Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Aleksandrijas Klements, Alifera, Amelesagors, Antīkā Argosa, Apollons, Aušauts, Čūskas, Debeltosa, Edetānu Valentija, Eleja (Lielā Grieķija), Epidaura, Gitija, Helora, Hipokrata zvērests, Kosa (sala), Medicīna, Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums, Serapiss, Sofokls, 10 Higieja.
Aleksandrijas Klements
Tits Flāvijs Klements, saukts arī par Aleksandrijas Klementu (ap 150- ap 215), lai atšķirtu viņu no agrākā Romas Klementa, bija kristiešu teologs un Aleksandrijas katehētiskās skolas dekāns no 190.
Jaunums!!: Asklēpijs un Aleksandrijas Klements · Redzēt vairāk »
Alifera
Alifera bija nocietināta sengrieķu pilsēta, kas atradās senās Arkādijas dienvidrietumu daļā, kalnainā apgabalā Peloponēsas centrālajā daļā, uz robežas ar Trifiliju.
Jaunums!!: Asklēpijs un Alifera · Redzēt vairāk »
Amelesagors
Amelesagors jeb Melesagors pēc Halikarnāsas Dionīsija teiktā bija Peloponēsas kara laika sengrieķu logogrāfs.
Jaunums!!: Asklēpijs un Amelesagors · Redzēt vairāk »
Antīkā Argosa
Antīkā Argosa ir Argosas pilsēta vēsturiskajā periodā līdz Romas impērijas sabrukumam.
Jaunums!!: Asklēpijs un Antīkā Argosa · Redzēt vairāk »
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Jaunums!!: Asklēpijs un Apollons · Redzēt vairāk »
Aušauts
Aušauts (senprūšu: Auschauts, jaunprūšu: *Āušauts, iespējams, ar nozīmi „ atšaudītājs, atvairītājs”) jeb Aušveitis (senprūšu: Auschweytus) prūšu mitoloģijā ir dziedināšanas, veseluma un neskartības dievs, kurš atvaira slimības un grēkus.
Jaunums!!: Asklēpijs un Aušauts · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Asklēpijs un Čūskas · Redzēt vairāk »
Debeltosa
Debeltosa jeb Deultuma bija sena pilsēta un bīskapija Trāķijā (tagad Bulgārijā).
Jaunums!!: Asklēpijs un Debeltosa · Redzēt vairāk »
Edetānu Valentija
Edetānu Valentija ir sena romiešu pilsēta Tarrakonas Spānijas romiešu provincē, Turijas upes krastā, tagad Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē (mūsdienās Valensija).
Jaunums!!: Asklēpijs un Edetānu Valentija · Redzēt vairāk »
Eleja (Lielā Grieķija)
Eleja, sākotnēji Hiele ir sena pilsēta, sengrieķu kolonija Lukānijā, Tirēnu jūras krastā, apmēram 25 km uz dienvidaustrumiem no senās Pestumas.
Jaunums!!: Asklēpijs un Eleja (Lielā Grieķija) · Redzēt vairāk »
Epidaura
Epidaura bija sengrieķu pilsēta Peloponēsas ziemeļaustrumos, Argolīdas pussalas austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Asklēpijs un Epidaura · Redzēt vairāk »
Gitija
Gitija ir neliela pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Asklēpijs un Gitija · Redzēt vairāk »
Helora
Helora bija sengrieķu pilsēta Lielajā Grieķijā, Sicīlijas dienvidaustrumu daļā, Jonijas jūras krastā, uz ziemeļiem no Tellaro upes grīvas, apmēram 8 km uz dienvidaustrumiem no Noto pilsētas, Sirakūzu provincē, Itālijā.
Jaunums!!: Asklēpijs un Helora · Redzēt vairāk »
Hipokrata zvērests
12. gs. tapis Hipokrata zvēresta teksts krusta formā. Hipokrata zvērests, arī Hipokratiskais zvērests, ir svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
Jaunums!!: Asklēpijs un Hipokrata zvērests · Redzēt vairāk »
Kosa (sala)
Kosa ir Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā Dienvidsporādu arhipelāgā.
Jaunums!!: Asklēpijs un Kosa (sala) · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Asklēpijs un Medicīna · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti.
Jaunums!!: Asklēpijs un Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Serapiss
Serapisa biste Serapiss, Sarapis (doriešu Σάραπις), Sarapo (baktriešu Σαραπo) bija hellēnisma laika pārpilnības, auglības, pazemes un aizkapa dzīves dievs.
Jaunums!!: Asklēpijs un Serapiss · Redzēt vairāk »
Sofokls
Sofokls (Sophoklēs; dzimis 497. vai 496. gadā p.m.ē., miris 406. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Aishilam un Eiripīdam).
Jaunums!!: Asklēpijs un Sofokls · Redzēt vairāk »
10 Higieja
Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km.
Jaunums!!: Asklēpijs un 10 Higieja · Redzēt vairāk »
