Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Atmosfēra

Indekss Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

220 attiecības: Aļģes, Adrasteja (pavadonis), Aerobremzēšana, Aeroinženierija, Alpu kovārnis, Amalteja (pavadonis), Amfetamīns, Amnioti, Amundsenskota-Sautpola, Arhajs, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Atcerēties visu (1990. gada filma), Atkala, Atmežošana, Atmosfēra (nozīmju atdalīšana), Atmosfēras spiediens, Atols, Augsne, Šacgrēbere, Šķiedrveidīgie spalvmākoņi, Šova, Ģeoķīmija, Ķīmiskais barometrs, Ķīmisko elementu saraksts, Ārpuszemes dzīvība, Belgrano I, Biomīmikrija, Biosfēra, Blēzs Paskāls, Boeing X-43, Brīvais radikālis, Caur ērkšķiem uz zvaigznēm, Centaura Proksima b, Cepelīna, Ciklons, Cilvēku misija uz Marsu, Citplanēta, Dabiskā vide, Dasana, Dūmvads, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Dēdēšana, Deivisa (polārstacija), Diridžibile Italia, Divējādelpojošās zivis, Eijafjadlajegidls, Ekotoksikoloģija, Eksosfēra, El Ninjo, Elektriskais lauks, ..., Encelads (pavadonis), Eocēns, EPICA, Fanerozojs, Fobos programma, Fotosfēra, Gaisa kuģis, Gaisa masa, Gaisa piesārņojums, Gaismas piesārņojums, Gaujas leja (glezna), Gāzizlādes stabilitrons, Georgforstere, Georgs Vilhelms Rihmanis, Glacioloģija, Gumiņbaktērijas, Haleja, Hūrnsunna, Hēlijs-3, Hērdailenda, Herkona relejs, Herschel Space Observatory, Hidroksilradikālis, Hidrosfēra, Himādri, Hiperoni, Hisaki, Huanhe (polārstacija), Humusvielas, Infraskaņa, Inversija (meteoroloģija), Izpletnis, Jānis Cielavs, Jūras zīdītāji, Jupiters (planēta), Jurijs Kondratjuks, Kallisto (pavadonis), Kalluss, Karlīni, Karstie jupiteri, Keisi, Kepler-4b, Keramika, Keslera sindroms, Kinnvika, Kioto protokols, Klimata pārmaiņas, Klimatoloģija, Klimats, Koronizlāde, Kosmiskā telpa, Krēsla, LADEE, Lapu krāsu maiņa rudenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Lārisa (pavadonis), Lēcveidīgie mākoņi, Ledājs, Ledus dziļurbums, Lidmašīna, Lupīnas, Makvoriailenda, Mans ienaidnieks, Mars Exploration Rover, Mars Observer, Mars-2, Mars-3, Marss (planēta), Martēndevivjē, MAVEN, Mākoņi, Mēness, Mežāzis 1, Merkurs (planēta), Meteoru plūsma, Mihails Lomonosovs, Mimass (pavadonis), Mistikas elementi seriālā "Viņpus", Mitrais tropu mežs, Mobings, Molekulāri kinētiskā teorija, Nātrija karbonāts, Negaiss, Neptūns (planēta), Nereīda (pavadonis), NIPR observatorija, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Nokrišņi, North American X-15, Nosmakšana, Novaja Zemļas efekts, Observatorija, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Okeanogrāfija, Okeāns, Orgons, Orientācijas noteikšana un vadība, Orion (kosmosa kuģis), Paleocēna-eocēna termālais maksimums, Pasaules Meteoroloģijas organizācija, Paskāls, PEARL, Pedosfēra, Perma-triasa izmiršana, Perseverance, Pikniks ceļa malā, Pirmie cilvēki uz Mēness, Pirmsvasas augi, Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Protejs (pavadonis), Proterozojs, Raķete, Rasa, Rūpnieciskā lopkopība, Regolīts, Relatīvais mitrums, Rentgens, Rentgenstari, Resurss, Saljut-1, Salna, Sanmartina, Sarkanā feja, Sarma, Saspiestā gaisa automobilis, Saturns (planēta), Saules kolektors, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules vainags, Sausums, Siltumnīcas efekts, Siltumnīcas gāze, Stardust, Stratosfēra, Sudrabainie mākoņi, Svalraka, Sverdrupa, TARDIS, Tēbe (pavadonis), Terminators (astronomija), Termobāriskie ieroči, Titāns (pavadonis), Tristana da Kuņas salas, Tritijs, Triveta, Tuvu kritiskajam, Učali, Urāns (planēta), Vaboles, Vakuums, Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma, Varavīksne, Vējš, Venera (planēta), Venus Express, Viktors Hess, Viršana, Virsmas apgaismojums, Vostoka, Vostokas ezers, Voyager 1, WAIS Divaida, Zemā Zemes orbīta, Zemes klātne (transports), Ziemeļblāzma, 16. novembris, 1963. gads, 51 Pegasi b. Izvērst indekss (170 vairāk) »

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Aļģes · Redzēt vairāk »

Adrasteja (pavadonis)

Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.

Jaunums!!: Atmosfēra un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aerobremzēšana

Mākslinieka skatījumā šādi varētu izskatīties aerobremzēšana Marsa atmosfērā, kuru veic Mars Reconnaissance Orbiter Aerobremzēšana - kosmiskā aparāta manevrs, lai ar nelielu degvielas patēriņu sasniegtu vajadzīgo orbītu, uz kādu brīdi ieejot planētas atmosfēras augšējos slāņos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Aerobremzēšana · Redzēt vairāk »

Aeroinženierija

Aerokosmiskā inženierija ir inženierijas nozare, kas apskata jautājumus, kas ir saistīti ar aeronautiku un astronautiku (kosmonautiku).

Jaunums!!: Atmosfēra un Aeroinženierija · Redzēt vairāk »

Alpu kovārnis

Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Atmosfēra un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »

Amalteja (pavadonis)

Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.

Jaunums!!: Atmosfēra un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Amfetamīns

Amfetamīns ir fenilalkilamīnu klases stimulants, kas pastiprina uzmanības spējas, novērš miegainību, nogurumu un ēstgribu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Amfetamīns · Redzēt vairāk »

Amnioti

Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Amnioti · Redzēt vairāk »

Amundsenskota-Sautpola

Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Amundsenskota-Sautpola · Redzēt vairāk »

Arhajs

Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Arhajs · Redzēt vairāk »

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts

Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.

Jaunums!!: Atmosfēra un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts · Redzēt vairāk »

Atcerēties visu (1990. gada filma)

"Atcerēties visu", arī "Absolūtā atmiņa", ir 1990.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atcerēties visu (1990. gada filma) · Redzēt vairāk »

Atkala

Atkala uz elektrības vadiem un staba Atkala (arī ledus lietus, sasalstošs lietus) ir atmosfēras nokrišņu veids, kas izkrīt ledus gabaliņu vai lietus veidā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atkala · Redzēt vairāk »

Atmežošana

Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atmežošana · Redzēt vairāk »

Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)

Atmosfēra (atmos — 'tvaiks' un σφαῖρα, sfaíra — 'lode') var būt.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atmosfēra (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Atols

Atols Klusajā okeānā Atols ir gredzenveida koraļļu sala ar lagūnu vidū un paceļas nelielā augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atols · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Jaunums!!: Atmosfēra un Augsne · Redzēt vairāk »

Šacgrēbere

Šacgrēbere (— ‘dārgumu meklētājs’) bija Vācijas Kara flotes slepena meteostacija Arktikā 2.

Jaunums!!: Atmosfēra un Šacgrēbere · Redzēt vairāk »

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi Šķiedrveidīgie spalvmākoņi (Ci fib) ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Šķiedrveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Šova

Šova (Shōwa Kichi) ir Japānas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Šova · Redzēt vairāk »

Ģeoķīmija

Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais barometrs

Ķīmiskais barometrs, arī štormglāze jeb vētras glāze, baroskops vai kampara barometrs ir sena fizikāli ķīmiska ierīce, kas spēj reaģēt uz laika apstākļu izmaiņām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ķīmiskais barometrs · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Ārpuszemes dzīvība

Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »

Belgrano I

Henerala Belgrano vai Belgrano I (— ‘armijas bāze Ģenerālis Belgrano’) bija vissezonas Argentīnas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Belgrano I · Redzēt vairāk »

Biomīmikrija

Biomīmikrija ir zinātņu nozare, kas pēta dabas realizētos procesus un struktūras un imitē tās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Biomīmikrija · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Atmosfēra un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Blēzs Paskāls

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.

Jaunums!!: Atmosfēra un Blēzs Paskāls · Redzēt vairāk »

Boeing X-43

''Boeing X-43''. Boeing X-43 bija vienreizizmantojams eksperimentāls lidaparāts, kura uzdevums bija pētīt virsskaņas caurplūdes reaktīvos dzinējus (scramjet).

Jaunums!!: Atmosfēra un Boeing X-43 · Redzēt vairāk »

Brīvais radikālis

Hidroksiljons un hidroksilradikālis Brīvais radikālis ir molekula ar vismaz vienu nesapārotu elektronu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Brīvais radikālis · Redzēt vairāk »

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

"Caur ērkšķiem uz zvaigznēm" ir platformāta divsēriju zinātniskās fantastikas filma, kuru 1980.

Jaunums!!: Atmosfēra un Caur ērkšķiem uz zvaigznēm · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima b

Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.

Jaunums!!: Atmosfēra un Centaura Proksima b · Redzēt vairāk »

Cepelīna

Cepelīna vai Cepelīnas observatorija ir Norvēģijas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Cepelīna · Redzēt vairāk »

Ciklons

Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ciklons · Redzēt vairāk »

Cilvēku misija uz Marsu

Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.

Jaunums!!: Atmosfēra un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Atmosfēra un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Dasana

Dasana ir Korejas Republikas vissezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Dasana · Redzēt vairāk »

Dūmvads

Kazahstānā (419,7 metri) Dūmvads, arī dūmenis, skurstenis (no), dūmeja un dūmcaurule ir visbiežāk vertikāla caurule dūmgāzu izvadīšanai atmosfērā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Dūmvads · Redzēt vairāk »

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.

Jaunums!!: Atmosfēra un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Dēdēšana · Redzēt vairāk »

Deivisa (polārstacija)

Deivisa ir Austrālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Deivisa (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Diridžibile Italia

Diridžibile Italia ir Itālijas vissezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Diridžibile Italia · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).

Jaunums!!: Atmosfēra un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Eijafjadlajegidls

27 Eijafjadlajegidls (- "salu kalnu ledājs") ir ledājs un tāda paša nosaukuma vulkāns Īslandē.

Jaunums!!: Atmosfēra un Eijafjadlajegidls · Redzēt vairāk »

Ekotoksikoloģija

Ekotoksikoloģija ir vides zinātnes apakšnozare, kas radās, apvienojot toksikoloģijas (zinātne par toksiskām vielām) un ekoloģijas (pētījumu objekts ir atsevišķu organismu kopienas un procesi dabas vidē) pamatatziņas un pētījumu metodes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ekotoksikoloģija · Redzēt vairāk »

Eksosfēra

Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.

Jaunums!!: Atmosfēra un Eksosfēra · Redzēt vairāk »

El Ninjo

Normāla gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā Gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā El Ninjo ( — 'mazulis') ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru.

Jaunums!!: Atmosfēra un El Ninjo · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Jaunums!!: Atmosfēra un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »

Encelads (pavadonis)

Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Atmosfēra un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Jaunums!!: Atmosfēra un Eocēns · Redzēt vairāk »

EPICA

Eiropas projekts ledus vairoga dziļurbšanai Antarktīdā (akronīms EPICA no) ir starptautisks Eiropas projekts Antarktīdas ledus vairoga dziļurbumiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un EPICA · Redzēt vairāk »

Fanerozojs

Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Fanerozojs · Redzēt vairāk »

Fobos programma

Fobos programma bija PSRS kosmisko zondu programma, kuras mērķis bija pētīt Marsu un tā pavadoņus Fobosu un Deimosu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Fobos programma · Redzēt vairāk »

Fotosfēra

Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).

Jaunums!!: Atmosfēra un Fotosfēra · Redzēt vairāk »

Gaisa kuģis

Par gaisu smagāks gaisa kuģis — pasaulē lielākā pasažieru lidmašīna ''Airbus A380'' Par gaisu vieglāks gaisa kuģis — dirižablis ''Skyship 600'' Gaisa kuģis ir lidaparāts, kas atmosfērā noturas ar gaisa palīdzību.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gaisa kuģis · Redzēt vairāk »

Gaisa masa

Ziemeļameriku un citus kontinentus, kuri ir atdalīti ar frontālām robežām Gaisa masa ir plašs atmosfēras apakšējās daļas (troposfēras) apgabals ar līdzīgām fizikālajām īpašībām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gaisa masa · Redzēt vairāk »

Gaisa piesārņojums

230px Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gaisa piesārņojums · Redzēt vairāk »

Gaismas piesārņojums

Mehiko naktī ar izgaismotām debesīm Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gaismas piesārņojums · Redzēt vairāk »

Gaujas leja (glezna)

"Gaujas leja" ir 1891.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gaujas leja (glezna) · Redzēt vairāk »

Gāzizlādes stabilitrons

Mirdzizlādes stabilitrons СГ3С ar auksto katodu, pildīts ar argona, hēlija un neona maisījumu. Paredzēts 105 līdz 112 V sprieguma stabilizēšanai. Gāzizlādes stabilitrons ir ar retinātu gāzi pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gāzizlādes stabilitrons · Redzēt vairāk »

Georgforstere

Georgforstere bija pirmā vācu polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Georgforstere · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Rihmanis

Georgs Vilhelms Rihmanis (1711–1753) bija vācbaltiešu fiziķis, izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs.

Jaunums!!: Atmosfēra un Georgs Vilhelms Rihmanis · Redzēt vairāk »

Glacioloģija

ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Glacioloģija · Redzēt vairāk »

Gumiņbaktērijas

Gumiņbaktērijas jeb gumiņu baktērijas (Rhizobium) ir baktēriju ģints, kas dzīvo tauriņziežu dzimtas augu sakņu izaugumos — gumos — un piesaista atmosfēras slāpekli, ko ar nitrogenāzi pārveido amonjakā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gumiņbaktērijas · Redzēt vairāk »

Haleja

Haleja (Station Z) ir Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Haleja · Redzēt vairāk »

Hūrnsunna

Polijas Stanislava Sedlecka Hūrnsunnas polārstacija, dažkārt arī Īsbjērnhamna, ir vissezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hūrnsunna · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

Hērdailenda

Hērdailenda ir periodiski lietota Austrālijas pētniecības stacija Hērda un Makdonalda Salās Dienvidu okeānā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hērdailenda · Redzēt vairāk »

Herkona relejs

Herkona relejs ir elektromagnētiskais relejs, kas sastāv no elektromagnēta un viena vai vairākiem herkoniem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Herkona relejs · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Atmosfēra un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

Hidroksilradikālis

Hidroksilradikālis (parasti tiek apzīmēts ar •OH) ir hidroksiljona (OH−) neitrālā forma, kam ir par vienu elektronu mazāk, nekā hidroksiljonam.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hidroksilradikālis · Redzēt vairāk »

Hidrosfēra

Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »

Himādri

Himādri ir Indijas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Himādri · Redzēt vairāk »

Hiperoni

Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 3/2 (barionu dekuplets). Sešas apakšējās daļiņas pieder pie hiperoniem. Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 1/2 (barionu oktets). Divas augšējās daļiņas ir parastie nukloni, pārējās - hiperoni. Hiperoni (no grieķu hyper - pāri, virs) ir subatomāras daļiņas (barioni), kas ir smagākas par nukloniem un kam piemīt tā saucamā dīvainība, jo tie satur s kvarku.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hiperoni · Redzēt vairāk »

Hisaki

Hisaki jeb SPRINT-A ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) orbitālā observatorija, kura paredzēta novērojumiem ultravioletajā spektrā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hisaki · Redzēt vairāk »

Huanhe (polārstacija)

Huanhe (Huánghé Zhàn) ir Ķīnas Tautas Republikas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Huanhe (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Humusvielas

Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).

Jaunums!!: Atmosfēra un Humusvielas · Redzēt vairāk »

Infraskaņa

Infraskaņa ir ļoti zemas frekvences (mazāk nekā 20 Hz) skaņas svārstības.

Jaunums!!: Atmosfēra un Infraskaņa · Redzēt vairāk »

Inversija (meteoroloģija)

Inversijas rezultātā radusies dūmaka Skotijā. Inversija ir anomālas kaut kāda parametra izmaiņas atmosfērā atkarībā no augstuma.

Jaunums!!: Atmosfēra un Inversija (meteoroloģija) · Redzēt vairāk »

Izpletnis

ASV desantnieks ar ''MC1-1C'' sērijas apaļo izpletni Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju.

Jaunums!!: Atmosfēra un Izpletnis · Redzēt vairāk »

Jānis Cielavs

Jānis Cielavs (—) bija Latvijas gleznotājs.

Jaunums!!: Atmosfēra un Jānis Cielavs · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Atmosfēra un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Atmosfēra un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Jurijs Kondratjuks

Jurijs Vasiļovičs Kondratjuks, īstajā vārdā Oleksandrs Ignatovičs Šargejs (dzimis Poltavā, Krievijas Impērijā, miris Kalugas apgabalā) bija padomju inženieris, fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Atmosfēra un Jurijs Kondratjuks · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalluss

Kallusi uz agarizētas barotnes Auga kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Kalluss · Redzēt vairāk »

Karlīni

Karlīni ir Argentīnas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Karlīni · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.

Jaunums!!: Atmosfēra un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Keisi

Keisi ir Austrālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Keisi · Redzēt vairāk »

Kepler-4b

Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Kepler-4b · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Keramika · Redzēt vairāk »

Keslera sindroms

Keslera sindroms jeb efekts ir teorētiska ap Zemi esošo kosmisko atkritumu daļu skaita lavīnveida palielināšanās savstarpējo sadursmju rezultātā, kas nākotnē var nopietni traucēt cilvēces lidojumus kosmosā un mākslīgo pavadoņu izvešanu orbītā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Keslera sindroms · Redzēt vairāk »

Kinnvika

Kinnvika bija vissezonas meteostacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Kinnvika · Redzēt vairāk »

Kioto protokols

Kioto protokols ir ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Kioto protokols · Redzēt vairāk »

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Klimata pārmaiņas · Redzēt vairāk »

Klimatoloģija

Viens no lielumiem, kuru pēta klimatoloģijā, ir vidējās gaisa temperatūras. Animācijā var redzēt vidējās temperatūru izmaiņu gada laikā pa mēnešiem Klimatoloģija ir zinātne par klimatu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Klimatoloģija · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Atmosfēra un Klimats · Redzēt vairāk »

Koronizlāde

spoles virsmas Koronizlāde (no  — 'vainags') ir mirdzizlādes veids gāzēs atmosfēras spiedienā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Koronizlāde · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Atmosfēra un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Krēsla · Redzēt vairāk »

LADEE

Lunar Atmosphere and Dust Environment Explorer jeb LADEE bija ASV zonde Mēness atmosfēras un putekļu izpētei.

Jaunums!!: Atmosfēra un LADEE · Redzēt vairāk »

Lapu krāsu maiņa rudenī

Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Maskavas ielā 165. VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un laikapstākļu prognozēšanu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs · Redzēt vairāk »

Lārisa (pavadonis)

Lārisa ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Atmosfēra un Lārisa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Lēcveidīgie mākoņi

Lēcveidīgs mākonis Lēcveidīgie mākoņi jeb lentikulārie mākoņi ir mākoņi, kuri veidojas starp diviem gaisa slāņiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Lēcveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ledājs · Redzēt vairāk »

Ledus dziļurbums

Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »

Lidmašīna

''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).

Jaunums!!: Atmosfēra un Lidmašīna · Redzēt vairāk »

Lupīnas

Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.

Jaunums!!: Atmosfēra un Lupīnas · Redzēt vairāk »

Makvoriailenda

Makvoriailenda ir Austrālijas vissezonas pētniecības stacija Makvorija salā Dienvidu okeānā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Makvoriailenda · Redzēt vairāk »

Mans ienaidnieks

"Mans ienaidnieks" ir ASV zinātniskās fantastikas filma, kuru 1985.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mans ienaidnieks · Redzēt vairāk »

Mars Exploration Rover

''Mars Exploration Rover'' uz Marsa mākslinieka skatījumā. Mars Exploration Rover (MER) ir NASA starpplanētu zonžu projekts, kurš sākās 2003.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mars Exploration Rover · Redzēt vairāk »

Mars Observer

Mars Observer bija NASA starpplanētu zonde Marsa izpētei, ar kuru tika zaudēts kontakts trīs dienas pirms ieiešanas orbītā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mars Observer · Redzēt vairāk »

Mars-2

Mars-2 un Mars-3 bija identiski PSRS aparāti.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mars-2 · Redzēt vairāk »

Mars-3

Mars-3 un Mars-2 bija identiski PSRS kosmiskie aparāti.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mars-3 · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Atmosfēra un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Martēndevivjē

Martēndevivjē ir franču vissezonas pētniecības stacija Indijas okeānā, Amsterdamas salā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Martēndevivjē · Redzēt vairāk »

MAVEN

MAVEN (Mars Atmosphere and Volatile EvolutioN) ir ASV starpplanētu zonde Marsa atmosfēras izpētei.

Jaunums!!: Atmosfēra un MAVEN · Redzēt vairāk »

Mākoņi

'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mākoņi · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mēness · Redzēt vairāk »

Mežāzis 1

"Mežāzis 1" ir amerikāņu režisora Pītera Haijama 1977.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mežāzis 1 · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Atmosfēra un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Meteoru plūsma

Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta).

Jaunums!!: Atmosfēra un Meteoru plūsma · Redzēt vairāk »

Mihails Lomonosovs

Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »

Mimass (pavadonis)

Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Mistikas elementi seriālā "Viņpus"

Mistikas elementi seriālā "Viņpus" palīdz veidot tā sižeta vadlīniju un ļauj pieskaitīt seriālu pie mistikas filmu žanra.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mistikas elementi seriālā "Viņpus" · Redzēt vairāk »

Mitrais tropu mežs

Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »

Mobings

Mobings (no to mob — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mobings · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.

Jaunums!!: Atmosfēra un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Nātrija karbonāts

Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Atmosfēra un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Atmosfēra un Negaiss · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Atmosfēra un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Nereīda (pavadonis)

Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).

Jaunums!!: Atmosfēra un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »

NIPR observatorija

NIPR observatorija vai Nīolesunnas stacija ir Japānas vasaras sezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un NIPR observatorija · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

North American X-15

North American X-15 bija ASV pilotējama raķešlidmašīna no NASA X-lidaparātu sērijas.

Jaunums!!: Atmosfēra un North American X-15 · Redzēt vairāk »

Nosmakšana

Nosmakšana jeb asfiksija ( — ‘bez’,, sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojoties tūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.

Jaunums!!: Atmosfēra un Nosmakšana · Redzēt vairāk »

Novaja Zemļas efekts

Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.

Jaunums!!: Atmosfēra un Novaja Zemļas efekts · Redzēt vairāk »

Observatorija

Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.

Jaunums!!: Atmosfēra un Observatorija · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs

Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.

Jaunums!!: Atmosfēra un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Atmosfēra un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Okeāns · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Atmosfēra un Orgons · Redzēt vairāk »

Orientācijas noteikšana un vadība

Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).

Jaunums!!: Atmosfēra un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »

Orion (kosmosa kuģis)

Orion ir vairākkārt lietojams ASV kosmosa kuģis, par kura izstrādi galvenokārt atbild Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ar vadošo mērķi līdz 2030.

Jaunums!!: Atmosfēra un Orion (kosmosa kuģis) · Redzēt vairāk »

Paleocēna-eocēna termālais maksimums

Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Paleocēna-eocēna termālais maksimums · Redzēt vairāk »

Pasaules Meteoroloģijas organizācija

Pasaules Meteoroloģijas Organizācijas galvenā ēka Ženēvā Pasaules Meteoroloģijas Organizācija ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas pakļautībā esoša organizācija meteoroloģijas jomā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Pasaules Meteoroloģijas organizācija · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Atmosfēra un Paskāls · Redzēt vairāk »

PEARL

Polārā vides atmosfērisko pētījumu laboratorija (PEARL) ir Kanādas pētniecības stacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un PEARL · Redzēt vairāk »

Pedosfēra

Pedosfēra ir Zemes garozas auglīgā virskārta, tās augsnes sega.

Jaunums!!: Atmosfēra un Pedosfēra · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Perseverance

Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.

Jaunums!!: Atmosfēra un Perseverance · Redzēt vairāk »

Pikniks ceļa malā

"Pikniks ceļa malā" ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972.

Jaunums!!: Atmosfēra un Pikniks ceļa malā · Redzēt vairāk »

Pirmie cilvēki uz Mēness

"Pirmie cilvēki uz Mēness" ir pazīstamā angļu rakstnieka Herberta Velsa sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns, kas publicēts 1901.

Jaunums!!: Atmosfēra un Pirmie cilvēki uz Mēness · Redzēt vairāk »

Pirmsvasas augi

Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu).

Jaunums!!: Atmosfēra un Pirmsvasas augi · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Atmosfēra un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Atmosfēra un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

Jaunums!!: Atmosfēra un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Raķete

Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā) Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Raķete · Redzēt vairāk »

Rasa

Rasa Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Rasa · Redzēt vairāk »

Rūpnieciskā lopkopība

Rūpnieciskā cūku audzētava Rūpnieciskā jeb intensīvā lopkopība ir lopkopības veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Rūpnieciskā lopkopība · Redzēt vairāk »

Regolīts

Regolīts ir irdens materiāls, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmu un veidojas mikrometeorītu erozijas rezultātā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Regolīts · Redzēt vairāk »

Relatīvais mitrums

Higrometrs, ar kuru mēra gaisa mitrumu Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu dotajā temperatūrā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Relatīvais mitrums · Redzēt vairāk »

Rentgens

Radiācijas mērierīce, kas graduēta rentgenos stundā Rentgens (saīsinājums R) ir jonizējošās radiācijas (rentgenstaru vai gamma staru) ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība.

Jaunums!!: Atmosfēra un Rentgens · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Resurss

Resurss ir apjomā vai laikā ierobežota fiziska lieta vai lielums.

Jaunums!!: Atmosfēra un Resurss · Redzēt vairāk »

Saljut-1

Saljut-1 jeb DOS-1 bija PSRS DOS sērijas orbitālā stacija, pirmā kosmiskā stacija pasaulē.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saljut-1 · Redzēt vairāk »

Salna

nātru lapām. Salna. Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Salna · Redzēt vairāk »

Sanmartina

Sanmartina ir Argentīnas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Sanmartina · Redzēt vairāk »

Sarkanā feja

Sarkanā feja Sarkanā feja ir neparasts zibens paveids.

Jaunums!!: Atmosfēra un Sarkanā feja · Redzēt vairāk »

Sarma

Sarmas klāti koki. Sarma tuvplānā. Sarma ir atmosfēras nokrišņu veids, nelielu ledus gabaliņu nosēdums.

Jaunums!!: Atmosfēra un Sarma · Redzēt vairāk »

Saspiestā gaisa automobilis

Kompresētā gaisa transportlīdzekḷi ir transportlīdzekḷi kuru dzinēji darbojās uz saspiestu gaisu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saspiestā gaisa automobilis · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saules kolektors

Plakanie Saules kolektori Saules kolektors ir paredzēts, lai Saules starojumu pārveidotu siltuma enerģijā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saules kolektors · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Sausums

Meksikā. Sausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Sausums · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas efekts

Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).

Jaunums!!: Atmosfēra un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas gāze

Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.

Jaunums!!: Atmosfēra un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »

Stardust

Stardust (no angļu valodas — 'zvaigžņu putekļi') ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.

Jaunums!!: Atmosfēra un Stardust · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Sudrabainie mākoņi

Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »

Svalraka

Svalbāras raķešu poligons (vai SvalRak) ir zondēšanas raķešu palaišanas komplekss Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Svalraka · Redzēt vairāk »

Sverdrupa

Sverdrupa ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Sverdrupa · Redzēt vairāk »

TARDIS

TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.

Jaunums!!: Atmosfēra un TARDIS · Redzēt vairāk »

Tēbe (pavadonis)

Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Terminators (astronomija)

Galileo Zemes un Mēness attēls, kurā redzamas terminatoru līnijas, kas dala to diskus uz pusēm Terminators ir robeža starp debess ķermeņa apgaismoto (dienas) un neapgaismoto (nakts) daļu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Terminators (astronomija) · Redzēt vairāk »

Termobāriskie ieroči

Krievijas tilpumdetonējošo aviācijas bumbu maketi Termobāriskie ieroči ir ieroči, kas vispirms izveido degvielas (aerosola) mākoni un pēc tam to uzspridzina ar detonatoru palīdzību — notiek tilpumsprādziens.

Jaunums!!: Atmosfēra un Termobāriskie ieroči · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Atmosfēra un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tristana da Kuņas salas

Tristana da Kuņas salas ir vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienviddaļā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Tristana da Kuņas salas · Redzēt vairāk »

Tritijs

Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Tritijs · Redzēt vairāk »

Triveta

Neila Triveta Globālās atmosfēras uzraudzības observatorija vai Alertas observatorija (Alert Observatory) ir Kanādas pētniecības observatorija Arktikā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Triveta · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Atmosfēra un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Učali

Učali (krievu: Учалы, baškiru: Учалы) ir pilsēta Baškortostānā, Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Učali · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Atmosfēra un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Vakuums · Redzēt vairāk »

Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma

Šis ir valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma.

Jaunums!!: Atmosfēra un Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma · Redzēt vairāk »

Varavīksne

Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.

Jaunums!!: Atmosfēra un Varavīksne · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Atmosfēra un Vējš · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Atmosfēra un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Venus Express

Venus Express (no "Veneras ekspresis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde Veneras izpētei.

Jaunums!!: Atmosfēra un Venus Express · Redzēt vairāk »

Viktors Hess

Viktors Francis Hess (dzimis, miris) bija austriešu-amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Atmosfēra un Viktors Hess · Redzēt vairāk »

Viršana

Ūdens vārīšanās Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē.

Jaunums!!: Atmosfēra un Viršana · Redzēt vairāk »

Virsmas apgaismojums

Apgaismojuma shēma ar mērvienībām un terminoloģiju. Fotometrijā apgaismojums ir gaismas plūsmas daudzums, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Atmosfēra un Virsmas apgaismojums · Redzēt vairāk »

Vostoka

Vostoka ir vienīgā funkcionējošā Krievijas (agrāk PSRS) iekškontinentālā polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Vostoka · Redzēt vairāk »

Vostokas ezers

Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Vostokas ezers · Redzēt vairāk »

Voyager 1

Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Voyager 1 · Redzēt vairāk »

WAIS Divaida

WAIS Divaida (West Antarctic Ice Sheet Divide — ‘Rietumantarktīdas ledus vairoga šķirtne’) ir amerikāņu ledus dziļurbuma projekts Mērijas Bērdas Zemē Rietumantarktīdā.

Jaunums!!: Atmosfēra un WAIS Divaida · Redzēt vairāk »

Zemā Zemes orbīta

Zemes mākslīgo pavadoņu atrašanās vietām zemajā Zemes orbītā un virs tās. Par Zemo Zemes orbītu jeb LEO dēvē orbītu, kas ap Zemi atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Atmosfēra un Zemā Zemes orbīta · Redzēt vairāk »

Zemes klātne (transports)

Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.

Jaunums!!: Atmosfēra un Zemes klātne (transports) · Redzēt vairāk »

Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »

16. novembris

16.

Jaunums!!: Atmosfēra un 16. novembris · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: Atmosfēra un 1963. gads · Redzēt vairāk »

51 Pegasi b

''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Atmosfēra un 51 Pegasi b · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »