Ātrāk nekā pārlūku!
264 attiecības: Abū Raihāns Bīrūnī, Aberācija (astronomija), Absolūtais spožums, Absolūti melns ķermenis, Agripa (astronoms), Albedo, Aleksis Klero, Alfrēds Mēders, Alhazens, Amerika, Amundsenskota-Sautpola, Anaksagors, Anaksimandrs, Analogais dators, Anderss Celsijs, Andrejs Auzāns, Androgīnija, Annibale de Gaspariss, Antons Buhholcs, Antuāns Lavuazjē, Apriņķojuma periods, Apsīda, Aptumsums, Arābu valoda, Arhimēds, Arpads Elo, Arturs Auverss, Arturs Balklavs, Ass slīpums, Astrobioloģija, Astrofizika, Astroloģija, Astronomische Nachrichten, Astronomiskā vienība, Astronoms, Attālums, Azimuts, Šarls Mesjē, Šūmeikera krāteris, Šeņs Kuo, Īzaks Ņūtons, Ļaunuma ass (kosmoloģija), Žans Batists Bio, Žans Lerons Dalambērs, Čornohora, Čukstošās galerijas viļņi, Babilonija, Baldones vidusskola, Baricentrs, Bēta, ..., Bolometrs, Botina komēta, Brahmagupta, Brāļi Strugacki, Brūnaboina, Cassini-Huygens, Centaura Proksima b, Citplanēta, Dabas un vēstures kalendārs, Dabaszinātnes, Dainis Draviņš, Datizrace, Džons Adamss (zinātnieks), Džons Dī, Džons Gransfelds, Džons Hainds, Džons Heršels, Džons Neipīrs, Džordžs Elerijs Heils, Džovanni Kasīni, Džuzepe Pjaci, Dēmokrits, Debess sfēra, Deep Impact, Delfīns (zvaigznājs), Delta (burts), Digitālais attēls, Doma skola, Doplera efekts, Ežēns Antoniadi, Edmonds Halejs, Edvīns Habls, Eiklīds, Ella Detlova, Entonijs Hjūišs, Epsilons, Eriks Mazurs, Ernests Johans Bīnemanis, Ernsts Epiks, Ernsts Hladni, Ernsts Tempels, Fāze, Fermi paradokss, Filozofija, Fizika, Fotogrāfija, Fotoplate, Frīdrihs Beselis, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Frīdrihs Vilhelms Argelanders, Frīdrihs Zēbergs, Frīmens Daisons, Freds Hoils, Fricis Blumbahs, Frics Cvikijs, Gads, Gaismas gads, Gaismas laušana, Galileo (starpplanētu zonde), Galileo Galilejs, Gamma (burts), Georgs Joahims Rētiks, Gravitācijas konstante, Guptu impērija, Habla kosmiskais teleskops, Haleja, Hals Klements, Hanss Zeibots, Hartleja 2 komēta, Heitors Villa-Loboss, Heliocentrisms, Heliogrāfs, Hercšprunga—Rasela diagramma, Hermanis Goldšmits, Hermejs, Hiparhs, Hipatija, Horass Pernels Tatls, Humanitārās zinātnes, Ibn Badža, Ilgonis Vilks, Imants Platais, Indija, Isadors Epšteins, Ivans Kuļibins, Jānis Ikaunieks (astronoms), Jūlija gads (astronomija), Jūrniecības astronomija, Jirgens Dībals, Johanness Hevēlijs, Johanness Keplers, Johans Gotfrīds Galle, Johans Pāliza, Junona, Kamills Flammarions, Karaliskā Griničas observatorija, Karls Seigans, Karolīna Heršela, Kārlis Šteins, Kārlis Frīdrihs Gauss, Kārlis Ludvigs Henke, Keplera pārnova, Kolins Pilindžers, Konkordija, Kopa (nozīmju atdalīšana), Kosmoloģija, Krišjānis Barons, Kristiāns Heigenss, Latvijas Astronomijas biedrība, Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, Lūiss Svifts, Lēkts, Leonardo da Vinči, Lielās debates, Limbažu Valsts ģimnāzija, Linards Reiziņš, Livonija, Luijs Godēns, Magnuss Georgs fon Paukers, Maikls Brauns, Martins Rails, Mauri, Mūžīgais dzinējs, Mūzas, Mišels de Monteņs, Mihails Lomonosovs, Milans Rastislavs Štefāniks, Naisāre, Navigācija, Neapbruņota acs, Neolīts, Nikolajs Koperniks, Normans Lokjers, Omars Haijāms, Orgons, Oto Augusts Rozenbergers, Oto Šmits, Paralakse, Parseks, Pī (burts), Pēteris Jēkabsons, Perturbācija, Peters Naurs, Petrs Apiāns, Pirmais Starptautiskais polārais gads, Pirmā atmoda, Pitagorisms, Pjērs Žansēns, Pjērs Simons Laplass, Planetoloģija, Plutons (pundurplanēta), Ptolemajs, Reliģija, Rikardo Džakoni, Roženas observatorija, Roberts Luters, Roberts Openheimers, Roberts Vilsons, Saimons Ņūkombs, Sarkanā nobīde, Saules masa, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Senās Ēģiptes kultūra, Sfēriskā Zeme, Staņislavs Vasiļevskis, Starjauda, Starptautiskais astronomijas gads, Starptautiskā Astronomijas savienība, Stūres māja, Superdators, Supermēness, Svētais Dominiks, Svetlana Gerasimenko, Taless, Tālskatis, Tempela 1 komēta, Toms Gērelss, Tumšā enerģija, Tumšā matērija, Ulugbeks, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē, Urānija (Vīne), Urbēns Levernjē, Vaclavs Serpiņskis, Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Valerijans Zondaks, Vasko da Gama, Vītauts Mačernis, Vēdas, Verners fon Brauns, Viļņu optika, Viduslaiku skolas, Viktors Knorre, Vilda 2 komēta, Vilhelms Andersons, Viljams Heršels, Viljams Lasels, Viljams Rovans Hamiltons, Virsmas apgaismojums, Visums, Volfgangs Pauli (šahists), Zahārijs Stopijs, Zinātne, Zinātne (izdevniecība), Zinātniskā revolūcija, Zodiakālā gaisma, Zvaigžņlielums, Zvaigžņotā Debess, Zvaigzne, 1543. gads, 1594. gads Latvijā, 2009. gads kosmonautikā, 2062. gads. Izvērst indekss (214 vairāk) »
Abū Raihāns Bīrūnī
Abū Raihāns Bīrūnī (Abū Raiḥān Bīrūnī, dzimis, miris) bija Horezmā dzimis persiešu zinātnieks un erudīts.
