Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Aleksandrs Vanags (arhitekts), Aleksandrs Vēbers, Andrejs Pumpurs, Andrievs Niedra, Ansis Gulbis, Apsīšu Jēkabs, Arveds Bergs, Atis Kronvalds, Augustīns Pētersons, Augusts Deglavs, Augusts Kicbergs, Auseklis (dzejnieks), Ādams Ārgals, Ādams Butuls, Bernhards Dīriķis, Draudavu senkapi ar krustakmeni, Dzimtenes Vēstnesis, Emīls Dārziņš, Ernests Švehs, Ernests Birznieks-Upītis, Esenberģu Jānis, Frīdrihs Mālberģis, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Brīvzemnieks, Gaiziņš, Gūtmaņa ala, Henrijs Visendorfs, Jaunlatvieši, Jānis Cimze, Jānis Ilsters, Jānis Neilands, Jūlijs Dievkociņš, Jēkabs Janševskis, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Stumbergs, Karolīne Kronvalde, Kārlis Bētiņš, Kārlis Kundziņš, Kārlis Millers, Kristaps Bergs, Latviešu personvārdi, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas nosaukums, Latviski lai atskan dziesmas, Mangaļu jūrskola, Matīss Ārons, Mārtiņš Lapa, Mērnieku laiki, Minna Freimane, ..., Periodiskie izdevumi, Rīgas Lapa, Roberts Auniņš, Sabiedriskais transports Rīgā, Staburags, Tēvijas dziesma, Tramvaju satiksme Rīgā, Vārpa (ciems), Vensku Edvarts, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, 1896. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Aleksandrs Vanags (arhitekts)
Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Aleksandrs Vanags (arhitekts) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Ansis Gulbis
Ansis Gulbis (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs un rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Ansis Gulbis · Redzēt vairāk »
Apsīšu Jēkabs
Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā — Jānis Jaunzemis (dzimis 1858. gada 8. decembrī Lizuma pagastā, miris 1929. gada 10. jūnijā Zvārtavas pagasta Gaujienā) bija latviešu rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Apsīšu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »
Augustīns Pētersons
Augustīns Pētersons (1873—1955) bija pirmais Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts no 1936.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Augustīns Pētersons · Redzēt vairāk »
Augusts Deglavs
Augusts Deglavs (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Augusts Deglavs · Redzēt vairāk »
Augusts Kicbergs
Augusts Kicbergs (īstais vārds Augusts Kics; dzimis Vidzemes guberņā (tagad Mulgi pagastā), miris Tartu), bija igauņu rakstnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Augusts Kicbergs · Redzēt vairāk »
Auseklis (dzejnieks)
Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »
Ādams Ārgals
Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Ādams Ārgals · Redzēt vairāk »
Ādams Butuls
Ādams Butuls. Ādams Butuls (1860—1938) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Ādams Butuls · Redzēt vairāk »
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »
Draudavu senkapi ar krustakmeni
Draudavu senkapi ar krustakmeni ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas atrodas Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta Draudavu ciemā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Draudavu senkapi ar krustakmeni · Redzēt vairāk »
Dzimtenes Vēstnesis
Dzimtenes Vēstnesis bija politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Dzimtenes Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »
Ernests Švehs
Ernests Aleksandrs Švehs (Ernst Alexander Schwech, 1819–1898) bija vācbaltiešu izcelsmes Rūjienas skolotājs, ērģelnieks, kordiriģents un grāmatu izplatītājs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Ernests Švehs · Redzēt vairāk »
Ernests Birznieks-Upītis
Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Birznieks; —) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, izdevējs un bibliotekārs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Ernests Birznieks-Upītis · Redzēt vairāk »
Esenberģu Jānis
Esenberģu Jānis, arī Jānis Esenberģis-Hess (1862—1890), bija latviešu aktieris, dzejnieks un lugu tulkotājs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Esenberģu Jānis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Mālberģis
Frīdrihs Mālberģis jeb Frīdrihs Mālbergs (1824—1907), bija latviešu skolotājs un dzejnieks, viens no Atmodas kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Frīdrihs Mālberģis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Gaiziņš
Gaiziņš jeb Gaiziņkalns ir paugurs Vidzemes augstienē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, augstākais paugurs Latvijā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Gaiziņš · Redzēt vairāk »
Gūtmaņa ala
Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jānis Ilsters
Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »
Jānis Neilands
Jānis Neilands (1840—1915) bija latviešu luterāņu mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jānis Neilands · Redzēt vairāk »
Jūlijs Dievkociņš
Jūlijs Dievkociņš Jūlija Dievkociņa kaps Zalves kapsētā Jūlijs Dievkociņš (dzimis, Aronas pagastā, miris, Biržu pagastā) bija latviešu dzejnieks, bērnu rakstnieks, skolotājs un revolucionārs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jūlijs Dievkociņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Janševskis
Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Stumbergs
Jēkabs Stumbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists un publicists.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Jēkabs Stumbergs · Redzēt vairāk »
Karolīne Kronvalde
Karolīne Lizete Kronvalde (dzimusi kā Rolofa, mirusi) bija ievērojama latviešu skolotāja un latviešu sieviešu tiesību kustības aktīviste.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Karolīne Kronvalde · Redzēt vairāk »
Kārlis Bētiņš
Kārlis Bētiņš (dzimis Bērzmuižas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu šahists un problēmists.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Kārlis Bētiņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Kundziņš
Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Kārlis Kundziņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Millers
Skolotājs Kārlis Millers. Kārlis Millers (1844–1911) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, Cēsu reālskolas dibinātājs un vadītājs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Kārlis Millers · Redzēt vairāk »
Kristaps Bergs
Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Kristaps Bergs · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas nosaukums
Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »
Latviski lai atskan dziesmas
Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Latviski lai atskan dziesmas · Redzēt vairāk »
Mangaļu jūrskola
Mangaļu jūrskolas drupas pēc Pirmā pasaules kara (1930). Mangaļu jūrskola bija jūrskola, kas no 1876.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Mangaļu jūrskola · Redzēt vairāk »
Matīss Ārons
Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Lapa
Mārtiņš Lapa, arī Lapas Mārtiņš (1846-1909), bija igauņu cilmes latviešu dzejnieks un publicists.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Mārtiņš Lapa · Redzēt vairāk »
Mērnieku laiki
Mērnieku laiki ir 1879.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Mērnieku laiki · Redzēt vairāk »
Minna Freimane
Minna Freimane (dzimusi Cīravas Jurģumuižā, - Kā dzimšanas datums 12. oktobris - pēc jaunā stila, miršanas dati nav zināmi) bija latviešu literāte, publiciste un ceļotāja.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Minna Freimane · Redzēt vairāk »
Periodiskie izdevumi
Periodiskie izdevumi jeb prese ir iespieddarbi, kas iznāk noteiktā laika posmā un kam ir vienlaidu numerācija un viens nosaukums.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Periodiskie izdevumi · Redzēt vairāk »
Rīgas Lapa
"Rīgas Lapa" bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Rīgas Lapa · Redzēt vairāk »
Roberts Auniņš
Kārlis Roberts Auniņš, arī Kārlis Roberts Aunings (dzimis, miris) bija Vidzemes luterāņu mācītājs, 14 gadus nodarbojās ar Bībeles tulkojuma caurlūkošanu, kā arī latviešu mitoloģijas pētījumiem.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Roberts Auniņš · Redzēt vairāk »
Sabiedriskais transports Rīgā
Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutiem, kurus nodrošina Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme".
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Sabiedriskais transports Rīgā · Redzēt vairāk »
Staburags
Staburags 1866. gada gravīrā (Štafenhāgens). Staburags jeb Staburadze bija vairāku gadu tūkstošu laikā veidojusies aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Staburags · Redzēt vairāk »
Tēvijas dziesma
Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Tēvijas dziesma · Redzēt vairāk »
Tramvaju satiksme Rīgā
Tramvaju satiksme Rīgā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Rīgas pilsētas robežās.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Tramvaju satiksme Rīgā · Redzēt vairāk »
Vārpa (ciems)
Vārpa ir latviešu baptistu ieceļotāju 1922.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Vārpa (ciems) · Redzēt vairāk »
Vensku Edvarts
Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »
1896. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1896.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1906. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1906.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1907. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1907.
Jaunums!!: Baltijas Vēstnesis un 1907. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
