Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astronomisks objekts

Indekss Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

81 attiecības: Absolūtais spožums, Apollo 8, Apriņķojuma periods, Apsīda, Aptumsums, Ass slīpums, Asteroīdu josla, Astronomija, Astronomisko telegrammu centrālais birojs, Astronoms, Atmosfēra, Ģeocentrisms, Ģeogrāfiskais pols, Īzaks Ņūtons, Ķermenis, Bolometrs, Brūnais punduris, Dabiskais pavadonis, Dawn (zonde), Debess sfēra, Devītā planēta, Enkes komēta, Ernsts Tempels, Fāze (astronomija), Fēbe (pavadonis), Fizika, Gaia, Gaismas piesārņojums, Galileja pavadoņi, Gravitācijas manevrs, Heila—Bopa komēta, Komēta, Kompass, Kosmiskais nesējs, Kosmiskā telpa, Kosmonautika, Kvavars, Masa, Mākslīgais pavadonis, Mēness, Melnais caurums, Miglājs, Mimass (pavadonis), Mobilā observatorija, Neapbruņota acs, Orbīta, Orbītas slīpums, Orbitālā rezonanse, Orks (asteroīds), Otrais kosmiskais ātrums, ..., Pericentra arguments, Perturbācija, Pitagorisms, Planēta, Ptolemajs, Redzamais spožums, Rotācijas periods, Salacija, Sarkanā nobīde, Saules sistēma, Sedna, Starptautiskā Astronomijas savienība, Surveyor 1, Svifta—Tatla komēta, Teleskops, Terminators (astronomija), Topogrāfija, Transneptūna objekts, Tunguskas fenomens, Uzlecošā mezgla garums, Vakuums, Zvaigžņlielums, Zvaigžņu karte, (225088) 2007 OR10, (307261) 2002 MS4, 19521 Haoss, 2012 VP113, 2015. gads, 2015. gads kosmonautikā, 6. marts, 951 Gaspra. Izvērst indekss (31 vairāk) »

Absolūtais spožums

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Absolūtais spožums · Redzēt vairāk »

Apollo 8

Apollo-8 apkalpes foto Apollo 8 ir pilotējamais kosmosa kuģis no ''Apollo'' programmas, kurš pirmais nogādāja cilvēkus orbītā ap kādu citu debess ķermeni, konkrēti, orbītā ap Mēnesi.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Apollo 8 · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Apsīda · Redzēt vairāk »

Aptumsums

Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Aptumsums · Redzēt vairāk »

Ass slīpums

Zemes rotācijas ass slīpums ir 23.44° Ar ass slīpumu astronomijā saprot debess ķermeņu rotācijas ass slīpumu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Ass slīpums · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomisko telegrammu centrālais birojs

Astronomisko telegrammu centrālais birojs (CBAT) ir oficiāla starptautiska institūcija, kura apkopo un izplata tālāk informāciju, kas saistīta ar īslaicīgiem astronomiskiem notikumiem — komētām, dabiskajiem pavadoņiem, novām, supernovām u.c. Parasti astronomi, tiklīdz atklājuši kaut ko jaunu, informē par to CBAT, savukārt CBAT pārbauda faktu patiesumu un, ja tiešām novērots jauns objekts, dod tam nosaukumu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Astronomisko telegrammu centrālais birojs · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" (1668) Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Astronoms · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Ģeocentrisms

Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Ģeocentrisms · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfiskais pols

Ģeogrāfiskais pols (cēlies no — ‘pagrieziena punkts; ass; pols’) ir viens no diviem iedomātajiem punktiem, kur debess ķermeņa griešanās ass krustojas ar tā virsmu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Ģeogrāfiskais pols · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ķermenis

Ķermenis var būt.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Ķermenis · Redzēt vairāk »

Bolometrs

Bolometrs ir mērinstruments starojuma enerģijas mērīšanai.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Bolometrs · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

Dabiskais pavadonis

Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »

Dawn (zonde)

Dawn ("ausma") ir NASA starpplanētu zonde asteroīda Vesta un pundurplanētas Cerera izpētei.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Dawn (zonde) · Redzēt vairāk »

Debess sfēra

Zeme un tās debess sfēra Debess sfēra astronomijā un navigācijā ir iedomāta sfēra ar patvaļīgi izvēlētu rādiusu, kuras centrā atrodas nosacītais novērotājs.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Debess sfēra · Redzēt vairāk »

Devītā planēta

elipsē). Devītā planēta.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Devītā planēta · Redzēt vairāk »

Enkes komēta

Enkes komēta (oficiālais apzīmējums 2P/Encke) ir periodiskā komēta, kura pie Saules atgriežas ik pēc 3,3 gadiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Enkes komēta · Redzēt vairāk »

Ernsts Tempels

Ernsts Vilhelms Leberehts Tempels (Ernst Wilhelm Leberecht Tempel) (dzimis, miris) bija vācu astronoms un mākslinieks-grafiķis.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Ernsts Tempels · Redzēt vairāk »

Fāze (astronomija)

Fāze ir debess ķermeņa redzamā diska apgaismotās daļas laukuma attiecība pret visu debess ķermeņa redzamā diska laukumu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Fāze (astronomija) · Redzēt vairāk »

Fēbe (pavadonis)

Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Fizika · Redzēt vairāk »

Gaia

Gaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Gaia · Redzēt vairāk »

Gaismas piesārņojums

Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »

Galileja pavadoņi

Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »

Gravitācijas manevrs

Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Gravitācijas manevrs · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Komēta · Redzēt vairāk »

Kompass

Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no "cirkulis" un compassare "mērīt soļiem") ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Kompass · Redzēt vairāk »

Kosmiskais nesējs

Kosmiskais nesējs ir aparāts vai sistēma kravu vai cilvēku nogādāšanai Zemes orbītā vai trajektorijā uz citu astronomisku objektu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Kosmiskais nesējs · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Kosmiskā telpa, reizēm saukta vienkārši par kosmosu vai izplatījumu, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Kosmonautika

Kosmonautika (no "Visums" + ναυτική "jūras braukšana") ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Kosmonautika · Redzēt vairāk »

Kvavars

Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Kvavars · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Masa · Redzēt vairāk »

Mākslīgais pavadonis

Zemes novērošanas mākslīgais pavadonis - ERS 2. Mākslīgais pavadonis ir mākslīgi radīts kosmiskais aparāts, kas pa noslēgtu orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni, piemēram, ap Zemi, Mēnesi utt.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Mēness · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Miglājs · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mobilā observatorija

Mobilā observatorija ir pārvietojama observatorija.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Mobilā observatorija · Redzēt vairāk »

Neapbruņota acs

Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Neapbruņota acs · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Orbīta · Redzēt vairāk »

Orbītas slīpums

A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »

Orbitālā rezonanse

Orbitālā rezonanse Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Orbitālā rezonanse · Redzēt vairāk »

Orks (asteroīds)

Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Pericentra arguments

Orbītas elementi Pericentra arguments ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Pericentra arguments · Redzēt vairāk »

Perturbācija

Perturbācija astronomijā ir debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Perturbācija · Redzēt vairāk »

Pitagorisms

Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Pitagorisms · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Planēta · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija 2. gadsimta, grieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Rotācijas periods

Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »

Salacija

Salacija, arī 120347 Salacia ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 854 ± 45 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Salacija · Redzēt vairāk »

Sarkanā nobīde

Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sedna

Sedna, arī 90377 Sedna, ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Sedna · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Astronomijas savienība

Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »

Surveyor 1

Surveyor 1 bija ASV NASA programmas Surveyor pirmais Mēness nolaižamais aparāts.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Surveyor 1 · Redzēt vairāk »

Svifta—Tatla komēta

Svifta-Tatla komētu (oficiāli apzīmē 109P/Swift-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts (Lewis Swift) un Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle).

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Svifta—Tatla komēta · Redzēt vairāk »

Teleskops

Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Teleskops · Redzēt vairāk »

Terminators (astronomija)

Galileo Zemes un Mēness attēls, kurā redzamas terminatoru līnijas, kas dala to diskus uz pusēm Terminators ir robeža starp debess ķermeņa apgaismoto (dienas) un neapgaismoto (nakts) daļu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Terminators (astronomija) · Redzēt vairāk »

Topogrāfija

augstumlīknēm Topogrāfija (no, topos — "vieta" un γράφω, graphō — "rakstīt") ir ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas veic Zemes vai cita astronomiska objekta virsmas uzmērīšanu, kā arī tās attēlošanu topogrāfiskajās kartēs un plānos.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Topogrāfija · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Tunguskas fenomens

Tunguskas sprādzienā izgāzti koki taigā Tunguskas fenomens jeb Tunguskas meteorīts bija milzīga eksplozija, kas notika 07:14 pēc vietējā laika (00:14 UTC) neapdzīvotā taigā Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Tunguskas fenomens · Redzēt vairāk »

Uzlecošā mezgla garums

Orbītas elementi Uzlecošā mezgla garums ir viens no orbītu raksturojošiem elementiem.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Uzlecošā mezgla garums · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Vakuums · Redzēt vairāk »

Zvaigžņlielums

Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu karte

Holandiešu kartogrāfa Frederika de Vita (''Frederik de Wit'') 17. gadsimta zvaigžņu karte. Zvaigžņu karte ir karte, kurā attēlots zvaigžņu izvietojums pie debesīm nakts laikā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Zvaigžņu karte · Redzēt vairāk »

(225088) 2007 OR10

(225088) 2007 OR10 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un (225088) 2007 OR10 · Redzēt vairāk »

(307261) 2002 MS4

(307261) 2002 MS4 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 934 ± 17 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un (307261) 2002 MS4 · Redzēt vairāk »

19521 Haoss

Haoss, arī 19521 Haoss ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 600 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un 19521 Haoss · Redzēt vairāk »

2012 VP113

2012 VP113 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 300 — 1000 km.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un 2012 VP113 · Redzēt vairāk »

2015. gads

2015.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un 2015. gads · Redzēt vairāk »

2015. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2015. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un 2015. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

6. marts

6.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un 6. marts · Redzēt vairāk »

951 Gaspra

951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un 951 Gaspra · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astronomiskais objekts, Astronomiski objekti, Debess ķermenis, Debess ķermeņi, Debesu ķermenis, Debesu ķermeņi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »