "Kandids jeb Optimisms" ir franču satīra, kuru sarakstījis apgaismības laikmeta filozofs Voltērs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kandids
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Apgaismības laikmets un Katrīna II Lielā
Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Šulcs jeb Šulcs fon Ašerādens (1720—1782) bija Aizkraukles muižnieks, vācbaltiešu politiķis, Vidzemes landtāga landrāts (1759), Vidzemes bruņniecības delegāts Krievijas impērijas ķeizaru galmā (1761-1764).
Skatīt Apgaismības laikmets un Kārlis Frīdrihs Šulcs
Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers
Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kārlis Gotlobs Zontāgs
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Skatīt Apgaismības laikmets un Klasicisms
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Skatīt Apgaismības laikmets un Konstitūcija
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Skatīt Apgaismības laikmets un Korfi
Kosmopolītisms
Pasaules pilsoņu valdības karogs Kosmopolītisms ir ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kosmopolītisms
Kristiāns Volfs
Kristiāns Volfs (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu filozofs, enciklopēdists, jurists un matemātiķis.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kristiāns Volfs
Kristofs Frīdrihs Neanders
Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums). Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kristofs Frīdrihs Neanders
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kristofs Harders
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kristofs Hāberlands
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Apgaismības laikmets un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Apgaismības laikmets un Latvieši
Latviešu literatūra
Latviešu literatūra jeb rakstniecība ir latviešu un cittautiešu latviski rakstītais un latviski tulkotais ar latviešiem vai Latviju saistītās literatūras kopums.
Skatīt Apgaismības laikmets un Latviešu literatūra
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Skatīt Apgaismības laikmets un Latviešu literārā biedrība
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Apgaismības laikmets un Latviešu valoda
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Apgaismības laikmets un Latvijas vēsture
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Lēdurga
Liberālisms
Liberālisms ir politiska filozofija un atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas.
Skatīt Apgaismības laikmets un Liberālisms
Literatūras vēsture
Ar jēdzienu literatūras vēsture apzīmē gan literatūras vēsturisko attīstības procesu, gan arī literatūrzinātnes nozari, kas pēta šo procesu.
Skatīt Apgaismības laikmets un Literatūras vēsture
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Skatīt Apgaismības laikmets un Luijs XVI
Maksimiljēns Robespjērs
Maksimiljēns Fransuā Marī Isidore de Robespjērs ( —) bija viena no ievērojamākajām un ietekmīgākajām Franču revolūcijas personībām.
Skatīt Apgaismības laikmets un Maksimiljēns Robespjērs
Monteskjē
Šarls Luijs de Sekondā (dzimis, miris), pazīstams kā Monteskjē (Montesquieu), bija franču filozofs apgaismotājs, tiesību zinātnieks, rakstnieks.
Skatīt Apgaismības laikmets un Monteskjē
Mozess Mendelszons
Mozess Mendelszons (dzimis, miris) bija vācu/ebreju filozofs un domātājs.
Skatīt Apgaismības laikmets un Mozess Mendelszons
Nīderlandes vēstures kanons
Nīderlandes vēstures kanons ir saraksts ar 50 tēmām, kuru mērķis ir piedāvāt Nīderlandes vēstures hronoloģisku kopsavilkumu, kurš Nīderlandē būtu jāmāca pamatskolā un vidusskolas pirmajos divos gados.
Skatīt Apgaismības laikmets un Nīderlandes vēstures kanons
Neoklasicisms
Neoklasicisma stilā celtā Arsenāla ēka Rīgā (1832). Pirmā neoklasicisma ēka Somijā — ''Brinkhallin kartano'' Neoklasicisms (néos — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.
Skatīt Apgaismības laikmets un Neoklasicisms
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Skatīt Apgaismības laikmets un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Parīze
Parīzes baznīcas
''Abbaye de Saint-Germain-des Prè'' Parīzes baznīcas raksturo atšķirīgi arhitektūras stili.
Skatīt Apgaismības laikmets un Parīzes baznīcas
Pasaules brīnumi
Aleksandrijas Bāka, kā attēlojis 16. gadsimta Nīderlandes mākslinieks Martēns van Hēmškerks. Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.
Skatīt Apgaismības laikmets un Pasaules brīnumi
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Apgaismības laikmets un Prūsijas Karaliste
Progresīvisms
Progresīvisms ir politiska ideoloģija, kas paredz, ka attīstība zinātnē, tehnoloģijā, tautsaimniecībā un sabiedrības struktūrā ir nepieciešama cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanai.
Skatīt Apgaismības laikmets un Progresīvisms
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Rīgas Doma skola
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv.
Skatīt Apgaismības laikmets un Rīgas licejs
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Skatīt Apgaismības laikmets un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Rīgas Valsts 1.
Skatīt Apgaismības laikmets un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Reakcijas laikmets
Par reakcijas laikmetu sauc laiku Eiropas vēsturē, kad valdīja spēcīga tieksme apspiest tās idejas, kas bija radušās Apgaismības un Lielās franču revolūcijas laikā, un atgriezties pie vecās iekārtas, kāda bija līdz 1789.
Skatīt Apgaismības laikmets un Reakcijas laikmets
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.
Skatīt Apgaismības laikmets un Renesanse
Rietumu pasaule
Semjuela Hantingtona. Rietumu pasaule (arī Rietumi, Rietumu kultūra, Rietumvalstis, Rietumu civilizācija) ir termins, kuram ir dažādas no lietošanas konteksta (vēstures perioda, reģiona, sociālās situācijas un citiem aspektiem) atkarīgas nozīmes.
Skatīt Apgaismības laikmets un Rietumu pasaule
Roberts Vipers
Roberts Vipers (1859–1954) bija austriešu cilmes Krievijas un Latvijas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors (1924).
Skatīt Apgaismības laikmets un Roberts Vipers
Romantisms
"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.
Skatīt Apgaismības laikmets un Romantisms
Romantisms (vēstures filozofija)
Romantisms ir vēstures filozofijas novirziens, kas kā ideju kopums parādījās 18.
Skatīt Apgaismības laikmets un Romantisms (vēstures filozofija)
Salas pagasts (Jēkabpils novads)
Salas pagasts ir administratīva teritorija Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā Sēlijas ziemeļu daļā uz rietumiem no Jēkabpils.
Skatīt Apgaismības laikmets un Salas pagasts (Jēkabpils novads)
Sekulārisms
Britu rakstnieks Džordžs Holioks (1817–1906), kas 1851. gadā ieviesa terminu "sekulārisms" Sekulārisms (— ‘laikmets’) ir principu un uzskatu kopums, kas ir brīvs no reliģijas un Dieva.
Skatīt Apgaismības laikmets un Sekulārisms
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvetes novads
Tērvetes novads bija 2002.
Skatīt Apgaismības laikmets un Tērvetes novads
Terorisms
2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV Terorisms (no — 'šausmas') ir politiskās vardarbības forma, ko īsteno nevalstiski grupējumi ar nolūku panākt politiskas izmaiņas: pretējās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos.
Skatīt Apgaismības laikmets un Terorisms
Tumšie viduslaiki
Tumšo viduslaiku jeb tumšā laikmeta apzīmējumu ieviesa Frančesko Petrarka XIV gadsimtā, salīdzinot "tumšos" kristietības uzplaukuma gadsimtus Eiropā ar pirms tiem bijušajiem, viņaprāt, "gaišajiem" antīkajiem laikiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Tumšie viduslaiki
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Ukrainas vēsture
Valsts varas dalīšana
Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem.
Skatīt Apgaismības laikmets un Valsts varas dalīšana
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Apgaismības laikmets un Vācbaltieši
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Skatīt Apgaismības laikmets un Vecākā atskaņu hronika
Vilhelms Kristiāns Frībe
Vilhelms Kristiāns Frībe (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes baltvāciešu ierēdnis, vēsturnieks un publicists.
Skatīt Apgaismības laikmets un Vilhelms Kristiāns Frībe
Voltērs
Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.
Skatīt Apgaismības laikmets un Voltērs
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Skatīt Apgaismības laikmets un Zemes reforma Baltijas guberņās
Zinātniskais izdevums
Zinātniskais izdevums jeb zinātniskā publikācija (no — 'izsludinājums') ir izdevuma veids, kas ietver teorētisku vai eksperimentālu pētījumu rezultātus un atbilstošu iepriekšējās zinātniskās literatūras apskatu.
Skatīt Apgaismības laikmets un Zinātniskais izdevums
18. gadsimts
18.
Skatīt Apgaismības laikmets un 18. gadsimts