132 attiecības: Adrenalīns, Aeroterapija, Aleksandrs Petrovs (cīkstonis), Amilnitrīts, Amnioti, Asiņošana, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsspiediens, Atrofija, Audzējs, Augšžokļa kauls, Augšdelma kauls, Augšdelms, Šigeloze, Īstie saistaudi, Čērdža—Strosas sindroms, Ēlersa–Danlosa sindroms, Ārstniecības baldriāns, Barības vads, Bezmiegs, Byssacanthus dilatatus, C vitamīns, Cheiracanthus brevicostatus, Cilvēka galvaskauss, Cilvēka kāja, Cilvēka krūškurvis, Cilvēka uzbūves tipi, COVID-19, Dižbrūklene, Dinozauri, Dzimumzīme, Elkonis, Elpvads, Endotēlijs, Erekcija, Fizioloģija, Foronīdi, Galvassāpes, Ginkolepji, Gliemji, Glikokortikoīdi, Gludā muskulatūra, Griba, Heirakanti, Holesterīns, Iedzimtās sirds slimības, Iekaisums, Iesnas, Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts, ..., Izdzīvošana, Izsitumi, Izvadorgānu sistēma, Japānas lidvāvere, Jūras zīdītāji, Juris Imants Aivars, Kašalots, Kakls, Kalcija kanālu blokatori, Kamieļi, Kapilāri, Kardioloģija, Karvedilols, Kauls, Kaza, Koronāro artēriju šuntēšana, Krūšu kauls, Līkumainā zarna, Lielais dīķgliemezis, Liesa, Magnētiskās rezonanses tomogrāfija, Makreļveidīgās, Maksts, Marfāna sindroms, Medicīnas eponīmi, Meldonijs, Mezenteriālā išēmija, Mugurkaulnieki, Nags, Nanotehnoloģija, Natokināze, Nervs, Nervu sistēma, Nikotīnskābe, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Nostolepis gracilis, Obliterācija, Osteolepjveidīgās, Paura kauls, Pieres kauls, Plaušas, Plaušu vēzis, Pleckāji, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Priekšdziedzeris, Progērija, Ptihodiktioni, Pulss, Radzene, Rāpuļi, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, Renovaskulārā hipertensija, Retroperitoneālā telpa, Roka, Rudais ķengurs, S veida zarna, Sarkanā mušmire, Sejas izteiksme (medicīna), Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Slāpekļa(II) oksīds, Smadzeņu insults, Stabilā stenokardija, Stenoze, Tīklene, Tūska, Tievā zarna, Tiranozaurs, Trombolīze, Tukšā zarna, Tuklās šūnas, Urīnorgānu sistēma, Vaboles, Vagālais tonuss, Vakuums, Valzirgs, Varikocēle, Vēnas, Veģetatīvā distonija, Virsnieres, Zarnelpotāji, Ziloņroņi, Zivis. Izvērst indekss (82 vairāk) »
Adrenalīns
Adrenalīna molekulas modelis Adrenalīna ampula, 1 mg (Suprarenīns®) Adrenalīns jeb epinefrīns ir hormons, neiromediators un arī zāles, kas ir iesaistītas iekšējo orgānu funkciju (piemēram, elpošanas) regulēšanā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Adrenalīns · Redzēt vairāk »
Aeroterapija
Aeroterapija (no grieķu aer - 'gaiss' un therapéia - 'ārstēšana') ir gaisa dziedniecība, klimatoterapijas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Asinsvadi un Aeroterapija · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Petrovs (cīkstonis)
Aleksandrs Petrovs (dzimis, miris 1941. gada februārī) bija krievu grieķu-romiešu stila cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: Asinsvadi un Aleksandrs Petrovs (cīkstonis) · Redzēt vairāk »
Amilnitrīts
Amilnitrīts ir ķīmiska viela ar formulu C5H11ONO.
Jaunums!!: Asinsvadi un Amilnitrīts · Redzēt vairāk »
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Jaunums!!: Asinsvadi un Amnioti · Redzēt vairāk »
Asiņošana
Asiņojošs pirksts Asiņošana ir asiņu izplūšana no asinsvadiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Asiņošana · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Asinsvadi un Asinis · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Asinsvadi un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Asinsspiediens
Elektroniskais sfigmomanometrs — ierīce asinsspiediena izmērīšanai Asinsspiediens ir hidrodinamiskais spiediens, kuru uz asinsvadu sieniņām rada asiņu cirkulācija organismā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Asinsspiediens · Redzēt vairāk »
Atrofija
Atrofija ir audu vai orgāna samazināšanās, kas saistīta ar šūnu barošanās traucējumiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Atrofija · Redzēt vairāk »
Audzējs
Audzējs ir jaunveidojums, kas rodas vietējas, pastiprinātas audu augšanas dēļ, turklāt šūnu augšana un vielmaiņa nenoris normāli.
Jaunums!!: Asinsvadi un Audzējs · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Asinsvadi un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Augšdelma kauls
Augšdelma kauls jeb pleca kauls ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls; tas ir pāra, garais cauruļveida kauls.
Jaunums!!: Asinsvadi un Augšdelma kauls · Redzēt vairāk »
Augšdelms
Augšdelms ir rokas proksimālā daļa no pleca līdz elkonim.
Jaunums!!: Asinsvadi un Augšdelms · Redzēt vairāk »
Šigeloze
Šigeloze jeb bakteriālā dizentērija ir infekcijas saslimšana, kura raksturojas ar resnās zarnas invāziju ar kolīta attīstīšanos un organisma intoksikāciju.
Jaunums!!: Asinsvadi un Šigeloze · Redzēt vairāk »
Īstie saistaudi
Īstie saistaudi ir viens no trijiem saistaudu veidiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Īstie saistaudi · Redzēt vairāk »
Čērdža—Strosas sindroms
Čērdža—Strosas sindroms (arī alerģiskā granulomatoze vai alerģisks granulomatozs angiīts) ir sistēmisks autoimūns vaskulīts, kas bojā vidējos un sīkos asinsvadus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Čērdža—Strosas sindroms · Redzēt vairāk »
Ēlersa–Danlosa sindroms
Ēlersa-Danlosa sindroms (EDS) ir trīspadsmit ģenētisku saistaudu slimību grupa, kas ir pašreizējā klasifikācijā, un četrpadsmitais veids tika atklāts 2018.
Jaunums!!: Asinsvadi un Ēlersa–Danlosa sindroms · Redzēt vairāk »
Ārstniecības baldriāns
Ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs.
Jaunums!!: Asinsvadi un Ārstniecības baldriāns · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Asinsvadi un Barības vads · Redzēt vairāk »
Bezmiegs
Bezmiegs - viens no miega traucējumu veidiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Bezmiegs · Redzēt vairāk »
Byssacanthus dilatatus
Byssacanthus dilatatus ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā vidusdevona laikā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Byssacanthus dilatatus · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Asinsvadi un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Cheiracanthus brevicostatus
Cheiracanthus brevicostatus ir heirakantīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Asinsvadi un Cheiracanthus brevicostatus · Redzēt vairāk »
Cilvēka galvaskauss
Cilvēka galvaskausa iekšējā virsma. Pieauguša cilvēka galvaskauss (Cranium) ir veidots no 23 kauliem (8 ir pāra, 7 nepāra kauli).
Jaunums!!: Asinsvadi un Cilvēka galvaskauss · Redzēt vairāk »
Cilvēka kāja
Cilvēka kāja ir pāra veidojums — apakšējais brīvais loceklis, ar kuras palīdzību cilvēks pārvietojas telpā; tā kalpo ne tikai ķermeņa pārvietošanai, bet arī par atbalstu, uz kura balstās viss ķermeņa svars, tāpēc apakšējo locekļu kauli ir biezāki un kustības starp tiem ir mazākas nekā augšējiem brīvajiem locekļiem — rokām.
Jaunums!!: Asinsvadi un Cilvēka kāja · Redzēt vairāk »
Cilvēka krūškurvis
Krūškurvja kauli Krūškurvis (Thorax) apņem un pasargā tajā esošos iekšējos orgānus, kā arī tieši ir iesaistīts elpošanas mehānismā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Cilvēka krūškurvis · Redzēt vairāk »
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Jaunums!!: Asinsvadi un Cilvēka uzbūves tipi · Redzēt vairāk »
COVID-19
Nāves gadījumu skaits uz vienu iedzīvotāju Gadījumu skaits uz vienu iedzīvotāju 2019.
Jaunums!!: Asinsvadi un COVID-19 · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Asinsvadi un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Dzimumzīme
Dzimumzīme uz rokas Dzimumzīmes ir iedzimti nepareizi attīstīti ādas audi vai asinsvadi.
Jaunums!!: Asinsvadi un Dzimumzīme · Redzēt vairāk »
Elkonis
Elkonis. Elkonis jeb elkoņa locītava (articulatio cubiti) ir rokas vītņveida locītava starp augšdelma un apakšdelma kauliem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Elkonis · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Asinsvadi un Elpvads · Redzēt vairāk »
Endotēlijs
Endotēlijs ir plāns slānis no plakanā epitēlija šūnām, kas izklāj asinsvadus un limfvadus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Endotēlijs · Redzēt vairāk »
Erekcija
Erekcija ir fizioloģisks fenomens, kad dzimumloceklis kļūst stingrs, piebriest un palielinās.
Jaunums!!: Asinsvadi un Erekcija · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Asinsvadi un Foronīdi · Redzēt vairāk »
Galvassāpes
Galvassāpes jeb cefalalģija ir sāpes, kas skar galvu, kā arī kaklu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Galvassāpes · Redzēt vairāk »
Ginkolepji
Ginkolepji (Ginkgolepis) ir heirakantīdu akantodu ģints.
Jaunums!!: Asinsvadi un Ginkolepji · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Asinsvadi un Gliemji · Redzēt vairāk »
Glikokortikoīdi
Glikokortikoīdi ir kortikosteroīdi, kas ietekmē galvenokārt ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Glikokortikoīdi · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Griba
Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību.
Jaunums!!: Asinsvadi un Griba · Redzēt vairāk »
Heirakanti
Heirakanti (Cheiracanthus) ir akantodveidīgo akantodu ģints.
Jaunums!!: Asinsvadi un Heirakanti · Redzēt vairāk »
Holesterīns
Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).
Jaunums!!: Asinsvadi un Holesterīns · Redzēt vairāk »
Iedzimtās sirds slimības
Iedzimtās sirds slimības ir patoloģijas sirdī un lielajos asinsvados, kas radušās pirms dzimšanas ģenētisku un vides faktoru ietekmē.
Jaunums!!: Asinsvadi un Iedzimtās sirds slimības · Redzēt vairāk »
Iekaisums
Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.
Jaunums!!: Asinsvadi un Iekaisums · Redzēt vairāk »
Iesnas
Biežākie iesnu simptomi ir aizlikts deguns, šķaudīšana un pilošs deguns vai izteikta puņķu veidošanās. Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.
Jaunums!!: Asinsvadi un Iesnas · Redzēt vairāk »
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts (IBTI) ir 2001.
Jaunums!!: Asinsvadi un Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Izdzīvošana
Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.
Jaunums!!: Asinsvadi un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »
Izsitumi
Izsitumi ir morfoloģiski ādas elementi, kas parādās dažādu slimību, tajā skaitā arī infekciozu, gadījumos.
Jaunums!!: Asinsvadi un Izsitumi · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Asinsvadi un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Asinsvadi un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Juris Imants Aivars
Juris Imants Aivars (dzimis Jēkabpilī, miris) bija latviešu ārsts, fiziologs, LZA emeritēts zinātnieks.
Jaunums!!: Asinsvadi un Juris Imants Aivars · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Asinsvadi un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Jaunums!!: Asinsvadi un Kakls · Redzēt vairāk »
Kalcija kanālu blokatori
Kalcija kanālu blokatori (arī kalcija antagonisti vai lēno kalcija kanālu blokatori, KKB) ir ārstniecisko preparātu grupa, kuri saistās ar L tipa kanāliem un kavē kalcija jonu ieplūšanu šūnās.
Jaunums!!: Asinsvadi un Kalcija kanālu blokatori · Redzēt vairāk »
Kamieļi
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Asinsvadi un Kamieļi · Redzēt vairāk »
Kapilāri
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Kapilāri · Redzēt vairāk »
Kardioloģija
Kardioloģija (– 'sirds', λογος – 'mācība') ir medicīnas nozare, kas pēta sirds un asinsvadu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Jaunums!!: Asinsvadi un Kardioloģija · Redzēt vairāk »
Karvedilols
Karvedilols ir famakoloģiska viela, alfa un bēta adrenoblokators.
Jaunums!!: Asinsvadi un Karvedilols · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Asinsvadi un Kauls · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Asinsvadi un Kaza · Redzēt vairāk »
Koronāro artēriju šuntēšana
Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).
Jaunums!!: Asinsvadi un Koronāro artēriju šuntēšana · Redzēt vairāk »
Krūšu kauls
Krūšu kauls (sternum) ir iegarens, plakans kauls, kas atrodas gandrīz vertikāli krūškurvja priekšējā virsmā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Krūšu kauls · Redzēt vairāk »
Līkumainā zarna
Līkumainās zarnas (''ileum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Līkumainā zarna ir tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas (jejunum) un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums), no kuras ir nodalīts ar ileocekālo vārstu (valva ileocaecalis).
Jaunums!!: Asinsvadi un Līkumainā zarna · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Asinsvadi un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Liesa
Liesa ir asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
Jaunums!!: Asinsvadi un Liesa · Redzēt vairāk »
Magnētiskās rezonanses tomogrāfija
Animācija, kas sastādīta no daudziem paralēliem cilvēka galvas šķērsgriezuma MR attēliem Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT) ir medicīniska iekšējo orgānu un audu izmeklēšanas metode, kas pieder pie tomogrāfiskajām metodēm (metodēm, ar kurām var iegūt plānu audu slāņu attēlus).
Jaunums!!: Asinsvadi un Magnētiskās rezonanses tomogrāfija · Redzēt vairāk »
Makreļveidīgās
Makreļveidīgās jeb skumbrijveidīgās (Scombriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Asinsvadi un Makreļveidīgās · Redzēt vairāk »
Maksts
Maksts, arī vagīna, ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Maksts · Redzēt vairāk »
Marfāna sindroms
Marfāna sindroms ir ģenētiska saistaudu slimība.
Jaunums!!: Asinsvadi un Marfāna sindroms · Redzēt vairāk »
Medicīnas eponīmi
Medicīnas eponīmi ir pazīmes un simptomi, kas parasti tiek nosaukti atklājēju vai pacientu vārdos.
Jaunums!!: Asinsvadi un Medicīnas eponīmi · Redzēt vairāk »
Meldonijs
Meldonijs (starptautiskais nepatentētais aktīvās vielas nosaukums) ir Latvijā izgudrots medikaments sirds un asinsvadu slimību (piemēram, sirds išēmiskās slimības) ārstēšanai, sirds enerģētiskā patēriņa samazināšanaiA. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 106. lpp. un vispārējai darbaspēju paaugstināšanai. Meldonijs, atkarībā no ordinētās devas, tiek lietots gan kā recepšu medikaments dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, gan darbaspēju paaugstināšanai veseliem cilvēkiem pie fiziskām un garīgām pārslodzēm un atveseļošanās periodā. Latvijā meldonijs vairāk pazīstams ar nosaukumu "Mildronāts" ("Mildronāts" ir AS Grindeks reģistrētā preču zīme; AS Grindeks oriģinālprodukts). Šobrīd "Mildronāts" ir AS Grindeks vispieprasītākais oriģinālprodukts. Viens no meldonija izgudrotājiem ir Ivars Kalviņš (šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs).
Jaunums!!: Asinsvadi un Meldonijs · Redzēt vairāk »
Mezenteriālā išēmija
Mezenteriālā išēmija ir patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir nepietiekama asins piegāde tievajai zarnai, kas izraisa tās iekaisumu un bojājumus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Mezenteriālā išēmija · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Asinsvadi un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Asinsvadi un Nags · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Asinsvadi un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Natokināze
Natokināze ir japāņu tradicionālajā ēdienā nato esošs enzīms.
Jaunums!!: Asinsvadi un Natokināze · Redzēt vairāk »
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Nervs · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Asinsvadi un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Nikotīnskābe
Nikotīnskābe ir svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns, kura atvasinājums — nikotīnamīds — ietilpst svarīgu fermentu — dehidrogenāžu — kofermentu sastāvā un nepieciešams oksidēšanās procesu nodrošināšanai organismā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Nikotīnskābe · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Nostolepis gracilis
Nostolepis gracilis ir klimatiīdu akantodu suga.
Jaunums!!: Asinsvadi un Nostolepis gracilis · Redzēt vairāk »
Obliterācija
Obliterācija ( — 'aizmiršana, izbeigšana') ir asinsvadu, limfvadu vai doba orgāna aizaugšana, parasti ar saistaudiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Obliterācija · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Asinsvadi un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Paura kauls
Paura kauls ir pāra, galvaskausa smadzeņu daļas kauls, kas piedalās galvaskausa velves veidošanā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Paura kauls · Redzēt vairāk »
Pieres kauls
Pieres kauls (os frontale) ir nepāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa smadzeņu daļas kauls.
Jaunums!!: Asinsvadi un Pieres kauls · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Plaušas · Redzēt vairāk »
Plaušu vēzis
Plaušu vēzis. Plaušu vēzis ir nekontrolēta šūnu pieauguma slimība plaušu audos.
Jaunums!!: Asinsvadi un Plaušu vēzis · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Asinsvadi un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Priekšējais vēdera-sānu kauls
AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Priekšdziedzeris
Vīriešu dzimumorgāna iekšējā uzbūve Priekšdziedzeris jeb prostata ir nepāra vīrišķais reproduktīvās sistēmas dziedzeris, kas atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, un ir vairumam zīdītāju.
Jaunums!!: Asinsvadi un Priekšdziedzeris · Redzēt vairāk »
Progērija
Progērija jeb Hatčinsona—Gilforda sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas sākas agrā bērnībā un izraisa priekšlaicīgu organisma novecošanu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Progērija · Redzēt vairāk »
Ptihodiktioni
Ptihodiktioni (Ptychodictyon) ir diplakantīdu akantodu ģints.
Jaunums!!: Asinsvadi un Ptihodiktioni · Redzēt vairāk »
Pulss
Pulss (- 'sitiens', 'grūdiens') ir periodiskas asinsvadu apjoma svārstības, saistītas ar sirds saraušanos, kuras nosaka asinspiepildīšanas dinamika un spiediens tajos viena sirds cikla gaitā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Pulss · Redzēt vairāk »
Radzene
Acs uzbūve. Radzene apzīmēta ar 5. numuru Radzene ir acs ārējā šķiedrainā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa.
Jaunums!!: Asinsvadi un Radzene · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Asinsvadi un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs
Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (saīsināti - RBIAC) ir Latvijā lielākais un modernākais biomateriālu pētniecības centrs, atrodas Rīgā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs · Redzēt vairāk »
Renovaskulārā hipertensija
Renovaskulārā hipertensija (arī renovaskulārā arteriālā hipertensija) ir nieru arteriālās hipertensijas sindroms, kas ir saistīts ar nieru artēriju vai to zaru oklūziju (nosprostojumu) vai stenozi (asinsvadu sašaurinājumu).
Jaunums!!: Asinsvadi un Renovaskulārā hipertensija · Redzēt vairāk »
Retroperitoneālā telpa
Retroperitoneālās telpas orgāni no aizmugures Retroperitoneālā telpa (lat. spatium retroperitoneale) ir anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu (fascia endoabdominalis).
Jaunums!!: Asinsvadi un Retroperitoneālā telpa · Redzēt vairāk »
Roka
Roka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai.
Jaunums!!: Asinsvadi un Roka · Redzēt vairāk »
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »
S veida zarna
S veida lokzarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsota ar sārtā krāsā) S veida zarna jeb s veida lokzarna ir lokzarnas (colon) pēdējais posms, kas ir resnās zarnas (intestinum crassum) daļa.
Jaunums!!: Asinsvadi un S veida zarna · Redzēt vairāk »
Sarkanā mušmire
Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Jaunums!!: Asinsvadi un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Jaunums!!: Asinsvadi un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »
Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.
Jaunums!!: Asinsvadi un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Asinsvadi un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Smadzeņu insults
Smadzeņu insults (no — "ielēkt"‚ "pazemot") jeb smadzeņu trieka (no — "trieciens") ir medicīnisks stāvoklis, kurā asinsrites traucējumi smadzenēs izraisa šūnu nāvi.
Jaunums!!: Asinsvadi un Smadzeņu insults · Redzēt vairāk »
Stabilā stenokardija
Stabilā stenokardija (angina pectoris) ir sāpes vai spiediens krūtīs, ko parasti izraisa nepietiekama asins plūsma uz sirds muskuli (miokardu).
Jaunums!!: Asinsvadi un Stabilā stenokardija · Redzēt vairāk »
Stenoze
Stenoze (stenosis) medicīnas terminoloģijā nozīmē anatomisko izmaiņu, kas izpaužas kā ķermeņa struktūras (doba orgāna vai tā atveres, kanāla) tilpuma samazinājums, dimensiju samazinājums.
Jaunums!!: Asinsvadi un Stenoze · Redzēt vairāk »
Tīklene
Cilvēka tīklenes šķērsgriezums. Gaisma krīt uz to no kreisās puses, iziet cauri visām nervu šūnu kārtām un sasniedz gaismjutīgās šūnas (nūjiņas un vālītes) attēla labajā pusē Tīklene ir iekšējais acs ābola slānis, ko veido gaismu uztveroši audi.
Jaunums!!: Asinsvadi un Tīklene · Redzēt vairāk »
Tūska
Tūska ir ūdens, elektrolītu un olbaltumvielu maiņas traucējumi, kad šķidrums uzkrājas kādas ķermeņa daļas starpšūnu telpā vai serozos dobumos, tūska var būt vispārēja.
Jaunums!!: Asinsvadi un Tūska · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Tiranozaurs
Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).
Jaunums!!: Asinsvadi un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »
Trombolīze
Trombolīze, jeb fibrinolītiskā terapija, ir asins recekļu sadalīšana (līze), kas veidojas asinsvados, izmantojot medikamentus.
Jaunums!!: Asinsvadi un Trombolīze · Redzēt vairāk »
Tukšā zarna
Tukšās zarnas (''jejunum'') izvietojums cilvēka vēdera dobumā. Tukšā zarna ir tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu (duodenum) un līkumaino zarnu (ileum).
Jaunums!!: Asinsvadi un Tukšā zarna · Redzēt vairāk »
Tuklās šūnas
Tuklās šūnas. Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas.
Jaunums!!: Asinsvadi un Tuklās šūnas · Redzēt vairāk »
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Jaunums!!: Asinsvadi un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vagālais tonuss
Vagālais tonuss ir klejotājnerva (10. galvas smadzeņu nerva) aktivitāte, kas ir būtiska sastāvdaļa veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskajā daļā.
Jaunums!!: Asinsvadi un Vagālais tonuss · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Vakuums · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Asinsvadi un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Varikocēle
Varikocēle ir patoloģiska vēnu pinuma palielināšanās (piepampšana) vīriešu sēklinieku maisiņā (embrioloģiski analoga vēnu pinuma sāpīgu pietūkumu sievietēm sauc par iegurņa sāpju sindromu).
Jaunums!!: Asinsvadi un Varikocēle · Redzēt vairāk »
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Jaunums!!: Asinsvadi un Vēnas · Redzēt vairāk »
Veģetatīvā distonija
Veģetatīvā distonija, pazīstama arī kā somatoforma veģetatīvā disfunkcija, vai disautonomija, ir stāvoklis, kurā cilvēkam pienācīgi nedarbojas veģetatīvā nervu sistēma un kā rezultātā ir novērojamas vispārīgas sūdzības sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas un citu organisko sistēmu darbībā, kas galvenokārt radušās psihiskas pārslodzes dēļ un kam nav organisku (pataloģisku) cēloņu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Veģetatīvā distonija · Redzēt vairāk »
Virsnieres
Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm un ražo dažādus hormonus, tostarp adrenalīnu un steroīdus aldosteronu un kortizolu.
Jaunums!!: Asinsvadi un Virsnieres · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Asinsvadi un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Ziloņroņi
Nav apraksta.
Jaunums!!: Asinsvadi un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Asinsvadi un Zivis · Redzēt vairāk »