Satura rādītājs
28 attiecības: Andrievs Niedra, Augustīns Pētersons, Augusts Saulietis, Austrums, Šaha etīde, Esenberģu Jānis, Fricis Apšenieks, Gotfrīds Ansabergs, Heinrihs Leonhards Adolfi, Henrijs Visendorfs, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Indriķis Zeberiņš, Jānis Akuraters, Jānis Reinberģis, Jēkabs Dravnieks, Jēkabs Velme, Kārlis Kasparsons, Kārlis Skalbe, Kārlis Tarziers, Matīss Ārons, Mihails Saltikovs-Ščedrins, Mikus Skruzītis, Nemirstīgais šaha uzdevums, Pēteris Šmits, Rihards Zariņš, Ternejas pagasts, Viktors Eglītis, 1895. gads Latvijā.
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Andrievs Niedra
Augustīns Pētersons
Augustīns Pētersons (1873—1955) bija pirmais Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts no 1936.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Augustīns Pētersons
Augusts Saulietis
Augusts Saulietis (kristīts kā Augusts Plikausis; 1869—1933) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Augusts Saulietis
Austrums
Austrums var būt.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Austrums
Šaha etīde
Etīde ir mākslīgi sastādīta šaha pozīcija, kurā vienai no pusēm (parasti baltajiem), tiek piedāvāts izpildīt uzdevumu (uzvarēt vai panākt neizšķirtu) nenoteiktā gājienu skaitā.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Šaha etīde
Esenberģu Jānis
Esenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862—1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Esenberģu Jānis
Fricis Apšenieks
Fricis Apšenieks (Tetelmindes pagasts — Rīga) bija Latvijas šahists, divkārtējs Latvijas šaha čempionātu uzvarētājs, pirmā Pasaules amatieru šaha čempionāta vicečempions (1924).
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Fricis Apšenieks
Gotfrīds Ansabergs
Gotfrīds Ansabergs (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un ierēdnis.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Gotfrīds Ansabergs
Heinrihs Leonhards Adolfi
Heinrihs Leonhards Ādolfijs (Adolfi) (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Gaujienas luterāņu draudzes mācītājs, žurnālists, rakstnieks un šaha entuziasts.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Heinrihs Leonhards Adolfi
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Henrijs Visendorfs
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Indriķis Zeberiņš
Indriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Indriķis Zeberiņš
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Jānis Akuraters
Jānis Reinberģis
Jānis Reinberģis (citviet Reinbergs, 1859. gada 16. augusts — 1884. gada 4.oktobris) bija latviešu publicists un rakstnieks, nereti tiek uzskatīts par pirmo latviešu nacionālo vēsturnieku.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Jānis Reinberģis
Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Velme
Jēkabs Velme (1855—1928) bija latviešu pedagogs un valodnieks.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Jēkabs Velme
Kārlis Kasparsons
Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Kārlis Kasparsons
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Kārlis Skalbe
Kārlis Tarziers
Kārlis Tarziers (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks, šahists un šaha problēmists.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Kārlis Tarziers
Matīss Ārons
Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Matīss Ārons
Mihails Saltikovs-Ščedrins
Mihails Saltikovs-Ščedrins īstajā uzvārdā Saltikovs, pseidonīms Nikolajs Ščedrins (dzimis Tveras guberņā, miris Sanktpēterburgā) bija krievu rakstnieks, žurnālists un satīriķis, žurnāla Otečestvennije Zapiski redaktors, Rjazaņas un Tveras guberņu vicegubernators (1858.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Mihails Saltikovs-Ščedrins
Mikus Skruzītis
Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Mikus Skruzītis
Nemirstīgais šaha uzdevums
Nemirstīgais šaha uzdevums ir austriešu problēmista Konrāda Baiera sastādīts šaha uzdevums, kas pirmoreiz ticis publicēts 1851.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Nemirstīgais šaha uzdevums
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Pēteris Šmits
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Rihards Zariņš
Ternejas pagasts
Ternejas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Ternejas pagasts
Viktors Eglītis
Viktors Eglītis (—) bija latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un Viktors Eglītis
1895. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1895.
Skatīt Austrums (mēnešraksts) un 1895. gads Latvijā
Zināms kā Austrums (žurnāls).