Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: A, A (nozīmju atdalīšana), AR, Atmosfēra, Atomu absorbcijas spektroskopija, Atomu emisijas spektroskopija, Atomu spektroskopija, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Bārijs, Cēlgāzes, Cērijs, Daļiņu detektors, Dabasgāze, Džons Strats, E numurs, Eiropijs, Elektronegativitāte, Fotoluminiscence, Gaiss, Gazotrons, Gāzizlāde, Gāzizlādes stabilitrons, Geigera skaitītājs, Heila—Bopa komēta, Jonizācijas potenciāls, Jonu dzinējs, Kalcijs, Kristālhidrāti, Lantāns, Lāzers, Mars Science Laboratory, Marss (planēta), Merkurs (planēta), Mirdzizlāde, Nemetāli, Neodīms, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Periodiskās tabulas periods, Prazeodīms, Samārijs, Stroncijs, Tallijs, Tiratrons, Titāns (pavadonis), Vakuums, Venera (planēta), Vienkārša viela, Zeme, Zemes atmosfēra, ..., 18 (skaitlis). Izvērst indekss (1 vairāk) »
A
Burts "A" A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā.
Jaunums!!: Argons un A · Redzēt vairāk »
A (nozīmju atdalīšana)
A ir latīņu alfabēta pirmais burts, bet tas var būt arī:;a.
Jaunums!!: Argons un A (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
AR
AR var būt:;ar.
Jaunums!!: Argons un AR · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Argons un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atomu absorbcijas spektroskopija
Iekārta liesmas AAS Atomu absorbcijas spektroskopija (AAS) ir atomu spektroskopijas nozare, kuras īpatnība ir atomu absorbcijas spektru pētīšana.
Jaunums!!: Argons un Atomu absorbcijas spektroskopija · Redzēt vairāk »
Atomu emisijas spektroskopija
Atomu emisijas spektroskopija (AES) ir atomu spektroskopijas apakšnozare, kas pēta elektroniskās pārejas atomos, kuras notiek ar gaismas kvanta izstarošanu (emisiju).
Jaunums!!: Argons un Atomu emisijas spektroskopija · Redzēt vairāk »
Atomu spektroskopija
Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.
Jaunums!!: Argons un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Argons un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Argons un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Argons un Bārijs · Redzēt vairāk »
Cēlgāzes
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Argons un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »
Cērijs
Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58.
Jaunums!!: Argons un Cērijs · Redzēt vairāk »
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Jaunums!!: Argons un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Jaunums!!: Argons un Dabasgāze · Redzēt vairāk »
Džons Strats
Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.
Jaunums!!: Argons un Džons Strats · Redzēt vairāk »
E numurs
E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.
Jaunums!!: Argons un E numurs · Redzēt vairāk »
Eiropijs
Eiropijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Eu un atomskaitli 63.
Jaunums!!: Argons un Eiropijs · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Argons un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Jaunums!!: Argons un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Argons un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gazotrons
ksenonu pildīts gazotrons ГГ1-2/5 ar karstu katodu Gazotrons (gāze + (elek)trons) ir ar gāzi (inertu gāzi vai dzīvsudraba tvaikiem) pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas darbojas kā strāvas taisngriezis.
Jaunums!!: Argons un Gazotrons · Redzēt vairāk »
Gāzizlāde
Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.
Jaunums!!: Argons un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »
Gāzizlādes stabilitrons
Mirdzizlādes stabilitrons СГ3С ar auksto katodu, pildīts ar argona, hēlija un neona maisījumu. Paredzēts 105 līdz 112 V sprieguma stabilizēšanai. Gāzizlādes stabilitrons ir ar retinātu gāzi pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.
Jaunums!!: Argons un Gāzizlādes stabilitrons · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Argons un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Argons un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Argons un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Jonu dzinējs
Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Argons un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Argons un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Argons un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Jaunums!!: Argons un Lantāns · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Argons un Lāzers · Redzēt vairāk »
Mars Science Laboratory
Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Argons un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Argons un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Argons un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Mirdzizlāde
Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.
Jaunums!!: Argons un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Argons un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Neodīms
Neodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Nd un atomskaitli 60.
Jaunums!!: Argons un Neodīms · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Argons un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Periodiskās tabulas periods
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Jaunums!!: Argons un Periodiskās tabulas periods · Redzēt vairāk »
Prazeodīms
Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59.
Jaunums!!: Argons un Prazeodīms · Redzēt vairāk »
Samārijs
Samārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sm un atomskaitli 62.
Jaunums!!: Argons un Samārijs · Redzēt vairāk »
Stroncijs
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.
Jaunums!!: Argons un Stroncijs · Redzēt vairāk »
Tallijs
Tallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tl un atomskaitli 81.
Jaunums!!: Argons un Tallijs · Redzēt vairāk »
Tiratrons
radiolokatoru modulatoros Tiratrons (- durvis + (elektr)ons) ir ar gāzi pildīta elektronu lampa, kas darbojas kā bezkontakta slēdzis vai strāvas taisngriezis.
Jaunums!!: Argons un Tiratrons · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Argons un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Argons un Vakuums · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Argons un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Jaunums!!: Argons un Vienkārša viela · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Argons un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Argons un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
18 (skaitlis)
18 (astoņpadsmit) ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 17 un 19.
Jaunums!!: Argons un 18 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
