Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Aristotelis

Indekss Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

127 attiecības: Aforisms, Akadēmija, Akcidence, Akvīnas Toms, Aleksandrs Lielais, Animācija, Antipodi, Aristoteļa fizika, Astroloģija, Atēnas, Augusts Ģiezens, Ģeocentrisms, Ģeoloģija, Ķīmija, Žans Žaks Ruso, Žans Rasins, Ēzops, Ābrams Feldhūns, Ādams Smits, Basilejs, Benedikts Spinoza, Bibliotēka, Bioloģija, Boēcijs, Bonaventura, Botānika, Cēlonība, Cicerons, Dante Aligjēri, Džambatista Viko, Džeimss Džoiss, Džons Loks, Džordāno Bruno, Džordžo Agambens, Džordžs Santajana, Džovanni Piko della Mirandola, De Morgana likumi, Deja, Dejas simbolika, Divkupru kamielis, Duālisms, Dunss Skots, Duresi, Dzeja, Eiklīda algoritms, Ekoloģija, Emocijas, Enciklopēdija, Epistemoloģija, Eratostens, ..., Filozofija, Fiziķis, Fizika, Frīdrihs Šleiermahers, Galileo Galilejs, Garīgā evolūcija, Gotholds Efraims Lesings, Gravitācija, Hanna Ārente, Hanss Georgs Gādamers, Heliocentrisms, Hermanis Šells, Hiromantija, Hronoloģisks filozofu uzskaitījums, Hugo Grocijs, Ibn Rušds, Inerce, Ironija, Katarse, Kārlis Popers, Kūzas Nikolajs, Kenterberijas Anselms, Klasicisma literatūra, Klasicisms, Kognitīvā psiholoģija, Komēdija, Komēta, Konstitūcija, Kristiāns Volfs, Leikips, Likums, Literatūra, Literatūras kritika, Literatūras teorija, Literatūras vēsture, Loģika, Logoss, Martīns Heidegers, Māksla, Mediju ētika, Menopauze, Metafizika, Mimēze, Monteskjē, Muhameds Ikbāls, Naratoloģija, Neoplatonisms, Nikolajs Koperniks, Normatīvā pieeja, Nulle, Numismātika, Oligarhija, Onihofori, Parodija, Patiesība, Pēdiņas, Platons, Politika, Porfīrijs, Psiholoģija, Retorika, Sēklinieks, Sengrieķu literatūra, Sholastika, Sirds, Sistemātika, Stāstījuma āķis, Tabora gaisma, Teātris, Teofrasts, Utopija, Vakuums, Viljams Hārvijs, Vladimirs Solovjovs, Zāles, Zutis, 4. gadsimts p.m.ē.. Izvērst indekss (77 vairāk) »

Aforisms

Aforisms ir konkrēta autora īss, kodolīgs izteiciens, kas izsaka kādu pabeigtu, vispārinātu domu vai vērtējumu: domugrauds, dzīves gudrība, mutiskā vai pierakstītā formā.

Jaunums!!: Aristotelis un Aforisms · Redzēt vairāk »

Akadēmija

Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.

Jaunums!!: Aristotelis un Akadēmija · Redzēt vairāk »

Akcidence

Akcidence (— gadījuma, nejaušība) ir nesvarīgais, mainīgais, nejaušais, kas var būt neievērots bez lietas būtības maiņas (lietas mazsvarīgums).

Jaunums!!: Aristotelis un Akcidence · Redzēt vairāk »

Akvīnas Toms

Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) - Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.

Jaunums!!: Aristotelis un Akvīnas Toms · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Lielais

Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē. - 323. gads p.m.ē) bija Maķedonijas valdnieks, karavadonis, pasaules iekarotājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »

Animācija

6 kadru animācija (lēkājoša bumbiņa) Animācija (no — 'atdzīvināšana') jeb multiplikācija (no — 'pavairošana') ir fotografētu attēlu secīga rādīšana noteiktā ātrumā un noteikta lieluma fiksētā kadrā, lai panāktu kustības ilūziju.

Jaunums!!: Aristotelis un Animācija · Redzēt vairāk »

Antipodi

Antipodi (— ‘pretējs’ un — ‘kāja’) ģeogrāfijā ir Zemeslodes pretējie punkti (vietas) vai to iedzīvotāji.

Jaunums!!: Aristotelis un Antipodi · Redzēt vairāk »

Aristoteļa fizika

Rembranta gleznā Aristoteļa fizika ir mūsdienu fizikas pamatā.

Jaunums!!: Aristotelis un Aristoteļa fizika · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Aristotelis un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Atēnas

Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Aristotelis un Atēnas · Redzēt vairāk »

Augusts Ģiezens

Augusts Ģiezens (1888—1964) bija latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Augusts Ģiezens · Redzēt vairāk »

Ģeocentrisms

Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.

Jaunums!!: Aristotelis un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »

Ģeoloģija

Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.

Jaunums!!: Aristotelis un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Ķīmija

Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.

Jaunums!!: Aristotelis un Ķīmija · Redzēt vairāk »

Žans Žaks Ruso

Žans Žaks Ruso (dzimis 1712. gada 28. jūnijā, miris 1778. gada 2. jūlijā) bija franču apgaismības filozofs, rakstnieks un pašizglītojies komponists.

Jaunums!!: Aristotelis un Žans Žaks Ruso · Redzēt vairāk »

Žans Rasins

Žans Rasins (kristīts kā Žans Batists Rasins; dzimis, miris) bija franču dramaturgs.

Jaunums!!: Aristotelis un Žans Rasins · Redzēt vairāk »

Ēzops

Ēzops (Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē.) bija sengrieķu fabulists, viņš tradicionāli tiek uzskatīts par fabulas žanra aizsācēju.

Jaunums!!: Aristotelis un Ēzops · Redzēt vairāk »

Ābrams Feldhūns

Ābrams Feldhūns (1915—2009) bija ebreju izcelsmes Latvijas valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Ābrams Feldhūns · Redzēt vairāk »

Ādams Smits

Ādams Smits (kristīts, miris Edinburgā) bija skotu ekonomists un filozofs, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs.

Jaunums!!: Aristotelis un Ādams Smits · Redzēt vairāk »

Basilejs

Basilejs (no gr. Βασιλεύς - basileús, basiléōs; vāc. Basileus, kr. Басилевс) — valdnieks senajā Grieķijā.

Jaunums!!: Aristotelis un Basilejs · Redzēt vairāk »

Benedikts Spinoza

Benedikts (Baruhs) Spinoza (Benedictus de Spinoza; —) bija ebreju izcelsmes holandiešu filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Benedikts Spinoza · Redzēt vairāk »

Bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.

Jaunums!!: Aristotelis un Bibliotēka · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Aristotelis un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Boēcijs

Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs (Anicius Manlius Severinus Boëthius, arī Boethius un Boetius; dzimis apmēram 480. gadā, miris 524. vai 525. gadā) bija romiešu filozofs, valsts darbinieks un katoļu svētais.

Jaunums!!: Aristotelis un Boēcijs · Redzēt vairāk »

Bonaventura

Svētais Bonaventura (dzimis kā Džovanni di Fidanca (Giovanni di Fidanza) 1221. gadā, miris) bija viduslaiku franciskāņu sholastisks teologs un filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Bonaventura · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika (botanē — ‘augs’) ir bioloģijas nozare, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Aristotelis un Botānika · Redzēt vairāk »

Cēlonība

Cēlonība ir attiecības starp notikumu (ierosinājumu/iemeslu) un otru notikumu (rezultātu), kur otrs notikums tiek uztverts kā secīgs turpinājums pirmajam notikumam.

Jaunums!!: Aristotelis un Cēlonība · Redzēt vairāk »

Cicerons

Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Cicerons · Redzēt vairāk »

Dante Aligjēri

Dante Aligjēri jeb Dante (dzimis 1265. gada maijā vai jūnijā, miris) bija itāļu dzejnieks un filozofs, viens no itāļu literārās valodas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Dante Aligjēri · Redzēt vairāk »

Džambatista Viko

Džambatista Viko jeb Džovanni Batista Viko (dzimis, miris) bija itāliešu filozofs, retoriķis, vēsturnieks un jurists, modernās vēstures filozofijas iedibinātājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Džambatista Viko · Redzēt vairāk »

Džeimss Džoiss

Džeimss Džoiss (dzimis, miris) bija īru rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.

Jaunums!!: Aristotelis un Džeimss Džoiss · Redzēt vairāk »

Džons Loks

Džons Loks (John Locke; dzimis, miris) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Džons Loks · Redzēt vairāk »

Džordāno Bruno

Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.

Jaunums!!: Aristotelis un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »

Džordžo Agambens

Džordžo Agambens (dzimis) ir itāļu filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Džordžo Agambens · Redzēt vairāk »

Džordžs Santajana

Horhe Augustīns Nikolāss Ruiss de Santajana i Borrāss (pazīstams kā Džordžs Santajana (dzimis, miris) bija amerikāņu/spāņu filozofs, dzejnieks un rakstnieks. Kaut arī dzimis Spānijā, uzauga ASV un pats sevi uzskatīja par amerikāņu intelektuāli. Tomēr četrdesmit astoņu gadu vecumā pameta amatu Hārvarda Universitātē, devās uz Eiropu un ASV vairs nekad neatgriezās. Pazīstamu aforismu autors, iespējams pazīstamākais no tiem ir "Tie, kuri neatceras pagātni, ir spiesti to atkārtot" (Those who cannot remember the past are condemned to repeat it).

Jaunums!!: Aristotelis un Džordžs Santajana · Redzēt vairāk »

Džovanni Piko della Mirandola

Džovanni Piko della Mirandola (dzimis, miris) bija renesanses laika itāļu augstmanis un neoplatonisma filozofs, kurš dzīvoja 15.

Jaunums!!: Aristotelis un Džovanni Piko della Mirandola · Redzēt vairāk »

De Morgana likumi

Formālajā loģikā de Morgana likumi saista loģiskos operatorus UN un VAI tādā veidā, ka, izmantojot negāciju, no viena var pāriet uz otru, proti.

Jaunums!!: Aristotelis un De Morgana likumi · Redzēt vairāk »

Deja

valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.

Jaunums!!: Aristotelis un Deja · Redzēt vairāk »

Dejas simbolika

Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.

Jaunums!!: Aristotelis un Dejas simbolika · Redzēt vairāk »

Divkupru kamielis

Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Aristotelis un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Duālisms

Renē Dekarta duālisma ilustrācija. Ievade pāriet no maņu orgāniem uz epifīzi smadzenēs un tad uz nemateriālo garu. Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.

Jaunums!!: Aristotelis un Duālisms · Redzēt vairāk »

Dunss Skots

Joans Dunss Skots (dzimis 1266. gadā, miris) bija viduslaiku skotu franciskāņu teologs un filozofs, saukts Doctor Subtilis.

Jaunums!!: Aristotelis un Dunss Skots · Redzēt vairāk »

Duresi

Duresi (Durrës, Durrësi) ir pilsēta Albānijā, Adrijas jūras krastā.

Jaunums!!: Aristotelis un Duresi · Redzēt vairāk »

Dzeja

Dzeja jeb poēzija (poiesis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, kas parasti ir rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.

Jaunums!!: Aristotelis un Dzeja · Redzēt vairāk »

Eiklīda algoritms

Eiklīda algoritms attēlots ar skaiļiem 1599 un 650 Eiklīda algoritms skaitļu teorijā ir efektīvs algoritms divu veselu skaitļu lielākā kopīgā dalītāja (LKD) atrašanai, kas balstīts uz dalīšanu ar atlikumu.

Jaunums!!: Aristotelis un Eiklīda algoritms · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Emocijas

Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.

Jaunums!!: Aristotelis un Emocijas · Redzēt vairāk »

Enciklopēdija

Brockhaus enciklopēdija, 1902 Enciklopēdija (no, kas savukārt cēlies no — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; — ‘aplis’, — ‘apmācīšana’) ir rakstisks zināšanu apkopojums.

Jaunums!!: Aristotelis un Enciklopēdija · Redzēt vairāk »

Epistemoloģija

''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.

Jaunums!!: Aristotelis un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »

Eratostens

Eratostens (dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.

Jaunums!!: Aristotelis un Eratostens · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā. Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Filozofija · Redzēt vairāk »

Fiziķis

Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kam ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.

Jaunums!!: Aristotelis un Fiziķis · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Aristotelis un Fizika · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šleiermahers

Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (dzimis, miris) bija vācu teologs un filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Frīdrihs Šleiermahers · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Garīgā evolūcija

Garīgā evolūcija ir filozofiska un teoloģiska mācība par cilvēku un kultūras garīgo attīstību, kas notiek līdztekus bioloģiskajai evolūcijai.

Jaunums!!: Aristotelis un Garīgā evolūcija · Redzēt vairāk »

Gotholds Efraims Lesings

Gotholds Efraims Lesings (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu rakstnieks, dramaturgs, filozofs, publicists un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Aristotelis un Gotholds Efraims Lesings · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hanna Ārente

Hanna Ārente (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe.

Jaunums!!: Aristotelis un Hanna Ārente · Redzēt vairāk »

Hanss Georgs Gādamers

Hanss Georgs Gādamers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Hanss Georgs Gādamers · Redzēt vairāk »

Heliocentrisms

17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Jaunums!!: Aristotelis un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »

Hermanis Šells

Hermanis Šells (1850—1906) bija vācu filozofs un teologs.

Jaunums!!: Aristotelis un Hermanis Šells · Redzēt vairāk »

Hiromantija

Hiromantija (— 'roka', manteia — 'zīlēšana', 'pareģošana') ir zīlēšanas sistēma, kura izmanto cilvēka rokas (delnas) līnijas.

Jaunums!!: Aristotelis un Hiromantija · Redzēt vairāk »

Hronoloģisks filozofu uzskaitījums

Šajā lapā ir filozofu uzskaitījums hronoloģiskā secībā.

Jaunums!!: Aristotelis un Hronoloģisks filozofu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Hugo Grocijs

Hugo Grocijs (vai Hugo de Groot; dzimis, miris) bija nīderlandiešu jurists un filozofs, dramaturgs un dzejnieks, kristietības apoloģēts.

Jaunums!!: Aristotelis un Hugo Grocijs · Redzēt vairāk »

Ibn Rušds

Ibn Rušds (dzimis 1126. gadā, miris) bija arābu filozofs un zinātnieks, kas viduslaikos dzīvoja Kordovas kalifātā.

Jaunums!!: Aristotelis un Ibn Rušds · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Aristotelis un Inerce · Redzēt vairāk »

Ironija

Ironija (grieķu ειρωνεία, no ειρων 'tas, kurš izliekas') ikdienas izpratnē ir runas situācija, kurā izteikuma jēga ir pretēja tā burtiskajai nozīmei.

Jaunums!!: Aristotelis un Ironija · Redzēt vairāk »

Katarse

Katarse (— 'šķīstīšanās', 'attīrīšanās') ir jēdziens, ko lieto visbiežāk mākslā un filozofijā.

Jaunums!!: Aristotelis un Katarse · Redzēt vairāk »

Kārlis Popers

Kārlis Raimunds Popers (dzimis, miris) bija austriešu-britu filozofs un Londonas Ekonomikas skolas profesors.

Jaunums!!: Aristotelis un Kārlis Popers · Redzēt vairāk »

Kūzas Nikolajs

Kūzas Nikolajs (dzimis 1401. gadā, miris) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, 15.

