Ātrāk nekā pārlūku!
85 attiecības: Afrodīzijas, Amora tipa asteroīds, Apollo 16, Apollo 4, Apollo 6, Apollo 7, Apollona tipa asteroīds, Apriņķojuma periods, Astérix (pavadonis), Atiras tipa asteroīds, Atona tipa asteroīds, Ģeocentriskā orbīta, Čurjumova—Gerasimenko komēta, C/1892 E1 (Swift), C/2006 P1, C/2009 R1, C/2011 L4, CAPSTONE, Chang'e 2, Chang'e 3, Chang'e 5, Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca, Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca, Daugavpils Svētā Pētera baznīca, Džakobini—Cinnera komēta, Enkes komēta, Faetonts (asteroīds), Galileo 6, Gravitācija, Grīvas katoļu baznīca, Griga—Šellerupa komēta, Gunguns, Haleja komēta, Heila—Bopa komēta, Herschel Space Observatory, Inspiration4, Intelsat III F-2, Izkliedētais disks, Jūnona (asteroīds), Kaguja, Katedrāle, Kosmos-359, LADEE, LunaH-Map, Makemake, Mars Orbiter Mission, Marss (planēta), Mēness, Mēness fāze, Mēness redzamā puse, ..., NEAR Shoemaker, Neptūna pavadoņi, Nereīda (pavadonis), Oranta, Orks (asteroīds), Parker Solar Probe, Pī Pupīdas, Pericentra arguments, Periodiskā komēta, Planck (orbitālā observatorija), Plutons (pundurplanēta), Rīgas Svētā Jura baznīca, Redzamais spožums, Sedna, Sputnik-1, Svētā Stefana baznīca (Tēra), Svifta—Tatla komēta, Tatla komēta, Tempela 1 komēta, Tempela—Tatla komēta, Transneptūna objekts, V-2 raķete, Xinyidai Zairen Feichuan Shiyan Chuan, Zeme, Zemei tuvais asteroīds, Ziemeļu puslode, Ziemeļu renesanse, (307261) 2002 MS4, 10 Higieja, 1066. gads, 2012 VP113, 2061. gads, 2062 Atons, 2070. gadi, 99942 Apofiss. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Afrodīzijas
Afrodīzijas bija sengrieķu hellēniska pilsēta Karijas vēsturiskajā apgabalā, Anatolijas rietumos (Turcijā).
Jaunums!!: Apsīda un Afrodīzijas · Redzēt vairāk »
Amora tipa asteroīds
Amora tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir lielākas par 1 AU un perihēlijs ir lielāks par 1,017 AU, bet mazāks par 1,3 AU.
Jaunums!!: Apsīda un Amora tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Apollo 16
Apollo 16 jeb AS-511 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) ''Apollo'' programmas kosmosa kuģa pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz Mēness virsmas.
Jaunums!!: Apsīda un Apollo 16 · Redzēt vairāk »
Apollo 4
Apollo 4 jeb AS-501 bija NASA ''Apollo'' programmas nepilotējamais lidojums, pirmais nesējraķetes Saturn V starts.
Jaunums!!: Apsīda un Apollo 4 · Redzēt vairāk »
Apollo 6
Apollo 6 jeb AS-502 bija NASA ''Apollo'' programmas pēdējais nepilotējamais lidojums.
Jaunums!!: Apsīda un Apollo 6 · Redzēt vairāk »
Apollo 7
Apollo 7 jeb AS-205 bija NASA ''Apollo'' programmas pirmais pilotējamais lidojums.
Jaunums!!: Apsīda un Apollo 7 · Redzēt vairāk »
Apollona tipa asteroīds
Apollona tipa asteroīdi ir Zemei tuvo asteroīdu grupa, kura nosaukta 1862 Apollons asteroīda vārdā.
Jaunums!!: Apsīda un Apollona tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Apsīda un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Astérix (pavadonis)
Astérix bija Francijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis.
Jaunums!!: Apsīda un Astérix (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Atiras tipa asteroīds
Marss (sarkans). Atiras tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītas pilnībā ietver Zemes orbīta.
Jaunums!!: Apsīda un Atiras tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Atona tipa asteroīds
Marss (sarkans). Atona tipa asteroīdi – Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir mazākas par 1 AU un afēlija attālums lielāks par 0,983 AU.
Jaunums!!: Apsīda un Atona tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Ģeocentriskā orbīta
Ģeocentriskā orbīta ir orbīta, kurā riņķo kāds objekts ap Zemi, piemēram Mēness vai Zemes mākslīgais pavadonis.
Jaunums!!: Apsīda un Ģeocentriskā orbīta · Redzēt vairāk »
Čurjumova—Gerasimenko komēta
Čurjumova—Gerasimenko komēta (oficiālais apzīmējums 67P/Churyumov–Gerasimenko) ir periodiskā komēta ar apriņķošanas periodu 6,45 gadi.
Jaunums!!: Apsīda un Čurjumova—Gerasimenko komēta · Redzēt vairāk »
C/1892 E1 (Swift)
C/1892 E1 jeb Svifta komēta ir ilgperioda komēta, kuru 1892.
Jaunums!!: Apsīda un C/1892 E1 (Swift) · Redzēt vairāk »
C/2006 P1
C/2006 P1 (arī Maknota komēta) - komēta, atklāta 2006.
Jaunums!!: Apsīda un C/2006 P1 · Redzēt vairāk »
C/2009 R1
C/2009 R1 ir viena no Maknota komētām.
Jaunums!!: Apsīda un C/2009 R1 · Redzēt vairāk »
C/2011 L4
PANSTARRS komēta (oficiālais apzīmējums C/2011 L4) ir neperiodiskā komēta.
Jaunums!!: Apsīda un C/2011 L4 · Redzēt vairāk »
CAPSTONE
CAPSTONE ir ASV uzņēmuma Advanced Space Mēness orbitālais aparāts.
Jaunums!!: Apsīda un CAPSTONE · Redzēt vairāk »
Chang'e 2
Chang'e 2 (Cháng'é èr hào) ir Ķīnas otrais Mēness mākslīgais pavadonis.
Jaunums!!: Apsīda un Chang'e 2 · Redzēt vairāk »
Chang'e 3
Chang'e 3 (Cháng'é Sānhào) ir Ķīnas kosmiskā misija, kuras mērķis ir uz Mēness nogādāt nolaižamo aparātu un mobili.
Jaunums!!: Apsīda un Chang'e 3 · Redzēt vairāk »
Chang'e 5
Chang'e 5 (Cháng'é wǔhào) ir Ķīnas kosmiskais aparāts, kas paredzēts Mēness grunts paraugu nogādāšanai uz Zemi.
Jaunums!!: Apsīda un Chang'e 5 · Redzēt vairāk »
Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca
Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Daugavpilī, A. Pumpura iela 11a.
Jaunums!!: Apsīda un Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca · Redzēt vairāk »
Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca
Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca ir lielākais luterāņu dievnams Daugavpilī.
Jaunums!!: Apsīda un Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Daugavpils Svētā Pētera baznīca
Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Apsīda un Daugavpils Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Džakobini—Cinnera komēta
Džakobini—Cinnera komēta (oficiālais apzīmējums 21P/Giacobini-Zinner) ir periodiskā komēta, kuru Ūdensvīra zvaigznājā atklāja franču astronoms Mišels Džakobini (Michel Giacobini).
Jaunums!!: Apsīda un Džakobini—Cinnera komēta · Redzēt vairāk »
Enkes komēta
Enkes komēta (oficiālais apzīmējums 2P/Encke) ir periodiskā komēta, kura pie Saules atgriežas ik pēc 3,3 gadiem.
Jaunums!!: Apsīda un Enkes komēta · Redzēt vairāk »
Faetonts (asteroīds)
Faetonts (oficiālais nosaukums 3200 Phaethon) ir asteroīds, kurš šķērso Zemes, Marsa, Veneras un Merkura orbītas.
Jaunums!!: Apsīda un Faetonts (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Galileo 6
Galileo 6 jeb Galileo FOC FM2, European GNSS apzīmējums GSAT0202, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" sērijas otrais pavadonis.
Jaunums!!: Apsīda un Galileo 6 · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Apsīda un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Grīvas katoļu baznīca
Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Apsīda un Grīvas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Griga—Šellerupa komēta
Griga—Šellerupa komēta (oficiālais apzīmējums: 26P/Grigg-Skjellerup) ir periodiskā komēta, kas apriņķojumu veic 5,31 gadā.
Jaunums!!: Apsīda un Griga—Šellerupa komēta · Redzēt vairāk »
Gunguns
Gunguns, arī (225088) Gonggong (— ūdens dievība), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.
Jaunums!!: Apsīda un Gunguns · Redzēt vairāk »
Haleja komēta
Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.
Jaunums!!: Apsīda un Haleja komēta · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Apsīda un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Herschel Space Observatory
Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).
Jaunums!!: Apsīda un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »
Inspiration4
Inspiration4 bija ASV uzņēmuma SpaceX kosmosa kuģa Crew Dragon lidojums.
Jaunums!!: Apsīda un Inspiration4 · Redzēt vairāk »
Intelsat III F-2
Intelsat III F-2 bija Intelsat sakaru pavadonis.
Jaunums!!: Apsīda un Intelsat III F-2 · Redzēt vairāk »
Izkliedētais disks
Erīda — lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.
Jaunums!!: Apsīda un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »
Jūnona (asteroīds)
Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.
Jaunums!!: Apsīda un Jūnona (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Kaguja
Kaguja (Kaguya, sākotnējais nosaukums SELENE) bija Japānas Mēness mākslīgais pavadonis.
Jaunums!!: Apsīda un Kaguja · Redzēt vairāk »
Katedrāle
Katedrāle Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle Katedrāle (no (kathédra) — 'mācību sols') jeb Doms ( — ' nams') ir kristīga baznīca, kurā atrodas metropolīta, arhibīskapa vai bīskapa katedra jeb tronis, caur ko viņš simboliski pārvalda savu diecēzi vai metropolīta gadījumā metropoliju, vai arhibīskapa gadījumā arhidiecēzi.
Jaunums!!: Apsīda un Katedrāle · Redzēt vairāk »
Kosmos-359
Kosmos-359 bija PSRS ''Venera'' programmas kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Apsīda un Kosmos-359 · Redzēt vairāk »
LADEE
Lunar Atmosphere and Dust Environment Explorer jeb LADEE bija ASV zonde Mēness atmosfēras un putekļu izpētei.
Jaunums!!: Apsīda un LADEE · Redzēt vairāk »
LunaH-Map
LunaH-Map jeb Lunar Polar Hydrogen Mapper ("Mēness polārā ūdeņraža kartētājs") bija ASV kosmosa aģentūras NASA programmas Small Innovative Missions for Planetary Exploration (SIMPLEx-1) miniatūrs Mēness orbitālais aparāts, kā uzdevums bija kartēt ūdeņraža klātbūtni pastāvīgi ēnainos Mēness dienvidpola reģionos.
Jaunums!!: Apsīda un LunaH-Map · Redzēt vairāk »
Makemake
(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas).
Jaunums!!: Apsīda un Makemake · Redzēt vairāk »
Mars Orbiter Mission
Mars Orbiter Mission (MOM; neformāli saukts par Mangalyaan) ir Indijas kosmiskais aparāts Marsa izpētei no orbītas.
Jaunums!!: Apsīda un Mars Orbiter Mission · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Apsīda un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Apsīda un Mēness · Redzēt vairāk »
Mēness fāze
Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa Mēness fāze jeb Mēness griezis ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes.
Jaunums!!: Apsīda un Mēness fāze · Redzēt vairāk »
Mēness redzamā puse
Mēness redzamā puse Mēness redzamā puse ir Mēness daļa, kas redzama no Zemes.
Jaunums!!: Apsīda un Mēness redzamā puse · Redzēt vairāk »
NEAR Shoemaker
NEAR Shoemaker (no) bija NASA starpplanētu zonde Zemei tuvā asteroīda 433 Eross izpētei.
Jaunums!!: Apsīda un NEAR Shoemaker · Redzēt vairāk »
Neptūna pavadoņi
Tritons (Voyager-2 attēls) Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi.
Jaunums!!: Apsīda un Neptūna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Nereīda (pavadonis)
Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).
Jaunums!!: Apsīda un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Oranta
Orantas Dievmāte, 11.gs., Sv. Sofijas katedrāle, Kijeva Oranta ir Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā viņa lūdzās ar augsti paceltām rokām.
Jaunums!!: Apsīda un Oranta · Redzēt vairāk »
Orks (asteroīds)
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.
Jaunums!!: Apsīda un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Parker Solar Probe
Parker Solar Probe (PSP, sākotnēji zināms kā Solar Probe, Solar Probe Plus) ir ASV NASA kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules vainaga pētīšanai.
Jaunums!!: Apsīda un Parker Solar Probe · Redzēt vairāk »
Pī Pupīdas
Pī Pupīdas ir vāja meteoru plūsma aprīlī.
Jaunums!!: Apsīda un Pī Pupīdas · Redzēt vairāk »
Pericentra arguments
Orbītas elementi Pericentra arguments ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.
Jaunums!!: Apsīda un Pericentra arguments · Redzēt vairāk »
Periodiskā komēta
Periodiskās komētas ir komētas, kuru apriņķošanas periods ir mazāks par 200 gadiem, vai arī tās ir novērotas šķērsojam vairāk kā vienu perihēliju, piemēram 153P/Ikeya-Zhang.
Jaunums!!: Apsīda un Periodiskā komēta · Redzēt vairāk »
Planck (orbitālā observatorija)
Planck bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai.
Jaunums!!: Apsīda un Planck (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Apsīda un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jura baznīca
Svētā Jura baznīca, skats no Skārņu ielas Svētā Jura baznīca ir ēka Vecrīgā, Skārņu ielā 10/16.
Jaunums!!: Apsīda un Rīgas Svētā Jura baznīca · Redzēt vairāk »
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Jaunums!!: Apsīda un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »
Sedna
Sedna, arī 90377 Sedna (simbols), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.
Jaunums!!: Apsīda un Sedna · Redzēt vairāk »
Sputnik-1
Sputnik-1 (no — 'pavadonis'), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā.
Jaunums!!: Apsīda un Sputnik-1 · Redzēt vairāk »
Svētā Stefana baznīca (Tēra)
Svētā Stefana baznīca ir neliela baznīca Grieķijā, Santorīnas salā.
Jaunums!!: Apsīda un Svētā Stefana baznīca (Tēra) · Redzēt vairāk »
Svifta—Tatla komēta
Svifta-Tatla komētu (oficiāli apzīmē 109P/Swift-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts (Lewis Swift) un Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle).
Jaunums!!: Apsīda un Svifta—Tatla komēta · Redzēt vairāk »
Tatla komēta
Tatla komēta (oficiālais apzīmējums 8P/Tuttle) ir periodiskā komēta ar apriņķojuma laiku 13,6 gadi.
Jaunums!!: Apsīda un Tatla komēta · Redzēt vairāk »
Tempela 1 komēta
Tempela 1 komēta (oficiālais apzīmējums 9P/Tempel) ir periodiskā komēta.
Jaunums!!: Apsīda un Tempela 1 komēta · Redzēt vairāk »
Tempela—Tatla komēta
Tempela—Tatla komētu (oficiālais apzīmējums 55P/Tempel-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja vācu astronoms Ernsts Tempels (Ernst Tempel) un amerikāņu astronoms Horass Pernels Tatls.
Jaunums!!: Apsīda un Tempela—Tatla komēta · Redzēt vairāk »
Transneptūna objekts
Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.
Jaunums!!: Apsīda un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »
V-2 raķete
V-2 (no "Atmaksas ierocis"; izrunā kā "Fau-2") jeb A4 (Aggregat 4) - pirmā ballistiskā raķete.
Jaunums!!: Apsīda un V-2 raķete · Redzēt vairāk »
Xinyidai Zairen Feichuan Shiyan Chuan
Kapsula pēc atgriešanās no kosmosa ceremonijā Xinyidai Zairen Feichuan Shiyan Chuan jeb XZFSC (Xīn yīdài zài rén fēichuán shìyàn chuán — "Jaunas paaudzes pilotējamā kosmosa kuģa pārbaudes kuģis") bija Ķīnas kosmosa kuģa prototips.
Jaunums!!: Apsīda un Xinyidai Zairen Feichuan Shiyan Chuan · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Apsīda un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemei tuvais asteroīds
Asteroīda 2004 FH kustība Zemei tuvie asteroīdi, arī bīstamās mazās planētas ir Zemei tuvās orbītās esoši asteroīdi jeb asteroīdi ar perihēliju mazāku par 1,3 AU.
Jaunums!!: Apsīda un Zemei tuvais asteroīds · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Apsīda un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Ziemeļu renesanse
Ziemeļu renesanse ir termins, ko izmanto, lai raksturotu renesansi Ziemeļeiropā, jeb plašāk — visā Eiropā ārpus Itālijas, uz ziemeļiem no Alpiem.
Jaunums!!: Apsīda un Ziemeļu renesanse · Redzēt vairāk »
(307261) 2002 MS4
(307261) 2002 MS4 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 934 ± 17 km.
Jaunums!!: Apsīda un (307261) 2002 MS4 · Redzēt vairāk »
10 Higieja
Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km.
Jaunums!!: Apsīda un 10 Higieja · Redzēt vairāk »
1066. gads
1066.
Jaunums!!: Apsīda un 1066. gads · Redzēt vairāk »
2012 VP113
2012 VP113 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 300 — 1000 km.
Jaunums!!: Apsīda un 2012 VP113 · Redzēt vairāk »
2061. gads
2061.
Jaunums!!: Apsīda un 2061. gads · Redzēt vairāk »
2062 Atons
Atons, arī 2062 Atons ir asteroīds ar diametru apmēram 1,1 km.
Jaunums!!: Apsīda un 2062 Atons · Redzēt vairāk »
2070. gadi
2070.
Jaunums!!: Apsīda un 2070. gadi · Redzēt vairāk »
99942 Apofiss
Apofiss, arī 99942 Apofiss ir asteroīds ar diametru apmēram 325 m. Objekts ir Zemei tuvais asteroīds, pieder Atona tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Apsīda un 99942 Apofiss · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Afēlijs, Apoapsīda, Apocentrs, Apogejs, Aposelēnijs, Apsides, Apsis, Apsīdas, Apsīdu līnija, Periapsīda, Pericentrs, Perigejs, Perihēlijs, Periselēnijs.
