Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Agardīts-(Ce), Agardīts-(La), Agardīts-(Y), Aishils, Akaganeīts, Albānijas vēsture, Amelesagors, Antīkā Argosa, Atēna, Atēnas, Atēnu Ferekīds, Atikas perifērija, Bule, Cicerons, Egejas civilizācija, Elefsina, Gaja, Garās sienas, Grieķijas administratīvais iedalījums, Grieķijas pilsētu uzskaitījums, Istrija (pilsēta), Joniskais orderis, Kaliteja, Korintas zemesšaurums, Lezbas Hellaniks, Logogrāfi, Megāras Hiblaja, Milēta, Milētas Hekatejs, Peristeri, Pireja, Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs), Platons, Prāksitels, Saronikas līcis, Senā Grieķija, Sengrieķu valoda, Sidnijs Merlins, Slāvi, Stadijs, Troizēna.
Agardīts-(Ce)
Agardīts-(Ce) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Atika un Agardīts-(Ce) · Redzēt vairāk »
Agardīts-(La)
Agardīts-(La) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Atika un Agardīts-(La) · Redzēt vairāk »
Agardīts-(Y)
Agardīts-(Y) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Atika un Agardīts-(Y) · Redzēt vairāk »
Aishils
Aishils jeb Eshils (sengrieķu Αισχύλος; dzimis 525.g. p.m.ē., miris 456.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no trim izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Sofoklam un Eiripīdam).
Jaunums!!: Atika un Aishils · Redzēt vairāk »
Akaganeīts
Akaganeīts (nosaukts atradnes vārdā) — diezgan izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Atika un Akaganeīts · Redzēt vairāk »
Albānijas vēsture
Albānijas valsts sākotnējās robežas 1913. gadā. Albānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Albānijas teritorijā.
Jaunums!!: Atika un Albānijas vēsture · Redzēt vairāk »
Amelesagors
Amelesagors jeb Melesagors pēc Halikarnāsas Dionīsija teiktā bija Peloponēsas kara laika sengrieķu logogrāfs.
Jaunums!!: Atika un Amelesagors · Redzēt vairāk »
Antīkā Argosa
Antīkā Argosa ir Argosas pilsēta vēsturiskajā periodā līdz Romas impērijas sabrukumam.
Jaunums!!: Atika un Antīkā Argosa · Redzēt vairāk »
Atēna
Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra) Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne.
Jaunums!!: Atika un Atēna · Redzēt vairāk »
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Atika un Atēnas · Redzēt vairāk »
Atēnu Ferekīds
Atēnu Ferekīds, saukts arī Leras Ferehīds bija 6.
Jaunums!!: Atika un Atēnu Ferekīds · Redzēt vairāk »
Atikas perifērija
Atikas perifērija ir Grieķijas administratīvais apgabals (perifērija), kuras lielākā daļa atrodas Atikas vēsturiskajā apgabalā.
Jaunums!!: Atika un Atikas perifērija · Redzēt vairāk »
Bule
Prienes buleitērijs, bules sanākšanas vieta. Bule ("griba, padome, sapulce") bija valsts padome senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Atika un Bule · Redzēt vairāk »
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Jaunums!!: Atika un Cicerons · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Atika un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Elefsina
Elefsina (Elefsina), jeb Elesis (Eleusis) ir Grieķijas piepilsētas pilsēta un dēms Riemusatikas perifērijas vienībā.
Jaunums!!: Atika un Elefsina · Redzēt vairāk »
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Jaunums!!: Atika un Gaja · Redzēt vairāk »
Garās sienas
Atēnu Garās sienas Garās sienas bija fortifikācijas būves Senajā Grieķijā, kas savienoja pilsētu iekšzemē ar tās ostu.
Jaunums!!: Atika un Garās sienas · Redzēt vairāk »
Grieķijas administratīvais iedalījums
Grieķijas perifērijas pēc 2010. gada Kalikrāta reformas. Grieķijas administratīvo iedalījumu veido 7 decentralizētās pārvaldes, kuras sīkāk veido 13 perifērijas vai 74 reģionālās vienības.
Jaunums!!: Atika un Grieķijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Grieķijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas Grieķijas pilsētas.
Jaunums!!: Atika un Grieķijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Istrija (pilsēta)
Istrija jeb Istra bija sengrieķu pilsēta Melnās jūras krastā, Mazajā Skitijā, kuru dibināja milētieši getu zemē 7.
Jaunums!!: Atika un Istrija (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Joniskais orderis
Joniskais orderis Joniskais orderis (cēlies no Iones — ‘jonieši’) ir viens no trim klasiskās arhitektūras un Senās Grieķijas arhitektūras orderiem.
Jaunums!!: Atika un Joniskais orderis · Redzēt vairāk »
Kaliteja
Kaliteja (tulkojumā — labais skats) ir astotā lielākā pašvaldība un pilsēta Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu urbānajā teritorijā (aiz Atēnām, Pirejas un Peristeri).
Jaunums!!: Atika un Kaliteja · Redzēt vairāk »
Korintas zemesšaurums
Korintas zemesšaurums ir zemesšaurums, kas savieno Peloponēsas pussalu ar kontinentālo Grieķiju.
Jaunums!!: Atika un Korintas zemesšaurums · Redzēt vairāk »
Lezbas Hellaniks
Lezbas Hellaniks, saukts arī Mitilēnas Hellaniks bija sengrieķu logogrāfs, kas dzīvoja 5.
Jaunums!!: Atika un Lezbas Hellaniks · Redzēt vairāk »
Logogrāfi
Logogrāfi (daudzsk. λογογράφοι no λόγος, logos — vārds, prozas darbs un γράφω, grapho — rakstu) Senajā Grieķijā bija divas ļaužu grupas: vēsturnieki un runu sastādītāji.
Jaunums!!: Atika un Logogrāfi · Redzēt vairāk »
Megāras Hiblaja
Megāras Hiblaja bija sengrieķu pilsēta Lielajā Grieķijā, Sicīlijas dienvidaustrumos, 20 km uz ziemeļrietumiem no Sirakūzām un apmēram 5 km uz ziemeļiem no mūsdienu Priolo Gargallostas, Sirakūzu brīvajā pašvaldību konsorcijā, Itālijā.
Jaunums!!: Atika un Megāras Hiblaja · Redzēt vairāk »
Milēta
Milēta ((Milētos)) bija grieķu pilsētvalsts Jonijā (Mazāzijas rietumu piekrastē).
Jaunums!!: Atika un Milēta · Redzēt vairāk »
Milētas Hekatejs
Milētas Hekatejs bija sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs un ģeogrāfs, viens no tuvākajiem Hērodota priekštečiem un literatūras avotiem.
Jaunums!!: Atika un Milētas Hekatejs · Redzēt vairāk »
Peristeri
Peristeri ir pilsēta Grieķijā, Atēnu aglomerācijā apmēram 5 kilometri uz ziemeļrietumiem no Atēnām.
Jaunums!!: Atika un Peristeri · Redzēt vairāk »
Pireja
Pireja ir piektā lielākā pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Atika un Pireja · Redzēt vairāk »
Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)
Pirejas "Olympiacos", pazīstams arī kā Olympiacos un Olympiacos BC, ir Grieķijas basketbola klubs, Olympiacos CFP basketbola sekcijas klubs, kas ir bāzēts Pirejā, Grieķijā.
Jaunums!!: Atika un Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs) · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Atika un Platons · Redzēt vairāk »
Prāksitels
Atēnu Prāksitels, Kefizodota vecākā dēls, bija slavenākais no Atikas tēlniekiem 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Atika un Prāksitels · Redzēt vairāk »
Saronikas līcis
Saronikas līcis, arī Saroniks ir lielākais līcis Egejas jūrā, kas atrodas Grieķijā, uz austrumiem no Korintas zemesšauruma, un atdala Atiku no Peloponēsas.
Jaunums!!: Atika un Saronikas līcis · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Atika un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Atika un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Sidnijs Merlins
Sidnijs Luiss Valters Merlins (dzimis, miris) bija britu botāniķis un sporta šāvējs.
Jaunums!!: Atika un Sidnijs Merlins · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Atika un Slāvi · Redzēt vairāk »
Stadijs
Nemejas stadions ar 1 stadiju (178 m) garu skrejceļu. Stadijs, stadija, stadions ir attāluma mērvienība senās pasaules mēru sistēmā, kas sākotnēji tika ieviesta Babilonā, bet pēc tam to pārņēma grieķi, iedodot tam savu grieķisko nosaukumu.
Jaunums!!: Atika un Stadijs · Redzēt vairāk »
Troizēna
Troizēna bija sengrieķu joniešu pilsēta Argolīdā, Peloponēsas austrumos, Grieķijā.
Jaunums!!: Atika un Troizēna · Redzēt vairāk »
