Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Agčala ezers, Armēnijas kalniene, Armēnijas Pirmā republika, Arpa, Artašata, Artaksata, Azerbaidžāna, Azerbaidžānas vēsture, Karabaha, Kūra (upe), Krievu—persiešu karš (1826—1828), Manuls, Mazais Kaukāzs, Nahčivana, Nikolajs I Romanovs, Turcija, Turcijas ģeogrāfija, Turkmenčajas miera līgums.
Agčala ezers
Agčalas ezers ir purvains sālsezers Mughanas līdzenuma dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Araksa un Agčala ezers · Redzēt vairāk »
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene (Haykakan leṙnašxarh;;, Somkhetis mtianeti;, al Murtafaeat al 'Arminia) ir kalnu sistēma Āzijā, Anatolijā un Kaukāzā.
Jaunums!!: Araksa un Armēnijas kalniene · Redzēt vairāk »
Armēnijas Pirmā republika
Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.
Jaunums!!: Araksa un Armēnijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »
Arpa
Arpa ir 128 kilometrus gara Araksas kreisā krasta pieteka Armēnijas dienvidos un Azerbaidžānas Nahčivanas Republikā.
Jaunums!!: Araksa un Arpa · Redzēt vairāk »
Artašata
Artašata ir pilsēta Armēnijā, Ararata marzē administratīvais centrs.
Jaunums!!: Araksa un Artašata · Redzēt vairāk »
Artaksata
Artaksata bija senās Armēnijas galvaspilsēta pie Araksas upes Ararata ielejā.
Jaunums!!: Araksa un Artaksata · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Araksa un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Azerbaidžānas vēsture
Gabalas pilsētas (mūsdienu ''Çuxur Qəbələ'') mūra vārtu drupas (pirms 4.gs.m.ē.). Kaukāza Albānijas valsts teritorija līdz 387. gadam.Robert H. Hewsen, Armenia: A Historical Atlas. The University of Chicago Press, 2001. Map 62 (p. 73). Azerbaidžāna Sefevīdu Persijas impērijas sastāvā (15.-18.gs.). Persijas sastāvā esošās azeru hanistes 19. gadsimta sākumāTadeusz Swietochowski. Russian Azerbaijan, 1905-1920: The shaping of national identity in a muslim community. Cambridge University Press, 1985. Krievijas Impērijas robeža pirms un pēc Gulistānas līguma 1813. gadā. Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karte (1918-1920). Aizkaukāza Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvā (1922-1936). Šis raksts ir par mūsdienu Azerbaidžānas Republikas vēsturi.
Jaunums!!: Araksa un Azerbaidžānas vēsture · Redzēt vairāk »
Karabaha
Karabahas reģiona karte Karabahas zirgs Karabaha, agrāk Karabags (— "Melnais dārzs"), ir ģeogrāfisks reģions Aizkaukāzā, kas aptver teritoriju no Mazā Kaukāza grēdas līdz Kuras un Araksas upju satecei mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā.
Jaunums!!: Araksa un Karabaha · Redzēt vairāk »
Kūra (upe)
Kūra ir lielākā upe Aizkaukāzā.
Jaunums!!: Araksa un Kūra (upe) · Redzēt vairāk »
Krievu—persiešu karš (1826—1828)
Krievijas iekarojumi līdz 1813. gadam Erivānas un Nahčivanas hanistes Krievijas medaļa Persijas kara dalībniekiem Krievu—persiešu karš (1826—1828) bija pēdējais lielais karš starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju.
Jaunums!!: Araksa un Krievu—persiešu karš (1826—1828) · Redzēt vairāk »
Manuls
Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.
Jaunums!!: Araksa un Manuls · Redzēt vairāk »
Mazais Kaukāzs
Mazais Kaukāzs ir otra galvenā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā.
Jaunums!!: Araksa un Mazais Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Nahčivana
Nahčivana (Нахчыван) ir pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomajā Republikā.
Jaunums!!: Araksa un Nahčivana · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Araksa un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Araksa un Turcija · Redzēt vairāk »
Turcijas ģeogrāfija
Turcijas rivjērā (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem). Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim.
Jaunums!!: Araksa un Turcijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Turkmenčajas miera līgums
Krievijas iekarojumi reģionā pēc Gulistānas un Turkmenčajas miera līgumiem. Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti) Turkmenčajas miera līgums parakstīts 1828.
Jaunums!!: Araksa un Turkmenčajas miera līgums · Redzēt vairāk »
