Komunikācija

777 attiecības: Adatzivju dzimta, Adeles pingvīns, Afganistānas lapsa, Airkāji, Aita, Akantodes, Akmeņčakstīte, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, Akrobātērglis, Alpu kalnu kaza, Amazones lamantīns, Amūras ezis, Amūras tīģeris, Amerikas āpsis, Amerikas bizons, Amerikas cauna, Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas melnais grifs, Amerikas melnais lācis, Amerikāņu kokerspaniels, Andalūzijas zirgs, Andu kondors, Antarktikas vētrasputns, Antilopvāveres, Apenīnu brūnais lācis, Apkakles stērste, Apkakles strazds, Apodziņš, Apogi, Argals, Arheopterikss, Asaris, Asaru ģints, Asspalvainās zemes vāveres, Astainie abinieki, Asterolepis ornata, Astrāpijas, Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, Ausainais cīrulis, Ausainā pūce, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālijas ehidna, Austrumāfrikas slaidkājis, Austrumu ūbele, Austrumu burunduks, Austrumu milzu vāveres, Austrumu pelēkais ķengurs, Austrumu plankumainais skunkss, Šarpejs, ..., Šimpanzes, Špics, Šrilankas garlūpu lācis, Šrilankas savvaļas vista, Ģemze, Ģirlicis, Ūdeņu čipste, Ūdens bifelis, Ūdensstrazdi, Ūdensstrazds, Ūdensvistiņa, Ūdri, Īru vilku suns, Īsausu zorro, Īsknābja zoss, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Īsspalvainais ūdrs, Īsspuru mako haizivs, Īstās kaulzivis, Ķauķīšu dzimta, Ķauķi, Ķīķis, Ķīķu apakšdzimta, Ķīnas čakste, Ķeģis, Ķengurpeļu dzimta, Ķengurs, Ķerra (putns), Ķirzakas, Ķivulis, Žagata, Žagatas, Žagatsīļi, Žagatu ģints, Žubīšu dzimta, Čakstīšu apakšdzimta, Čūskas, Čūskērglis, Čipstes, Čivava (suņu šķirne), Āfrikas bifelis, Āfrikas lamantīns, Āfrikas savvaļas ēzelis, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas zeltainais kaķis, Āzijas āpsis, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Āzijas lauva, Āzijas melnais lācis, Āzijas tuksneša ķauķis, Bahamu jenots, Baibaks, Baložu dzimta, Baltactiņas, Baltactiņu dzimta, Baltacu plaudis, Baltais amūrs, Baltais grifs, Baltastes briedis, Baltastes truši, Baltgalvas ērglis, Baltgalvas grifs, Baltie kakadu, Baltirbe, Baltkrūtainais ezis, Baltpurna degunlācītis, Baltrīkles žagatsīlis, Baltspārnu žagata, Baltsvītru krustknābis, Baltvaigu garkaklis, Baltvalis, Baltvēdera erickiņš, Baltvēderis, Bambusa haizivju dzimta, Barbe, Basets, Bārdainais grifs, Bārdzīlīte, Bīgls, Bēdrozis, Bebri, Bengālijas lapsa, Bengālijas tīģeris, Bezastainie abinieki, Bezdelīga, Bezdelīgu dzimta, Bezdelīgu piekūns, Bišu dzeņi, Bišu dzeņu dzimta, Bikšainais apogs, Bikšainais klijāns, Birmas seskāpsis, Birztalu stērste, Bizoni, Blāvie ķauķi, Borneo seskāpsis, Brazīlijas dižūdrs, Brūnais lācis, Brūnais sīlis, Brūnā čakste, Brūnā hiēna, Brūnā koku žagata, Brūnkrūtainais ezis, Brūnspārnu ķauķis, Briežu dzimta, Bruņrupuči, Burunduki, Caunas, Caurspīdīgās zebrzivtiņas, Cūkas, Cūkāpsis, Cūkšņukura skunksi, Cūkdelfīns, Cūku dzimta, Cīruļu dzimta, Ceļotājbalodis, Cekulainais cīrulis, Cekulainais jūras krauklis, Cekuldūkuris, Celakantveidīgās, Centrālamerikas tapirs, Ceru ķauķis, Cielavas, Cielavu dzimta, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Citroncielava, Crypsirina, Daglā čakstīte, Daglā vārna, Daivspurzivis, Dambriedis, Daurijas čakste, Daurijas bezdelīga, Daurijas kovārnis, Dārza susuri, Dārza susuris, Dūmakainais leopards, Džungļu apogs, Degu, Degunragputnveidīgie, Delfīni, Deviņadatu stagari, Deviņadatu stagars, Dižknābis, Dižknābja vārna, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidu plankumainais skunkss, Dingo, Diplodoks, Dirhaunds, Divkupru kamielis, Divplankumu jūrasgrundulis, Dodo, Drils, Dumbrcālis, Dzērve, Dzegužu apakšdzimta, Dzegužu dzimta, Dzeguze, Dzeguzes, Dzeltenā stērste, Dzeltenkakla cauna, Dzeltenvēdera ķauķis, Dzeltenvēdera zebiekste, Dzilnīši, Dzilnītis, Dzilnu dzimta, Dzilnveidīgie, Ežu dzimta, Eņģeļzivju dzimta, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas bebrs, Eirāzijas brūnais lācis, Eirāzijas lūsis, Eirāzijas lidvāveres, Eiropas ūdele, Eiropas ūdrs, Eiropas kāmis, Enaliarktīdi, Erickiņš, Fazāni, Fazāns, Fazānu apakšdzimta, Finvalis, Fjordu zirgs, Floridas sīlis, Gaišais ķauķis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Gailis, Galapagu bruņurupucis, Garastīšu dzimta, Garastīte, Garastītes, Garastes jakāns, Garastes koku žagatas, Garastes upesūdrs, Garastes zebiekste, Garknābja gaura, Garlūpu lācis, Garspalvainais kollijs, Gaurs, Gekonu dzimta, Gekonveidīgie, Gepards, Gibonu dzimta, Glodene, Goferi, Grīšļu ķauķis, Gredzenūbele, Greihaunds, Grieķijas aitu suns, Grieze, Grizoni, Grundulis, Haizivis, Hameleoni, Hordaiņi, Ibērijas lūsis, Iedzeltenais ķauķis, Impala, Imperatorpingvīns, Indijas degunradzis, Indijas pāvs, Indoķīnas tīģeris, Indonēzijas kalnu zebiekste, Inku sīlis, Irbes, Islandes zirgs, Jaguarunds, Jaguārs, Jaks, Jamaikas zilknābis, Japānas āpsis, Japānas ūdrs, Japānas cauna, Japānas lidvāvere, Japānas susuris, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Javas cekulsīlis, Javas seskāpsis, Javas smirdīgais āpsis, Jūras šņibītis, Jūras žagata, Jūras ērglis, Jūras zīdītāji, Jūras zīriņš, Jūrasūdrs, Jūrascūciņu dzimta, Jūrasgovju dzimta, Jūrasgovs, Jūrasgrundulis, Jūrasstagars, Jūraszirdziņi, Jūraszirdziņu apakšdzimta, Jenoti, Jenotu dzimta, Jorkšīras terjers, Kašalots, Kaķu dzimta, Kaķu lemurs, Kaņepītis, Kairas, Kakadu, Kakapo, Kakomicliji, Kalāns, Kalnu bebrs, Kalnu degunlācītis, Kalnu melnsejas ķauķis, Kalnu zebiekste, Kamčatkas brūnais lācis, Kamerūnas zvīņastvāvere, Kanādas bēdrozis, Kanādas bebrs, Kanādas lūsis, Kapibara, Kapucīnskunkss, Karabairas zirgs, Karakals, Karaliskais ērglis, Karaliskais grifs, Kartūzieši, Kaspijas tīģeris, Kaulzivis, Kavaliera karaļa Čārlza spaniels, Kaza, Kākaulis, Kāmji, Kāpzemes slaidkājis, Kārklu ķauķis, Kea, Kepšuks, Kinkažu, Kipras muflons, Klaburčūsku apakšdzimta, Klijāni, Klinšu ērglis, Klinšu valabiji, Klinšuvārnas, Klusais ķauķis, Kobru dzimta, Koku ķauķi, Koku svīres, Kolonoka sabuļa ota, Kolumbijas zebiekste, Komodo varāns, Kosumelas jenots, Kovārņi, Kovārnis, Krabjēdājjenots, Krastu čurkste, Krauklis, Krāšņgalvīši, Krūmu ķauķis, Krūmu sīļi, Krūmu sīlis, Krūmu vārna, Krēpjaita, Kuplastes klinšu valabijs, Kuprvalis, Kurkulis, Kurmju dzimta, Lašu dzimta, Labradoras pīle, Lama, Lamantīni, Lapsas, Lapzemes stērste, Lauči, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku cīruļi, Lauku lija, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Lāču dzimta, Lāsainais ķauķis, Lāsumainais sesks, Lūši, Līdakas, Lēļveidīgie, Lēcējpeļu dzimta, Leduslācis, Lemuri, Leopards, Lidvāvere, Lidvāveres, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais grizons, Lielais skudrlācis, Lielais susuris, Lielā čakste, Lielā čipste, Lielā baltā haizivs, Lielā gaura, Lielā panda, Lielā sīga, Lielā zīlīte, Lielās bezdelīgas, Lielās zvīņastlidvāveres, Lijas, Loceklis, Loceklis (anatomija), Lukstu čakstīte, Maikongs, Makaki, Mako haizivis, Makreļhaizivis, Malaizijas zebiekste, Malajas lācis, Mandrils, Mangustu dzimta, Manuls, Mariju salu jenots, Maurīcijas piekūns, Mazais ķeģis, Mazais dūkuris, Mazais dumpis, Mazais mušķērājs, Mazais plankumainais skunkss, Mazais svilpis, Mazā ausainā pūcīte, Mazā stērste, Mazā zoss, Mazās zvīņastlidvāveres, Mazie dzeņi, Mazo pandu dzimta, Mājas čurkste, Mājas pele, Mājas strazds, Mājas vista, Mājas zvirbulis, Mērkaķu apakšdzimta, Mērkaķu dzimta, Mērkaziņa, Meža balodis, Meža klaidoņpele, Meža sicista, Meža susuris, Meža zīlīte, Meža zoss, Mežapupuķu dzimta, Mežastrazdu dzimta, Mežirbe, Medusāpsis, Medusposums, Meinkūns, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais erickiņš, Melnais jūrasgrundulis, Melnastes briedis, Melnā žagata, Melnā klija, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnās dzilnas, Melngalvas stērste, Melnkāju sesks, Melnpieres čakste, Melnrīkles žagatsīlis, Menca, Merlangs, Miniatūrais pinčers, Mizložņa, Mizložņas, Mizložņu dzimta, Molīna cūkšņukura skunkss, Moluku kakadu, Montserratas vālodze, Mopsis, Mušķērāji, Mušķērāju apakšdzimta, Murkšķis, Muskusvērsis, Nambats, Narvalis, Nāra, Neapoles mastifs, Neotropikas harpija, Nestori, Niedrāju kaķis, Niedru lija, Niedru stērste, Niedru strazds, Nilgiri cauna, Ofiūras, Olingi, Orangutani, Oropendolas, Paceplīši, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Pakalnu maina, Palavanas smirdīgais āpsis, Palieņu ķauķis, Palmu žagata, Palmu vāveres, Paradīzes putnu dzimta, Parastais jenots, Parastais zalktis, Parastā ūbele, Parastā maina, Parastā pūkpīle, Parastā vāvere, Parastās vāveres, Parastie degunlācīši, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Patagonijas zebiekste, Paviāni, Pāvi, Pāvs, Pīļknābis, Pļavas čipste, Pērļvista, Pērtiķi, Peļu dzimta, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais ronis, Pelēkais strazds, Pelēkais zorro, Pelēkā žurka, Pelēkā cielava, Pelēkā koku žagata, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā vāvere, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Pelēkcekula zīlīte, Peles, Pelikāni, Peloponēsas glodene, Pireneju zilspārnu žagata, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Plankumainie skunksi, Plātņžauņi, Plātņvaļi, Plīvurpūce, Plēsējsomaiņu dzimta, Pogainais ronis, Pollaks, Ponijs, Posumi, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Psammosteīdu apakškārta, Pudeļdeguna delfīni, Pupuķis, Purva bruņurupucis, Purva piekūns, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Putni, Ragainais cīrulis, Raibais fazāns, Raibais zemesstrazds, Raibās mizložņas, Raibie dzeņi, Raibkakla ūdrs, Rūsganais lūsis, Reņģe, Resnknābja kaira, Riekstrozis, Rietumu pelēkais ķengurs, Rietumu plankumainais skunkss, Ripidistijas, Rodrigesas fodijs, Rubeņi, Rudais ķengurs, Rudastes čakste, Rudā dižpīle, Rudā lapsa, Rudsānu zilastīte, Sabulis, Sahāras svītrainais sesks, Salamandras, Salu lapsa, Saluki, Sami, Sams, Samta cekula sīlis, Samveidīgās, Sarkanais fodijs, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanā savvaļas vista, Sarkankakla tītiņš, Sarkanknābja zilā žagata, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Savvaļas kaza, Sārtais balodis, Sārtais strazds, Sīlis, Sīrijas brūnais lācis, Secernenti, Seišelu piekūns, Seivalis, Seivi ķauķis, Sekretārputns, Sermuļi, Sermulis, Servals, Siāmas kaķis, Sičuaņas bēdrozis, Siļķu apakškārta, Siļķu dzimta, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas kolonoks, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sicistas, Sila cīrulis, Sirēnas (zīdītāji), Sisinātājķauķi, Sisinātājķauķu dzimta, Skolozaurs, Skorpioni, Skudrlāči, Skudrlāču dzimta, Skunksi, Slaidkāji, Slaidkāju dzimta, Sliņķi, Smilšu kaķis, Smilšu lapsa, Smiltāju čakstīte, Smiltāju čakstītes, Smirdīgie āpši, Sniedzes, Sniega leopards, Sniega vētrasputns, Sniega zoss, Somzīlīšu dzimta, Somzīlīte, Somzīlītes, Sprogainā cekula sīlis, Stagari, Staltbriedis, Starspurzivis, Stārķi, Stegozaurs, Stellera jūrasgovs, Stellera sīlis, Stepes ērglis, Stepes sesks, Stirnas, Strauss, Strazdu dzimta, Suņu dzimta, Sumatras ūdrs, Suns, Susuri, Svīre, Svīru dzimta, Svītrainais ķauķis, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainais sesks, Svītrainais skunkss, Svītrainā hiēna, Svītrainā pūce, Svītrainā zebiekste, Svītrainie skunksi, Svilpējzaķi, Svilpis, Svilpji, Svirlītis, Taimiņš, Taira, Taivānas zilā žagata, Tarsiji, Tasmanijas velns, Taurētājgulbis, Tārtiņu dzimta, Tīģeris, Tītari, Tītiņš, Tītiņi, Temnurus temnurus, Tinis, Tomsona gazele, Tropu pigmejvāvere, Tukānu dzimta, Tuksneša čakstīte, Tuksneša zebra, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Upes ķauķis, Vaļhaizivs, Vaļi, Vaļveidīgie, Vakarlēpis, Vanagi, Vanagu apakšdzimta, Vapiti, Vālodžu dzimta, Vālodze, Vāveres, Vēderskropstaiņi, Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks, Veimārietis, Velosireptors, Velsas kalnu ponijs, Vetulikolijas, Višapu akmeņi, Vidusamerikas kakomiclijs, Vipets, Vistilbe, Vistu vanags, Zaļais pāvs, Zaļais sīlis, Zaļā žagata, Zaļā savvaļas vista, Zaļās dzilnas, Zaļās vārnas, Zaļvārnveidīgie, Zandarti, Zarnelpotāji, Zāgrosa tritons, Zīdaste, Zīdastes, Zīriņu apakšdzimta, Zebiekste, Zeltgalvītis, Zeltknābja žagata, Zemessīļi, Zemesvilks, Ziemas žubīte, Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļbriedis, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļpūce, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu svilpis, Zilais sīlis, Zilais valis, Zilastītes, Zilie sīļi, Zilknābji, Zilknābju apakšdzimta, Zilspārnu žagata, Zilspārnu žagatas, Zilzīlīte, Zirga krāsa, Zivis, Zivjērglis, Zivju dzenīši, Zivju dzenīšu dzimta, Zivju dzenītis, Zivjudzenīšveidīgie, Zobvaļi, Zuši, Zušveidīgās, Zutis, Zvīņastlidvāveru dzimta, Zvīņneši, Zvīņnešu dzimta, Zvirbuļu dzimta, Zvirbuļu vanags. Izvērst indekss (727 vairāk) » « Shrink indekss

Adatzivju dzimta

Adatzivju dzimta (Syngnathidae) ir adatzivjveidīgo kārtas (Syngnathiformes) dzimta, kas apvieno apmēram 300 sugas un kas tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Adatzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Adeles pingvīns

Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).

Jaunums!!: Aste un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »

Afganistānas lapsa

Afganistānas lapsa (Vulpes cana) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) viena no sugām.

Jaunums!!: Aste un Afganistānas lapsa · Redzēt vairāk »

Airkāji

Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Aste un Airkāji · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Aste un Aita · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Aste un Akantodes · Redzēt vairāk »

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Aste un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Akrobātērglis

Akrobātērglis (Terathopius ecaudatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopams Āfrikā un nelielā teritorijā Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Aste un Akrobātērglis · Redzēt vairāk »

Alpu kalnu kaza

Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.

Jaunums!!: Aste un Alpu kalnu kaza · Redzēt vairāk »

Amazones lamantīns

Amazones lamantīns jeb Dienvidamerikas lamantīns (Trichechus inunguis) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Aste un Amazones lamantīns · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Aste un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amūras tīģeris

Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri, ir tīģera pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos.

Jaunums!!: Aste un Amūras tīģeris · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Aste un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas bizons

Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).

Jaunums!!: Aste un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Aste un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas cūkšņukura skunkss

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais grifs

Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Aste un Amerikas melnais grifs · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Aste un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Amerikāņu kokerspaniels

Amerikāņu kokerspaniels ir vidēja lieluma suņu šķirne no spanielu grupas.

Jaunums!!: Aste un Amerikāņu kokerspaniels · Redzēt vairāk »

Andalūzijas zirgs

Andalūzijas zirgs ir viena no karstasiņu zirgu šķirnēm.

Jaunums!!: Aste un Andalūzijas zirgs · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Aste un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Antarktikas vētrasputns

Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).

Jaunums!!: Aste un Antarktikas vētrasputns · Redzēt vairāk »

Antilopvāveres

Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Aste un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »

Apenīnu brūnais lācis

Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Apkakles stērste

Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Apkakles stērste · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Apogi

Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints.

Jaunums!!: Aste un Apogi · Redzēt vairāk »

Argals

Argali jeb kalnu aitas, arī arhari vai kačkari ir pārnadžu zīdītāji no dobradžu dzimtas, kas dzīvo Vidusāzijas un Centrālāzijas kalnu reģionos (Himalajos, Tibetā, Altajā), tostarp Sibīrijas dienvidos.

Jaunums!!: Aste un Argals · Redzēt vairāk »

Arheopterikss

Arheopteriksi ir vieni ir no pirmajiem un primitīvākajiem putniem, tādēļ tos dēvē arī par pirmputniem.

Jaunums!!: Aste un Arheopterikss · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Aste un Asaris · Redzēt vairāk »

Asaru ģints

Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints.

Jaunums!!: Aste un Asaru ģints · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Aste un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.

Jaunums!!: Aste un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Asterolepis ornata

Asterolepis ornata ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā frāna Gaujas svītā un skaitās Asterolepis ģints tipveida suga.

Jaunums!!: Aste un Asterolepis ornata · Redzēt vairāk »

Astrāpijas

Astrāpijas (Astrapia) ir paradīzes putnu dzimtas (Paradisaeidae) ģints, kas apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Aste un Astrāpijas · Redzēt vairāk »

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Aste un Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Aste un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Jaunums!!: Aste un Ausainā pūce · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Aste un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Aste un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumāfrikas slaidkājis

Austrumāfrikas slaidkājis (Pedetes surdaster) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Austrumāfrikas slaidkājis · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Austrumu burunduks

Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Aste un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »

Austrumu milzu vāveres

Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae).

Jaunums!!: Aste un Austrumu milzu vāveres · Redzēt vairāk »

Austrumu pelēkais ķengurs

Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.

Jaunums!!: Aste un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Austrumu plankumainais skunkss

Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Šarpejs

Šarpejs ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Aste un Šarpejs · Redzēt vairāk »

Šimpanzes

Šimpanzes (Pan) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir 2 sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo šimpanze (Pan paniscus).

Jaunums!!: Aste un Šimpanzes · Redzēt vairāk »

Špics

Špics ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs.

Jaunums!!: Aste un Špics · Redzēt vairāk »

Šrilankas garlūpu lācis

Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Šrilankas garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Ģemze

Ģemze jeb Eiropas ģemze (Rupicapra rupicapra) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) suga, kurai ir 7 pasugas ar savstarpēji izolētu izplatību.

Jaunums!!: Aste un Ģemze · Redzēt vairāk »

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Aste un Ģirlicis · Redzēt vairāk »

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Ūdeņu čipste · Redzēt vairāk »

Ūdens bifelis

Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).

Jaunums!!: Aste un Ūdens bifelis · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Ūdensstrazds · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Aste un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Ūdri · Redzēt vairāk »

Īru vilku suns

Īru vilku suns ir ļoti liels kurtu šķirnes suns.

Jaunums!!: Aste un Īru vilku suns · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īsknābja zoss

Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.

Jaunums!!: Aste un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Aste un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Aste un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Aste un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īsspuru mako haizivs

Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.

Jaunums!!: Aste un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »

Īstās kaulzivis

Īstās kaulzivis (Teleostei) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) infraklasēm, kas pieder moderno kaulzivju (Neopterygii) apakšklasei.

Jaunums!!: Aste un Īstās kaulzivis · Redzēt vairāk »

Ķauķīšu dzimta

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķauķi

Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Ķauķi · Redzēt vairāk »

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Jaunums!!: Aste un Ķīķis · Redzēt vairāk »

Ķīķu apakšdzimta

Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ķīnas čakste

Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Aste un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Aste un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķengurpeļu dzimta

Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Ķengurpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Aste un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Aste un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Ķirzakas

Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.

Jaunums!!: Aste un Ķirzakas · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Aste un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Žagata · Redzēt vairāk »

Žagatas

Žagatas ir vidēji lieli, garastaini zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putni, kas tiek sistematizēti četrās atšķirīgās vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Žagatas · Redzēt vairāk »

Žagatsīļi

Žagatsīļi (Calocitta) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Žagatsīļi · Redzēt vairāk »

Žagatu ģints

Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Aste un Žagatu ģints · Redzēt vairāk »

Žubīšu dzimta

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.

Jaunums!!: Aste un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Čakstīšu apakšdzimta

Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kuras sugas mājo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Čakstīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Čūskas

Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.

Jaunums!!: Aste un Čūskas · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Čipstes

Čipstes, čipstu ģints (Anthus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Čipstes · Redzēt vairāk »

Čivava (suņu šķirne)

Čivava ir mazākā suņu šķirne pasaulē, kas izveidota Meksikā un nosaukta Čivavas štata vārdā par godu faktam, ka rietumu pasaule 1850.

Jaunums!!: Aste un Čivava (suņu šķirne) · Redzēt vairāk »

Āfrikas bifelis

Āfrikas bifelis (Syncerus caffer) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kas ir vienīgā suga Āfrikas bifeļu ģintī (Syncerus).

Jaunums!!: Aste un Āfrikas bifelis · Redzēt vairāk »

Āfrikas lamantīns

Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Aste un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »

Āfrikas savvaļas ēzelis

Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Aste un Āfrikas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Aste un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais kaķis

Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.

Jaunums!!: Aste un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Aste un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas gepards

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »

Āzijas lauva

Āzijas lauva jeb Indijas lauva, arī Persijas lauva (Panthera leo persica) ir lauvas pasuga, kas mūsdienās sastopama tikai Gudžarātas štatā Indijā, Gīra nacionālajā parkā.

Jaunums!!: Aste un Āzijas lauva · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Aste un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Aste un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Bahamu jenots

Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Aste un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »

Baibaks

Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Aste un Baibaks · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Aste un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltactiņas

Baltactiņas jeb briļļuputni (Zosterops) ir lielākā baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) ģints, kas apvieno 90 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Baltactiņas · Redzēt vairāk »

Baltactiņu dzimta

Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltacu plaudis

Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.

Jaunums!!: Aste un Baltacu plaudis · Redzēt vairāk »

Baltais amūrs

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).

Jaunums!!: Aste un Baltais amūrs · Redzēt vairāk »

Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Aste un Baltais grifs · Redzēt vairāk »

Baltastes briedis

Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Aste un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »

Baltastes truši

Baltastes truši (Sylvilagus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas trušu sugas, kuras sastopamas Amerikas kontinentos un kurām ir plaša izplatība Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Aste un Baltastes truši · Redzēt vairāk »

Baltgalvas ērglis

Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).

Jaunums!!: Aste un Baltgalvas ērglis · Redzēt vairāk »

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā. Eiropā ligzdo 19 000 līdz 21 000 šo putnu pāru, un to skaits pēdējos gados ir pieaudzis.

Jaunums!!: Aste un Baltgalvas grifs · Redzēt vairāk »

Baltie kakadu

Baltie kakadu (Cacatua) ir viena no kakadu dzimtas (Cacatuidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.

Jaunums!!: Aste un Baltie kakadu · Redzēt vairāk »

Baltirbe

Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).

Jaunums!!: Aste un Baltirbe · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Aste un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltpurna degunlācītis

Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Aste un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »

Baltrīkles žagatsīlis

Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Baltrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Baltspārnu žagata

Baltspārnu žagata (Urocissa whiteheadi) ir vidēja auguma, reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Aste un Baltspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Aste un Baltsvītru krustknābis · Redzēt vairāk »

Baltvaigu garkaklis

Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Aste un Baltvaigu garkaklis · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Aste un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Aste un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Aste un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Bambusa haizivju dzimta

Bambusa haizivju dzimta (Hemiscylliidae) ir viena no paklājhaizivjveidīgo kārtas (Orectolobiformes) dzimtām, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Bambusa haizivju dzimta · Redzēt vairāk »

Barbe

Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.

Jaunums!!: Aste un Barbe · Redzēt vairāk »

Basets

Basets jeb basethaunds ir angļu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 6.

Jaunums!!: Aste un Basets · Redzēt vairāk »

Bārdainais grifs

Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Aste un Bārdainais grifs · Redzēt vairāk »

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Jaunums!!: Aste un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »

Bīgls

Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā.

Jaunums!!: Aste un Bīgls · Redzēt vairāk »

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Jaunums!!: Aste un Bēdrozis · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Aste un Bebri · Redzēt vairāk »

Bengālijas lapsa

Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga.

Jaunums!!: Aste un Bengālijas lapsa · Redzēt vairāk »

Bengālijas tīģeris

Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir viena no tīģera pasugām, kas mājo Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Aste un Bengālijas tīģeris · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Aste un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu piekūns

Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »

Bišu dzeņi

Bišu dzeņi jeb bišķērāji (Merops) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu ģints, kas pieder bišu dzeņu dzimtai (Meropidae).

Jaunums!!: Aste un Bišu dzeņi · Redzēt vairāk »

Bišu dzeņu dzimta

Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Aste un Bišu dzeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Aste un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Bikšainais klijāns

Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Bikšainais klijāns · Redzēt vairāk »

Birmas seskāpsis

Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Aste un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).

Jaunums!!: Aste un Bizoni · Redzēt vairāk »

Blāvie ķauķi

Blāvie ķauķi (Iduna) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 6 sugas.

Jaunums!!: Aste un Blāvie ķauķi · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

Brazīlijas dižūdrs

Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Aste un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Aste un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Aste un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Aste un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnā hiēna

Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas izplatīts Āfrikas dienvidu daļā — Namībijā, Botsvānā, rietumu un dienvidu Zimbabvē, dienvidu Mozambikā un Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Aste un Brūnā hiēna · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Aste un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Aste un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Aste un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Aste un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Aste un Burunduki · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Aste un Caunas · Redzēt vairāk »

Caurspīdīgās zebrzivtiņas

Caurspīdīgās zebrzivtiņas, caurspīdīgo zebrzivtiņu ģints (Danionella) ir zebrzivju dzimtas (Danionidae) ģints, kas apvieno 4 saldūdens zivju sugas.

Jaunums!!: Aste un Caurspīdīgās zebrzivtiņas · Redzēt vairāk »

Cūkas

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.

Jaunums!!: Aste un Cūkas · Redzēt vairāk »

Cūkāpsis

Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Cūkāpsis · Redzēt vairāk »

Cūkšņukura skunksi

Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.

Jaunums!!: Aste un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Aste un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Aste un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Cīruļu dzimta

Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Aste un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļotājbalodis

Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).

Jaunums!!: Aste un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Cekulainais jūras krauklis

Cekulainais jūras krauklis jeb Eiropas jūras krauklis, jeb zaļais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.

Jaunums!!: Aste un Cekulainais jūras krauklis · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Aste un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Celakantveidīgās

Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Aste un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Aste un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cielavas

Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Cielavas · Redzēt vairāk »

Cielavu dzimta

Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Aste un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »

Cilvēkpērtiķi un cilvēks

Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.

Jaunums!!: Aste un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Aste un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Crypsirina

Crypsirina ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Crypsirina · Redzēt vairāk »

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Daglā čakstīte · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Daivspurzivis

Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.

Jaunums!!: Aste un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Aste un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Daurijas čakste

Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Aste un Daurijas čakste · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Daurijas kovārnis

Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Daurijas kovārnis · Redzēt vairāk »

Dārza susuri

Dārza susuri, dārza susuru ģints (Eliomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.

Jaunums!!: Aste un Dārza susuri · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dūmakainais leopards

Dūmakainais leopards jeb mākoņainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder dūmakaino leopardu ģintij (Neofelis).

Jaunums!!: Aste un Dūmakainais leopards · Redzēt vairāk »

Džungļu apogs

Džungļu apogs jeb meža apogs (Athene blewitti) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Džungļu apogs · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Aste un Degu · Redzēt vairāk »

Degunragputnveidīgie

Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.

Jaunums!!: Aste un Degunragputnveidīgie · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Aste un Delfīni · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagari

Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas.

Jaunums!!: Aste un Deviņadatu stagari · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Aste un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Aste un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dižknābja vārna

Dižknābja vārna jeb džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Dižknābja vārna · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas degunlācītis

Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Aste un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzijas vāveres

Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts (Callosciurini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Aste un Dienvidaustrumāzijas vāveres · Redzēt vairāk »

Dienvidu plankumainais skunkss

Dienvidu plankumainais skunkss jeb Meksikas plankumainais skunkss (Spilogale angustifrons) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Dienvidu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Dingo

Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Dingo · Redzēt vairāk »

Diplodoks

Diplodoki ir zauropodu apakškārtas ģints, kuri dzīvoja Juras laikmeta periodā pirms 150-147 miljoniem gadu Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Diplodoks · Redzēt vairāk »

Dirhaunds

Dirhaunds jeb skotu dirhaunds, arī skotu briežu suns ir kurtu šķirnes suns, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Aste un Dirhaunds · Redzēt vairāk »

Divkupru kamielis

Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Aste un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Divplankumu jūrasgrundulis

Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju suāgm, kas ir vienīgā suga divplankumu jūrasgrunduļu ģintī (Gobiusculus).

Jaunums!!: Aste un Divplankumu jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Dodo

Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Aste un Dodo · Redzēt vairāk »

Drils

Drils (Mandrillus leucophaeus) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Aste un Drils · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Aste un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzegužu apakšdzimta

Dzegužu apakšdzimta (Cuculinae) ir viena no dzegužu dzimtas (Cuculidae) apakšdzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas ģintis.

Jaunums!!: Aste un Dzegužu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Dzeguze · Redzēt vairāk »

Dzeguzes

Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas.

Jaunums!!: Aste un Dzeguzes · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltenkakla cauna

Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Aste un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera ķauķis

Dzeltenvēdera ķauķis (Abroscopus superciliaris) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Dzeltenvēdera ķauķis · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera zebiekste

Dzeltenvēdera zebiekste (Mustela kathiah) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Dzeltenvēdera zebiekste · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).

Jaunums!!: Aste un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Eņģeļzivju dzimta

Eņģeļzivju dzimta (Pomacanthidae) ir starspurzivju klases (Actinopterygii) jūras zivju dzimta.

Jaunums!!: Aste un Eņģeļzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Eirāzijas ūdri

Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Aste un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Aste un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eirāzijas brūnais lācis

Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Aste un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).

Jaunums!!: Aste un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdele

Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Aste un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Aste un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Enaliarktīdi

Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).

Jaunums!!: Aste un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Fazāni

Fazāni (Phasianus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kurā ir 1 vai 2 sugas.

Jaunums!!: Aste un Fazāni · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fazānu apakšdzimta

Fazānu apakšdzimta (Phasianinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Aste un Fazānu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Finvalis

Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.

Jaunums!!: Aste un Finvalis · Redzēt vairāk »

Fjordu zirgs

Fjordu zirgs jeb Norvēģijas fjordu zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm.

Jaunums!!: Aste un Fjordu zirgs · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Aste un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Aste un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Aste un Gaigala · Redzēt vairāk »

Gailis

Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Aste un Gailis · Redzēt vairāk »

Galapagu bruņurupucis

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).

Jaunums!!: Aste un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Aste un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Aste un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garastes koku žagatas

Garastes koku žagatas (Dendrocitta) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Aste un Garastes koku žagatas · Redzēt vairāk »

Garastes upesūdrs

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Aste un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »

Garastes zebiekste

Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Aste un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Aste un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Garspalvainais kollijs

Garspalvainais kollijs, ir skotu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 1.

Jaunums!!: Aste un Garspalvainais kollijs · Redzēt vairāk »

Gaurs

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.

Jaunums!!: Aste un Gaurs · Redzēt vairāk »

Gekonu dzimta

Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »

Gekonveidīgie

Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae).

Jaunums!!: Aste un Gekonveidīgie · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Aste un Gepards · Redzēt vairāk »

Gibonu dzimta

Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).

Jaunums!!: Aste un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »

Glodene

Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka.

Jaunums!!: Aste un Glodene · Redzēt vairāk »

Goferi

Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Goferi · Redzēt vairāk »

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Grīšļu ķauķis · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Aste un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Greihaunds

Greihaunds ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Aste un Greihaunds · Redzēt vairāk »

Grieķijas aitu suns

Grieķijas aitu suns jeb grieķu aitu suns ir ganu suņu šķirne, kas audzēta Grieķijas kalnainajos reģionos.

Jaunums!!: Aste un Grieķijas aitu suns · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Aste un Grieze · Redzēt vairāk »

Grizoni

Grizoni jeb Dienvidamerikas tiņi (Galictis) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Grizoni · Redzēt vairāk »

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Aste un Grundulis · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Aste un Haizivis · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Aste un Hameleoni · Redzēt vairāk »

Hordaiņi

Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).

Jaunums!!: Aste un Hordaiņi · Redzēt vairāk »

Ibērijas lūsis

Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Aste un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Impala

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).

Jaunums!!: Aste un Impala · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Aste un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Indijas degunradzis

Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Aste un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »

Indijas pāvs

Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.

Jaunums!!: Aste un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »

Indoķīnas tīģeris

Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām.

Jaunums!!: Aste un Indoķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »

Indonēzijas kalnu zebiekste

Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Aste un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Aste un Irbes · Redzēt vairāk »

Islandes zirgs

Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Aste un Islandes zirgs · Redzēt vairāk »

Jaguarunds

Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Aste un Jaguarunds · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Aste un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Aste un Jaks · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Aste un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Aste un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Japānas ūdrs

Japānas ūdrs (Lutra nippon) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Aste un Japānas ūdrs · Redzēt vairāk »

Japānas cauna

Japānas cauna (Martes melampus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Aste un Japānas cauna · Redzēt vairāk »

Japānas lidvāvere

Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »

Japānas susuris

Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).

Jaunums!!: Aste un Japānas susuris · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).

Jaunums!!: Aste un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Javas cekulsīlis

Javas cekulsīlis (Platylophus galericulatus) ir reti sastopams vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga Javas cekulsīļu ģintī (Platylophus).

Jaunums!!: Aste un Javas cekulsīlis · Redzēt vairāk »

Javas seskāpsis

Javas seskāpsis (Melogale orientalis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Javas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Javas smirdīgais āpsis

Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Aste un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Aste un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Jūras žagata · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Aste un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrasūdrs

Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Aste un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņu dzimta

Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Jūrascūciņu dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrasgovju dzimta

Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).

Jaunums!!: Aste un Jūrasgovju dzimta · Redzēt vairāk »

Jūrasgovs

Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).

Jaunums!!: Aste un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Jūrasgrundulis

Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Aste un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Jūrasstagars

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).

Jaunums!!: Aste un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņi

Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.

Jaunums!!: Aste un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņu apakšdzimta

Jūraszirdziņu apakšdzimta (Hippocampinae) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) apakšdzimta un atkarībā no tā, kurai sistemātikai seko, šajā apakšdzimtā ir tikai viena ģints — jūraszirdziņiN.

Jaunums!!: Aste un Jūraszirdziņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Jenoti

Jenoti, jenotu ģints (Procyon) dzīvnieki ir jenotu dzimtas (Procyonidae) jenotveidīgie plēsēji.

Jaunums!!: Aste un Jenoti · Redzēt vairāk »

Jenotu dzimta

Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Aste un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »

Jorkšīras terjers

Jorkšīras terjers jeb 'jorks' ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 3.

Jaunums!!: Aste un Jorkšīras terjers · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Aste un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Aste un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaķu lemurs

Kaķu lemurs jeb vienkārši lemurs (Lemur catta), ir slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtas puspērtiķis, kas pieder primātu kārtai (Primates).

Jaunums!!: Aste un Kaķu lemurs · Redzēt vairāk »

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Kaņepītis · Redzēt vairāk »

Kairas

Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Kairas · Redzēt vairāk »

Kakadu

Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).

Jaunums!!: Aste un Kakadu · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Aste un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kakomicliji

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Aste un Kakomicliji · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Aste un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalnu bebrs

Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).

Jaunums!!: Aste un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Aste un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu melnsejas ķauķis

Kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Kalnu melnsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kamčatkas brūnais lācis

Kamčatkas brūnais lācis (Ursus arctos beringianus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Kamčatkas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Kamerūnas zvīņastvāvere

Kamerūnas zvīņastvāvere (Zenkerella insignis) ir endēma Centrālās Āfrikas rietumdaļas zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) grauzēju suga, kas ir vienīgā suga Kamerūnas zvīņastvāveru ģintī (Zenkerella).

Jaunums!!: Aste un Kamerūnas zvīņastvāvere · Redzēt vairāk »

Kanādas bēdrozis

Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.

Jaunums!!: Aste un Kanādas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kanādas lūsis

Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Aste un Kapibara · Redzēt vairāk »

Kapucīnskunkss

Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Aste un Kapucīnskunkss · Redzēt vairāk »

Karabairas zirgs

Karabairas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.

Jaunums!!: Aste un Karabairas zirgs · Redzēt vairāk »

Karakals

Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.

Jaunums!!: Aste un Karakals · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Aste un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karaliskais grifs

Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Aste un Karaliskais grifs · Redzēt vairāk »

Kartūzieši

Kartūziešu ordeņa emblēma Kartūziešu ordenis (saīsināti: OCart) ir Romas Katoļu baznīcas eremītu ordenis.

Jaunums!!: Aste un Kartūzieši · Redzēt vairāk »

Kaspijas tīģeris

Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.

Jaunums!!: Aste un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »

Kaulzivis

Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.

Jaunums!!: Aste un Kaulzivis · Redzēt vairāk »

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels Kavaliera karaļa Čārlza spaniels ir Lielbritānijas izcelsmes suņu šķirne, kura Latvijā nav populāra.

Jaunums!!: Aste un Kavaliera karaļa Čārlza spaniels · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Aste un Kaza · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Aste un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Aste un Kāmji · Redzēt vairāk »

Kāpzemes slaidkājis

Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »

Kārklu ķauķis

Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Aste un Kea · Redzēt vairāk »

Kepšuks

Kepšuks, arī Ķepšuks, kuršu (kursenieku) mitoloģijā ir divdabīgs jūras un ūdens gars, kas zvejniekiem var gan palīdzēt gūt bagātīgu lomu, gan arī atstāt to zvejas tīklus pilnīgi tukšus.

Jaunums!!: Aste un Kepšuks · Redzēt vairāk »

Kinkažu

Kinkažu (Potos flavus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kinkažu ģintī (Potos).

Jaunums!!: Aste un Kinkažu · Redzēt vairāk »

Kipras muflons

Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).

Jaunums!!: Aste un Kipras muflons · Redzēt vairāk »

Klaburčūsku apakšdzimta

Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae) ir lielākā un plašākā odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimta, kurā apvienotas 229 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.

Jaunums!!: Aste un Klaburčūsku apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Klijāni · Redzēt vairāk »

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »

Klinšu valabiji

Klinšu valabiji (Petrogale) ir viena no ķenguru dzimtas (Macropodidae) ģintīm, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Klinšu valabiji · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Aste un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Klusais ķauķis

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Klusais ķauķis · Redzēt vairāk »

Kobru dzimta

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.

Jaunums!!: Aste un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »

Koku ķauķi

Koku ķauķi (Hippolais) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Aste un Koku ķauķi · Redzēt vairāk »

Koku svīres

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Aste un Koku svīres · Redzēt vairāk »

Kolonoka sabuļa ota

Kolonoka sabuļa mākslinieku otas Kolonoka sabuļa ota, kas pazīstama arī ar nosaukumu sabuļa ota vai Sibīrijas caunu ota, ir ļoti kvalitatīva un smalka mākslinieku ota.

Jaunums!!: Aste un Kolonoka sabuļa ota · Redzēt vairāk »

Kolumbijas zebiekste

Kolumbijas zebiekste (Mustela felipei) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Kolumbijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Aste un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Aste un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Kovārņi

Kovārņi jeb kovārņu ģints (Coloeus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Kovārņi · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krabjēdājjenots

Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Aste un Krabjēdājjenots · Redzēt vairāk »

Krastu čurkste

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).

Jaunums!!: Aste un Krastu čurkste · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūmu sīļi

Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Aste un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Aste un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Aste un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Krēpjaita

Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).

Jaunums!!: Aste un Krēpjaita · Redzēt vairāk »

Kuplastes klinšu valabijs

Kuplastes klinšu valabijs jeb kuplastes klinšķengurs (Petrogale penicillata) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas piemērojies dzīvei Austrālijas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs un akmeņu krāvumos.

Jaunums!!: Aste un Kuplastes klinšu valabijs · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Aste un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Kurkulis

Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.

Jaunums!!: Aste un Kurkulis · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Aste un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Aste un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »

Labradoras pīle

Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Aste un Labradoras pīle · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Aste un Lama · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Aste un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.

Jaunums!!: Aste un Lapsas · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Lauči

Lauči, lauču ģints (Fulica) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Aste un Lauči · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Aste un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Jaunums!!: Aste un Lauku balodis · Redzēt vairāk »

Lauku cīruļi

Lauku cīruļi (Alauda) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kura apvieno 4 cīruļu sugas.

Jaunums!!: Aste un Lauku cīruļi · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Aste un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lāču dzimta

Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).

Jaunums!!: Aste un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Aste un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Lūši

Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Aste un Lūši · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Aste un Līdakas · Redzēt vairāk »

Lēļveidīgie

Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.

Jaunums!!: Aste un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »

Lēcējpeļu dzimta

Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).

Jaunums!!: Aste un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Aste un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Lemuri

Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Aste un Lemuri · Redzēt vairāk »

Leopards

Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Aste un Leopards · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Aste un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Lidvāveres

Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ciltīm, kas apvieno 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.

Jaunums!!: Aste un Lidvāveres · Redzēt vairāk »

Lielais dzeltencekula kakadu

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.

Jaunums!!: Aste un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »

Lielais grizons

Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Aste un Lielais grizons · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Aste un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Aste un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Aste un Lielā čakste · Redzēt vairāk »

Lielā čipste

Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.

Jaunums!!: Aste un Lielā čipste · Redzēt vairāk »

Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Jaunums!!: Aste un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Aste un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Aste un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Aste un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Aste un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lielās bezdelīgas

Lielās bezdelīgas, lielo bezdelīgu ģints (Cecropis) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Lielās bezdelīgas · Redzēt vairāk »

Lielās zvīņastlidvāveres

Lielās zvīņastlidvāveres (Anomalurus) ir viena no zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģintīm, kas apvieno 4 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Aste un Lielās zvīņastlidvāveres · Redzēt vairāk »

Lijas

Lijas (Circus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder liju apakšdzimtai (Circinae).

Jaunums!!: Aste un Lijas · Redzēt vairāk »

Loceklis

Loceklis var būt.

Jaunums!!: Aste un Loceklis · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Aste un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Aste un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Maikongs

Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Maikongs · Redzēt vairāk »

Makaki

Makaki, makaku ģints (Macaca) ir viena no mērkaķu apakšdzimtas paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 23 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.

Jaunums!!: Aste un Makaki · Redzēt vairāk »

Mako haizivis

Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).

Jaunums!!: Aste un Mako haizivis · Redzēt vairāk »

Makreļhaizivis

Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.

Jaunums!!: Aste un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »

Malaizijas zebiekste

Malaizijas zebiekste (Mustela nudipes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Malaizijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Malajas lācis

Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).

Jaunums!!: Aste un Malajas lācis · Redzēt vairāk »

Mandrils

Mandrils (Mandrillus sphinx) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Aste un Mandrils · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Aste un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Manuls

Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.

Jaunums!!: Aste un Manuls · Redzēt vairāk »

Mariju salu jenots

Mariju salu jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Aste un Mariju salu jenots · Redzēt vairāk »

Maurīcijas piekūns

Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Aste un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais dūkuris

Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Jaunums!!: Aste un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Aste un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Aste un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Aste un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Jaunums!!: Aste un Mazā zoss · Redzēt vairāk »

Mazās zvīņastlidvāveres

Mazās zvīņastlidvāveres (Idiurus) ir zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģints, kurai pieder divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Mazās zvīņastlidvāveres · Redzēt vairāk »

Mazie dzeņi

Mazie dzeņi (Dryobates) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Mazie dzeņi · Redzēt vairāk »

Mazo pandu dzimta

Mazo pandu dzimtas (Ailuridae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Aste un Mazo pandu dzimta · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Aste un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas pele

Mājas pele (Mus musculus) ir peļu dzimtas grauzēju suga.

Jaunums!!: Aste un Mājas pele · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Aste un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Aste un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mērkaķu apakšdzimta

Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) ir viena no divām mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) apakšdzimtām, kas apvieno apmēram 70 sugas.

Jaunums!!: Aste un Mērkaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Mērkaķu dzimta

Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).

Jaunums!!: Aste un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Aste un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Meža balodis · Redzēt vairāk »

Meža klaidoņpele

Meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus) ir klaidoņpeles (Apodemus) suga, kura viegli pielāgojas un ir ārkārtīgi auglīga.

Jaunums!!: Aste un Meža klaidoņpele · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Aste un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Jaunums!!: Aste un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »

Meža zoss

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Jaunums!!: Aste un Meža zoss · Redzēt vairāk »

Mežapupuķu dzimta

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Aste un Mežapupuķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Medusāpsis

Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).

Jaunums!!: Aste un Medusāpsis · Redzēt vairāk »

Medusposums

Medusposums jeb nektārkuskuss (Tarsipes rostratus) ir vienīgā suga medusposumu dzimtā (Tarsipedidae).

Jaunums!!: Aste un Medusposums · Redzēt vairāk »

Meinkūns

Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.

Jaunums!!: Aste un Meinkūns · Redzēt vairāk »

Melnais akmeņtārtiņš

Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Aste un Melnais akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais jūrasgrundulis

Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Aste un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Melnastes briedis

Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.

Jaunums!!: Aste un Melnastes briedis · Redzēt vairāk »

Melnā žagata

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).

Jaunums!!: Aste un Melnā žagata · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Aste un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melnkāju sesks

Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Aste un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.

Jaunums!!: Aste un Menca · Redzēt vairāk »

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Jaunums!!: Aste un Merlangs · Redzēt vairāk »

Miniatūrais pinčers

Miniatūrais pinčers (pundurpinčers) ir vācu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Aste un Miniatūrais pinčers · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Aste un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Mizložņas

Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.

Jaunums!!: Aste un Mizložņas · Redzēt vairāk »

Mizložņu dzimta

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Moluku kakadu

Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.

Jaunums!!: Aste un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »

Montserratas vālodze

Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.

Jaunums!!: Aste un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »

Mopsis

Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9.

Jaunums!!: Aste un Mopsis · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Mušķērāju apakšdzimta

Mušķērāju apakšdzimta (Muscicapinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kas apvieno 65 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Mušķērāju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Murkšķis

Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).

Jaunums!!: Aste un Murkšķis · Redzēt vairāk »

Muskusvērsis

Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).

Jaunums!!: Aste un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »

Nambats

Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).

Jaunums!!: Aste un Nambats · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Aste un Narvalis · Redzēt vairāk »

Nāra

Džona Viljama Voterhausa (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra" Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī.

Jaunums!!: Aste un Nāra · Redzēt vairāk »

Neapoles mastifs

Neapoles mastifs ir Itālijā cēlusies suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Aste un Neapoles mastifs · Redzēt vairāk »

Neotropikas harpija

Neotropikas harpija jeb vienkārši harpija, arī harpijērglis (Harpia harpyja) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, un tā ir vienīgā suga harpiju ģintī (Harpia).

Jaunums!!: Aste un Neotropikas harpija · Redzēt vairāk »

Nestori

Nestori, nestorpapagaiļi jeb kākas (Nestor) ir viena no Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Aste un Nestori · Redzēt vairāk »

Niedrāju kaķis

Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Aste un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Aste un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Nilgiri cauna

Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Aste un Nilgiri cauna · Redzēt vairāk »

Ofiūras

Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Aste un Ofiūras · Redzēt vairāk »

Olingi

Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno četras sugas.

Jaunums!!: Aste un Olingi · Redzēt vairāk »

Orangutani

Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.

Jaunums!!: Aste un Orangutani · Redzēt vairāk »

Oropendolas

Oropendolas (Psarocolius) ir viena no Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) ģintīm, kas apvieno 9 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Oropendolas · Redzēt vairāk »

Paceplīši

Paceplīši (Troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu ģints, kas apvieno 12 sugas.

Jaunums!!: Aste un Paceplīši · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Aste un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Pakalnu maina

Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Pakalnu maina · Redzēt vairāk »

Palavanas smirdīgais āpsis

Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Aste un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Aste un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Palmu vāveres

Palmu vāveres, palmu vāveru cilts (Funambulini) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju cilts, kas pieder Āzijas vāveru apakšdzimtai (Callosciurinae).

Jaunums!!: Aste un Palmu vāveres · Redzēt vairāk »

Paradīzes putnu dzimta

Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.

Jaunums!!: Aste un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Aste un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Aste un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Aste un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Aste un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Aste un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Aste un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Parastās vāveres

Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Aste un Parastās vāveres · Redzēt vairāk »

Parastie degunlācīši

Parastie degunlacīši, degunlācīšu ģints (Nasua) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas pieder pie degunlācīšu apakšcilts (Nasuina).

Jaunums!!: Aste un Parastie degunlācīši · Redzēt vairāk »

Patagonijas cūkšņukura skunkss

Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Patagonijas zebiekste

Patagonijas zebiekste (Lyncodon patagonicus) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Patagonijas zebiekstu ģintī (Lyncodon).

Jaunums!!: Aste un Patagonijas zebiekste · Redzēt vairāk »

Paviāni

Paviāni, paviānu ģints (Papio) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) ģints, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Aste un Paviāni · Redzēt vairāk »

Pāvi

Pāvi (Pavo) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu ģints, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Pāvi · Redzēt vairāk »

Pāvs

Par pāvu sauc liela auguma, lidojošu fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu, kuru visā pasaulē atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai pāvs tiek uzskatītas par viskaistāko putnu pasaulē.

Jaunums!!: Aste un Pāvs · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Aste un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Aste un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Aste un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Peļu dzimta

Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Aste un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais ronis

Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).

Jaunums!!: Aste un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Aste un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Pelēkā cielava

Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Aste un Pelēkā cielava · Redzēt vairāk »

Pelēkā koku žagata

Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Pelēkā koku žagata · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Aste un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Aste un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Aste un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Aste un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Pelēkcekula zīlīte

Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.

Jaunums!!: Aste un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Aste un Peles · Redzēt vairāk »

Pelikāni

Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.

Jaunums!!: Aste un Pelikāni · Redzēt vairāk »

Peloponēsas glodene

Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.

Jaunums!!: Aste un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Plankumainais ronis

Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Aste un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Aste un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plankumainie skunksi

Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.

Jaunums!!: Aste un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »

Plātņžauņi

Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas.

Jaunums!!: Aste un Plātņžauņi · Redzēt vairāk »

Plātņvaļi

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.

Jaunums!!: Aste un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Aste un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plēsējsomaiņu dzimta

Plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) ir viena no divām mūsdienās dzīvojošām plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimtām, kas apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 21 ģintī un divās apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Plēsējsomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Pogainais ronis

Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Aste un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Pollaks

Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Aste un Pollaks · Redzēt vairāk »

Ponijs

Par poniju sauc maza auguma zirgu, ar specifiskām proporcijām un temperamentu.

Jaunums!!: Aste un Ponijs · Redzēt vairāk »

Posumi

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Posumi · Redzēt vairāk »

Priežu krustknābis

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Aste un Priežu krustknābis · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Aste un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Psammosteīdu apakškārta

Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.

Jaunums!!: Aste un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīni

Pudeļdeguna delfīni jeb afalīnas (Tursiops) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Pudeļdeguna delfīni · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Aste un Putni · Redzēt vairāk »

Ragainais cīrulis

Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).

Jaunums!!: Aste un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Aste un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Raibās mizložņas

Raibās mizložņas (Salpornis) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Raibās mizložņas · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Aste un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Rūsganais lūsis

Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Aste un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »

Reņģe

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Aste un Reņģe · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Aste un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rietumu pelēkais ķengurs

Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Aste un Rietumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rietumu plankumainais skunkss

Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Ripidistijas

Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.

Jaunums!!: Aste un Ripidistijas · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Aste un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rubeņi

Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Rubeņi · Redzēt vairāk »

Rudais ķengurs

Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.

Jaunums!!: Aste un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Aste un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Aste un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Rudā lapsa

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Aste un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Aste un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).

Jaunums!!: Aste un Sabulis · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Aste un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Salamandras

Salamandras, salamandru ģints (Salamandra) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas, no kurām četras koši plankumainās sugas pieņemts saukt par uguns salamandrām.

Jaunums!!: Aste un Salamandras · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Aste un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Saluki

Saluki, dažos avotos Persijas greihaunds, ir suņu šķirne no Vidējiem Austrumiem, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Aste un Saluki · Redzēt vairāk »

Sami

Sami (Silurus) ir viena no samu dzimtas (Siluridae) ģintīm.

Jaunums!!: Aste un Sami · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Aste un Sams · Redzēt vairāk »

Samta cekula sīlis

Samta cekula sīlis (Cyanocorax chrysops) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Aste un Samta cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Samveidīgās

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Aste un Samveidīgās · Redzēt vairāk »

Sarkanais fodijs

Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.

Jaunums!!: Aste un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Aste un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanā savvaļas vista

Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Sarkanā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Sarkankakla tītiņš

Sarkankakla tītiņš (Jynx ruficollis) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Sarkankakla tītiņš · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sauszemes bruņurupuču dzimta

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.

Jaunums!!: Aste un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Aste un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Aste un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Jaunums!!: Aste un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Sīlis · Redzēt vairāk »

Sīrijas brūnais lācis

Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Sīrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Secernenti

Secernenti (Secernentea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).

Jaunums!!: Aste un Secernenti · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Aste un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Seivalis

Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).

Jaunums!!: Aste un Seivalis · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).

Jaunums!!: Aste un Sekretārputns · Redzēt vairāk »

Sermuļi

Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).

Jaunums!!: Aste un Sermuļi · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Sermulis · Redzēt vairāk »

Servals

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).

Jaunums!!: Aste un Servals · Redzēt vairāk »

Siāmas kaķis

Siāmas kaķis jeb siāmietis pārstāv vienu no vispazīstamākajām Austrumu jeb Orientālo kaķu šķirnēm un tā ir pirmā pasaulē atzītā Orientālā šķirne.

Jaunums!!: Aste un Siāmas kaķis · Redzēt vairāk »

Sičuaņas bēdrozis

Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Sičuaņas bēdrozis · Redzēt vairāk »

Siļķu apakškārta

Siļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām, kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas.

Jaunums!!: Aste un Siļķu apakškārta · Redzēt vairāk »

Siļķu dzimta

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Aste un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Aste un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas kolonoks

Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Aste un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Aste un Sicistas · Redzēt vairāk »

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).

Jaunums!!: Aste un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »

Sirēnas (zīdītāji)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.

Jaunums!!: Aste un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »

Sisinātājķauķi

Sisinātājķauķi, sisinātājķauķu ģints (Locustella) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 20 maza auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Sisinātājķauķi · Redzēt vairāk »

Sisinātājķauķu dzimta

Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Sisinātājķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Skolozaurs

Skolozauri jeb eiplocefali bija dinozauru ģints, kuri dzīvoja Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Skolozaurs · Redzēt vairāk »

Skorpioni

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.

Jaunums!!: Aste un Skorpioni · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Aste un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skudrlāču dzimta

Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae) ir skudrlāču apakškārtas (Vermilingua) nepilnzobju dzimta.

Jaunums!!: Aste un Skudrlāču dzimta · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Aste un Skunksi · Redzēt vairāk »

Slaidkāji

Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).

Jaunums!!: Aste un Slaidkāji · Redzēt vairāk »

Slaidkāju dzimta

Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Aste un Slaidkāju dzimta · Redzēt vairāk »

Sliņķi

Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Aste un Sliņķi · Redzēt vairāk »

Smilšu kaķis

Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Aste un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »

Smilšu lapsa

Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Smilšu lapsa · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstītes

Smiltāju čakstītes, smiltāju čakstīšu ģints (Oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Smiltāju čakstītes · Redzēt vairāk »

Smirdīgie āpši

Smirdīgie āpši (Mydaus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.

Jaunums!!: Aste un Smirdīgie āpši · Redzēt vairāk »

Sniedzes

Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Sniedzes · Redzēt vairāk »

Sniega leopards

Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).

Jaunums!!: Aste un Sniega leopards · Redzēt vairāk »

Sniega vētrasputns

Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).

Jaunums!!: Aste un Sniega vētrasputns · Redzēt vairāk »

Sniega zoss

Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Aste un Sniega zoss · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Aste un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Somzīlītes

Somzīlītes, somzīlīšu ģints (Remiz) ir viena no somzīlīšu dzimtas (Remizidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Somzīlītes · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Stagari

Stagari jeb trīsadatu stagari (Gasterosteus) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 6 zivju sugas.

Jaunums!!: Aste un Stagari · Redzēt vairāk »

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Aste un Staltbriedis · Redzēt vairāk »

Starspurzivis

Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.

Jaunums!!: Aste un Starspurzivis · Redzēt vairāk »

Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Aste un Stārķi · Redzēt vairāk »

Stegozaurs

Stegozauri ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Aste un Stegozaurs · Redzēt vairāk »

Stellera jūrasgovs

Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.

Jaunums!!: Aste un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Stellera sīlis

Stellera sīlis (Cyanocitta stelleri) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Aste un Stellera sīlis · Redzēt vairāk »

Stepes ērglis

Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Aste un Stepes ērglis · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Stirnas

Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia).

Jaunums!!: Aste un Stirnas · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Strauss · Redzēt vairāk »

Strazdu dzimta

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Aste un Strazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Jaunums!!: Aste un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Sumatras ūdrs

Sumatras ūdrs (Lutra sumatrana) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Aste un Sumatras ūdrs · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Aste un Suns · Redzēt vairāk »

Susuri

Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Aste un Susuri · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Svīre · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Aste un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Aste un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svītrainais cūkšņukura skunkss

Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainais sesks

Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Aste un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Svītrainais skunkss

Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Aste un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainā hiēna

Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Aste un Svītrainā hiēna · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Aste un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Svītrainā zebiekste

Svītrainā zebiekste (Mustela strigidorsa) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Svītrainie skunksi

Svītrainie skunksi (Mephitis) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 2 sugas.

Jaunums!!: Aste un Svītrainie skunksi · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Aste un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Aste un Svilpis · Redzēt vairāk »

Svilpji

Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Aste un Svilpji · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Aste un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Aste un Taira · Redzēt vairāk »

Taivānas zilā žagata

Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Taivānas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Aste un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Aste un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Taurētājgulbis

Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Aste un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »

Tārtiņu dzimta

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Aste un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.

Jaunums!!: Aste un Tīģeris · Redzēt vairāk »

Tītari

Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, vienīgā tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae).

Jaunums!!: Aste un Tītari · Redzēt vairāk »

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Tītiņš · Redzēt vairāk »

Tītiņi

Tītiņi jeb grozgalvji (Jynx) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu ģints, kas ir vienīgā tītiņu apakšdzimtā (Jynginae).

Jaunums!!: Aste un Tītiņi · Redzēt vairāk »

Temnurus temnurus

Temnurus temnurus ir viena no koku žagatu sugām un vienīgā suga Temnurus ģintī.

Jaunums!!: Aste un Temnurus temnurus · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Aste un Tinis · Redzēt vairāk »

Tomsona gazele

Tomsona gazele jeb Tomsona gacele (Eudorcas thomsonii) ir viena no antilopju apakšdzimtas (Antilopinae) sugām, ko uzskata par vienu no skaistākajām un veiklākajām antilopēm.

Jaunums!!: Aste un Tomsona gazele · Redzēt vairāk »

Tropu pigmejvāvere

Tropu pigmejvāvere (Sciurillus pusillus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga ģintī (Sciurillus) un arī tropu pigmejvāveru apakšdzimtā (Sciurillinae).

Jaunums!!: Aste un Tropu pigmejvāvere · Redzēt vairāk »

Tukānu dzimta

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Tukānu dzimta · Redzēt vairāk »

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Jaunums!!: Aste un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »

Tuksneša zebra

Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga.

Jaunums!!: Aste un Tuksneša zebra · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Aste un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Aste un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »

Vaļhaizivs

Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.

Jaunums!!: Aste un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Aste un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Aste un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vanagi

Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.

Jaunums!!: Aste un Vanagi · Redzēt vairāk »

Vanagu apakšdzimta

Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Aste un Vanagu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Aste un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vālodžu dzimta

Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Aste un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Aste un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vēderskropstaiņi

Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Aste un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Aste un Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Veimārietis

Veimārietis ir sena vācu medību suņu šķirne, kas selekcionēta Veimāras lielhercoga Kārļa Augusta aizgādībā 19. gadsimtā.

Jaunums!!: Aste un Veimārietis · Redzēt vairāk »

Velosireptors

Velosireptori jeb velociraptori (— 'ātrais zaglis') ir teropodu apakškārtas ģints, kuri krīta perioda beigu posmā (pirms aptuveni no 83 līdz 70 miljoniem gadu) dzīvoja Āzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Aste un Velosireptors · Redzēt vairāk »

Velsas kalnu ponijs

Velsas kalnu ponijs jeb Velsas kalnu ponijs (sekcija A) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.

Jaunums!!: Aste un Velsas kalnu ponijs · Redzēt vairāk »

Vetulikolijas

Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.

Jaunums!!: Aste un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »

Višapu akmeņi

Divi višapi Višapu akmeņi (arī Pūķu akmeņi, Čūsku akmeņi) ir vairāki Armēnijai raksturīgi menhīri.

Jaunums!!: Aste un Višapu akmeņi · Redzēt vairāk »

Vidusamerikas kakomiclijs

Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Aste un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Vipets

Vipets ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Aste un Vipets · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Aste un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Vistu vanags · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Aste un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Aste un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Aste un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļā savvaļas vista

Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Aste un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zaļās vārnas

Zaļās vārnas jeb zilvārnas (Coracias) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putnu ģints.

Jaunums!!: Aste un Zaļās vārnas · Redzēt vairāk »

Zaļvārnveidīgie

Zaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām.

Jaunums!!: Aste un Zaļvārnveidīgie · Redzēt vairāk »

Zandarti

Zandarti, zandartu ģints (Sander) ir asaru dzimtas (Percidae) ģints, kas apvieno 5 plēsīgas zivju sugas.

Jaunums!!: Aste un Zandarti · Redzēt vairāk »

Zarnelpotāji

Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.

Jaunums!!: Aste un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »

Zāgrosa tritons

Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga.

Jaunums!!: Aste un Zāgrosa tritons · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīdastes

Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Zīdastes · Redzēt vairāk »

Zīriņu apakšdzimta

Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zebiekste

Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Aste un Zebiekste · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Aste un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Zemessīļi

Zemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Aste un Zemessīļi · Redzēt vairāk »

Zemesvilks

Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).

Jaunums!!: Aste un Zemesvilks · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Aste un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas dižknābji

Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļamerikas dižknābju ģints (Hesperiphona) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Aste un Ziemeļamerikas dižknābji · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas kakomiclijs

Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Aste un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Aste un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Aste un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Aste un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Aste un Ziemeļpūce · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Aste un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Aste un Ziemeļu gulbis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Aste un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Aste un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilais valis

Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.

Jaunums!!: Aste un Zilais valis · Redzēt vairāk »

Zilastītes

Zilastītes, zilastīšu ģints (Tarsiger) ir viena no mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģintīm, kas apvieno 6 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Aste un Zilastītes · Redzēt vairāk »

Zilie sīļi

Zilie sīļi (Cyanocitta) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Zilie sīļi · Redzēt vairāk »

Zilknābji

Zilknābji (Oxyura) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Aste un Zilknābji · Redzēt vairāk »

Zilknābju apakšdzimta

Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Aste un Zilknābju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Aste un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagatas

Zilspārnu žagatas (Cyanopica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Aste un Zilspārnu žagatas · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Aste un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zirga krāsa

No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.

Jaunums!!: Aste un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Aste un Zivis · Redzēt vairāk »

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Jaunums!!: Aste un Zivjērglis · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīši

Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Aste un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).

Jaunums!!: Aste un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Jaunums!!: Aste un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Aste un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zobvaļi

Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.

Jaunums!!: Aste un Zobvaļi · Redzēt vairāk »

Zuši

Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Jaunums!!: Aste un Zuši · Redzēt vairāk »

Zušveidīgās

Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir elopu kohortas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas saskaņā ar 2016.

Jaunums!!: Aste un Zušveidīgās · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Aste un Zutis · Redzēt vairāk »

Zvīņastlidvāveru dzimta

Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Zvīņastlidvāveru dzimta · Redzēt vairāk »

Zvīņneši

Zvīņneši jeb Āzijas zvīņneši (Manis) ir zvīņnešu dzimtas (Manidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 3 aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Aste un Zvīņneši · Redzēt vairāk »

Zvīņnešu dzimta

Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.

Jaunums!!: Aste un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu dzimta

Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Aste un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Aste un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astes, Tvērējaste.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā