Ātrāk nekā pārlūku!
237 attiecības: Abisāle, Abscess, Acidobaktērijas, Aerobi organismi, Ahtenskīts, AIDS, Aizsardzības mehānismi augos, Aklā zarna, Akmeņogles, Alanīns, Amilāze, Aminoskābes, Amnēzija, Anaerobie organismi, Anilings, Antibiotikas, Antiseptizēšana, Antonijs van Lēvenhuks, Aphodiinae, Arhajs, Arheji, Artrīts, Astainie abinieki, Atgremotāji, Augi, Augsnes ekoloģija, Augu aizsardzība, Augu sekundārais metabolisms, Augu selekcija, Šūna, Šūnapvalks, Šūnas kodols, Šūnu teorija, Ģenētiskā rekombinācija, Ģenētiski modificēta pārtika, Ūdens, Ūdens piesārņojums, Ūdenssuņi, Ķērpji, Āda, B12 vitamīns, Bactericera cockerelli, Baktēriju konjugācija, Baktēriju morfoloģija, Bakteriālā vaginoze, Bakteriofāgi, Baložu dzimta, Batiāle, Benzoilperoksīds, Bezdzimumvairošanās, ..., Biocenoze, Bioloģija, Bioloģiskā membrāna, Bioluminiscence, Biomīmikrija, Biosfēra, Biosorbcija, Biotehnoloģija, Blusu kārta, Bromēliju dzimta, Candidatus Liberibacter, Catalogue of Life, Cilvēku misija uz Marsu, Cista (mikrobioloģija), Citoloģija, Citrusaugu zaļēšanas slimība, Clostridium butyricum, Daudzlapu lupīna, Dēles, Degizraktenis, Dendrolimus superans, Dezoksiribonukleīnskābe, Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts, Dižbrūklene, Difterija, Dizentērija, Doksiciklīns, Dzīvība, Dzīvnieki, Ehiūri, Eikarioti, Eksotoksīni, Endofīti, Endotoksīni, Etiķskābe, Etilēnoksīds, Fauna, Fitopatoloģija, Foraminīferas, Fosilijas, Fotosintēze, Furnjē gangrēna, Garais klepus, Gāzmaska, Gāzu gangrēna, Gļotas, Gļotsēnes, Gēnu inženierija, Gerhards Domagks, Gladiolas, Gramnegatīvās baktērijas, Gumiņbaktērijas, Halīts, Helikobaktērija, Hemiluminiscence, Heterotrofi, Hinokitiols, Hitīns, Hlorapskābe, Humusvielas, Impērija (bioloģija), Imunitāte, Jakobs Lipmans, Jonizējošais starojums, Kampilobaktērijas, Kapibara, Karalienes Modas Zeme, Karotinoīdi, Koala, Kožodiņu dzimta, Koka aizsargmehānisms bojājumu ierobežošanai, Koks (nozīmju atdalīšana), Kombuča, Komodo varāns, Koncentrācija, Konjunktivīts, Kontaminācija, Krabji, Kristālvioletais, Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs, Kristofors Kolumbs, Kultūraugi, Kutikula, Lachnus roboris, Laimas slimība, Lapu krāsu maiņa rudenī, Ledusskapis, Leikocīti, Lepra, Lielais dīķgliemezis, Liofilizācija, Lizīns, Lizosoma, Luijs Pastērs, Lupīnas, Lutzomyia, Maita, Maitas putni, Makrofīti, Mātes piena oligosaharīdi, Mežs, Medus bišu slimības, Melenī gangrēna, Melnā jūra, Meningīts, Mikrobioloģija, Mikroorganismi, Mikropavairošana, Minjē lode, Molekulārie motori, Monēras, Nanobaktērijas, Nanotehnoloģija, Neitrofilie leikocīti, Nematodes, Nierakmeņu slimība, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Oksisviestskābe, Organisms, Organoģenēzes regulācija, Paenibacillus, Paneta šūna, Paplašināta spektra bēta laktamāzes, Parastā bārbele, Patogēns, Penicilīni, Perseverance, Pienskābes baktērijas, Planktons, Pneimonija, Prokarioti, Proteasoma, Proterozojs, Protisti, Prusaki, Pseidopodijas, Rūpnieciskā lopkopība, Rekreācijas ūdeņi, Saiga, Salmoneloze, Saprotrofi, Sasalšana, Sūkļi, Sīkžokļaiņi, Segaudi (augi), Sepse, Simbioze, Sinoviālais šķidrums, Skudru dzimta, Slāpekļa(II) oksīds, Spināti, Steinernema glaseri, Stingumkrampji, Strauta nēģis, Sviedri, Tamarixia radiata, Tārpveida piedēklis, Tītaru grifs, Termīti, Titāniks, Toksīns, Toksiskā šoka sindroms, Toksiskums, Treonīns, Triljons, Tuberkulozes mikobaktērija, Ultraskaņa, Urīnceļu infekcija, Ureāze, Valsts (bioloģija), Vīruss, Vēderskropstaiņi, Vēdertīfs, Vica, Vienšūņi, Vienšūnas organisms, Vitamīni, Volframs, Zaļā cikādīte, Zanthoxylum fagara, Zarnelpotāji, Zarnu nūjiņa, Zilaļģes, Zirņu laputs, Zobi, 17. jūlijs, 1998. gads. Izvērst indekss (187 vairāk) »
Abisāle
"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.
Jaunums!!: Baktērijas un Abisāle · Redzēt vairāk »
Abscess
Zemādas abscess Abscess ir strutu sakopojums, kas lokalizēti veidojas dažādos audos un orgānos.
Jaunums!!: Baktērijas un Abscess · Redzēt vairāk »
Acidobaktērijas
Acidobaktērijas (Acidobacteria Cavalier-Smith, 2002) ir baktēriju valsts tips, kuru pārstāvji fizioloģiski atšķiras no pārējām baktērijām un sastopami visur, galvenokārt augsnē.
Jaunums!!: Baktērijas un Acidobaktērijas · Redzēt vairāk »
Aerobi organismi
Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.
Jaunums!!: Baktērijas un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »
Ahtenskīts
Ahtenskīts (nosaukts pēc atradnes Krievijā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Baktērijas un Ahtenskīts · Redzēt vairāk »
AIDS
Iegūtā imūndeficīta sindroms jeb AIDS ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe.
Jaunums!!: Baktērijas un AIDS · Redzēt vairāk »
Aizsardzības mehānismi augos
Aizsardzības mehānismi augos raksturo evolūcijas ceļā attīstītas augu fizioloģiskās un ķīmiskās īpašības, kuras paaugstina iespēju augam izdzīvot un vairoties.
Jaunums!!: Baktērijas un Aizsardzības mehānismi augos · Redzēt vairāk »
Aklā zarna
Aklās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsots ar sarkanu). Aklā zarna (lat. Caecum) ir maisveidīgs resnās zarnas sākuma posms, kas atrodas gūžas kaula labās puses bedres (' iliac fossa') apvidū, intraperitoneāli (visapkārt klāta ar vēderplēvi).
Jaunums!!: Baktērijas un Aklā zarna · Redzēt vairāk »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Baktērijas un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Alanīns
Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe.
Jaunums!!: Baktērijas un Alanīns · Redzēt vairāk »
Amilāze
Amilāze ir ferments, kas katalizē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos.
Jaunums!!: Baktērijas un Amilāze · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Baktērijas un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Amnēzija
Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums, ko izraisīja kāda slimība, galvas smadzeņu trauma vai augsta stresa apstākļi.
Jaunums!!: Baktērijas un Amnēzija · Redzēt vairāk »
Anaerobie organismi
''Spinoloricus cinziae'' — dzīvnieku suga, kam nav nepieciešams skābeklis nevienā dzīves posmā Anaerobais organisms jeb anaerobs ir jebkurš organisms, kam nav vajadzīgs skābeklis, lai augtu.
Jaunums!!: Baktērijas un Anaerobie organismi · Redzēt vairāk »
Anilings
Anilinga ilustratīvs attēls Anilings ir seksa paņēmiens, kurā anālā atvere tiek kairināta ar mēli vai lūpām.
Jaunums!!: Baktērijas un Anilings · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Baktērijas un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Antiseptizēšana
Antiseptizēšana (— ‘pret’, — ‘pūšana’) ir materiālu (parasti koksnes) pasargāšana ar ķīmiskām jeb antiseptiskām vielām no sēnīšu un baktēriju bojājumiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Antiseptizēšana · Redzēt vairāk »
Antonijs van Lēvenhuks
Antonijs van Lēvenhuks (dzimis, miris) bija nīderlandiešu izgudrotājs un tirgotājs.
Jaunums!!: Baktērijas un Antonijs van Lēvenhuks · Redzēt vairāk »
Aphodiinae
Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Aphodiinae · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Baktērijas un Arhajs · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Baktērijas un Arheji · Redzēt vairāk »
Artrīts
Reimatiskā artrīta skartas rokas Artrīts (no — ‘locītava’, -itis — ‘iekaisums’) ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums.
Jaunums!!: Baktērijas un Artrīts · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Baktērijas un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Atgremotāji
Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.
Jaunums!!: Baktērijas un Atgremotāji · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Baktērijas un Augi · Redzēt vairāk »
Augsnes ekoloģija
Augsnes ekoloģija ir ekoloģijas nozare, kas pēta augsnes ekosistēmu struktūru un funkcijas, kā arī faktorus, kas to ietekmē.
Jaunums!!: Baktērijas un Augsnes ekoloģija · Redzēt vairāk »
Augu aizsardzība
Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.
Jaunums!!: Baktērijas un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »
Augu sekundārais metabolisms
Augu sekundārajā metabolismā dažādos sintēzes ceļos veidojas daudzveidīgas vielas, kas nav vitāli nepieciešamas auga augšanai un attīstībai.
Jaunums!!: Baktērijas un Augu sekundārais metabolisms · Redzēt vairāk »
Augu selekcija
Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.
Jaunums!!: Baktērijas un Augu selekcija · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Baktērijas un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnapvalks
Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.
Jaunums!!: Baktērijas un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Baktērijas un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Jaunums!!: Baktērijas un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »
Ģenētiskā rekombinācija
Ģenētiskā rekombinācija ir gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un pazīmju kombināciju veidošanos.
Jaunums!!: Baktērijas un Ģenētiskā rekombinācija · Redzēt vairāk »
Ģenētiski modificēta pārtika
Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kam ar gēnu inženierijas metodēm veiktas izmaiņas to DNS.
Jaunums!!: Baktērijas un Ģenētiski modificēta pārtika · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Baktērijas un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Jaunums!!: Baktērijas un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »
Ūdenssuņi
Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Baktērijas un Ūdenssuņi · Redzēt vairāk »
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Jaunums!!: Baktērijas un Ķērpji · Redzēt vairāk »
Āda
Degunradža āda Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks.
Jaunums!!: Baktērijas un Āda · Redzēt vairāk »
B12 vitamīns
Ciānkobalamīna struktūrformula B12 vitamīns jeb ciānkobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Baktērijas un B12 vitamīns · Redzēt vairāk »
Bactericera cockerelli
Bactericera cockerelli ir lapblusiņu suga no ozolu augutu dzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Bactericera cockerelli · Redzēt vairāk »
Baktēriju konjugācija
Baktēriju konjugācija ir divu šūnu savienošanās ar speciālu olbaltumvielu pavedienu- F-pillu (dzimum pills), kas piestiprinājies pie baktērijas sieniņas, tie daļēji apmainās ar ģenētisko informāciju.
Jaunums!!: Baktērijas un Baktēriju konjugācija · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Baktērijas un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Bakteriālā vaginoze
Bakteriālā vaginoze ir sieviešu dzimumorgānu infekciozi iekaisīga slimība.
Jaunums!!: Baktērijas un Bakteriālā vaginoze · Redzēt vairāk »
Bakteriofāgi
Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.
Jaunums!!: Baktērijas un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Baktērijas un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Jaunums!!: Baktērijas un Batiāle · Redzēt vairāk »
Benzoilperoksīds
Benzoilperoksīds ir organisks savienojums, kas pieder pie peroksīdu grupas.
Jaunums!!: Baktērijas un Benzoilperoksīds · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Baktērijas un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Biocenoze
bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi Biocenoze ((bios) — 'dzīve' un κοινός (koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Biocenoze · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Baktērijas un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā membrāna
250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.
Jaunums!!: Baktērijas un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Biomīmikrija
Biomīmikrija ir zinātņu nozare, kas pēta dabas realizētos procesus un struktūras un imitē tās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām.
Jaunums!!: Baktērijas un Biomīmikrija · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Baktērijas un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Biosorbcija
Biosorbcija ir fizikālķīmisks process, kas norāda dabiskas izcelsmes materiāla, piemēram, kūdras, spēju vidē saistīt piesārņojošās vielas, tādējādi samazinot šo vielu koncentrāciju konkrētajā vidē (visbiežāk — ūdens vidē, piemēram, notekūdeņos).
Jaunums!!: Baktērijas un Biosorbcija · Redzēt vairāk »
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Jaunums!!: Baktērijas un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Blusu kārta
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).
Jaunums!!: Baktērijas un Blusu kārta · Redzēt vairāk »
Bromēliju dzimta
Bromēliju dzimta (Bromeliaceae), arī ananasu dzimta, ir viendīgļlapju klases dzimta, kas iekļauj no 51—56 ģintīm un aptuveni 3500 sugas.
Jaunums!!: Baktērijas un Bromēliju dzimta · Redzēt vairāk »
Candidatus Liberibacter
Candidatus Liberibacter ir gramnegatīvas baktērijas, augiem patogēna ģints, kuras sugas izraisa augu zaļēšanas slimības.
Jaunums!!: Baktērijas un Candidatus Liberibacter · Redzēt vairāk »
Catalogue of Life
Catalogue of Life (CoL) jeb Dzīvības katalogs ir tiešsaistes taksonomijas katalogs, kas nodrošina zināmo dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu uzskaiti un indeksāciju, uzturot to kontrolsarakstu.
Jaunums!!: Baktērijas un Catalogue of Life · Redzēt vairāk »
Cilvēku misija uz Marsu
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Baktērijas un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Baktērijas un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Jaunums!!: Baktērijas un Citoloģija · Redzēt vairāk »
Citrusaugu zaļēšanas slimība
Mandarīni slimi ar citrusu zaļēšanas slimību. Citrusaugu zaļēšanas slimība (vai jeb huanglongbing, kas nozīmē 'dzeltenā drakona slimība' arī HLB) ir citrusaugu slimība, kuru izraisa Candidatus Liberibacter ģints baktērijas (tajā skaitā Liberibacter asiaticus, Liberibacter africanus, Liberibacter americanus), kas tiek izplatītas pateicoties Diaphorina citri lablusiņām un Trioza erytreae ozolu augutīm.
Jaunums!!: Baktērijas un Citrusaugu zaļēšanas slimība · Redzēt vairāk »
Clostridium butyricum
Clostridium butyricum ir sporas veidojoša, obligāti anaeroba, nepatogēna, grampozitīva baktērija.
Jaunums!!: Baktērijas un Clostridium butyricum · Redzēt vairāk »
Daudzlapu lupīna
Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir tauriņziežu dzimtas lupīnu ģints daudzgadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Baktērijas un Daudzlapu lupīna · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Baktērijas un Dēles · Redzēt vairāk »
Degizraktenis
Akmeņogles ir viens no degizrakteņu veidiem. Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu.
Jaunums!!: Baktērijas un Degizraktenis · Redzēt vairāk »
Dendrolimus superans
Dendrolimus superans ir zvīņspārņu suga no vērpēju dzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Dendrolimus superans · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Baktērijas un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas skaitās ka viens no nozīmīgākiem citrusu augu kaitēkļiem, jo izplata Candidatus Liberibacter ģints baktērijas, kas izraisa smagu citrusu slimību, ko dēvē par citrusu zaļēšanas slimība (jeb huanglongbing), kas ir nāvējoša citrusiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Baktērijas un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Difterija
Difterijas izraisīts kakla pietūkums (tā saucamais "buļļa kakls") Difterija (diphthera) ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija difterijas nūjiņa (Corynebacterium diphtheriae).
Jaunums!!: Baktērijas un Difterija · Redzēt vairāk »
Dizentērija
Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.
Jaunums!!: Baktērijas un Dizentērija · Redzēt vairāk »
Doksiciklīns
Doksiciklīns ir plaša spektra tetraciklīnu klases antibiotika, ko lieto baktēriju un noteiktu parazītu izraisītu infekciju ārstēšanai.
Jaunums!!: Baktērijas un Doksiciklīns · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Baktērijas un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Baktērijas un Ehiūri · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Baktērijas un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Eksotoksīni
Eksotoksīni ir toksīni, ko izdala baktērijas.
Jaunums!!: Baktērijas un Eksotoksīni · Redzēt vairāk »
Endofīti
Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.
Jaunums!!: Baktērijas un Endofīti · Redzēt vairāk »
Endotoksīni
Endotoksīni ir īpaši baktēriju toksīni, kas veidojas, baktērijām ejot bojā.
Jaunums!!: Baktērijas un Endotoksīni · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Baktērijas un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Etilēnoksīds
Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C2H4O) ir bezkrāsaina, degtspējīga, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību.
Jaunums!!: Baktērijas un Etilēnoksīds · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Baktērijas un Fauna · Redzēt vairāk »
Fitopatoloģija
Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.
Jaunums!!: Baktērijas un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Baktērijas un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Baktērijas un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Baktērijas un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Furnjē gangrēna
Žans Alfrēds Furnjē Furnjē gangrēna (arī Furnjē slimība, Furnjē sindroms, sēklinieku maisiņa spontāna gangrēna, epifasciālā nekroze u.c.) ir nekrotizējoša fasciīta forma.
Jaunums!!: Baktērijas un Furnjē gangrēna · Redzēt vairāk »
Garais klepus
≥ 700 div col end Garais klepus ir akūta bakteriāla infekcijas slimība.
Jaunums!!: Baktērijas un Garais klepus · Redzēt vairāk »
Gāzmaska
Poļu MUA gāzmaska, kas tika lietota 1970. — 1980. gados. Gāzmaska ir individuālās aizsardzības līdzeklis elpošanas orgānu, sejas un acu pasargāšanai no kaitīgo vielu (gāzu un aerosolu) iedarbības.
Jaunums!!: Baktērijas un Gāzmaska · Redzēt vairāk »
Gāzu gangrēna
Labās kājas un labās gūžas rajona gāzu gangrēna ar tumšām bullām un krepitāciju pie palpācijas. Pacients ar toksiski septisko šoku Gāzu gangrēna (arī klostrīdiju mionekrolīze, histotoksiskā infekcija, anaerobais celulīts; veterinārijā: ļaundabīgā edēma) ir ātri progresējoša un izplatoša muskuļu infekcija, ko izraisa toksīnu producējošās baktērijas, cilvēkiem pārsvarā Clostridium perfringens, bet dzīvniekiem Clostridium septicum.
Jaunums!!: Baktērijas un Gāzu gangrēna · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Baktērijas un Gļotas · Redzēt vairāk »
Gļotsēnes
''Diachea leucopodia'' ''Stemonitis fusca'' augļķermenis ''Mycetozoa'' Ernsta Hekela 1904. gada zīmējumā "Dabas mākslas formas" Uz mitra papīra augoša gļotsēne ''Brefeldia maxima'' plazmodijs uz koksnes ''Trichia varia'' Gļotsēnes (Mycetozoa, arī Myxomycetes, Myxomycota u.c.) ir neformāls bioloģiskas grupas nosaukums, kas piešķirts vairāku veidu ģenētiski nesaistītiem eikariotu organismiem, kuri var brīvi dzīvot kā atsevišķas šūnas, bet var apvienoties, veidojot daudzšūnu reproduktīvas struktūras.
Jaunums!!: Baktērijas un Gļotsēnes · Redzēt vairāk »
Gēnu inženierija
Gēnu inženierija, arī saukta par ģenētisko modifikāciju, ir tiešas manipulācijas ar organisma genomu, izmantojot biotehnoloģijas metodes. Tas ir tehnoloģiju un metožu kopums, ko izmanto, lai izmainītu šūnas ģenētisko materiālu, nododot gēnus sugu un ārpus sugu robežām, lai radītu uzlabotus vai pilnīgi jaunus organismus. Jaunu DNS fragmentu var iekļaut mērķorganisma genomā sākotnēji izolējot un pēc tam kopējot interesējošo fragmentu, izmantojot molekulārās klonēšanas metodes, vai sintezējot DNS, un pēc tam ievietojot jaunizveidoto sekvenci mērķorganismā. Gēni var tikt izņemti, vai "izsisti" (knock-out), izmantojot nukleāzes.
Jaunums!!: Baktērijas un Gēnu inženierija · Redzēt vairāk »
Gerhards Domagks
Gerhards Johanness Pauls Domagks (dzimis, miris) bija vācu patologs un bakteriologs, kurš, strādādams kompānijā IG Farben, izveidoja pirmo komerciāli pieejamo antibiotiku - Prontosil, par ko 1939.
Jaunums!!: Baktērijas un Gerhards Domagks · Redzēt vairāk »
Gladiolas
Gladiolas (Gladiolus) ir skalbju dzimtas (Iridaceae) augi.
Jaunums!!: Baktērijas un Gladiolas · Redzēt vairāk »
Gramnegatīvās baktērijas
Gramnegatīvās baktērijas ir baktērijas, kas nenokrāsojas ar kristālvioleto pēc Grama metodes.
Jaunums!!: Baktērijas un Gramnegatīvās baktērijas · Redzēt vairāk »
Gumiņbaktērijas
Gumiņbaktērijas jeb gumiņu baktērijas (Rhizobium) ir baktēriju ģints, kas dzīvo tauriņziežu dzimtas augu sakņu izaugumos — gumos — un piesaista atmosfēras slāpekli, ko ar nitrogenāzi pārveido amonjakā.
Jaunums!!: Baktērijas un Gumiņbaktērijas · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Baktērijas un Halīts · Redzēt vairāk »
Helikobaktērija
Helikobaktērija ir baktērija, kas izraisa kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
Jaunums!!: Baktērijas un Helikobaktērija · Redzēt vairāk »
Hemiluminiscence
Hemiluminiscence Hemiluminiscence ir luminiscences veids, kas pavada eksotermiskās ķīmiskās reakcijas, ja viens no reaģentiem ir ierosinātā stāvoklī.
Jaunums!!: Baktērijas un Hemiluminiscence · Redzēt vairāk »
Heterotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.
Jaunums!!: Baktērijas un Heterotrofi · Redzēt vairāk »
Hinokitiols
Hinokitiols (β-thujaplicin) ir naturāls monoterpenoīds, kas atrodams ciprešu dzimtas koku mizā.
Jaunums!!: Baktērijas un Hinokitiols · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Baktērijas un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hlorapskābe
Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.
Jaunums!!: Baktērijas un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Baktērijas un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Impērija (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksonomijā impērija (arī domēns un virsvalsts) ir augstākais dzīvo organismu taksons sistēmā, ko 1990.
Jaunums!!: Baktērijas un Impērija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Imunitāte · Redzēt vairāk »
Jakobs Lipmans
Jakobs Gudeils Lipmans (1874—1939) bija Latvijā dzimis mikrobiologs un augsnes speciālists.
Jaunums!!: Baktērijas un Jakobs Lipmans · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Baktērijas un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Kampilobaktērijas
Kampilobaktērijas (''Campylobacter jejuni'') Kampilobaktērijas ( — 'izliektās baktērijas') ir gramnegatīvu baktēriju ģints.
Jaunums!!: Baktērijas un Kampilobaktērijas · Redzēt vairāk »
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Jaunums!!: Baktērijas un Kapibara · Redzēt vairāk »
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Jaunums!!: Baktērijas un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »
Karotinoīdi
Karotinoīdi ir tetraterpēni un tetraterpenoīdi, kas formāli ir acikliska priekšteča — Ψ,Ψ-karotīna (likopīna) atvasinājumi: hidrogenizācijas, dehidrogenizācijas, ciklizācijas, oksidācijas produkti vai to kombinācijas.
Jaunums!!: Baktērijas un Karotinoīdi · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Baktērijas un Koala · Redzēt vairāk »
Kožodiņu dzimta
Kožodiņu dzimta (Psychodidae) ir divspārņu dzimta, kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām sugām.
Jaunums!!: Baktērijas un Kožodiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Koka aizsargmehānisms bojājumu ierobežošanai
parastās kļavas (''Acer platanoides'') stumbrā Kokauga aizsargmehānisms bojājuma ierobežošanai ir kokauga iekšējs aizsargmehānisms, kas ļauj kokaugam pasargāt koksni no trupes izraisītiem bojājumiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Koka aizsargmehānisms bojājumu ierobežošanai · Redzēt vairāk »
Koks (nozīmju atdalīšana)
Koks var būt.
Jaunums!!: Baktērijas un Koks (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Kombuča
Gatava mājas kombuča Kombučas paveidi veikala plauktos Kombuča ir raudzēts dzēriens, kas rodas, ilgstoši ievietojot tējas sēni — rauga sēņu simbiozi ar baktērijām — cukurotā tējā.
Jaunums!!: Baktērijas un Kombuča · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Baktērijas un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Baktērijas un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Konjunktivīts
Konjunktivīts ir acs gļotādas jeb konjunktīvas iekaisums, ko parasti izraisa baktērija, vīruss vai alerģija.
Jaunums!!: Baktērijas un Konjunktivīts · Redzēt vairāk »
Kontaminācija
Kontaminācija (— ‘jaukšana’) ir termins, kas tiek izmantots vairākās zinātnes nozarēs, piemēram, valodniecībā, ķīmijā, bioloģijā, medicīnā.
Jaunums!!: Baktērijas un Kontaminācija · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Baktērijas un Krabji · Redzēt vairāk »
Kristālvioletais
Kristālvioletais (medicīnā zināms ar nosaukumu pioktanīns) ir trifenilmetāna krāsviela, kas izmantojama kā histoloģiskā krāsviela, kā arī Grama metodē, lai klasificētu baktērijas.
Jaunums!!: Baktērijas un Kristālvioletais · Redzēt vairāk »
Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs
Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Baktērijas un Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs · Redzēt vairāk »
Kristofors Kolumbs
Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.
Jaunums!!: Baktērijas un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Baktērijas un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Jaunums!!: Baktērijas un Kutikula · Redzēt vairāk »
Lachnus roboris
Lachnus roboris ir īsto laputu suga.
Jaunums!!: Baktērijas un Lachnus roboris · Redzēt vairāk »
Laimas slimība
Laimas slimība, arī Laimas borelioze vai ērču borelioze, ir infekcijas slimība, kuru ierosina borēlijas baktērija.
Jaunums!!: Baktērijas un Laimas slimība · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Baktērijas un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Ledusskapis
Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.
Jaunums!!: Baktērijas un Ledusskapis · Redzēt vairāk »
Leikocīti
Leikocīti jeb baltās asins šūnas ir imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijas slimībām un iznīcina tajā iekļuvušās kaitīgās daļiņas un vielas — mikrobus, baktērijas, kā arī atmirušās organisma šūnas.
Jaunums!!: Baktērijas un Leikocīti · Redzēt vairāk »
Lepra
24 gadus vecs lepras slimnieks ar slimības skartu ādu. Lepra ((lépra), no λεπίς (lepís) — 'zvīņa, plēksne') jeb spitālība, arī Hansena slimība par godu tās atklājējam Gerhardam Armaueram Hansenam, ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis.
Jaunums!!: Baktērijas un Lepra · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Baktērijas un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Liofilizācija
Liofilizētas zemenes Liofilizācija jeb aukstā žāvēšana ir produkta žāvēšanas process, kurā produktā saturošais ūdens sasalst un ledus pie zemiem spiedieniem iztvaiko sublimācijas ceļā.
Jaunums!!: Baktērijas un Liofilizācija · Redzēt vairāk »
Lizīns
Lizīns (Lys, 2,6-diaminoheksānskābe, d-α,ε-diaminokapronskābe, C6H14N2O2) ir neaizstājamā aminoskābe.
Jaunums!!: Baktērijas un Lizīns · Redzēt vairāk »
Lizosoma
Lizosoma (no (lysis) — 'izšķīšana, sadalīšanās' un σώμα (soma) — 'ķermenis') — šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu (hidrolāzes, ribonukleāzes, fosfolipāzes un citus).
Jaunums!!: Baktērijas un Lizosoma · Redzēt vairāk »
Luijs Pastērs
Luijs Pastērs (dzimis, miris) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis.
Jaunums!!: Baktērijas un Luijs Pastērs · Redzēt vairāk »
Lupīnas
Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.
Jaunums!!: Baktērijas un Lupīnas · Redzēt vairāk »
Lutzomyia
Lutzomyia ir kožodiņu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 400 sugu un tā ir lielākā pēc sugu skaita ģints Phlebotominae apakšdzimtā.
Jaunums!!: Baktērijas un Lutzomyia · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Baktērijas un Maita · Redzēt vairāk »
Maitas putni
Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.
Jaunums!!: Baktērijas un Maitas putni · Redzēt vairāk »
Makrofīti
Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Baktērijas un Makrofīti · Redzēt vairāk »
Mātes piena oligosaharīdi
Mātes piena oligosaharīdi (MPO), kas pazīstami arī ar nosaukumu mātes piena glikāni, ir molekulas, kas pieder ogļhidrātu grupai un kas vērā ņemamos daudzumos sastopami tikai mātes pienā.
Jaunums!!: Baktērijas un Mātes piena oligosaharīdi · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Baktērijas un Mežs · Redzēt vairāk »
Medus bišu slimības
Medus bišu slimības ir slimības, ar ko slimo Eiropas medus bite (Apis mellifera).
Jaunums!!: Baktērijas un Medus bišu slimības · Redzēt vairāk »
Melenī gangrēna
Melenī gangrēna (arī Melenī čūla, Melenī progresējošā sinerģiskā gangrēna, Melenī sinerģiskā gangrēna, u.c.) ir postoperatīvā (pēc ķirurģiskās operācijas) progresējoša bakteriālā sinerģiskā gangrēna.
Jaunums!!: Baktērijas un Melenī gangrēna · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Baktērijas un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Meningīts
Centrālās nervu sistēmas smadzeņu apvalki Meningīts ir smadzeņu apvalku iekaisums.
Jaunums!!: Baktērijas un Meningīts · Redzēt vairāk »
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Baktērijas un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Baktērijas un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Mikropavairošana
Mikropavairošana ir prakse, kurā salīdzinoši īsā laika periodā strauji tiek pavairots augu materiāls, lai radītu lielu skaitu jaunu augu, izmantojot modernas augu audu kultūru metodes.
Jaunums!!: Baktērijas un Mikropavairošana · Redzēt vairāk »
Minjē lode
Minjē lode ir cilindriska lode ar smailu galu un konisku iedobumu aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Baktērijas un Minjē lode · Redzēt vairāk »
Molekulārie motori
Molekulārie motori ir molekulārās mašīnas, kas pārveido enerģiju, parasti ķīmisko, mehāniskā darbā.
Jaunums!!: Baktērijas un Molekulārie motori · Redzēt vairāk »
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Jaunums!!: Baktērijas un Monēras · Redzēt vairāk »
Nanobaktērijas
Nanobaktērijas ir dzīvo organismu vienība, kas apvieno mikroorganismus ar izmēriem, mazākiem, nekā lielākajai daļai pieņemto izmēru limitu, pie kāda spēj eksistēt baktērijas (līdz 200 nanometriem).
Jaunums!!: Baktērijas un Nanobaktērijas · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Baktērijas un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Neitrofilie leikocīti
Neitrofilie leikocīti jeb neitrofili ir graudaini leikocīti (granulocīti), kam ir būtiska nozīme nespecifiskajā imunitātē.
Jaunums!!: Baktērijas un Neitrofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Baktērijas un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nierakmeņu slimība
Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (— ‘niere’, lithos — ‘akmens’) ir saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu ("akmeņu") veidošanos nierēs, kuru klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnvados.
Jaunums!!: Baktērijas un Nierakmeņu slimība · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Baktērijas un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Oksisviestskābe
Nav apraksta.
Jaunums!!: Baktērijas un Oksisviestskābe · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Baktērijas un Organisms · Redzēt vairāk »
Organoģenēzes regulācija
Organizētu augu audu kultūras attīstību iespējams regulēt, kontrolējot un mainot augšanas barotnes sastāvu un augu kultūras apkārtējās vides apstākļus, kā arī rūpīgi izvēloties eksplantu.
Jaunums!!: Baktērijas un Organoģenēzes regulācija · Redzēt vairāk »
Paenibacillus
Paenibacillus ir baktēriju ģints, kura sākotnēji bija apvienota ar Bacillus ģinti.
Jaunums!!: Baktērijas un Paenibacillus · Redzēt vairāk »
Paneta šūna
Cilvēka Paneta šūnas Paneta šūna ir tievo zarnu epitēlija šūna, kam ir nozīme normālas zarnu mikrofloras regulēšanā.
Jaunums!!: Baktērijas un Paneta šūna · Redzēt vairāk »
Paplašināta spektra bēta laktamāzes
Paplašināta spektra bēta laktamāzes (PSBL jeb ESBL no) ir enzīmi, kurus producē galvenokārt gramnegatīvas baktērijas un kas nosaka šo baktēriju rezistenci pret visām bēta laktāmu grupas antibiotikām (penicilīni, cefalosporīni (pirmās, otrās un trešās paaudzes), aztreonāms).
Jaunums!!: Baktērijas un Paplašināta spektra bēta laktamāzes · Redzēt vairāk »
Parastā bārbele
Parastā bārbele (Berberis vulgaris) ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts bārbeļu dzimtas krūms.
Jaunums!!: Baktērijas un Parastā bārbele · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Baktērijas un Patogēns · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Baktērijas un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Perseverance
Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.
Jaunums!!: Baktērijas un Perseverance · Redzēt vairāk »
Pienskābes baktērijas
Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.
Jaunums!!: Baktērijas un Pienskābes baktērijas · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Baktērijas un Planktons · Redzēt vairāk »
Pneimonija
Pneimonija (no, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas.
Jaunums!!: Baktērijas un Pneimonija · Redzēt vairāk »
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Jaunums!!: Baktērijas un Prokarioti · Redzēt vairāk »
Proteasoma
Proteasomas attēlojums. Proteasoma, dažreiz arī proteosoma, ir liels olbaltumvielu komplekss, kurš ir visiem eikariotiem un arhejiem, kā arī daļai no baktērijām.
Jaunums!!: Baktērijas un Proteasoma · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Baktērijas un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Baktērijas un Protisti · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Baktērijas un Prusaki · Redzēt vairāk »
Pseidopodijas
Amēba ar izlaistām pseidopodijām. Pseidopodijas jeb māņkājiņas (no ψευδός — 'neīsts' un ποδός — 'kāja') ir vienšūņu citoplazmas izaugumi, kuras šūna izmanto lai pārvietotos (amēbveidīgā kustība) un barības satveršanai un reizēm arī sagremošanai.
Jaunums!!: Baktērijas un Pseidopodijas · Redzēt vairāk »
Rūpnieciskā lopkopība
Rūpnieciskā cūku audzētava Rūpnieciskā jeb intensīvā lopkopība ir lopkopības veids, kurā dzīvnieku audzēšanai izmanto rūpnieciskās ražošanas metodes.
Jaunums!!: Baktērijas un Rūpnieciskā lopkopība · Redzēt vairāk »
Rekreācijas ūdeņi
Rekreācijas ūdeņi ir ūdensobjekts (stāvošs vai plūstošs), ar kuru cilvēks nonāk kontaktā atpūšoties vai ceļojot.
Jaunums!!: Baktērijas un Rekreācijas ūdeņi · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Baktērijas un Saiga · Redzēt vairāk »
Salmoneloze
Salmoneloze (salmonellosis) ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko ierosina salmonellu baktērijas.
Jaunums!!: Baktērijas un Salmoneloze · Redzēt vairāk »
Saprotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Jaunums!!: Baktērijas un Saprotrofi · Redzēt vairāk »
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Jaunums!!: Baktērijas un Sasalšana · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Baktērijas un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sīkžokļaiņi
Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.
Jaunums!!: Baktērijas un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Jaunums!!: Baktērijas un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »
Sepse
Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.
Jaunums!!: Baktērijas un Sepse · Redzēt vairāk »
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Jaunums!!: Baktērijas un Simbioze · Redzēt vairāk »
Sinoviālais šķidrums
Sinoviālais šķidrums ir viskozs šķidrums sinoviālajās locītavās.
Jaunums!!: Baktērijas un Sinoviālais šķidrums · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Baktērijas un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Spināti
Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas lapu dārzeņi.
Jaunums!!: Baktērijas un Spināti · Redzēt vairāk »
Steinernema glaseri
Steinernema glaseri ir nematožu suga no Steinernematidae dzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Steinernema glaseri · Redzēt vairāk »
Stingumkrampji
Čārlza Bella glezna, kurā attēlots ar stingumkrampjiem sirgstošs cilvēks Stingumkrampji, tetāns jeb tetānuss (no (tetanos) — 'stingums, krampis') ir smaga akūta infekcijas slimība no saprozoonožu grupas.
Jaunums!!: Baktērijas un Stingumkrampji · Redzēt vairāk »
Strauta nēģis
Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.
Jaunums!!: Baktērijas un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »
Sviedri
Nosvīdusi seja Sviedri vairumam zīdītāju ir bezkrāsains šķidrums, kas fiziskas slodzes, emociju vai slimību dēļ izdalās uz ādas.
Jaunums!!: Baktērijas un Sviedri · Redzēt vairāk »
Tamarixia radiata
Tamarixia radiata ir maza izmēra parazītisks plēvspārnis no Eulophidae dzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Tamarixia radiata · Redzēt vairāk »
Tārpveida piedēklis
Tārpveida piedēkļa izvietojums gremošanas sistēmā (atzīmēts brūnā krāsā). Tārpveida piedēklis jeb aklās zarnas piedēklis ir tievs aklās zarnas (Caecum) atzarojums ar noslēgtu otro galu.
Jaunums!!: Baktērijas un Tārpveida piedēklis · Redzēt vairāk »
Tītaru grifs
Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.
Jaunums!!: Baktērijas un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Baktērijas un Termīti · Redzēt vairāk »
Titāniks
RMS Titāniks bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā.
Jaunums!!: Baktērijas un Titāniks · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Baktērijas un Toksīns · Redzēt vairāk »
Toksiskā šoka sindroms
Toksiskā šoka sindroms (TSS no; arī stafilokoku toksiskā šoka sindroms) ir akūts, sistēmisks, potenciāli fatāls stāvoklis, ko izraisa baktēriju toksīni, attīstoties multiorgānu disfunkcijas sindromam (MODS).
Jaunums!!: Baktērijas un Toksiskā šoka sindroms · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Baktērijas un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Treonīns
Treonīns (Thr, 2-amino-3-hidroksibutānskābe, α-amino-β-oksisviestskābe, C4H9NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Baktērijas un Treonīns · Redzēt vairāk »
Triljons
100 triljonu Zimbabves dolāru banknote (2009) 1 000 000 000 000 jeb viens triljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 un 1 000 000 000 001.
Jaunums!!: Baktērijas un Triljons · Redzēt vairāk »
Tuberkulozes mikobaktērija
Tuberkulozes mikobaktērija, jeb tuberkulozes nūjiņa ir patogēna nūjiņveidīga baktērija, kura izraisa tuberkulozi.
Jaunums!!: Baktērijas un Tuberkulozes mikobaktērija · Redzēt vairāk »
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Jaunums!!: Baktērijas un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »
Urīnceļu infekcija
Urīnceļu infekcija ir infekcija, kas skar urīnceļus.
Jaunums!!: Baktērijas un Urīnceļu infekcija · Redzēt vairāk »
Ureāze
Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Ureāze · Redzēt vairāk »
Valsts (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Baktērijas un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Baktērijas un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Baktērijas un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vēdertīfs
Vēdertīfu izraisošās ''Samonella enterica'' baktērijas Vēdertīfs ir akūta zarnu infekcijas slimība.
Jaunums!!: Baktērijas un Vēdertīfs · Redzēt vairāk »
Vica
Vica ir garš, tievs izaugums, kas dažām baktērijām, vienšūņiem un spermatozoīdiem kalpo kustību veikšanai.
Jaunums!!: Baktērijas un Vica · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Baktērijas un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Vienšūnas organisms
Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.
Jaunums!!: Baktērijas un Vienšūnas organisms · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Baktērijas un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Baktērijas un Volframs · Redzēt vairāk »
Zaļā cikādīte
Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.
Jaunums!!: Baktērijas un Zaļā cikādīte · Redzēt vairāk »
Zanthoxylum fagara
Zanthoxylum fagara ir neliels koks.
Jaunums!!: Baktērijas un Zanthoxylum fagara · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Baktērijas un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnu nūjiņa
Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.
Jaunums!!: Baktērijas un Zarnu nūjiņa · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Baktērijas un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
Zirņu laputs
Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.
Jaunums!!: Baktērijas un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Baktērijas un Zobi · Redzēt vairāk »
17. jūlijs
17.
Jaunums!!: Baktērijas un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Baktērijas un 1998. gads · Redzēt vairāk »