Jaunums!!: Astronomija un Abū Raihāns Bīrūnī · Redzēt vairāk »
Aberācija (astronomija)
Aberācija astronomijā ir parādība, kas rada debess objektu šķietamu kustību ap to patieso atrašanās vietu atkarībā no novērotāja ātruma.
Jaunums!!: Astronomija un Aberācija (astronomija) · Redzēt vairāk »
Absolūtais spožums
Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.
Jaunums!!: Astronomija un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »
Absolūti melns ķermenis
Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.
Jaunums!!: Astronomija un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »
Agripa (astronoms)
Agripa bija sengrieķu astronoms, kurš veica novērojumus I. gs.
Jaunums!!: Astronomija un Agripa (astronoms) · Redzēt vairāk »
Albedo
Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.
Jaunums!!: Astronomija un Albedo · Redzēt vairāk »
Aleksis Klero
Aleksis Klods Klero (dzimis, miris) bija franču matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Aleksis Klero · Redzēt vairāk »
Alfrēds Mēders
Alfrēds Arnolds Ādolfs Mēders (1873—1944) bija vācbaltiešu matemātiķis, RPI docētājs (no 1897), LU profesors (1919).
Jaunums!!: Astronomija un Alfrēds Mēders · Redzēt vairāk »
Alhazens
Alhazens, pilnā vārdā Abū Alī el Hasans ibn el Hasans ibn el Haitams vai Ibn el Haitams (dzimis ap 965. gadu, miris ap 1040. gadu), bija arābu zinātnieks (polimāts), matemātiķis, astronoms un filozofs.
Jaunums!!: Astronomija un Alhazens · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Astronomija un Amerika · Redzēt vairāk »
Amundsenskota-Sautpola
Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.
Jaunums!!: Astronomija un Amundsenskota-Sautpola · Redzēt vairāk »
Anaksagors
Anaksagors (500. gads p.m.ē. — 428. gads p.m.ē.) bija sengrieķu filozofs, fiziķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Anaksagors · Redzēt vairāk »
Anaksimandrs
Rafaēla 16. gadsimta gleznā Anaksimandrs (610.—609. gads p.m.ē. — 546. gads p.m.ē.) bija Milētas skolas filozofs, Talesa māceklis.
Jaunums!!: Astronomija un Anaksimandrs · Redzēt vairāk »
Analogais dators
Analogais dators ir datora veids, kas izmanto elektriskās, mehāniskās, hidrauliskās vai citas fizikālās īpašības, lai modelētu problēmu, kura jāatrisina.
Jaunums!!: Astronomija un Analogais dators · Redzēt vairāk »
Anderss Celsijs
Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »
Andrejs Auzāns
Andrejs Auzāns (—) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Astronomija un Andrejs Auzāns · Redzēt vairāk »
Androgīnija
Androgīnija (no, no ἀνδρ (andr) — 'vīrietis' un γυνή (gyné) — 'sieviete') ir vīrišķības un sievišķības īpašību apvienojums.
Jaunums!!: Astronomija un Androgīnija · Redzēt vairāk »
Annibale de Gaspariss
Annibale de Gaspariss (—) bija itāļu astronoms, Kapodimontes observatorijas Neapolē vadītājs (1864—1889).
Jaunums!!: Astronomija un Annibale de Gaspariss · Redzēt vairāk »
Antons Buhholcs
Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Astronomija un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »
Antuāns Lavuazjē
Antuāns Lorāns Lavuazjē (dzimis Parīzē, miris Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.
Jaunums!!: Astronomija un Antuāns Lavuazjē · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Astronomija un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Astronomija un Apsīda · Redzēt vairāk »
Aptumsums
Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
Jaunums!!: Astronomija un Aptumsums · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Astronomija un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Arhimēds
Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Arhimēds · Redzēt vairāk »
Arpads Elo
Arpads Elo (dzimis Ēlē Ārpāds Imre; —) bija ungāru izcelsmes ASV fiziķis, kas kļuva pazīstams kā šaha individuālo reitingu sistēmas izgudrotājs, kuru izmanto Starptautiskā šaha federācija (FIDE).
Jaunums!!: Astronomija un Arpads Elo · Redzēt vairāk »
Arturs Auverss
Georgs Frīdrihs Jūliuss Arturs fon Auverss (dzimis, miris) bija vācu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Arturs Auverss · Redzēt vairāk »
Arturs Balklavs
Arturs Balklavs-Grīnhofs (līdz 1993. gadam Arturs Balklavs; dzimis, miris) bija latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas otrais (1969—1997) un LU Astronomijas institūta pirmais (1997—2005) direktors, populārzinātniskā gadalaiku izdevuma "Zvaigžņotā Debess" otrais (1969—2005) atbildīgais redaktors.
Jaunums!!: Astronomija un Arturs Balklavs · Redzēt vairāk »
Ass slīpums
Zemes rotācijas ass slīpums ir 23.44° Ar ass slīpumu astronomijā saprot debess ķermeņu rotācijas ass slīpumu.
Jaunums!!: Astronomija un Ass slīpums · Redzēt vairāk »
Astrobioloģija
meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.
Jaunums!!: Astronomija un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Astronomija un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Astronomija un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Astronomische Nachrichten
2006. gada janvāra numura vāks. "Astronomische Nachrichten" ir viens no pirmajiem starptautiskajiem žurnāliem, kas veltīts astronomijai.
Jaunums!!: Astronomija un Astronomische Nachrichten · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Astronomija un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Astronomija un Astronoms · Redzēt vairāk »
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Jaunums!!: Astronomija un Attālums · Redzēt vairāk »
Azimuts
Azimuts ir leņķis starp atskaites plakni un punktu.
Jaunums!!: Astronomija un Azimuts · Redzēt vairāk »
Šarls Mesjē
Šarls Mesjē (dzimis, miris) bija franču astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Šarls Mesjē · Redzēt vairāk »
Šūmeikera krāteris
Šūmeikera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.
Jaunums!!: Astronomija un Šūmeikera krāteris · Redzēt vairāk »
Šeņs Kuo
Šeņ Kuo. Šeņs Kuo jeb Šeņs Kua (piņjiņs: Shěn Kuò, dzimis 1031. gadā, miris 1095. gadā) bija viens no dižākajiem ķīniešu zinātniekiem.
Jaunums!!: Astronomija un Šeņs Kuo · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Astronomija un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ļaunuma ass (kosmoloģija)
Par Ļaunuma asi kosmoloģijā un astronomijā sauc reliktstarojuma anomāliju, ap kuru, iespējams, orientējas Visums.
Jaunums!!: Astronomija un Ļaunuma ass (kosmoloģija) · Redzēt vairāk »
Žans Batists Bio
Žans Batists Bio (—) bija franču fiziķis, matemātiķis, ģeodēzists, astronoms, kā arī rakstnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Žans Batists Bio · Redzēt vairāk »
Žans Lerons Dalambērs
Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »
Čornohora
Čornohora jeb Pipivans ir kalnu virsotne Austrumu Karpatos.
Jaunums!!: Astronomija un Čornohora · Redzēt vairāk »
Čukstošās galerijas viļņi
Čukstošās galerijas viļņi jeb čukstošās galerijas modas ir viļņu veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.
Jaunums!!: Astronomija un Čukstošās galerijas viļņi · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Astronomija un Babilonija · Redzēt vairāk »
Baldones vidusskola
Baldones vidusskola atrodas Baldonē.
Jaunums!!: Astronomija un Baldones vidusskola · Redzēt vairāk »
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Jaunums!!: Astronomija un Baricentrs · Redzēt vairāk »
Bēta
Grieķu alfabēta 2. burts — bēta Bēta (Β, β; (bē̂ta)) ir grieķu alfabēta otrais burts.
Jaunums!!: Astronomija un Bēta · Redzēt vairāk »
Bolometrs
Bolometrs ir mērinstruments starojuma enerģijas mērīšanai.
Jaunums!!: Astronomija un Bolometrs · Redzēt vairāk »
Botina komēta
Botina komēta (oficiālais apzīmējums 85P/Boethin) ir periodiskā komēta.
Jaunums!!: Astronomija un Botina komēta · Redzēt vairāk »
Brahmagupta
Brahmagupta (dzimis, miris apmēram) bija indiešu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Brahmagupta · Redzēt vairāk »
Brāļi Strugacki
Brāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.
Jaunums!!: Astronomija un Brāļi Strugacki · Redzēt vairāk »
Brūnaboina
Brūnaboina ir neolīta arheoloģijas pieminekļu komplekss Īrijas austrumos, Mītas grāfistē pie Boinas upes, kādus 8 kilometrus uz rietumiem no Drohedas.
Jaunums!!: Astronomija un Brūnaboina · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Astronomija un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Centaura Proksima b
Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.
Jaunums!!: Astronomija un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Astronomija un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Dabas un vēstures kalendārs
1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.
Jaunums!!: Astronomija un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Astronomija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Dainis Draviņš
Dainis Draviņš (dzimis) ir latviešu izcelsmes Zviedrijas astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Dainis Draviņš · Redzēt vairāk »
Datizrace
Datizrace ir datu analīzes process ar mērķi identificēt apslēptus, atkārtotus šablonus (angļu: patterns) kādā datu grupā, izmantojot īpašas metodes.
Jaunums!!: Astronomija un Datizrace · Redzēt vairāk »
Džons Adamss (zinātnieks)
Džons Kūčs Adamss (dzimis, miris) bija kornvoliešu izcelsmes britu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Džons Adamss (zinātnieks) · Redzēt vairāk »
Džons Dī
Džons Dī (dzimis, miris 1608. vai) bija ievērojams angļu matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, okultists un Anglijas karalienes Elizabetes I padomdevējs.
Jaunums!!: Astronomija un Džons Dī · Redzēt vairāk »
Džons Gransfelds
Džons Gransfelds (John Mace Grunsfeld, dzimis) ir ASV fiziķis, bijušais NASA kosmonauts.
Jaunums!!: Astronomija un Džons Gransfelds · Redzēt vairāk »
Džons Hainds
Džons Rasels Hainds ( —) bija angļu astronoms, Karaliskās biedrības biedrs, Karaliskās Astronomijas biedrības biedrs.
Jaunums!!: Astronomija un Džons Hainds · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Džons Neipīrs
Džons Neipīrs (dzimis, miris), arī Džons Nepers, bija skotu matemātiķis, fiziķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Džons Neipīrs · Redzēt vairāk »
Džordžs Elerijs Heils
Džordžs Elerijs Heils (dzimis, miris) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.
Jaunums!!: Astronomija un Džordžs Elerijs Heils · Redzēt vairāk »
Džovanni Kasīni
Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.
Jaunums!!: Astronomija un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »
Džuzepe Pjaci
Džuzepe Pjaci (dzimis, miris) bija itāļu astronoms un matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Džuzepe Pjaci · Redzēt vairāk »
Dēmokrits
Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) bija sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Leikipa skolnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Dēmokrits · Redzēt vairāk »
Debess sfēra
Zeme un tās debess sfēra Debess sfēra astronomijā un navigācijā ir iedomāta sfēra ar patvaļīgi izvēlētu rādiusu, kuras centrā atrodas nosacītais novērotājs.
Jaunums!!: Astronomija un Debess sfēra · Redzēt vairāk »
Deep Impact
Deep Impact ir NASA starpplanētu zonde Tempela 1 komētas izpētei.
Jaunums!!: Astronomija un Deep Impact · Redzēt vairāk »
Delfīns (zvaigznājs)
Delfīns ir zvaigznājs, kas bija pazīstams jau sengrieķu astronomiem, lai gan ir diezgan mazs un tajā nav īpaši izteiktu zvaigžņu.
Jaunums!!: Astronomija un Delfīns (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Delta (burts)
Grieķu alfabēta 4. burts - delta Delta (Δ, δ) - grieķu alfabēta 4.
Jaunums!!: Astronomija un Delta (burts) · Redzēt vairāk »
Digitālais attēls
Digitālais attēls ir attēls, kas sastāv no elementiem, kas pazīstami arī kā pikseļi, katrs ar ierobežotiem, diskrētiem skaitļu intensitātes vai pelēkuma līmeņa attēlojumiem, kas ir tā divdimensiju funkciju izvade, kas tiek ievadīta ar telpiskajām koordinātām, kas apzīmētas ar x, y attiecīgi uz x ass un y ass.
Jaunums!!: Astronomija un Digitālais attēls · Redzēt vairāk »
Doma skola
thumb Doma skola jeb katedrāles skola bija viduslaiku mācību iestādes pie katedrālēm, kuras vadīja katedrāles klērs.
Jaunums!!: Astronomija un Doma skola · Redzēt vairāk »
Doplera efekts
Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Jaunums!!: Astronomija un Doplera efekts · Redzēt vairāk »
Ežēns Antoniadi
Ežēns Antoniadi (dzimis, miris) bija Stambulā dzimis grieķu astronoms, kurš lielāko daļu no mūža pavadījis Francijā.
Jaunums!!: Astronomija un Ežēns Antoniadi · Redzēt vairāk »
Edmonds Halejs
Edmonds Halejs (Edmond Halley, dažreiz arī Edmunds Halejs; dzimis, miris) bija angļu astronoms, ģeofiziķis, matemātiķis, meteorologs un fiziķis.
Jaunums!!: Astronomija un Edmonds Halejs · Redzēt vairāk »
Edvīns Habls
Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »
Eiklīds
Eiklīds (Eukleidēs), pazīstams arī kā Aleksandrijas Eiklīds, bija sengrieķu matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Eiklīds · Redzēt vairāk »
Ella Detlova
Ella Detlova (1922—2014) bija latviešu pedagoģe, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas astronomijas un matemātikas skolotāja.
Jaunums!!: Astronomija un Ella Detlova · Redzēt vairāk »
Entonijs Hjūišs
Entonijs Hjūišs (dzimis, miris) bija britu radioastronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Entonijs Hjūišs · Redzēt vairāk »
Epsilons
Grieķu alfabēta 5. burts - epsilons Epsilons (Ε, ε) ir grieķu alfabēta 5.
Jaunums!!: Astronomija un Epsilons · Redzēt vairāk »
Eriks Mazurs
Eriks Mazurs (dzimis) ir nīderlandiešu fiziķis, kas strādā Hārvarda Universitātē, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jaunums!!: Astronomija un Eriks Mazurs · Redzēt vairāk »
Ernests Johans Bīnemanis
Gaisa balona palaišana Ernests Johans Bīnemanis (1753—1806) bija latviešu cilmes izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis (1778—1788), skolotājs.
Jaunums!!: Astronomija un Ernests Johans Bīnemanis · Redzēt vairāk »
Ernsts Epiks
Ernsts Jūliuss Epiks (dzimis, miris) bija igauņu astronoms un astrofiziķis.
Jaunums!!: Astronomija un Ernsts Epiks · Redzēt vairāk »
Ernsts Hladni
Ernsts Florenss Frīdrihs Hladni (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un muzikants.
Jaunums!!: Astronomija un Ernsts Hladni · Redzēt vairāk »
Ernsts Tempels
Ernsts Vilhelms Leberehts Tempels (Ernst Wilhelm Leberecht Tempel) (dzimis, miris) bija vācu astronoms un mākslinieks-grafiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Ernsts Tempels · Redzēt vairāk »
Fāze
Fāze ((fasis) — 'izpausme, stāvoklis') var būt.
Jaunums!!: Astronomija un Fāze · Redzēt vairāk »
Fermi paradokss
Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.
Jaunums!!: Astronomija un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Astronomija un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Astronomija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fotogrāfija
Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.
Jaunums!!: Astronomija un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »
Fotoplate
AGFA fotoplates, 1880. gads Fotoplate — starojuma uztvērējs - fotomateriāls ar stikla pamatni, parasti 0,8 — 2 mm biezs.
Jaunums!!: Astronomija un Fotoplate · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Beselis
Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Frīdrihs Beselis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).
Jaunums!!: Astronomija un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Frīdrihs Vilhelms Augusts Argelanders (dzimis, miris) bija Klaipēdā dzimis somu izcelsmes vācu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Frīdrihs Vilhelms Argelanders · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Zēbergs
Frīdrihs Zēbergs (stāv labajā pusē) kopā ar Tolla ekspedīcijas dalībniekiem Frīdrihs Zēbergs (Friedrich Seeberg,; 1871–1902) bija Krievijas Impērijas polārpētnieks, astronoms un magnetologs.
Jaunums!!: Astronomija un Frīdrihs Zēbergs · Redzēt vairāk »
Frīmens Daisons
Frīmens Džons Daisons (dzimis, miris) bija angļu izcelsmes amerikāņu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Frīmens Daisons · Redzēt vairāk »
Freds Hoils
Sers Freds Hoils (dzimis, miris) — angļu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Freds Hoils · Redzēt vairāk »
Fricis Blumbahs
Fricis Blumbahs (dzimis, miris) bija latviešu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Fricis Blumbahs · Redzēt vairāk »
Frics Cvikijs
Frics Cvikijs (dzimis Varnā, Bulgārijā, miris Pasadīnā, Kalifornijā, ASV) bija šveiciešu-amerikāņu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Frics Cvikijs · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Astronomija un Gads · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Astronomija un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Astronomija un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Jaunums!!: Astronomija un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Astronomija un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gamma (burts)
Grieķu alfabēta 3. burts - gamma Gamma (Γ, γ) - grieķu alfabēta 3.
Jaunums!!: Astronomija un Gamma (burts) · Redzēt vairāk »
Georgs Joahims Rētiks
Georgs Joahims Rētiks (dzimis, miris) bija matemātiķis, kartogrāfs, navigācijas instrumentu meistars un pedagogs.
Jaunums!!: Astronomija un Georgs Joahims Rētiks · Redzēt vairāk »
Gravitācijas konstante
Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.
Jaunums!!: Astronomija un Gravitācijas konstante · Redzēt vairāk »
Guptu impērija
Guptu impērija (Gupta Rājavaṃśa) bija lielvalsts Indijas ziemeļos no 320.
Jaunums!!: Astronomija un Guptu impērija · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Astronomija un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Haleja
Haleja (Station Z) ir Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā.
Jaunums!!: Astronomija un Haleja · Redzēt vairāk »
Hals Klements
Harijs Klements Stabss (dzimis, miris), labāk zināms pēc literārā pseidonīma kā Hals Klements (Hal Clement), bija amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, precīzās zinātniskās fantastikas autors.
Jaunums!!: Astronomija un Hals Klements · Redzēt vairāk »
Hanss Zeibots
Hanss Zeibots (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs, šahists un šaha problēmists.
Jaunums!!: Astronomija un Hanss Zeibots · Redzēt vairāk »
Hartleja 2 komēta
Hartleja 2 komēta (oficiālais apzīmējums 103P/Hartley) ir periodiskā komēta.
Jaunums!!: Astronomija un Hartleja 2 komēta · Redzēt vairāk »
Heitors Villa-Loboss
Heitors Villa-Loboss (dzimis, miris) bija brazīliešu komponists, diriģents, čellists un klasiskais ģitārists, kas tiek raksturots kā “vienīgā visnozīmīgākā radošā personība 20. gadsimta Brazīlijas mūzikas mākslā”.
Jaunums!!: Astronomija un Heitors Villa-Loboss · Redzēt vairāk »
Heliocentrisms
17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.
Jaunums!!: Astronomija un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »
Heliogrāfs
Heliogrāfs (- saule, graphein - rakstīt) var būt.
Jaunums!!: Astronomija un Heliogrāfs · Redzēt vairāk »
Hercšprunga—Rasela diagramma
Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.
Jaunums!!: Astronomija un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »
Hermanis Goldšmits
Hermanis Maiers Salomons Goldšmits ( —) bija vācu-franču gleznotājs un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Hermanis Goldšmits · Redzēt vairāk »
Hermejs
Hermeja statuja Hermejs sengrieķu mitoloģijā ir nimfas Majas un Zeva dēls.
Jaunums!!: Astronomija un Hermejs · Redzēt vairāk »
Hiparhs
Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Hiparhs · Redzēt vairāk »
Hipatija
Aleksandrijas Hipatija jeb vienkārši Hipatija (Ypatía; ap 370—415) bija filozofe, astronome un matemātiķe, neoplatonisma skolas vadītāja Romas impērijas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā.
Jaunums!!: Astronomija un Hipatija · Redzēt vairāk »
Horass Pernels Tatls
Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle; dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Horass Pernels Tatls · Redzēt vairāk »
Humanitārās zinātnes
Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.
Jaunums!!: Astronomija un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »
Ibn Badža
Ibn Badža (ابن باجة, Ibn Bajjah), pilnā vārdā Abu Bakrs Muhamads ibn Jahja ibn al-Sajehs (أبو بكر محمد بن يحيى بن الصايغ, Abu Bakr Muhammad Ibn Yahya Ibn al-Sayegh), kristiešu Eiropā pazīstams kā Avempass (Avempace) (dzimis starp 1070. un 1090. gadu Saragosā, miris 1138. gadā Fesā) - arābu filozofs un ārsts.
Jaunums!!: Astronomija un Ibn Badža · Redzēt vairāk »
Ilgonis Vilks
Ilgonis Vilks (dzimis) ir Latvijas astronoms, pedagoģijas zinātņu doktors, vairāku mācību grāmatu autors, astronomijas pasniedzējs augstskolā, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, Latvijas Astronomijas biedrības valdes loceklis, Eiropas Astronomijas izglītības asociācijas biedrs, Starptautiskās Astronomijas savienības biedrs.
Jaunums!!: Astronomija un Ilgonis Vilks · Redzēt vairāk »
Imants Platais
Imants Platais (1952) ir latviešu astrofiziķis, Dr.
Jaunums!!: Astronomija un Imants Platais · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Astronomija un Indija · Redzēt vairāk »
Isadors Epšteins
Isadors Epšteins (Isadore Epstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Isadors Epšteins · Redzēt vairāk »
Ivans Kuļibins
Ivans Kuļibins (dzimis, miris) bija krievu mehāniķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Astronomija un Ivans Kuļibins · Redzēt vairāk »
Jānis Ikaunieks (astronoms)
Jānis Ikaunieks (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu astronoms, Latvijas Zinātņu akadēmijas Baldones observatorijas dibinātājs Baldones Riekstukalnā un pirmais tās direktors.
Jaunums!!: Astronomija un Jānis Ikaunieks (astronoms) · Redzēt vairāk »
Jūlija gads (astronomija)
Jūlija gads ir laika mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Astronomija un Jūlija gads (astronomija) · Redzēt vairāk »
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Jaunums!!: Astronomija un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »
Jirgens Dībals
Jirgens Dībals (Berlīne — Zolingene) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1973).
Jaunums!!: Astronomija un Jirgens Dībals · Redzēt vairāk »
Johanness Hevēlijs
Johanness (Jans) Hevēlijs (dzimis, miris) bija Žečpospolitas pilsētā Dancigā dzimis un lielāko mūža daļu dzīvojošs astronoms, kā arī Dancigas birģermeistars.
Jaunums!!: Astronomija un Johanness Hevēlijs · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Astronomija un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Galle
Johans Gotfrīds Galle (dzimis, miris) – bija vācu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Johans Gotfrīds Galle · Redzēt vairāk »
Johans Pāliza
Johans Pāliza (dzimis, miris) bija austriešu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Johans Pāliza · Redzēt vairāk »
Junona
Romiešu dievietes Junonas statuja Junona, arī Jūnona romiešu mitoloģijā ir debesu dieviete, Saturna meita, Jupitera māsa un sieva, Marsa un Vulkāna māte.
Jaunums!!: Astronomija un Junona · Redzēt vairāk »
Kamills Flammarions
Nikolā Kamills Flammarions (dzimis, miris) bija franču astronoms, Francijas astronomiskās biedrības dibinātājs.
Jaunums!!: Astronomija un Kamills Flammarions · Redzēt vairāk »
Karaliskā Griničas observatorija
Karaliskā Griničas observatorija atrodas Griničā, Londonā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Astronomija un Karaliskā Griničas observatorija · Redzēt vairāk »
Karls Seigans
Karls Seigans (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV astronoms, astroķīmiķis, zinātnes popularizētājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Karls Seigans · Redzēt vairāk »
Karolīna Heršela
Karolīna Lukrēcija Heršela (dzimusi, mirusi) bija vācu astronome.
Jaunums!!: Astronomija un Karolīna Heršela · Redzēt vairāk »
Kārlis Šteins
Kārlis Šteins (dzimis Kazaņā, miris) bija latviešu astronoms, asteroīdu un komētu pētnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Kārlis Šteins · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Gauss
Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (Johann Carl Friedrich Gauß; dzimis Braunšveigā, miris Getingenē) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Kārlis Frīdrihs Gauss · Redzēt vairāk »
Kārlis Ludvigs Henke
Kārlis Ludvigs Henke (dzimis, miris) bija vācu astronoms-amatieris.
Jaunums!!: Astronomija un Kārlis Ludvigs Henke · Redzēt vairāk »
Keplera pārnova
SN 1604, kas pazīstama arī kā Keplera pārnova, Keplera nova un Keplera zvaigzne, bija Ia tipa pārnova, kas uzliesmoja mūsu jeb Piena Ceļa galaktikā, Čūskneša zvaigznājā.
Jaunums!!: Astronomija un Keplera pārnova · Redzēt vairāk »
Kolins Pilindžers
Kolins Trevors Pilindžers (dzimis, miris) bija angļu planetologs.
Jaunums!!: Astronomija un Kolins Pilindžers · Redzēt vairāk »
Konkordija
Konkordija ir kopēja Francijas un Itālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.
Jaunums!!: Astronomija un Konkordija · Redzēt vairāk »
Kopa (nozīmju atdalīšana)
Ar vārdu kopa saprot dažādu atsevišķu objektu apvienojumu vienā veselumā.
Jaunums!!: Astronomija un Kopa (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Astronomija un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Astronomija un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »
Latvijas Astronomijas biedrība
Latvijas Astronomijas biedrības logo Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno astronomijas interesentus — amatierus, profesionāļus, skolēnus un studentus.
Jaunums!!: Astronomija un Latvijas Astronomijas biedrība · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts (LU AI) ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība, kurā veic zinātniskus pētījumus astronomijas, astrofizikas un ģeodinamikas jomās.
Jaunums!!: Astronomija un Latvijas Universitātes Astronomijas institūts · Redzēt vairāk »
Lūiss Svifts
Lūiss Svifts (Lewis A. Swift; dzimis, miris) bija ASV astronoms, kurš atklāja 13 komētas un 1248 iepriekš nefiksētus miglājus.
Jaunums!!: Astronomija un Lūiss Svifts · Redzēt vairāk »
Lēkts
Ņujorkā. Lēkts astronomijā ir brīdis, kad debess spīdeklis parādās uz matemātiskā horizonta.
Jaunums!!: Astronomija un Lēkts · Redzēt vairāk »
Leonardo da Vinči
Leonardo da Vinči (dzimis, miris) bija Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās.
Jaunums!!: Astronomija un Leonardo da Vinči · Redzēt vairāk »
Lielās debates
Andromedas miglāja attēls. Lielās debates bija astronomijas vēsturē nozīmīgs strīds starp astronomiem Hārlovu Šepliju un Heberu Kērtisu par spirālveida miglāju dabu un Visuma izmēru.
Jaunums!!: Astronomija un Lielās debates · Redzēt vairāk »
Limbažu Valsts ģimnāzija
Limbažu novada ģimnāzija ir vispārīgās vidējās izglītības iestāde.
Jaunums!!: Astronomija un Limbažu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Linards Reiziņš
Linards Reiziņš (dzimis 1924. gada 14. janvārī, miris 1991. gada 31. martā) bija latviešu matemātiķis, specializējies diferenciālvienādojumos.
Jaunums!!: Astronomija un Linards Reiziņš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Astronomija un Livonija · Redzēt vairāk »
Luijs Godēns
Luijs Godēns ( —) bija franču astronoms, Francijas Zinātņu akadēmijas loceklis.
Jaunums!!: Astronomija un Luijs Godēns · Redzēt vairāk »
Magnuss Georgs fon Paukers
Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Magnuss Georgs fon Paukers · Redzēt vairāk »
Maikls Brauns
Maikls Brauns (dzimis) ir ASV astronoms, specializējies Transneptūna objektu pētniecībā.
Jaunums!!: Astronomija un Maikls Brauns · Redzēt vairāk »
Martins Rails
Sers Martins Rails (dzimis, miris) - britu radioastronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Martins Rails · Redzēt vairāk »
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Jaunums!!: Astronomija un Mauri · Redzēt vairāk »
Mūžīgais dzinējs
17. gadsimta zīmējums, kas attēlo mūžīgo dzinēju — dzirnavas, kas darbina pašas sevi Mūžīgais dzinējs ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju.
Jaunums!!: Astronomija un Mūžīgais dzinējs · Redzēt vairāk »
Mūzas
Deviņas sengrieķu mūzas: Klio, Talija, Erato, Eiterpe, Polihimnija, Kalliope, Terpsihora, Urānija un Melpomene Mūzas sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Mnēmosines meitas, poēzijas, mākslu un zinātņu dievietes.
Jaunums!!: Astronomija un Mūzas · Redzēt vairāk »
Mišels de Monteņs
Mišels Eikēms de Monteņs (dzimis, miris) bija franču filozofs, rakstnieks, valstsvīrs.
Jaunums!!: Astronomija un Mišels de Monteņs · Redzēt vairāk »
Mihails Lomonosovs
Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »
Milans Rastislavs Štefāniks
Milans Rastislavs Štefāniks (dzimis, miris) bija slovāku astronoms, lidotājs, karavīrs un politiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Milans Rastislavs Štefāniks · Redzēt vairāk »
Naisāre
Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.
Jaunums!!: Astronomija un Naisāre · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Astronomija un Navigācija · Redzēt vairāk »
Neapbruņota acs
Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.
Jaunums!!: Astronomija un Neapbruņota acs · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Astronomija un Neolīts · Redzēt vairāk »
Nikolajs Koperniks
Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.
Jaunums!!: Astronomija un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »
Normans Lokjers
Sers Džozefs Normans Lokjers (dzimis, miris) bija britu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Normans Lokjers · Redzēt vairāk »
Omars Haijāms
Omars Haijāms (’Omar-e Khayyām,, dzimis, miris) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Omars Haijāms · Redzēt vairāk »
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Jaunums!!: Astronomija un Orgons · Redzēt vairāk »
Oto Augusts Rozenbergers
Oto Augusts Rozenbergers (dzimis, miris) bija Tukumā dzimis vācbaltiešu astronoms, komētu pētnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Oto Augusts Rozenbergers · Redzēt vairāk »
Oto Šmits
Oto Šmits (Отто-Фридрихъ-Юліусъ Юльевичъ Шмидтъ; dzimis Mohiļevā, miris Maskavā) bija Krievijas Impērijas un PSRS zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Oto Šmits · Redzēt vairāk »
Paralakse
Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.
Jaunums!!: Astronomija un Paralakse · Redzēt vairāk »
Parseks
Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.
Jaunums!!: Astronomija un Parseks · Redzēt vairāk »
Pī (burts)
Grieķu alfabēta 16. burts - pī Pī (Π, π) - grieķu alfabēta 16.
Jaunums!!: Astronomija un Pī (burts) · Redzēt vairāk »
Pēteris Jēkabsons
Pēteris Guntis Jēkabsons (1943—1990) bija latviešu izcelsmes Austrālijas astronoms, asteroīdu pētnieks un gleznotājs.
Jaunums!!: Astronomija un Pēteris Jēkabsons · Redzēt vairāk »
Perturbācija
Perturbācija astronomijā ir debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
Jaunums!!: Astronomija un Perturbācija · Redzēt vairāk »
Peters Naurs
Peters Naurs (dzimis, miris) bija dāņu datorzinātnes pionieris, 2005.
Jaunums!!: Astronomija un Peters Naurs · Redzēt vairāk »
Petrs Apiāns
Petrs Apiāns (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, kartogrāfs un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Petrs Apiāns · Redzēt vairāk »
Pirmais Starptautiskais polārais gads
Pirmais starptautiskais polārais gads bija Eiropas valstu un ASV kopīgs pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus.
Jaunums!!: Astronomija un Pirmais Starptautiskais polārais gads · Redzēt vairāk »
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Jaunums!!: Astronomija un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »
Pitagorisms
Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
Jaunums!!: Astronomija un Pitagorisms · Redzēt vairāk »
Pjērs Žansēns
Pjērs Žils Cezārs Žansēns (dzimis, miris) bija franču astronoms, kurš vienlaicīgi ar angli Normanu Lokjeru atklāja hēliju.
Jaunums!!: Astronomija un Pjērs Žansēns · Redzēt vairāk »
Pjērs Simons Laplass
Pjērs Simons Laplass (dzimis, miris) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Astronomija un Pjērs Simons Laplass · Redzēt vairāk »
Planetoloģija
Apollo 15 misijas laikā nofotografēta Mēness virsma Planetoloģija jeb planētu zinātne ir astronomijas un kosmosa zinātnes nozare par planētām un to pavadoņiem.
Jaunums!!: Astronomija un Planetoloģija · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Astronomija un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Astronomija un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Astronomija un Reliģija · Redzēt vairāk »
Rikardo Džakoni
Rikardo Džakoni (Riccardo Giacconi) (dzimis 1931. gada 6. oktobrī) ir itāliešu izcelsmes ASV astrofiziķis.
Jaunums!!: Astronomija un Rikardo Džakoni · Redzēt vairāk »
Roženas observatorija
Roženas observatorija (НАО-Рожен;, NAO-Rozhen), arī Roženas Nacionālā astronomijas observatorija ir lielākā observatorija Bulgārijā, Balkānu pussalā un Dienvidaustrumeiropā.
Jaunums!!: Astronomija un Roženas observatorija · Redzēt vairāk »
Roberts Luters
Kārlis Teodors Roberts Luters, publikācijas parakstīja kā Roberts Luters (—) bija vācu astronoms, Diseldorfas observatorijas vadītājs (1851.-1900.). Atklājis 24 asteroīdus.
Jaunums!!: Astronomija un Roberts Luters · Redzēt vairāk »
Roberts Openheimers
Dž.
Jaunums!!: Astronomija un Roberts Openheimers · Redzēt vairāk »
Roberts Vilsons
Roberts Vudrovs Vilsons (dzimis Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir ASV astronoms un fiziķis.
Jaunums!!: Astronomija un Roberts Vilsons · Redzēt vairāk »
Saimons Ņūkombs
Saimons Ņūkombs (dzimis, miris) bija Kanādā dzimis ASV astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Saimons Ņūkombs · Redzēt vairāk »
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Jaunums!!: Astronomija un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »
Saules masa
Saulē ir 99% no Saules sistēmas kopējās masas Saules masa (M☉) ir standarta masas mērvienība astronomijā, kas vienāda ar Saules masu, aptuveni 2 kg.
Jaunums!!: Astronomija un Saules masa · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Astronomija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Astronomija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senās Ēģiptes kultūra
Senā Ēģipte ir viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi būtiski ietekmējuši kultūrprocesus vēsturē.
Jaunums!!: Astronomija un Senās Ēģiptes kultūra · Redzēt vairāk »
Sfēriskā Zeme
Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts. Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6.
Jaunums!!: Astronomija un Sfēriskā Zeme · Redzēt vairāk »
Staņislavs Vasiļevskis
Staņislavs Vasiļevskis (1907-1988) bija latviešu astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Staņislavs Vasiļevskis · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Astronomija un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starptautiskais astronomijas gads
right Starptautiskais astronomijas gads jeb SAG2009) (IYA2009) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) gads, kas veltīts astronomijai. Tas notiek 2009. gadā, atzīmējot 400. gadadienu kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. Pasākuma iniciatori ir Starptautiskā Astronomijas savienība (SAS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Lēmums par SAG2009 organizēšanu tika pieņemts ANO 62. Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. 1609. gadā Galileo Galilejs veica pirmos astronomiskos noverojumus ar teleskopu, iezīmējot jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. SAG2009 ietvaros visā pasaulē tiks organizēti dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikvienu tuvāk iepazīstinātu ar šo seno zinātnes nozari mūsdienu skatījumā. Galvenie mērķi.
Jaunums!!: Astronomija un Starptautiskais astronomijas gads · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Astronomija un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
Stūres māja
Kuģa stūres māja Stūres māja ir kuģa pamata vadības postenis, kas ir izvietots uz pārgājiena tiltiņa.
Jaunums!!: Astronomija un Stūres māja · Redzēt vairāk »
Superdators
''Blue Gene/P'' superdators ASV Superdators ir dators ar lielāko aprēķinu ātrumu, ko ir iespējams sasniegt kādā datortehnikas attīstības laika posmā.
Jaunums!!: Astronomija un Superdators · Redzēt vairāk »
Supermēness
Supermēness 2011. gada 19. martā (pa labi), salīdzinot ar vidēju mēnesi 2010. gada 20. decembrī (pa kreisi), kā redzams no Zemes 2011. gada 19. marta supermēness atradās 356 577 kilometrus no Zemes. Pēdējā reize, kad pilnmēness atradās tik tuvu Zemei, bija 1993. gadā. Tās bija par 20 procentiem spožāks un 15 procentiem lielāks kā parasts pilnmēness. Supermēness ir pilnmēness vai jauna mēness sakritība ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, kā rezultātā Mēness no Zemes ir redzams lielākajā izmērā.
Jaunums!!: Astronomija un Supermēness · Redzēt vairāk »
Svētais Dominiks
Svētais Dominiks, īstajā vārdā Domeniko di Gusmans; dzimis 1170.
Jaunums!!: Astronomija un Svētais Dominiks · Redzēt vairāk »
Svetlana Gerasimenko
Svetlana Ivanovna Gerasimenko (dzimusi) ir ukraiņu izcelsmes padomju un Tadžikistānas astronome.
Jaunums!!: Astronomija un Svetlana Gerasimenko · Redzēt vairāk »
Taless
Taless no Milētas (Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, ap 624—546 p.m.ē.) ir pirmssokratiskais domātājs.
Jaunums!!: Astronomija un Taless · Redzēt vairāk »
Tālskatis
Tālskatis ir optisks instruments, kas paredzēts, lai ar aci novērotu tālus priekšmetus.
Jaunums!!: Astronomija un Tālskatis · Redzēt vairāk »
Tempela 1 komēta
Tempela 1 komēta (oficiālais apzīmējums 9P/Tempel) ir periodiskā komēta.
Jaunums!!: Astronomija un Tempela 1 komēta · Redzēt vairāk »
Toms Gērelss
Toms Gērelss (Tom Gehrels; dzimis, miris) bija nīderlandiešu ASV astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Toms Gērelss · Redzēt vairāk »
Tumšā enerģija
Tumšā enerģija ir termins astronomijā, kas apraksta nezināmu enerģijas formu, kas ietekmē Visumu lielos apmēros.
Jaunums!!: Astronomija un Tumšā enerģija · Redzēt vairāk »
Tumšā matērija
Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.
Jaunums!!: Astronomija un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »
Ulugbeks
Piemineklis Ulugbekam Rīgas centrā Mīrza Muhammeds Tāragai bin Šāruhs (dzimis, miris), pazīstams kā Ulugbeks (الغ بیگ), bija Timurīdu valdnieks un uzbeku astronoms, matemātiķis un sultāns.
Jaunums!!: Astronomija un Ulugbeks · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē
Sarakstā apkopotas tās vietas Lielbritānijā (Apvienotajā Karalistē), kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Astronomija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē · Redzēt vairāk »
Urānija (Vīne)
Urānija ir valsts izglītības institūts un observatorija Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
Jaunums!!: Astronomija un Urānija (Vīne) · Redzēt vairāk »
Urbēns Levernjē
Urbēns Levernjē (dzimis, miris) bija franču astronoms un matemātiķis, kurš specializējās debess mehānikā un ir vislabāk pazīstams ar Neptūna pastāvēšanas un atrašanās vietas prognozēšanu, izmantojot tikai matemātiku.
Jaunums!!: Astronomija un Urbēns Levernjē · Redzēt vairāk »
Vaclavs Serpiņskis
left Vaclavs Serpiņskis (dažkārt latviskots kā Serpinskis,; dzimis, miris) ir poļu matemātiķis.
Jaunums!!: Astronomija un Vaclavs Serpiņskis · Redzēt vairāk »
Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.
Jaunums!!: Astronomija un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »
Valerijans Zondaks
Valerijans Zondaks (dzimis Viļakas pagastā, miris Vecāķos) bija Romas katoļu baznīcas Tabaikaras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 28.10.1972., konsekrēts 12.11.1972.
Jaunums!!: Astronomija un Valerijans Zondaks · Redzēt vairāk »
Vasko da Gama
Vasko da Gama (dzimis 1460. vai 1469. gadā, miris) bija portugāļu jūrasbraucējs, viena no nozīmīgākajām personām Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, bija pirmais eiropietis, kas sasniedza Indiju pa jūras ceļu.
Jaunums!!: Astronomija un Vasko da Gama · Redzēt vairāk »
Vītauts Mačernis
Vītauts Mačernis (dzimis, miris) bija lietuviešu dzejnieks.
Jaunums!!: Astronomija un Vītauts Mačernis · Redzēt vairāk »
Vēdas
Rigvēdas manuskripts devanagari rakstībā, XIX gs. sākums Vēdas ( — 'viedums', 'zināšanas', 'patiesība') ir senākie hinduisma svētie raksti.
Jaunums!!: Astronomija un Vēdas · Redzēt vairāk »
Verners fon Brauns
Dr.
Jaunums!!: Astronomija un Verners fon Brauns · Redzēt vairāk »
Viļņu optika
Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.
Jaunums!!: Astronomija un Viļņu optika · Redzēt vairāk »
Viduslaiku skolas
Lasīšanas un rakstīšanas prasme viduslaikos nebija plaši izplatīta.
Jaunums!!: Astronomija un Viduslaiku skolas · Redzēt vairāk »
Viktors Knorre
Viktors Knorre (Mikolajiva — Berlīne) bija vācu izcelsmes Krievijas un Vācijas astronoms, un šahists.
Jaunums!!: Astronomija un Viktors Knorre · Redzēt vairāk »
Vilda 2 komēta
Vilda 2 komēta (oficiālais apzīmējums 81P/Wild) ir periodiskā komēta.
Jaunums!!: Astronomija un Vilda 2 komēta · Redzēt vairāk »
Vilhelms Andersons
Vilhelms Roberts Karls Andersons (Wilhelm Robert Karl Anderson; dzimis, miris) bija vācbaltu izcelsmes Igaunijas astrofiziķis.
Jaunums!!: Astronomija un Vilhelms Andersons · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Astronomija un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
Viljams Lasels
Viljams Lasels (dzimis, miris) bija angļu tirgotājs un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Viljams Lasels · Redzēt vairāk »
Viljams Rovans Hamiltons
Viljams Rovans Hamiltons (dzimis, miris) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Astronomija un Viljams Rovans Hamiltons · Redzēt vairāk »
Virsmas apgaismojums
Apgaismojuma shēma ar mērvienībām un terminoloģiju. Fotometrijā apgaismojums ir gaismas plūsmas daudzums, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Astronomija un Virsmas apgaismojums · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Astronomija un Visums · Redzēt vairāk »
Volfgangs Pauli (šahists)
Volfgangs Pauli (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes rumāņu šaha problēmists.
Jaunums!!: Astronomija un Volfgangs Pauli (šahists) · Redzēt vairāk »
Zahārijs Stopijs
Piemineklis ar Z. Stopija ģerboni Stopiņu pagastā Stopija rakstu kalendārs 1565. gadam (''Schreibcalender M.D. LXV.'') Zahārijs Stopijs (dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā) bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Astronomija un Zahārijs Stopijs · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Astronomija un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zinātne (izdevniecība)
Apgāds "Zinātne" ir specializēta zinātniskās literatūras izdevniecība pārsvarā latviešu valodā.
Jaunums!!: Astronomija un Zinātne (izdevniecība) · Redzēt vairāk »
Zinātniskā revolūcija
AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.
Jaunums!!: Astronomija un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »
Zodiakālā gaisma
Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
Jaunums!!: Astronomija un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »
Zvaigžņlielums
Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.
Jaunums!!: Astronomija un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »
Zvaigžņotā Debess
"Zvaigžņotā Debess" ir populārzinātnisks gadalaiku izdevums latviešu valodā, kas iznāk četras reizes gadā kopš 1958.
Jaunums!!: Astronomija un Zvaigžņotā Debess · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Astronomija un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1543. gads
1543.
Jaunums!!: Astronomija un 1543. gads · Redzēt vairāk »
1594. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1594.
Jaunums!!: Astronomija un 1594. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2009. gads kosmonautikā
Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
Jaunums!!: Astronomija un 2009. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »
2062. gads
2062.
Jaunums!!: Astronomija un 2062. gads · Redzēt vairāk »
