Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Anna I, Augusts (nozīmju atdalīšana), Augusts II Stiprais, Šļahta, Baltā Ērgļa ordenis (Polija), Būtiņģe, Bernardo Belloto, Drēzdene, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Augusts I Vetīns, Gotlobs Totlēbens, Hajsina, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Iļļinci, Ignacijs Adams Levickis, Jelgavas vēsture, Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Johans Frīdrihs fon Mēdems, Juzefs Koss, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Kristians Jozefs, Krievijas Impērija, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas hercogi, Luijs XVI, Malnavas baznīca, Palangas pagasts, Pjotrs Ježijs Pšebendovskis, Polijas mantojuma karš, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Slavuta, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Sventāja, Varšavas hercogiste, Viļņas ūnija, 1696. gads, 17. oktobris, 1763. gads, 5. oktobris.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Anna I · Redzēt vairāk »
Augusts (nozīmju atdalīšana)
Augusts var būt.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Augusts (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »
Šļahta
Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Šļahta · Redzēt vairāk »
Baltā Ērgļa ordenis (Polija)
Baltā Ērgļa ordenisBaltā Ērgļa ordeņa zvaigzne Baltā Ērgļa ordenis ir visvecākais un visaugstākais Polijas valsts apbalvojums, ko piešķir par militāriem un civiliem nopelniem Polijas Republikas labā kā miera, tā kara laikā.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Baltā Ērgļa ordenis (Polija) · Redzēt vairāk »
Būtiņģe
Būtiņģes luterāņu baznīca. Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Būtiņģe ir Palangas pilsētas daļa pie Sventājas upes.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Būtiņģe · Redzēt vairāk »
Bernardo Belloto
Bernardo Belloto (dzimis, miris) bija Venēcijas izcelsmes vedutu jeb pilsētu ainavu gleznotājs.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Bernardo Belloto · Redzēt vairāk »
Drēzdene
Drēzdene ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Drēzdene · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Augusts I Vetīns
Frīdrihs Augusts I (dzimis, miris) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Frīdrihs Augusts I Vetīns · Redzēt vairāk »
Gotlobs Totlēbens
Gotlobs Kurts Heinrihs fon Totlēbens (1715–1773) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Gotlobs Totlēbens · Redzēt vairāk »
Hajsina
Hajsina ir pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Hajsinas rajona centrs.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Hajsina · Redzēt vairāk »
Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Hermanis Kārlis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Iļļinci
Iļļinci ir pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala Vinnicas rajonā.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Iļļinci · Redzēt vairāk »
Ignacijs Adams Levickis
Ignacijs Adams Levickis (miris) bija 18.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Ignacijs Adams Levickis · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726 - 1793) bija Urgas muižas (Orgishof) īpašnieks, Vidzemes guberņas tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Juzefs Koss
Juzefs (Jozefs) Koss (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Žečpospolitas valsts darbinieks un diplomāts, Inflantijas vaivads no 1709.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Juzefs Koss · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Kārlis Heinrihs fon Heikings
Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Luijs XVI
Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Luijs XVI · Redzēt vairāk »
Malnavas baznīca
Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Kārsavā, Latgales austrumu daļā.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Malnavas baznīca · Redzēt vairāk »
Palangas pagasts
Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Palangas pagasts · Redzēt vairāk »
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis
Pjotrs Ježijs Pšebendovskis (dzimis ap, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1710.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Pjotrs Ježijs Pšebendovskis · Redzēt vairāk »
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Slavuta
Slavuta ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Slavuta · Redzēt vairāk »
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Sventāja · Redzēt vairāk »
Varšavas hercogiste
Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un 1696. gads · Redzēt vairāk »
17. oktobris
17.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un 17. oktobris · Redzēt vairāk »
1763. gads
1763.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un 1763. gads · Redzēt vairāk »
5. oktobris
5.
Jaunums!!: Augusts III Saksis un 5. oktobris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
August III Sas, Augusts III, Augusts III Frīdrihs, Augusts III Korpulentais, Augusts III Rupjais, Augusts III Vetīns, Friedrich August II, Frīdrihs Augusts II.
