Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte, Ansis Gulbis, Augusts Bīlenšteins, Autodidakts, Baltijas pārkrievošana, Barikāžu laiks, Birzgales pagasts, Cēsu reālskola, Dailes teātra izrāžu saraksts, Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī, Gadalaiks, Gersicania, Gustavs fon Bergmanis, Indriķis Šterns, Jānis Greste, Jānis Mazpolis, Jersika (valsts), Jersikas evaņģēlijs, Jersikas pilskalns, Klāss Okesons Tots (jaunākais), Krīvs, Krišjāņa Barona prēmija, Latviešu Indriķis, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latvijas Centrālā padome, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas enciklopēdijas, Latvijas Satversmes sapulce, Latvju enciklopēdija, Latvju mazā enciklopēdija, Lielstraupes pagasts, Lietuvieši, Nedēļa, Nikolajs fon Tranzē, Nikolajs Kalniņš, Novads, Pāvils Rozītis, Pēdējā Brīdī, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome, Teodors Zeids, Veronika Strēlerte, 1888. gads Latvijā, 1959. gads Latvijā, 20. augusts.
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes galvenā ēka 1913. gadā. Aizlūgums A. Šaņavska MTU ēkas pamatakmens likšanas ceremonijas laikā 1911. gadā. A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte bija Maskavas pilsētas augstākās izglītības iestāde, kas darbojās no 1908.
Jaunums!!: Arveds Švābe un A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte · Redzēt vairāk »
Ansis Gulbis
Ansis Gulbis (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs un rakstnieks.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Ansis Gulbis · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Autodidakts
Autodidakts ((autos) — 'pats' un διδακτός (didaktos) — 'mācīties') ir cilvēks, kurš savas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Autodidakts · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Barikāžu laiks
Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Barikāžu laiks · Redzēt vairāk »
Birzgales pagasts
Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Birzgales pagasts · Redzēt vairāk »
Cēsu reālskola
Cēsu reālskolas ēka (pēc 1894). Cēsu reālskola jeb Kārļa Millera reālskola bija privāta mācību iestāde Cēsīs, kas darbojās no 1892.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Cēsu reālskola · Redzēt vairāk »
Dailes teātra izrāžu saraksts
Sarakstā hronoloģiski apkopotas Dailes teātrī iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Dailes teātra izrāžu saraksts · Redzēt vairāk »
Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī
Sarakstā Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī hronoloģiskā secībā uzskaitīti latviešu režisora Eduarda Smiļģa inscenējumi viņa dibinātajā Dailes teātrī.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Gersicania
Studentu korporācijas "Gersicania" krāsu vairodziņš un cirķelis Gersicania (Gersicania) ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibinātas drīz pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā - 1947.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Gersicania · Redzēt vairāk »
Gustavs fon Bergmanis
Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Gustavs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »
Jānis Greste
Jānis Greste (1876—1951) bija Latvijas pedagogs un ģeologs.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Jānis Greste · Redzēt vairāk »
Jānis Mazpolis
Jānis Mazpolis (dzimis 1885. gada 29. septembrī Kosas pagastā, miris 1938. gada 25. augustā Rīgas Jūrmalā) bija latviešu būvinženieris un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Jānis Mazpolis · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jersikas evaņģēlijs
Matejs). Jersikas evaņģēlijs jeb Latvieša evaņģēlijs (Евангелие Лотыша), dēvēts arī par Sīmaņa evaņģēliju, ir Latviešu Jurģa 1270.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Jersikas evaņģēlijs · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Klāss Okesons Tots (jaunākais)
Klāss Okesons Tots (1630—1674) bija zviedru diplomāts un valstsvīrs.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Klāss Okesons Tots (jaunākais) · Redzēt vairāk »
Krīvs
Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Krīvs · Redzēt vairāk »
Krišjāņa Barona prēmija
Krišjāņa Barona prēmijaPēc Otrā pasaules kara tiek piešķirta arī PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmija.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Krišjāņa Barona prēmija · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas enciklopēdijas
Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latvijas enciklopēdijas · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvju enciklopēdija
Latvju enciklopēdijas pirmā grāmata (1950). Latvju enciklopēdija ir enciklopēdija, ko no 1950.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latvju enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Latvju mazā enciklopēdija
Latvju mazā enciklopēdija ir 1932.—1936.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Latvju mazā enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Lielstraupes pagasts
Lielstraupes pagasts bija viena no Cēsu apriņķa (līdz 1924. gadam Valmieras apriņķa) pašvaldībām tā rietumos, Gaujas un Braslas krastos.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Lielstraupes pagasts · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Nedēļa · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Tranzē
Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).
Jaunums!!: Arveds Švābe un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »
Nikolajs Kalniņš
Nikolajs Kalniņš (1894—1942) bija latviešu jurists un politiķis, bijis Satversmes sapulces un vairāku Saeimu deputāts.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Nikolajs Kalniņš · Redzēt vairāk »
Novads
Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Novads · Redzēt vairāk »
Pāvils Rozītis
Pāvils Rozītis (—) bija latviešu rakstnieks, žurnālists un tulkotājs.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Pāvils Rozītis · Redzēt vairāk »
Pēdējā Brīdī
"Pēdējā Brīdī" pirmā lapa 1934. gada 16. maijā. "Pēdējā Brīdī" bija Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Pēdējā Brīdī · Redzēt vairāk »
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome
J. Kurelis, A. Stihevics, I. Bērziņš. Tālo Austrumu-Sibīrijas latviešu nacionālās padomes locekļi. No kreisās stāv Voldemārs Salnais, Zaķis, Fēlikss Cielēns, Klāvs Lorencs, Jānis Mazpolis, Arveds Švābe. Sēž pirmā no labās: Olga Lorenca. Sibīrijas un Urālu latviešu Centrālo Organizāciju saeimas rezolūcija Irkutskā 1919. gada 23.-28. martā. Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) bija Sibīrijas latviešu organizācija Krievijas pilsoņu kara laikā (1918-1920).
Jaunums!!: Arveds Švābe un Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Teodors Zeids
Teodors Zeids (dzimis, Jelgavā, miris, Rīgā) bija Latvijas vēsturnieks un šahists.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Teodors Zeids · Redzēt vairāk »
Veronika Strēlerte
Veronika Strēlerte (īstajā vārdā Rudīte Johansone (dzimusi Strēlerte); dzimusi Dobelē, mirusi Stokholmā, Zviedrijā) bija latviešu dzejniece.
Jaunums!!: Arveds Švābe un Veronika Strēlerte · Redzēt vairāk »
1888. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.
Jaunums!!: Arveds Švābe un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1959. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1959.
Jaunums!!: Arveds Švābe un 1959. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
20. augusts
20.
Jaunums!!: Arveds Švābe un 20. augusts · Redzēt vairāk »
