Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: A, Abdžads, Adigu valoda, Arābu īpašvārdu atveidošana, Arābu valoda, Arābu valodas varietātes, Ataturka reformas, Azerbaidžāņu alfabēts, Azerbaidžāņu valoda, Azerbaidžānas ģerbonis, Šonu valoda, Ķīnas tatāri, Burts, Dargu valodas, Dari, Decimālā skaitīšanas sistēma, Dienvidarābijas raksts, Divāna raksts, Eļbasani, Feniķiešu raksts, Glotāls līdzskanis, Indoirāņu valodas, Islāma arābu valodas terminu rādītājs, ISO 15924, Javiešu valoda, Kaukāza valodas, Kazahu valoda, Khovāra, Kirgīzu valoda, Kumiki, Kumiku valoda, Kurdu valoda, Laku valoda, Latīņu raksts, Latinizācija Padomju Savienībā, Ligatūra, Neshs, Padomju Vidusāzija, Persiešu valoda, Prizrenas līga, Rakstīšana, Semītu valodas, Sindhu valoda, Somāļu valoda, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Starptautisks domēna vārds, Svahili, Tatāru valoda, Turkmēņu valoda, Uiguru valoda, ..., Urdu, Uzbeku valoda, Vahanu valoda, Vikipēdija dienvidazerbaidžāņu valodā, Ziemeļarābijas raksts, .eg, .pl, 1. novembris, 1928. gads. Izvērst indekss (9 vairāk) »
A
Burts "A" A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un A · Redzēt vairāk »
Abdžads
Feniķiešu abdžada burti Abdžads (no, ʾabjad) vai konsonantiskais raksts ir rakstība, kas satur vienīgi līdzskaņus (konsonantus).
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Abdžads · Redzēt vairāk »
Adigu valoda
Adigu valoda (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda, arī čerkesu valoda, ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju).
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Adigu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu īpašvārdu atveidošana
Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Arābu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu valodas varietātes
Arābu valoda ir semītu saimes valoda ar daudzām varietātēm, kas var ievērojami atšķirties cita no citas; kā starp valstīm, tā arī vienas valsts robežās.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Arābu valodas varietātes · Redzēt vairāk »
Ataturka reformas
Kanādas politiskā karikatūra sievietes Kvebeka valodā, lasot zīmi, kurā teikts:"Ziņu biļetens: pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietes balsos un būs tiesīgas uz valsts amatu vispārējās vēlēšanās, kas notiks šonedēļ."Sievietēm tika piešķirtas tiesības balsot Turcijā 1930. gadā, bet balsstiesības netika attiecinātas uz sievietēm Kvebekas provinces vēlēšanās līdz 1940. gadam. Ataturka reformas (turku: Atatürk Devrimleri vai Atatürk İnkılapları) bija nozīmīgas reformas, kas notika Mustafa Kemala Ataturka vadībā neilgi pēc Turcijas Republikas dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā, kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Ataturka reformas · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāņu alfabēts
Azerbaidžāņu alfabēts tiek lietots azerbaidžāņu valodas rakstībā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Azerbaidžāņu alfabēts · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāņu valoda
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Azerbaidžāņu valoda · Redzēt vairāk »
Azerbaidžānas ģerbonis
Azerbaidžānas Republikas ģerbonis ir viens no Azerbaidžānas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Azerbaidžānas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Šonu valoda
Šonu valoda (chiShona) ir viena no bantu valodām, kas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Šonu valoda · Redzēt vairāk »
Ķīnas tatāri
Tatāri (pa labi) attēloti sienas gleznojumā, kurā attēlotas 56 Ķīnā atzītās etniskās grupas Ķīnas tatāri (tatāru: Qıtay tatarları, تاتارلار) ir nacionālā minoritāte Ķīnā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Ķīnas tatāri · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Burts · Redzēt vairāk »
Dargu valodas
Dargu valodas (pašnosaukums — Дарган мез) ir nahu—dagestāniešu valodu atzars.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Dargu valodas · Redzēt vairāk »
Dari
Dari, zināma arī kā persiešu dari ir persiešu valodas paveids, kurā Afganistānā runā tadžiki un hazarieši.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Dari · Redzēt vairāk »
Decimālā skaitīšanas sistēma
Decimālā skaitīšanas sistēma - pozicionāla skaitļu pieraksta sistēma ar bāzi 10.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Decimālā skaitīšanas sistēma · Redzēt vairāk »
Dienvidarābijas raksts
Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Dienvidarābijas raksts · Redzēt vairāk »
Divāna raksts
Divāna raksts ir arābu kaligrāfijas raksta slīpraksta veids, kas izveidojās 16.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Divāna raksts · Redzēt vairāk »
Eļbasani
Eļbasani ir pilsēta Albānijas centrālajā daļā, Škumbinas (Shkumbin) upes krastos.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Eļbasani · Redzēt vairāk »
Feniķiešu raksts
Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Feniķiešu raksts · Redzēt vairāk »
Glotāls līdzskanis
Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm).
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Glotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Indoirāņu valodas · Redzēt vairāk »
Islāma arābu valodas terminu rādītājs
Šajā lapā ir ietverti arābu valodas termini gan no islāma, gan arābu kultūras tradīcijām.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Islāma arābu valodas terminu rādītājs · Redzēt vairāk »
ISO 15924
ISO 15924, Rakstības nosaukumu kodi ir starptautisks standarts, kas nosaka kodus rakstībām (rakstu sistēmām).
Jaunums!!: Arābu alfabēts un ISO 15924 · Redzēt vairāk »
Javiešu valoda
Javiešu valoda (basa Jawa, 45px) ir austronēziešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā javieši, kas pārsvarā apdzīvo Javas salu Indonēzijā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Javiešu valoda · Redzēt vairāk »
Kaukāza valodas
Kaukāza tautu karte Kaukāza valodas Kaukāza valodas ir Kaukāza reģionā lietoto valodu kopums — no ārienes ienākušās valodas un vietējās kaukāziešu valodas, kuru pratēji dažreiz nepārsniedz viena ciema vai apgabala robežas.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Kaukāza valodas · Redzēt vairāk »
Kazahu valoda
Kazahu valoda (qazaq tili, қазақ тілі) ir tjurku valoda, kas ir radnieciska nogajiešu, karakalpaku un kirgīzu valodām.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Kazahu valoda · Redzēt vairāk »
Khovāra
Khovāra ir indoeiropiešu saimes dardu atzara valoda, kurā runā galvenokārt čitrālieši Pakistānas ziemeļos.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Khovāra · Redzēt vairāk »
Kirgīzu valoda
Kirgīzu valoda (кыргыз тили, kyrgyz tili) ir tjurku saimes valoda, Kirgizstānas (kopā ar krievu valodu) valsts valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Kirgīzu valoda · Redzēt vairāk »
Kumiki
Kumiki (kumiku: къумукъ, къумукълар, kumuk, kumuklar) ir tjurku tauta, vieni no Dagestānas, Čečenijas un Ziemeļosetijas pirmiedzīvotājiem.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Kumiki · Redzēt vairāk »
Kumiku valoda
Kumiku valoda (pašnosaukums — Къумукъ тил / Qumuq til) ir viena no tjurku valodām.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Kumiku valoda · Redzēt vairāk »
Kurdu valoda
Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Kurdu valoda · Redzēt vairāk »
Laku valoda
Laku valoda (pašnosaukums — Лакку маз) ir viena no nahu—dagestāniešu valodām.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Laku valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latinizācija Padomju Savienībā
Latinizācija jeb romanizācija (романиза́ция) bija kampaņa PSRS valodu rakstību sistēmu nomainīšanai pret latīņu alfabētu.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Latinizācija Padomju Savienībā · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Neshs
Korāna pirmā sūra nesha stilā. Neshs (zināms arī pēc turku nosaukuma kā nesihs; no arābu valodas nasakha, naskh, kas nozīmē "pārrakstīt", "kopēt") ir speciāls arābu kaligrāfijas stils, ko, domājams, ieviesis persiešu kaligrāfs Abū Alī Ibn Mukla Šīrāzī, un kas bija paredzēts galvenokārt grāmatu pārrakstīšanai.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Neshs · Redzēt vairāk »
Padomju Vidusāzija
Padomju Vidusāzija, 1922 Vidusāzijas tautības Padomju Vidusāzija izveidojās Krievijas Turkestānas vietā, padomju varai iznīcinot iepriekš pastāvējušo cara koloniālo pārvaldi un autonomos protektorātus - Buhāras emirātu un Hivas hanisti.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Padomju Vidusāzija · Redzēt vairāk »
Persiešu valoda
Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Persiešu valoda · Redzēt vairāk »
Prizrenas līga
Prizrenas līga, oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga, bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Prizrenas līga · Redzēt vairāk »
Rakstīšana
Tintes pildspalva ir viens no rakstāmrīkiem Rakstīšana ir process vai prasme, kurā tekstu attēlošana notiek ar burtiem, simboliem vai citiem rakstiskiem izteiksmes līdzekļiem.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Rakstīšana · Redzēt vairāk »
Semītu valodas
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Semītu valodas · Redzēt vairāk »
Sindhu valoda
Sindhu valoda (sindhi b̤ulii) ir indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā sindi, kas lielākoties dzīvo Pakistānas provincē Sindā, Indas upes lejtecē.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Sindhu valoda · Redzēt vairāk »
Somāļu valoda
Somāļu valoda (af-Soomaali) ir afroaziātu saimes kušītu atzara valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Somāļu valoda · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Starptautisks domēna vārds
Starptautisks domēna vārds jeb IDN ir domēna vārds, kurā izmantota vismaz viena ne latīņu alfabēta, piemēram, arābu, ķīniešu, kirilicas, ivrita, rakstzīme vai arī latīņu alfabēta burts ar diakritisku zīmi vai ligatūru, kā piemēram, latviešu vai franču valodās.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Starptautisks domēna vārds · Redzēt vairāk »
Svahili
Svahili (kiswahili) ir bantu valoda, kuru kā dzimto, tā arī kā otro valodu lieto iedzīvotāji, kas apdzīvo Austrumāfrikas piekrasti no Somālijas dienvidiem līdz Mozambikas ziemeļiem, kā arī plaši izplatīta Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, Ruandā, Burundi, Somālijas dienvidos, Mozambikā, Malāvijā un Komorās.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Svahili · Redzēt vairāk »
Tatāru valoda
Tatāru valoda (татарча, tatarça, تاتارچا) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā tatāri.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Tatāru valoda · Redzēt vairāk »
Turkmēņu valoda
Turkmēņu valoda (türkmen dili) ir altajiešu valodu saimes tjurku valodu atzara valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Turkmēņu valoda · Redzēt vairāk »
Uiguru valoda
Uiguru valoda, dažkārt saukta par jaunuiguru valodu — tjurku valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Uiguru valoda · Redzēt vairāk »
Urdu
Urdu (urdū), vietēji pazīstams kā Lāškārrī (لشکری), ir indoirāņu saimes indoāriešu atzara valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Urdu · Redzēt vairāk »
Uzbeku valoda
Uzbeku valoda (Oʻzbek tili) ir altajiešu valodu saimes tjurku valoda.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Uzbeku valoda · Redzēt vairāk »
Vahanu valoda
Vahanu jeb vahi valoda ir indoeiropiešu saimes austrumirāņu atzara valoda, kurā runā galvenokārt vahani to kompaktos apdzīvotības areālos Pamira dienvidos un Hindukuša ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Vahanu valoda · Redzēt vairāk »
Vikipēdija dienvidazerbaidžāņu valodā
Vikipēdija dienvidazerbaidžāņu valodā (dienvidazerbaidžāņu: آزربایجانجا ویکیپئدییا) ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas dienvidazerbaidžāņu valodas (azerbaidžāņu valodas varianta) versija, kur tiek lietota arābu rakstība.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Vikipēdija dienvidazerbaidžāņu valodā · Redzēt vairāk »
Ziemeļarābijas raksts
Ziemeļarābijas raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība vai tuvi radniecīgu rakstību kopums; līdztekus feniķiešu un dienvidarābu rakstībām viens no senākajiem fonētiskajiem rakstiem.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un Ziemeļarābijas raksts · Redzēt vairāk »
.eg
.eg ir augšējā līmeņa domēns, kura paredzētais pielietojums ir saistībā ar Ēģipti.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un .eg · Redzēt vairāk »
.pl
.pl ir Polijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Arābu alfabēts un .pl · Redzēt vairāk »
1. novembris
1.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un 1. novembris · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Arābu alfabēts un 1928. gads · Redzēt vairāk »