Jaunums!!: Aristotelis un Kūzas Nikolajs · Redzēt vairāk »

Kenterberijas Anselms

Kenterberijas Anselms (dzimis ap 1033. gadu, miris) bija benediktiešu mūks, teologs un filozofs. Viens no sholastikas pamatlicējiem. Kenterberijas arhibīskaps no 1093. līdz 1109. gadam. Dzimis Aostā, bagātā ģimenē. Pēc mācībām vairākās reliģiskās skolās, 1060. gadā iestājās ietekmīgajā, Lankfranka vadītajā, Bekas klosterī Normandijā. 1078. gadā kļuva par tā abatu. Šeit viņš sarakstīja reliģiskos darbus, ar kuriem kļuva slavens Eiropā. Tā kā Anselma skolotājs Lanfranks kļuva par Kenterberijas arhibīskapu, pēc tā nāves 1089. gadā Anselms tika uzlūkots par Kenterberijas arhibīskapa amata mantinieku. Anglijas karalis Viljams II Rudais iesākumā turēja arhibīskapa vietu vakantu, tomēr 1093. gadā iecēla Anselmu amatā. Tomēr Anselms konfliktēja ar karali par dažādiem jautājumiem un 1097. gadā pameta Angliju un pārcēlās uz Romu. 1100. gadā, jaunā karaļa Henrija I aicināts, atgriezās Anglijā arhibīskapa amatā. Tomēr konfliktēja ar Henriju investitūras jautājumā. 1101. gadā atkal devās uz Romu. 1107. gadā tika panākts kompromiss investitūras jautājumā. Anselms atgriezās Anglijā, kur 1109. gadā mira.

Jaunums!!: Aristotelis un Kenterberijas Anselms · Redzēt vairāk »

Klasicisma literatūra

Klasicisma literatūra (franču classicisme no latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs') bija laikmets Eiropas literatūrā, kas aizsākās 17.gs.

Jaunums!!: Aristotelis un Klasicisma literatūra · Redzēt vairāk »

Klasicisms

Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.

Jaunums!!: Aristotelis un Klasicisms · Redzēt vairāk »

Kognitīvā psiholoģija

Kognitīvā psiholoģija (- izzināšana, priekšstats, jēdziens) ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību, uztveri, paternu atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo un cilvēka intelektu, kā arī kognitīvo attīstību.

Jaunums!!: Aristotelis un Kognitīvā psiholoģija · Redzēt vairāk »

Komēdija

Komēdija ir termins, ko izveidoja Aristotelis.

Jaunums!!: Aristotelis un Komēdija · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Aristotelis un Komēta · Redzēt vairāk »

Konstitūcija

likumus no Saules dieva Konstitūcija (— ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.

Jaunums!!: Aristotelis un Konstitūcija · Redzēt vairāk »

Kristiāns Volfs

Kristiāns Volfs (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu filozofs, enciklopēdists, jurists un matemātiķis.

Jaunums!!: Aristotelis un Kristiāns Volfs · Redzēt vairāk »

Leikips

Leikips (Leukippos) bija sengrieķu filozofs.

Jaunums!!: Aristotelis un Leikips · Redzēt vairāk »

Likums

Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''"). Likums ir likumdevēja vai citas valsta varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.

Jaunums!!: Aristotelis un Likums · Redzēt vairāk »

Literatūra

Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.

Jaunums!!: Aristotelis un Literatūra · Redzēt vairāk »

Literatūras kritika

Literatūras kritika jeb literatūrkritika ir praktiska humanitāra disciplīna, kas pēta, analizē, interpretē, arī vērtē literatūru, īpaši pievēršoties aktuālajai literatūrai un aktuālajiem literatūras procesiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Literatūras kritika · Redzēt vairāk »

Literatūras teorija

Literatūras teorija ir zinātne, kas sniedz nepieciešamo teorētisko pamatojumu literatūras interpretācijai, piedāvā pētīšanas, kritikas un analīzes metodes literatūras vēsturei un literatūras kritikai un aplūko dažādus fundamentālus ar literatūru saistītus jautājumus; literatūras teorijas sastāvā ietilpst arī poētika.

Jaunums!!: Aristotelis un Literatūras teorija · Redzēt vairāk »

Literatūras vēsture

Ar jēdzienu literatūras vēsture apzīmē gan literatūras vēsturisko attīstības procesu, gan arī literatūrzinātnes nozari, kas pēta šo procesu.

Jaunums!!: Aristotelis un Literatūras vēsture · Redzēt vairāk »

Loģika

Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.

Jaunums!!: Aristotelis un Loģika · Redzēt vairāk »

Logoss

Logoss grieķu valodā Logoss ir jēdziens grieķu filozofijā un kristīgā teoloģijā.

Jaunums!!: Aristotelis un Logoss · Redzēt vairāk »

Martīns Heidegers

Martīns Heidegers (dzimis, miris) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Martīns Heidegers · Redzēt vairāk »

Māksla

Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.

Jaunums!!: Aristotelis un Māksla · Redzēt vairāk »

Mediju ētika

Mediju ētika jeb plašsaziņas ētika ir kvalitatīvās žurnālistikas teorija ar aicinājumu domāt par dziļāku kopsakaru notikumu skaidrojumā, par intelektuālismu, par pilsoniskumu, cilvēcību un citām sensitīvām lietām kopā ar vēlmi pilnveidot sevi.

Jaunums!!: Aristotelis un Mediju ētika · Redzēt vairāk »

Menopauze

Menopauzes jēdzienu un aptuveno būtību ir aprakstījis jau Aristotelis pirms vairāk nekā 2000 gadu, pieminot, ka apmēram 40 gadu vecumā sievietēm izsīkst menstruālā funkcija un spēja dzemdēt bērnus, kā arī parādās dažādi pašsajūtas traucējumi — galvenokārt svīšana, sarkšana un nervozitāte.

Jaunums!!: Aristotelis un Menopauze · Redzēt vairāk »

Metafizika

Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.

Jaunums!!: Aristotelis un Metafizika · Redzēt vairāk »

Mimēze

Mimēze (— 'atdarināšana') ir mācība par īstenības atdarināšanu.

Jaunums!!: Aristotelis un Mimēze · Redzēt vairāk »

Monteskjē

Šarls Luijs de Sekondā (dzimis, miris), pazīstams kā Monteskjē (Montesquieu), bija franču filozofs apgaismotājs, tiesību zinātnieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Aristotelis un Monteskjē · Redzēt vairāk »

Muhameds Ikbāls

Muhameds Ikbāls (dzimis, miris) bija musulmaņu dzejnieks, filozofs un politiķis, kurš dzimis Silkotā, Britu Indijā (mūsdienu Pakistānā).

Jaunums!!: Aristotelis un Muhameds Ikbāls · Redzēt vairāk »

Naratoloģija

Naratoloģija ir zinātne, kas pēta naratīvu jeb stāstījumu un naratīva struktūru un veidus, kā tie ietekmē mūsu uztveri.

Jaunums!!: Aristotelis un Naratoloģija · Redzēt vairāk »

Neoplatonisms

Plotīns Neoplatonisms ir termins, kas raksturo filozofijas tradīciju 3.—6.

Jaunums!!: Aristotelis un Neoplatonisms · Redzēt vairāk »

Nikolajs Koperniks

Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.

Jaunums!!: Aristotelis un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »

Normatīvā pieeja

Normatīvā teorija terminu nozīmi un to skaidrojumu neņem vērā, tā nošķir esamību un būtību no faktiem, to aizstājot ar to, ka esība var pastāvēt tikai caur personisko pieredzi un paša pārbaudītajām lietām un darbībām.

Jaunums!!: Aristotelis un Normatīvā pieeja · Redzēt vairāk »

Nulle

0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.

Jaunums!!: Aristotelis un Nulle · Redzēt vairāk »

Numismātika

Numismātika (gr. val. numisma - "monēta") - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta monētas un monētu depozītus, naudu kā arī ar to saistītos rakstītos avotus.

Jaunums!!: Aristotelis un Numismātika · Redzēt vairāk »

Oligarhija

Oligarhija ((oligarkhía) no ὀλίγος (olígos), "daži", un ἄρχω (arkho), "vara") ir sabiedrības pārvaldes forma, kur vara pieder nelielai iedzīvotāju grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs.

Jaunums!!: Aristotelis un Oligarhija · Redzēt vairāk »

Onihofori

Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Aristotelis un Onihofori · Redzēt vairāk »

Parodija

Svētais vakarēdiens" parodija Parodija ir darbs, kas izveidots, lai atdarinātu, izzobotu vai komentētu kādu darbu, tā tematu, autoru, stilu vai kādu citu detaļu, izmantojot satīrisku vai ironisku imitāciju.

Jaunums!!: Aristotelis un Parodija · Redzēt vairāk »

Patiesība

Patiesība ir visa tā informācija, kas atbilst īstenībai (realitātei) un faktiem, kā arī visi tie apgalvojumi, kas ir patiesi.

Jaunums!!: Aristotelis un Patiesība · Redzēt vairāk »

Pēdiņas

Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.

Jaunums!!: Aristotelis un Pēdiņas · Redzēt vairāk »

Platons

Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Platons · Redzēt vairāk »

Politika

vēlēšanās. Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Aristotelis un Politika · Redzēt vairāk »

Porfīrijs

Porfīrijs (dzimis ap 234. gadu, miris ap 305. gadu) bija Libānā dzimis feniķiešu izcelsmes Romas impērijas laika grieķu filozofs - neoplatoniķis.

Jaunums!!: Aristotelis un Porfīrijs · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Jaunums!!: Aristotelis un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Retorika

Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.

Jaunums!!: Aristotelis un Retorika · Redzēt vairāk »

Sēklinieks

Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.

Jaunums!!: Aristotelis un Sēklinieks · Redzēt vairāk »

Sengrieķu literatūra

Jēdziens "Sengrieķu literatūra" apzīmē literatūru, kas tapusi sengrieķu valodā laikā no aptuveni no 8.

Jaunums!!: Aristotelis un Sengrieķu literatūra · Redzēt vairāk »

Sholastika

Sholastika - reliģiska filozofija, kas attīstījās viduslaiku klosteru skolās un universitātēs.

Jaunums!!: Aristotelis un Sholastika · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asins cirkulāciju organismā.

Jaunums!!: Aristotelis un Sirds · Redzēt vairāk »

Sistemātika

Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) - bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.

Jaunums!!: Aristotelis un Sistemātika · Redzēt vairāk »

Stāstījuma āķis

Stāstījuma āķis (vai vienkārši āķis) ir mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, ko izmanto stāsta sākumā, lai "ievilktu" lasītāju, klausītāja vai skatītāja uzmanību stāstā.

Jaunums!!: Aristotelis un Stāstījuma āķis · Redzēt vairāk »

Tabora gaisma

Andreja Rubļova ikona, 1405. gads) Tabora gaisma - saskaņā ar Jaunās Derības tekstiem ir noslēpumaina Dievišķa gaisma Jēzus Kristus Apskaidrošanās mirklī.

Jaunums!!: Aristotelis un Tabora gaisma · Redzēt vairāk »

Teātris

Ņujorkas štata teātris. Teātris ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālak.

Jaunums!!: Aristotelis un Teātris · Redzēt vairāk »

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Jaunums!!: Aristotelis un Teofrasts · Redzēt vairāk »

Utopija

Utopija ir ideālas sabiedrības iztēlojums un kultūras mantojums.

Jaunums!!: Aristotelis un Utopija · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Aristotelis un Vakuums · Redzēt vairāk »

Viljams Hārvijs

Viljams Hārvijs (dzimis, miris) — angļu mediķis, kurš pirmais Rietumu pasaulē pamatā pareizi izskaidroja cilvēka asinsrites sistēmu.

Jaunums!!: Aristotelis un Viljams Hārvijs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Solovjovs

Vladimirs Solovjovs (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Aristotelis un Vladimirs Solovjovs · Redzēt vairāk »

Zāles

thumb Zāles, arī medikamenti, ir jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.

Jaunums!!: Aristotelis un Zāles · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Aristotelis un Zutis · Redzēt vairāk »

4. gadsimts p.m.ē.

4.

Jaunums!!: Aristotelis un 4. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Aristotels, Aristotle, Αριστοτέλης.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »