Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltijas jūra

Indekss Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

708 attiecības: "Estonia" piemiņas memoriāls, Abrukas bāka, Admiralitātes nams, Aegna, Aija (kuģis), Ainažu bāka, Aisti, Aizputes apriņķis, Akmeņraga bāka, Akmeņu čipste, Akmensrags, Alberts II (Rīga), Aloza, Alozas, Alozu apakšdzimta, Amata (kuģis), Amsterdama, Ancilus ezers, Anglijas Karaliste, Annas upīte, Apaļais jūrasgrundulis, Apakšmute, Aprīļa klimats Latvijā, Apriķu līdzenums, Apvienotās Karalistes vēsture, Arvīds Strauja, Atila, Atlantijas makrele, Atlantijas okeāns, Atlantijas siļķe, Augusta klimats Latvijā, Auklas keramikas kultūra, Aurēlijas, Ausleja, Austrumbaltija, Austrumprūsija, Autoceļš A1 (Latvija), Autoceļš P124, Autoceļš P125, Avāri (senie), Ščecina, Šēru jūra, Šlīteres bāka, Šlēsviga (pilsēta), Šlēsviga-Holšteina, Ģermāņi, Ģermānija, Ģilde, Ģipka, Īspirkstu mizložņa, ..., Īstie sprogkāji, Īves pagasts, Ķīšupe (upe), Ķīle, Ķīnas cimdiņkrabis, Ķerra, Ķikans, Ķikuru ezers, Ļeņingradas apgabals, Čolpino bāka, Ēlande, Ēnava (Baltijas jūras piekrastes upe), Ēre, Ēresunds, Ēriks Uzvarētājs, Ņehožes bāka, Ņeva, Ālants, Bagrationovskas rajons, Baldones novads, Balduīns no Alnas, Baltais sapals, Baltā jūra, Balti, Baltijas jūras akadēmija, Baltijas jūras anomālija, Baltijas jūras valstu padome, Baltijas klints, Baltijas ledus ezers, Baltijas pārkrievošana, Baltijas vairogs, Baltijas valstis, Baltijska, Baltijskas rajons, BALTOPS, Baltu pirmvaloda, Baltu valodas, Baltvaigu zoss, Baltvalis, Bandavas pauguraine, Barbe, Bardejova, Bartolomejs Anglis, Bārtavas līdzenums, Būšnieku ezers, Bēņu pīlādzis, Bernāti, Bernātu bāka, Beverīna (kuģis), Bišu dzenis, Boļeslavs III Greizmutis, Bolderāja, Bornholma, Botnijas jūra, Botnijas līcis, Braņevo apriņķis, Brūnaļģes, Brūnkakla gārgale, Brūnkrūtainais ezis, Brīvā Daugava, Brēmene, Brētliņa, Brētliņas, Brovallas kauja, Buļļu muiža, Bubieris, Bulduru konference, Burtnieks, Cūkdelfīni, Cūkdelfīns, Cūkdelfīnu dzimta, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Cekulpīle, Centrālā un Austrumeiropa, Cietokšņa kanāls, Danevirke, Daniels no Bannerovas, Darlovo, Darlovo bāka, Darvdedžgrāvis, Daugava, Dāņu šaurumi, Dānija, Dārza ķauķis, Dīķgrāvis, Decembra klimats Latvijā, Desmitkājvēži, Dundagas novads, Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni, Dzelzceļa līnija Rīga—Orla, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzintars, Dzintra (studenšu korporācija), Dzivnova, Ehalkivi, Eiropa, Eiropas autoceļš E265, Eiropas autoceļš E65, Eiropas autoceļš E77, Elblongas apriņķis, Elzasa, Enduro, Epikontinentāla jūra, Eridana (ģeoloģija), Esterjētlandes lēne, Estonia (prāmis), Everasma, Ezera varde, Ezers, Februāra klimats Latvijā, Feodālisms, Flensburga, Food Union, Fosfors, Gaidiet "Džonu Graftonu", Gaigala, Galipoli kauja, Garknābja gaura, Garneles, Gauja, Gdaņska, Gdiņa, Gerharts Hauptmanis, Gersicania, Gonskas bāka, Goti, Gotlande, Gotlandes lēne, Grēvis, Grifices apriņķis, Grobiņa, Grobiņas novads, Grobiņas vēsture, Grundulis, Gulbji, Gurjevskas rajons, Hījumā, Hījumā apriņķis, Hedebija, Helas bāka, Hermanis Ērharts, Hersonas apgabals, Holocēns, Ižoru valoda, Iekšējā jūra, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Igauņi, Igaunija, Igaunijas arhipelāgs, Igaunijas ģeogrāfija, Igaunijas salas, Igaunijas upju uzskaitījums, Ikerminde, Imperial viesnīca Rīgā, Irbe, Irbe (upe), Irbes šaurums, Irbes bāka, Ivans IV, Jantarnija, Janvāra klimats Latvijā, Jaroslavecas bāka, Jastarņas bāka, Jaunupe (ciems), Jaunupe (upe), Jūlija klimats Latvijā, Jūnija klimats Latvijā, Jūra, Jūras šņibītis, Jūras ērglis, Jūras efekta nokrišņi, Jūraszirnekļi, Jūrkalne, Jūrkalnes baznīca, Jūrkalnes pagasts, Jūrmalas zilpodze, Jūrmalciems, Jētelande, Jegalas ūdenskritums, Jitlande, Jomsborga, Jons Hāns, Joslvaļi, Joslvaļu dzimta, Jugla (Rīga), Kaļiņingrada, Kaļiņingradas apgabals, Kajaks, Kalmara, Kalmaras lēne, Kalnu ķeģis, Kaltene, Kameņas apriņķis, Karūsa, Karls Bilts, Karosta, Karuzes kauja, Kategats, Kaze, Kazimirs IV Jagellons, Kākaulis, Kārļupīte, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kīlungsborna, Kīpsāres bāka, Kļūstiet mana sievasmāte!, Kepu bāka, Keri, Keri bāka, Keselaida, Kihnu bāka, Kijevas Krievzeme, Klaipēda, Klaipēdas apgabals, Klaipēdas apriņķis, Klaipēdas rajona pašvaldība, Klica, Košalina, Košalinas apriņķis, Kokneses vēsture, Kolkas pagasts, Kolkasrags, Kolobžegas apriņķis, Kolobžegas bāka, Komposta degunradžvabole, Kontinentālais šelfs, Kopenhāgena, Krasta apsardzes dienests, Kratons, Krāšņā pūkpīle, Kretingas rajona pašvaldība, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas vēsture, Krievijas—Japānas karš, Krievu valoda Latvijā, Krimas karš, Kristīna Orbakaite, Krupina, Ktenofori, Kuiviži, Kuiviži (Salacgrīvas pagasts), Kumersdorfa, Kuprvalis, Kurši, Kuršu joma, Kuršu kāpas, Kurzemes guberņa, Kurzemes pussala, Ladonija, Lajošs I Lielais, Lapzemes stērste, Lasis, Latgaļi, Latviešu virtuve, Latvija, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ekonomika, Latvijas klimats, Latvijas naudas vēsture, Latvijas nosaukums, Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, Latvijas PSR ģerbonis, Latvijas upju uzskaitījums, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvju himna, Lūžņa, Lūžupe, Lībeka, Lībiešu krasts, Līdaka, Lēnes apriņķis, Leba, Lebsko ezers, Ledus laikmets, Ledus laikmets Latvijā, Lemborkas apriņķis, Lenkupe, Leonīds Slaucītājs, Lidosta "Jūrmala", Lielais alks, Lielais Ziemeļu karš, Lielā stērste, Lielbritānijas Karaliste, Lielirbe, Lielupe, Liepāja, Liepājas Māras Romas katoļu baznīca, Liepājas osta, Liepājas rajons, Liepājas vēsture, Liepene (ciems), Liepupe (ciems), Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Litorīnas jūra, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas—Maskavijas kari, Lošupe, Lobeza, Loksa, Lomonosovas rajons, Luijs XVIII, Maija klimats Latvijā, Mailīte, Makreļu apakšdzimta, Makreļu cilts, Makreļu dzimta, Makreles, Mana jūra, Marta klimats Latvijā, Matsalu nacionālais parks, Mazais ķeģis, Mazais Belts, Mazā gaura, Mazezers (Tārgales pagasts), Mazirbe, Mazirbe (upe), Mārka grāvis, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mēlarens, Meško I Pjasts, Medūzas, Medoles strauts (Baltijas jūra), Medzes pagasts, Meinards, Meldri, Melnais alks, Melnā pīle, Menca, Miķeļtornis, Mihails Kaļiņins, Miras pils, Monzunda arhipelāgs, Mušu ofrīda, Muhu, Muižupīte, Nabalgrāvis, Nabeļvalks, Nafta, Naisāre, Naisāres bāka, Narvas līcis, Naudas vēsture, Nīcas pagasts, Neibūkova, Nemertīntārpi, Nemuna, Neolīta revolūcija, Nida (Latvija), Nikolajevas apgabals, Noršēpinga, Norbi bāka (aizmugurējā vaduguns), Norbi bāka (priekšējā vaduguns), Nord Stream, Normānisma teorija, Novembra klimats Latvijā, Novi Dvoras apriņķis (Pomože), NSRD, Odera, Odesas apgabals, Oginska kanāls, Ogre, Ogres rajons, Oktobra klimats Latvijā, Olande, Olandes jūra, Olderupīte, Operācija "Katrīna", Osmusāre, Osmusāres bāka, Ovīši (dabas liegums), Oviši, Ovišrags, Padomju Savienības republiku ģerboņi, Pagude (zeme), Palanga, Paldiski (stacija), Palede, Paleogēns, Pamede (zeme), Pape, Pape (dabas parks), Papes bāka, Papes ezers, Papes kanāls, Parastais osis, Pasaules Dabas Fonds, Pasaules garākās upes, Pasaules okeāni un jūras, Pavīķe, Pāžupīte, Pāžupe, Pāvilosta, Pūšļu fuks, Pēneminde, Pērkones pagasts, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pēteris I, Pelēkais ronis, Piejūras zemiene, Pioņerska (pilsēta), Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pitragsupe, Plakangliemeņu dzimta, Planktons, Platknābja pūslītis, Pleckāji, Pleocimāti, Poļeskas rajons, Poļu—zviedru kari, Polija, Polijas upju uzskaitījums, Pomerānija, Pomožes vojevodiste, Pori, Prangli, Prūši, Prūsija, Prūsija (zeme), Priedes, Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis, Puckas apriņķis, Purtse, Putniem nozīmīgā vieta, Rammu, Rīga, Rīgas jūras līcis, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rīgene, Rīva (upe), Rīzipere (stacija), Rēzekne, Reņģe, Reina, Renne, Resnknābja kaira, Rietumkursas augstiene, Rietumpomožes vojevodiste, Ristnas bāka, Roņi, Roņu salas bāka, Rostoka, RT-32 Irbenes radioteleskops, Rucava, Rucavas novads, Rucavas pagasts, Rudulis, Ruriks, Saka (upe), Sakas novads, Sakas pagasts, Salaca, Salate, Salu valstu saraksts, Sams, Sanktpēterburga, Sapals, Saraiķi, Saratov, Sarmati, Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm, Sāļums, Sājūdens, Sāmsala, Sānpeldvēži, Sāremā apriņķis, Sārnates apmetne, Sīkragciema bāka, Sēdermanlandes lēne, Scandlines, Semba, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Septembra klimats Latvijā, Siļķes, Siļķu apakšdzimta, Siļķu apakškārta, Siļķu dzimta, Siļķveidīgās, Sipunkuli, Sirsniņgliemeņu dzimta, Skageraks, Skandināvijas pussala, Skitija, Skultes osta, Slāvi, Slīteres nacionālais parks, Slupska, Slupskas apriņķis, Smilšgliemeņu dzimta, Smoļenska, Sombatheja, Somija, Somijas vēsture, Somu līcis, Somu valoda, Sopota, Sopotas bāka, Sosnovijbora, Spāre (zivs), Spidiļķis, Stellera pūkpīle, Stena Line, Stilo bāka, Stokholma, Stokholmas arhipelāgs, Stokholmas lēne, Storveidīgās, Strauta nēģis, Svētais Adalberts no Prāgas, Sventāja, Sventāja (upe), Sventājas osta, Svetlogorska, Svetlogorskas rajons, Svinoujsce, Svinoujsces bāka, Tabula Rogeriana, Tahkunas bāka, Tallink, Talsu rajons, Tārgales pagasts, Tšebjatova, Tele2 Baltic Beach Party, The Baltic Times, Tievknābja kaira, Tihvina, Tirdzniecība, Tirdzniecības kanāls, Tramvajs, Trīspadsmitgadu karš, Tumšā pīle, Turku, Tveras apgabals, Užava (dabas liegums), Užava (upe), Užavas pagasts, Ulmale, Ulmales pagasts, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā, Upes nēģis, Upsālas arhibīskapija, Upsālas lēne, Ustka, Ustkas bāka, V-2 raķete, Vaide, Vaindlo, Vaindlo bāka, Valdemārs IV, Valgalciems, Vandaļi, Vācija, Vācijas upju uzskaitījums, Vācijas vēsture, Vācu ordenis, Vārves pagasts, Vērgales pagasts, Veinameri, Vejherovo apriņķis, Venta, Ventspils, Ventspils osta, Ventspils rajons, Ventspils viduslaiku pils, Verners fon Brauns, Vesternorlandes lēne, Veterns, Vičaka, Vištītis, Viļņa (upe), Vides aizsardzības klubs, Vides risinājumu institūts, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vijolīšu dzimta, Vikingi, Vikingu laiki, Vilgāles ezers, Vilhelms no Modenas, Vilsandi, Vilsandi bāka, Vimba, Vimbas (zivis), Visla, Vismāra, Vitebska, Vituss Berings, Vladimirs Petrovs (diplomāts), Vladislavovo, Vladislavs Gomulka, Vormsi, Vormsi bāka, Vulfstans no Hedebijas, Zaļais krupis, Zasnica, Zēlande (sala), Zeļenogradska, Zeļenogradskas rajons, Zemstilta upīte, Ziemeļeiropa, Ziemeļeiropas vēsture, Ziemeļjūra, Ziemeļu kari, Ziemupe (dabas liegums), Ziemupes pagasts, Zigfrīds fon Fēgezaks, Zinaīda Lazda, Zobenzivs, Zušveidīgās, Zviedrija, Zviedru Igaunija, 10. gadsimts p.m.ē., 1184. gads, 1282. gads, 1419. gads, 15. ieroču SS fizilieru bataljons, 15. ieroču SS sapieru bataljons, 1629. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 18. gadsimts, 1903. gads Latvijā, 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā, 1976. gada laikapstākļi Latvijā, 1976. gads Latvijā, 1985. gads Latvijā, 1987. gada laikapstākļi Latvijā, 1989. gada laikapstākļi Latvijā, 1993. gada laikapstākļi Latvijā, 1994. gads, 1994. gads Latvijā, 1999. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā, 2007. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gads Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gads Latvijā, 2010. gada laikapstākļi Latvijā, 2011. gada laikapstākļi Latvijā, 2011. gads, 2013. gada laikapstākļi Latvijā, 2014. gada laikapstākļi Latvijā, 2015. gada laikapstākļi Latvijā, 2017. gada laikapstākļi Latvijā, 2018. gada laikapstākļi Latvijā, 269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons, 28. septembris, 30. janvāris, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 44. ieroču SS grenadieru pulks. Izvērst indekss (658 vairāk) »

"Estonia" piemiņas memoriāls

Piemiņas memoriāls Jūrgordenā. "Estonia" piemiņas memoriāls ir viena no piemiņas vietām Baltijas jūrā nogrimušajam prāmim "Estonia".

Jaunums!!: Baltijas jūra un "Estonia" piemiņas memoriāls · Redzēt vairāk »

Abrukas bāka

Abrukas bāka Abrukas bāka (igauniski — Abruka ülemine tuletorn) atrodas uz Abrukas saliņas Baltijas jūrā, netālu no Sāmsalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Abrukas bāka · Redzēt vairāk »

Admiralitātes nams

Admiralitātes nams. Admiralitātes nams. Admiralitātes nams ir ēka Stokholmas pilsētas daļā Šepsholmenā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Admiralitātes nams · Redzēt vairāk »

Aegna

Aegna ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aegna · Redzēt vairāk »

Aija (kuģis)

Aija (Pirms tam: Zviedrijas Amfred un Lielbritānijas Galatea) bija Latvijas tirdzniecības flotes kravas tvaikonis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aija (kuģis) · Redzēt vairāk »

Ainažu bāka

Ainažu bāka Ainažu bāka ir bāka, kas atrodas Ainažos pie Rīgas jūras līča Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ainažu bāka · Redzēt vairāk »

Aisti

1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aisti · Redzēt vairāk »

Aizputes apriņķis

Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »

Akmeņraga bāka

Akmeņraga (Akmensraga) bāka atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē, Akmensragā (Akmeņragā); Pāvilostas novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Akmeņraga bāka · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Akmensrags

Akmensrags (arī Akmeņrags) ir zemesrags Baltijas jūras piekrastē 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas, Pāvilostas novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Akmensrags · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253 — 1273).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aloza

Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aloza · Redzēt vairāk »

Alozas

Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Alozas · Redzēt vairāk »

Alozu apakšdzimta

Alozu apakšdzimta (Alosinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 32 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Alozu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Amata (kuģis)

Amata (pirms tam: Beļģijas Condroz un Vācijas Herzog Johan Albrecht) bija Latvijas Republikas tirdzniecības flotes kravas tvaikonis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Amata (kuģis) · Redzēt vairāk »

Amsterdama

Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Amsterdama · Redzēt vairāk »

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »

Anglijas Karaliste

England Anglijas karogs Anglijas karalistes ģerbonis Attēls:Location_of_the_Kingdom_of_England1.PNG GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Anglijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Annas upīte

Annas upīte ir Baltijas jūrā ietekoša upīte uz Pāvilostas un Grobiņas novadu robežas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Annas upīte · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja izmēra jūrasgrunduļu dzimtas zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Apakšmute

Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Apakšmute · Redzēt vairāk »

Aprīļa klimats Latvijā

Aprīļa klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aprīļa klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Apriķu līdzenums

Apriķu līdzenums ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes rietumu malā Aizputes, Kuldīgas un Durbes novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Apriķu līdzenums · Redzēt vairāk »

Apvienotās Karalistes vēsture

Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410). Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Apvienotās Karalistes vēsture · Redzēt vairāk »

Arvīds Strauja

Arvīds Strauja (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs - autodidakts, klasisko tradīciju turpinātājs, kura māksla plašākai sabiedrībai atklājās tikai 70 gadu vecumā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Arvīds Strauja · Redzēt vairāk »

Atila

Atila (406.—453.), arī pazīstams kā Huņņu Atila, bija huņņu valdnieks no 434.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Atila · Redzēt vairāk »

Atlantijas makrele

Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) asarveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Atlantijas makrele · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Atlantijas siļķe

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Atlantijas siļķe · Redzēt vairāk »

Augusta klimats Latvijā

Augusta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Auklas keramikas kultūra

Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls (''Corded Ware'') 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Auklas keramikas kultūra jeb Laivas cirvju kultūra bija 3.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »

Aurēlijas

Aurēlijas (Aurelia) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa scifozoju klases ģints.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aurēlijas · Redzēt vairāk »

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ausleja · Redzēt vairāk »

Austrumbaltija

Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Austrumbaltija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Autoceļš A1 (Latvija)

Ataru ezers | | A1 autoceļš Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, Via Baltica un E67 sastāvdaļa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Autoceļš A1 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš P124

| | P124 autoceļš Ventspils—Kolka ir reģionālais autoceļš, kas gar Baltijas jūras un Irbes šauruma krastu savieno autoceļu A10 pie Ventspils ar autoceļu P131 pie Kolkas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Autoceļš P124 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P125

| | P125 autoceļš Talsi—Dundaga—Mazirbe ir reģionālais autoceļš, kas savieno Talsu pilsētu caur Dundagu ar Mazirbi Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Autoceļš P125 · Redzēt vairāk »

Avāri (senie)

Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina vai Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ščecina · Redzēt vairāk »

Šēru jūra

Šēru jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Somijas dienvidrietumu krasts, rietumos — Olandes arhipelāgs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Šēru jūra · Redzēt vairāk »

Šlīteres bāka

Šlīteres bāka 2011. gadā Šlīteres bāka atrodas Dundagas pagastā, Šlīterē, apmēram 6 km no Baltijas jūras, Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Šlīteres bāka · Redzēt vairāk »

Šlēsviga (pilsēta)

Šlēsviga jeb Šlēzviga ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Šlēsviga (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. - 400. g. m. ē). IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ģermāņi · Redzēt vairāk »

Ģermānija

Lielā Ģermānija (Germania Magnum) kopā ar Romas impēriju ap 98. gadu p.m.ē. Par Ģermāniju romieši sauca teritoriju, ko apdzīvoja ģermāņi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ģermānija · Redzēt vairāk »

Ģilde

Ģilde bija viduslaikos radusies pilsētas iedzīvotāju profesionālā apvienība Eiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ģilde · Redzēt vairāk »

Ģipka

Ģipka, agrāk arī Ģibka un Ģibk(a)s ciems, ir vidējciems Latvijā, Rojas novadā Baltijas jūras Rīgas līča krastā, autoceļu P131 (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka) un V1368 (Dundaga—Ģipka) krustojumā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ģipka · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Īstie sprogkāji

Īstie sprogkāji ir sprogkāju infraklases virskārta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Īstie sprogkāji · Redzēt vairāk »

Īves pagasts

Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, tā ziemeļos, Rojas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Īves pagasts · Redzēt vairāk »

Ķīšupe (upe)

Ķīšupe (arī Kižupe, Tišupe, Tīšu strauts, augštecē Viršupe, Višupīte) ir upe Vidzemē, Krimuldas, Limbažu, Sējas un Saulkrastu novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķīšupe (upe) · Redzēt vairāk »

Ķīle

Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķīle · Redzēt vairāk »

Ķīnas cimdiņkrabis

Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķīnas cimdiņkrabis · Redzēt vairāk »

Ķerra

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķerra · Redzēt vairāk »

Ķikans

Ķikans (arī ir Ķikna, Sīkragupīte; lejteces atzars Celmupe, lībiešu: Kikkõnjoug) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Dundagas un Ventspils novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķikans · Redzēt vairāk »

Ķikuru ezers

Ķikuru ezers vai Kukuru ezers ir publisks brūnūdens ezers Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ķikuru ezers · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas apgabals

Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Čolpino bāka

Čolpino bāka Čolpino bāka atrodas Polijā, Pomožes vojevodistes Slupskas apriņķa Čolpino, apmēram 1 km no Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Čolpino bāka · Redzēt vairāk »

Ēlande

Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēlande · Redzēt vairāk »

Ēnava (Baltijas jūras piekrastes upe)

Ēnava ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas, Alsungas un Ventspils novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēnava (Baltijas jūras piekrastes upe) · Redzēt vairāk »

Ēre

Ēre vai Ērē ir sala Baltijas jūrā Dānijas dienvidos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēre · Redzēt vairāk »

Ēresunds

Ēresunda tilts Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēresunds · Redzēt vairāk »

Ēriks Uzvarētājs

Odinu pirms Firisveliras kaujas (~985). Jenija Nīstrema glezna. Ēriks Uzvarētājs (vecnorvēģu: Eiríkr inn sigrsæli, zviedru: Erik Segersäll) bija pirmais vēsturiski zināmais zviedru ķēniņš 10. gadsimta nogalē (valdījis no aptuveni 985. līdz 995. gadam).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēriks Uzvarētājs · Redzēt vairāk »

Ņehožes bāka

Ņehožes bāka atrodas Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, Ņehožē, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ņehožes bāka · Redzēt vairāk »

Ņeva

Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ņeva · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ālants · Redzēt vairāk »

Bagrationovskas rajons

Bagrationovskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bagrationovskas rajons · Redzēt vairāk »

Baldones novads

Baldones novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baldones novads · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Bīskapa Balduīna zīmogs. Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232-1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltais sapals · Redzēt vairāk »

Baltā jūra

Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltā jūra · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūras akadēmija

Baltic Sea Academy logotips Dibinātāji ar dibināšanas apliecību 2010 Baltic Sea Academy ir organizācija ar 17 asociētiem biedriem — universitātēm un augstskolām no deviņām valstīm ap Baltijas jūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas jūras akadēmija · Redzēt vairāk »

Baltijas jūras anomālija

Baltijas jūras anomālija ir apļveida akmens veidojums Baltijas jūras gultnē, Botnijas jūras centrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas jūras anomālija · Redzēt vairāk »

Baltijas jūras valstu padome

Baltijas jūras valstu padome (BJVP), kuras darbs ir strukturēts atbilstoši trīs prioritārajām jomām: reģionālā identitāte, drošs reģions, kā arī ilgtspējīgs un plaukstošs reģions.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas jūras valstu padome · Redzēt vairāk »

Baltijas klints

Baltijas klints Pakri pussalā Baltijas klints jeb glints ir erodēta kaļķakmens klints jeb stāva nogāze aptuveni 1200 km garumā, kas sākas no Zviedrijas Ēlandes salas, šķērso Baltijas jūru, veido Igaunijas ziemeļu piekrasti un sniedzas Ļeņingradas apgabalā Krievijā līdz Lādogas ezeram.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas klints · Redzēt vairāk »

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem). Baltijas ledus ezers bija auksta saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltijas vairogs

Baltijas vairoga ģeoloģiskās provinces. Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir Austrumeiropas kratona ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas vairogs · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltijska

Baltijska (līdz 1946. gadam - Pillava) ir ostas pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijska · Redzēt vairāk »

Baltijskas rajons

Baltijskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijskas rajons · Redzēt vairāk »

BALTOPS

Lietuvas Jūras spēku Griša klases korvete BALTOPS'93 laikā. Pirmo reizi Austrumeiropas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Krievija) tika uzaicinātas mācību nemilitārajā fāzē. BALTOPS (Baltic Operations) ir ikgadējās militārās mācības Baltijas jūrā un tai pieguļošajās valstīs, ko kopš 1971.gada rīko un apmaksā Savienoto Valstu Eiropas Flotes pavēlniecības komandieris.

Jaunums!!: Baltijas jūra un BALTOPS · Redzēt vairāk »

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Baltvaigu zoss

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltvaigu zoss · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Bandavas pauguraine

Bandavas pauguraine ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes vidusdaļā Aizputes, Kuldīgas un Skrundas novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bandavas pauguraine · Redzēt vairāk »

Barbe

Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Barbe · Redzēt vairāk »

Bardejova

Bardejova ir pilsēta Slovākijas austrumos, Prešovas apgabala Bardejovas apriņķa centrs pie Topļas upes tradicionālajā Šarišas novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bardejova · Redzēt vairāk »

Bartolomejs Anglis

Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada - miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »

Bārtavas līdzenums

Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bārtavas līdzenums · Redzēt vairāk »

Būšnieku ezers

Būšnieku ezers ir lagūnas izcelsmes ezers Ventspils pilsētas ziemeļu daļā, daļa krasta robežojas ar Ventspils novadu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Būšnieku ezers · Redzēt vairāk »

Bēņu pīlādzis

Bēņu pīlādzis ir dižkoks Ventspils novada Jūrkalnes pagastā,viens no Latvijas dižākajiem Zviedrijas pīlādžiem (Sorbus intermedia).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bēņu pīlādzis · Redzēt vairāk »

Bernāti

Bernāti ir apdzīvota vieta Nīcas novadā 15 kilometrus uz dienvidiem no Liepājas pie autoceļa A11 (Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)) un Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bernāti · Redzēt vairāk »

Bernātu bāka

Bernātu bāka (angliski — Bernati lighthouse) atrodas Nīcas pagasta Bernātos, pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bernātu bāka · Redzēt vairāk »

Beverīna (kuģis)

"Beverīna" ir zvejas kuģis, kurš mīklainos apstākļos nogrima Baltijas jūrā netālu no Liepājas, aptuveni 3 jūdzes no krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Beverīna (kuģis) · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņš zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Boļeslavs III Greizmutis

Boļeslavs III Greizmutis (dzimis, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1106.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Boļeslavs III Greizmutis · Redzēt vairāk »

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bolderāja · Redzēt vairāk »

Bornholma

Bornholma (— ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bornholma · Redzēt vairāk »

Botnijas jūra

Botnijas jūra ir nosaukums Baltijas jūrai piederošā Botnijas jūras līča dienviddaļai starp Somijas rietumu krastu un Skandināvijas pussalas austrumu krastu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Botnijas jūra · Redzēt vairāk »

Botnijas līcis

Botnijas jūras līcis ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »

Braņevo apriņķis

Braņevo apriņķis ir apriņķis Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Braņevo apriņķis · Redzēt vairāk »

Brūnaļģes

Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brūnaļģes · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brīvā Daugava

Laikraksta redakcijas ēka Brīvā Daugava ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brīvā Daugava · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brēmene · Redzēt vairāk »

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brētliņa · Redzēt vairāk »

Brētliņas

Brētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brētliņas · Redzēt vairāk »

Brovallas kauja

Dāņu ķēniņš Haralds Brovallas kaujā (19. gs. zīmējums). Brovallas kauja ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brovallas kauja · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Bubieris

Bubieris ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas novada Vērgales pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bubieris · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Burtnieks · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīni

Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Cūkdelfīni · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīnu dzimta

Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gs. plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gs.) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Centrālā un Austrumeiropa

Centrālā un Austrumeiropas valstis mūsdienu Eiropas politiskajā kartē. Poļu politiķu pēc Pirmā pasaules kara piedāvātā Starpjūras federācija (''Federacja Międzymorza''). Pola Roberta Magoksi (''Magocsi'') ieteiktais Austrumu Centrālās Eiropas iedalījums trīs atšķirīgās zonās (1993). Centrālā un Austrumeiropa ir viens no politiskajiem un kulturālajiem Eiropas reģioniem, kurā ietilpst tās bijušās Austrumu militārā bloka valstis, kas pēc bloka sabrukuma 1989.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Centrālā un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Cietokšņa kanāls

Cietokšņa kanāls (arī Melnupīte) ir daļa no Liepājas ziemeļu daļas fortifikācijas sistēmas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Cietokšņa kanāls · Redzēt vairāk »

Danevirke

Danevirkes valnis Carta marina atlantā (sarkanā krāsā). Danevirke (dāniski - Danevirke, vāciski - Danewerk, vecnorvēģu valodā Danavirki - visi trīs nozīmē "dāņu darbs") ir svarīga militārās aizsardzības celtne, kas uzcelta Dānijā Vikingu laikā, pēdējo reizi militāriem mērķiem izmantota 1864.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Danevirke · Redzēt vairāk »

Daniels no Bannerovas

Daniels no Bannerovas bija viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem Livonijas krusta karu sākumā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Daniels no Bannerovas · Redzēt vairāk »

Darlovo

Darlovo, pilnā vārdā Karaliskā Darlovo pilsēta ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Slupskas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Darlovo · Redzēt vairāk »

Darlovo bāka

Darlovo bāka Darlovo bāka atrodas Polijā, Rietumpomoržes vojevodistes Slavno apriņķa Darlovo pilsētā, pie Vepšas upes ietekas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Darlovo bāka · Redzēt vairāk »

Darvdedžgrāvis

Darvdedžgrāvis ir Baltijas jūrā ietekoša upīte Ventspils novada Jūrkalnes pagastā apmēram puseceļā starp Jūrkalni un Ošvalkiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Darvdedžgrāvis · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Daugava · Redzēt vairāk »

Dāņu šaurumi

Dāņu šaurumi jeb Baltijas šaurumi ir triju paralēlu jūras šaurumu sistēma, kas savieno Baltijas jūru caur Kategatu un Skageraku ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dāņu šaurumi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dānija · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dīķgrāvis

Dīķgrāvis ir Baltijas jūrā ietekoša upīte Ventspils novada Jūrkalnes pagastā pie Ošvalkiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dīķgrāvis · Redzēt vairāk »

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Desmitkājvēži

Desmitkājvēži, desmitkāji (Decapoda) ir īsto augstāko vēžu (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Desmitkājvēži · Redzēt vairāk »

Dundagas novads

Dundagas novads ir pašvaldība Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dundagas novads · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni

Liepājas-Romnu dzelzceļš Poļesjes dzelzceļu kartē (1916). Pauls Maksis Berči, 1871). Minskas dzelzceļa stacija. Gomeļas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni bija 1871.-1874.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Orla

Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904). Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900). Vitebskas dzelzceļa stacija. Smoļenskas dzelzceļa stacija. Orlas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Orla bija 1858.-1868.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzelzceļa līnija Rīga—Orla · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzintars · Redzēt vairāk »

Dzintra (studenšu korporācija)

Studenšu korporācija "Dzintra" ir slēgta, akadēmiska, nacionāla organizācija, kas visa mūža garumā draudzībā apvieno latviešu studentes, lai realizētu korporācijas ideālus un mērķus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzintra (studenšu korporācija) · Redzēt vairāk »

Dzivnova

Dzivnova ir ostas pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļiem no Ščecinas pie Odras attekas Dzivnas ietekas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzivnova · Redzēt vairāk »

Ehalkivi

Ehalkivi ir vislielākais dižakmens Igaunijā un Baltijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ehalkivi · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E265

| | Eiropas autoceļš E265 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla B klases maršrutiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropas autoceļš E265 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E65

| | Eiropas autoceļš E65 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla A klases Ziemeļu-Dienvidu maršruta, kas savieno Malmi, Zviedrijā ar Hanju, Grieķijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropas autoceļš E65 · Redzēt vairāk »

Eiropas autoceļš E77

| | E77 ir A klases Ziemeļu-Dienvidu Eiropas autoceļš, kas savieno Pleskavu ar Budapeštu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropas autoceļš E77 · Redzēt vairāk »

Elblongas apriņķis

Elblongas apriņķis ir apriņķis Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes rietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Elblongas apriņķis · Redzēt vairāk »

Elzasa

Elzasa (elzasiešu: Alzas,, pirms 1996. gada vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme pie Francijas robežas ar Vāciju un Šveici.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Elzasa · Redzēt vairāk »

Enduro

Stefans Merimans, četrkārtējais pasaules enduro čempions Enduro (no — 'izturēt') ir motosporta disciplīna, kas norisinās pa dažāda seguma ceļiem un bezceļiem braucot pa iepriekš iezīmētu trasi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Enduro · Redzēt vairāk »

Epikontinentāla jūra

Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »

Eridana (ģeoloģija)

Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eridana (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »

Esterjētlandes lēne

Esterjētlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, Jētelandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Esterjētlandes lēne · Redzēt vairāk »

Estonia (prāmis)

Estonia, iepriekš Viking Sally (1980–1990), Silja Star (1990–1991) un Wasa King (1991–1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Estonia (prāmis) · Redzēt vairāk »

Everasma

Everasma bija Latvijas tirdzniecības flotes tvaikonis, kas slavens ar to, ka 2. Pasaules kara laikā, esot sabiedroto flotes konvojā, Atlantijas okeānā braucot zem Latvijas Republikas karoga, taranēja un nogremdēja vācu zemūdeni.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Everasma · Redzēt vairāk »

Ezera varde

Ezera varde (Pelophylax ridibundus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ezera varde · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ezers · Redzēt vairāk »

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Feodālisms

Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Feodālisms · Redzēt vairāk »

Flensburga

Flensburga (lejas sakšu: Flensborg, ziemeļfrīzu: Flansborj, dienvidjitlandiešu: Flensborre) ir neatkarīga pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Flensburga · Redzēt vairāk »

Food Union

Food Union ir pārtikas rūpniecības uzņēmumu grupa Baltijas reģionā, Ziemeļeiropā un Rumānijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Food Union · Redzēt vairāk »

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Fosfors · Redzēt vairāk »

Gaidiet "Džonu Graftonu"

"Gaidiet "Džonu Graftonu"" ir 1979.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gaidiet "Džonu Graftonu" · Redzēt vairāk »

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gaigala · Redzēt vairāk »

Galipoli kauja

Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā — 1915.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Galipoli kauja · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garneles

Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Garneles · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gauja · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Gdiņa

Gdiņa (kašūbu: Gdiniô) ir pilsēta Polijas ziemeļos pie Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gdiņa · Redzēt vairāk »

Gerharts Hauptmanis

Gerharts Hauptmanis (dzimis, miris) bija vācu dramaturgs un rakstnieks.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gerharts Hauptmanis · Redzēt vairāk »

Gersicania

Gersicania (Gersicania) ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibinātas drīz pēc 2. pasaules kara beigām Vācijā - 1947.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gersicania · Redzēt vairāk »

Gonskas bāka

Gonskas bāka Gonskas bāka atrodas Polijā, Rietumpomoržes vojevodistes Košalinas apriņķa Gonskā pie Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gonskas bāka · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kas 3.-6.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Goti · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gotlande · Redzēt vairāk »

Gotlandes lēne

Gotlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas uz Gotlandes salas Baltijas jūras vidū.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gotlandes lēne · Redzēt vairāk »

Grēvis

Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas ietilpst Chaetiliidae virskārtā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Grēvis · Redzēt vairāk »

Grifices apriņķis

Grifices apriņķis ir apriņķis Polijā, Rietumpomožes vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Grifices apriņķis · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas novads

Grobiņas novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Kurzemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Grobiņas novads · Redzēt vairāk »

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Grundulis · Redzēt vairāk »

Gulbji

Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gulbji · Redzēt vairāk »

Gurjevskas rajons

Gurjevskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gurjevskas rajons · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hījumā · Redzēt vairāk »

Hījumā apriņķis

Hījumā apriņķis (jeb Hiiumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hījumā apriņķis · Redzēt vairāk »

Hedebija

Atjaunotās vikingu ēkas Hedebijas muzejā. Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija (vikingu: Heiðabýr) ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hedebija · Redzēt vairāk »

Helas bāka

Helas bāka Helas bāka atrodas Polijā, Pomožes vojevodistes Puckas apriņķa Helā, Baltijas jūras krastā uz Helas pussalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Helas bāka · Redzēt vairāk »

Hermanis Ērharts

Kapa puča laikā 1920. gada martā. Hermanis Ērharts (—) bija vācu virsnieks un nacionālists, brīvkorpusa Marinebrigade Ehrhardt komandieris no 1918.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hermanis Ērharts · Redzēt vairāk »

Hersonas apgabals

Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hersonas apgabals · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Holocēns · Redzēt vairāk »

Ižoru valoda

Ižoru valoda ir somugru valodu saimes Baltijas jūras atzara valoda.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ižoru valoda · Redzēt vairāk »

Iekšējā jūra

Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »

Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo

Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas arhipelāgs

Igaunijas arhipelāgs ir termins ar ko var apzīmēt šādas Igaunijai piederošu salu kopas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunijas arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Igaunijas ģeogrāfija

Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Igaunijas salas

Igaunijas teritorijā ir 1 521 salas, no kurām lielākā daļa atrodas Baltijas jūrā (Igaunijas arhipelāgs), vairākas salas ir arī Peipusa ezerā un citos ezeros.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunijas salas · Redzēt vairāk »

Igaunijas upju uzskaitījums

Šeit ir uzskaitītas visas Igaunijas upes ar garumu virs 70 km.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ikerminde

Ikerminde ir ostas pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, valsts galējos ziemeļaustrumos pie Ikeres upes ietekas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ikerminde · Redzēt vairāk »

Imperial viesnīca Rīgā

Imperial viesnīca Rīgā ir ēka Brīvības bulvārī 21, to projektējis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, kas ir pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts – latvietis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Imperial viesnīca Rīgā · Redzēt vairāk »

Irbe

Irbe var būt.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Irbe · Redzēt vairāk »

Irbe (upe)

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiski: Īra) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Irbe (upe) · Redzēt vairāk »

Irbes šaurums

Irbes šaurums, arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalu ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »

Irbes bāka

Irbes bāka ir vienīgā bāka Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kas atrodas atklātos ūdeņos ap 20 kilometru attālumā no Ovišiem Baltijas jūras Irbes jūras šaurumā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Irbes bāka · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Jantarnija

Dzintara raktuves Jantarnijā Jantarnija (līdz 1946. gadam - Palmnikene) ir pilsētciemats Kaļiņingradas apgabala galējos rietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jantarnija · Redzēt vairāk »

Janvāra klimats Latvijā

Janvāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Janvāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jaroslavecas bāka

Jaroslavecas bāka Jaroslavecas bāka atrodas Polijā, Rietumpomoržes vojevodistes Slavenas apriņķa Jaroslavecā pie Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jaroslavecas bāka · Redzēt vairāk »

Jastarņas bāka

Jastarņas bāka Jastarņas bāka atrodas Polijā, Pomožes vojevodistes Puckas apriņķa Jastarņā, Baltijas jūras krastā uz Helas pussalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jastarņas bāka · Redzēt vairāk »

Jaunupe (ciems)

Jaunupe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jaunupe (ciems) · Redzēt vairāk »

Jaunupe (upe)

Jaunupe ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jaunupe (upe) · Redzēt vairāk »

Jūlija klimats Latvijā

Jūlija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūlija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūnija klimats Latvijā

Jūnija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūnija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūra · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgais putns, kas sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūras ērglis · Redzēt vairāk »

Jūras efekta nokrišņi

13. oktobrī. Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūras efekta nokrišņi · Redzēt vairāk »

Jūraszirnekļi

Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »

Jūrkalne

Jūrkalne ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrs netālu no Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrkalne · Redzēt vairāk »

Jūrkalnes baznīca

Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrkalnes baznīca · Redzēt vairāk »

Jūrkalnes pagasts

Jūrkalnes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrkalnes pagasts · Redzēt vairāk »

Jūrmalas zilpodze

Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.) ir 30 – 60 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrmalas zilpodze · Redzēt vairāk »

Jūrmalciems

Jūrmalciems ir apdzīvota vieta Nīcas novada Nīcas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrmalciems · Redzēt vairāk »

Jētelande

Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētelande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jētelande · Redzēt vairāk »

Jegalas ūdenskritums

Jegalas ūdenskritums Jegalas ūdenskritums ir ūdenskritums Igaunijas ziemeļos uz Jegalas upes 4 km augšpus tās ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jegalas ūdenskritums · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlandes pussala. Jitlande ir viena no Eiropas pussalām, kas atrodas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jitlande · Redzēt vairāk »

Jomsborga

Jomsborga bija vikingu brīvpilsēta Oderas grīvā, Baltijas jūras dienvidrietumu krastā 10. — 11. gadsimtā, kurā patvērumu rada vikingi no visas Baltijas jūras baseina (gan skandināvi, gan slāvi, gan balti un somugri).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jomsborga · Redzēt vairāk »

Jons Hāns

Jons Kārlis Hāns (dzimis, visdrīzāk miris 1945. gadā) bija vācbaltiešu politiķis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jons Hāns · Redzēt vairāk »

Joslvaļi

Joslvaļi, joslvaļu ģints (Balaenoptera) ir viena no joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) ģintīm, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Joslvaļi · Redzēt vairāk »

Joslvaļu dzimta

Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Joslvaļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jugla (Rīga)

Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jugla (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kalmara

Kalmara ir pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kalmara · Redzēt vairāk »

Kalmaras lēne

Kalmaras lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts dienvidos, Smolandes un Ēlandes vēsturiskajās provincēs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kalmaras lēne · Redzēt vairāk »

Kalnu ķeģis

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »

Kaltene

Kaltene ir ciems Kurzemē, Rojas novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaltene · Redzēt vairāk »

Kameņas apriņķis

Kameņas apriņķis ir apriņķis Polijā, Rietumpomožes vojevodistes centrālajā daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kameņas apriņķis · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karls Bilts

200px Karls Bilts (2015) un viņa paraksts Nilss Daniels Karls Bilts (Nils Daniel Carl Bildt; dzimis) ir Zviedrijas politiķis, bijušais Zviedrijas premjerministrs (1991—1994) un Zviedrijas ārlietu ministrs (2006—2014).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Karls Bilts · Redzēt vairāk »

Karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Karosta · Redzēt vairāk »

Karuzes kauja

Karuzes kauja notika 1270.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »

Kategats

Kategata karte Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kategats · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaze · Redzēt vairāk »

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kārļupīte

Kārļupīte ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas novada Vērgales pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kārļupīte · Redzēt vairāk »

Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kīlungsborna

Kīlungsborna ir kūrortpilsēta Vācijā Baltijas jūras krastā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Rostokas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kīlungsborna · Redzēt vairāk »

Kīpsāres bāka

Kīpsāres bāka 2006. gada jūlijā Kīpsāres bāka 2010. gada jūlijā Kīpsāres bāka atrodas Harilaiu pussalā, Sāmsalā, Igaunijā, Vilsandi nacionālā parka teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kīpsāres bāka · Redzēt vairāk »

Kļūstiet mana sievasmāte!

"Kļūstiet mana sievasmāte!" ir 1977.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kļūstiet mana sievasmāte! · Redzēt vairāk »

Kepu bāka

Kepu bāka Kepu bāka atrodas Igaunijas teritorijā uz Hījumā salas Baltijas jūrā, Hījumā salas rietumdaļā uz Kepu pussalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kepu bāka · Redzēt vairāk »

Keri

Keri ir maza, Igaunijai piederīga saliņa Baltijas jūras Somu līcī, ziemeļaustrumos no Tallinas, ziemeļos no Prangli, piederīga Harju apriņķim.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Keri · Redzēt vairāk »

Keri bāka

240px Keri bāka atrodas uz Keri salas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Keri bāka · Redzēt vairāk »

Keselaida

Keselaida ir Igaunijai piederīga saliņa Baltijas jūrā, atrodas Sūrveina šaurumā starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Keselaida · Redzēt vairāk »

Kihnu bāka

Kihnu bāka Kihnu bāka (igauniski - Kihnu tuletorn, zviedriski - Fyrtornet på Kynö) atrodas uz Kihnu salas Baltijas jūrā, Kihnu salas dienviddaļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kihnu bāka · Redzēt vairāk »

Kijevas Krievzeme

Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (tās oriģinālie nosaukumi vikingu valodās: Garðaríki, grieķu: Ῥωσία, senslāvu: Рѹ́сь, latīņu: Russia, Ruthenia) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kijevas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apgabals

Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918-1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apriņķis

Klaipēdas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klaipēdas apriņķis · Redzēt vairāk »

Klaipēdas rajona pašvaldība

Klaipēdas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klaipēdas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Klica

Klica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Vismāras, netālu no Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klica · Redzēt vairāk »

Košalina

Košalina - pilsēta Polijas ziemeļos Rietumpomožes vojevodistē 2 kilometrus no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Košalina · Redzēt vairāk »

Košalinas apriņķis

Košalinas apriņķis ir apriņķis Polijā, Rietumpomožes vojevodistes ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Košalinas apriņķis · Redzēt vairāk »

Kokneses vēsture

Kokneses pilsētas 1345. gada ģerbonis (KOKENKUSEN+SIGILLVM:CIVITATIS). Kokneses vēsture sākas ar Indriķa hronikas aprakstu par 1205.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kokneses vēsture · Redzēt vairāk »

Kolkas pagasts

Kolkas pagasts ir viens no diviem Dundagas novada pagastiem, kas atrodas Kurzemes pussalas ziemeļu galējā punktā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kolkas pagasts · Redzēt vairāk »

Kolkasrags

Kolkasrags Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Dundagas novada Kolkas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kolkasrags · Redzēt vairāk »

Kolobžegas apriņķis

Kolobžegas apriņķis ir apriņķis Polijā, Rietumpomožes vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kolobžegas apriņķis · Redzēt vairāk »

Kolobžegas bāka

Kolobžegas bāka Kolobžegas bāka atrodas Polijā, Rietumpomožes vojevodistes Kolobžegas apriņķa Kolobžegā pie Parsentas upes ietekas Baltijas jūrā, upes austrumu krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kolobžegas bāka · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Kontinentālais šelfs

Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »

Kopenhāgena

Kopenhāgena ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas rietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »

Krasta apsardzes dienests

Krasta apsardzes dienests (KAD) ir Latvijas Jūras spēku flotiles vienība.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krasta apsardzes dienests · Redzēt vairāk »

Kratons

Kratons (no, kratos — ‘spēks’) ir senākā un stabilākā kontinentālās Zemes garozas daļa, kas pārdzīvojusi kontinentu un superkontinentu apvienošanos un dalīšanos vismaz 500 miljonus gadu ilgi, t.i. veidojušies prekembrijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kratons · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Kretingas rajona pašvaldība

Kretingas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kretingas rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievijas—Japānas karš

Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »

Krievu valoda Latvijā

Krievu valodas izplatība Latvijā (2011) Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krimas karš · Redzēt vairāk »

Kristīna Orbakaite

Kristīna Orbakaite (dzimusi Maskavā) ir lietuviešu—krievu dziedātāja un aktrise.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kristīna Orbakaite · Redzēt vairāk »

Krupina

Krupina ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Krupinas apriņķa centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krupina · Redzēt vairāk »

Ktenofori

Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ktenofori · Redzēt vairāk »

Kuiviži

Kuiviži ir Salacgrīvas pilsētas daļa Salacgrīvas novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuiviži · Redzēt vairāk »

Kuiviži (Salacgrīvas pagasts)

Kuiviži ir ciems Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuiviži (Salacgrīvas pagasts) · Redzēt vairāk »

Kumersdorfa

Kumersdorfa ir vieta netālu no Lukenvaldes, aptuveni 25 km uz dienvidiem no Berlīnes, Brandenburgas reģionā Vācijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kumersdorfa · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu joma

Kuršu joma un Kuršu kāpas Kuršu joma ir piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuršu joma · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija, Kuršu strēle ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes pussala

Kurzemes pussalas galējais ziemeļu punkts Kolkasrags no lidmašīnas Kurzemes pussala ir Rietumlatvijas ziemeļdaļa starp Baltijas jūru rietumos un Rīgas jūras līci austrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kurzemes pussala · Redzēt vairāk »

Ladonija

Ladonija ir mikronācija, kas pasludināja savu neatkarību 1996.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ladonija · Redzēt vairāk »

Lajošs I Lielais

Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1326—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lajošs I Lielais · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lasis · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latviešu virtuve

kvasu Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas Jūras līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas ekonomika

Latvijas ekonomika ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta ekonomika, tai ir nozīmīgi sakari arī ar Krievijas Federāciju un citām NVS reģiona valstīm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas ekonomika · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai notika 2004.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR ģerbonis

Latvijas PSR ģerboni par republikas simbolu Latvijas PSR valdība pieņēma 1940.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latvijas upju uzskaitījums

Latvijas un Igaunijas hidrogrāfiskā karte ar upju vēsturiskajiem nosaukumiem vācu valodā (1852). Iezīmēti lielāko upju baseini. Latvijas upju uzskaitījums uzrāda visas Latvijas upes, kuru kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvju himna

Latvju himna ir patriotiska Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvju himna · Redzēt vairāk »

Lūžņa

Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lūžņa · Redzēt vairāk »

Lūžupe

Lūžupe (arī ir Lūžņa; augštecē Nābeļupe, lībiešu: Lūžjoug) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novada Tārgales un Ances pagastos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lūžupe · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lībiešu krasts

Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads Lībiešu krasts ir no 1991.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lībiešu krasts · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Līdaka · Redzēt vairāk »

Lēnes apriņķis

Lēnes apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lēnes apriņķis · Redzēt vairāk »

Leba

Leba - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, osta pie Baltijas jūras uz ziemeļiem no Lemborkas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Leba · Redzēt vairāk »

Lebsko ezers

Lebsko ezers ir ezers Polijas ziemeļu daļā netālu no Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lebsko ezers · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets Latvijā

Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās Ledus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ledus laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »

Lemborkas apriņķis

Lemborkas apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lemborkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Lenkupe

Lenkupe ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas un Grobiņas novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lenkupe · Redzēt vairāk »

Leonīds Slaucītājs

Leonīds Slaucītājs (dzimis Jaunalaicenes pagastā, miris Sidnejā) bija latviešu ģeogrāfs, ģeofiziķis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Leonīds Slaucītājs · Redzēt vairāk »

Lidosta "Jūrmala"

Lidosta «Jūrmala» (ICAO: EVJA; iepriekš — Tukuma lidosta, ICAO: EVTA, EVTJ) ir gaisa pārvadājumu lidlauks Engures novadā no Tukuma centra.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lidosta "Jūrmala" · Redzēt vairāk »

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielais alks · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielbritānijas Karaliste

Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas karalistei un Skotijas karalistei 1707.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielbritānijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Lielirbe

Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielirbe · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe sateces baseins Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lielupe · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas Māras Romas katoļu baznīca

Liepājas Māras Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepājas Māras Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Liepājas osta

Liepājas osta — ziemā neaizsalstoša osta, kas atrodas Baltijas jūras austrumu piekrastē, Liepājā, Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepājas osta · Redzēt vairāk »

Liepājas rajons

Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepājas rajons · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Liepene (ciems)

Liepene ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepene (ciems) · Redzēt vairāk »

Liepupe (ciems)

Liepupe ir ciems Vidzemē, Liepupes pagasta sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Liepupe (ciems) · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4500 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Maskavijas pretenzijas uz Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas-Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lošupe

Lošupe ir upe Kurzemes rietumu piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lošupe · Redzēt vairāk »

Lobeza

Lobeza ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Ščecinas pie Regas upes, kura ietek Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lobeza · Redzēt vairāk »

Loksa

Loksa ir pilsēta un pašvaldība Igaunijas ziemeļdaļā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Loksa · Redzēt vairāk »

Lomonosovas rajons

Lomonosovas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lomonosovas rajons · Redzēt vairāk »

Luijs XVIII

Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »

Maija klimats Latvijā

Maija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mailīte · Redzēt vairāk »

Makreļu apakšdzimta

Makreļu apakšdzimta jeb skumbriju apakšdzimta (Scombrinae) ir makreļu dzimtas (Scombridae) apakšdzimta, kas apvieno lielāko daļu makreļu dzimtas sugu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Makreļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Makreļu cilts

Makreļu cilts jeb skumbriju cilts (Scombrini) ir makreļu dzimtas (Scombridae) asarveidīgo zivju cilts.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Makreļu cilts · Redzēt vairāk »

Makreļu dzimta

Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļu apakškārtas (Scombroidei) asarveidīgo zivju dzimtām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »

Makreles

Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) asarveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Makreles · Redzēt vairāk »

Mana jūra

Mana jūra ir ikgadēja Baltijas jūras un Latvijas piekrastes aizsardzībai veltīta kampaņa un ekspedīcija.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mana jūra · Redzēt vairāk »

Marta klimats Latvijā

Marta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Matsalu nacionālais parks

Matsalu nacionālais parks ir nacionālais parks Igaunijā, kas atrodas valsts rietumu daļā, Baltijas jūras Matsalu līcī un apkārtnē, netālu no Lihulas pilsētas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Matsalu nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais Belts

Mazais Belts ir jūras šaurums Dānijā, viens no trijiem šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategatu un tālāk ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazais Belts · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazezers (Tārgales pagasts)

Mazezers (arī Mazais ezers) ir noteces ezers Ventspils novada Tārgales pagastā uz dienvidiem no Liepenes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazezers (Tārgales pagasts) · Redzēt vairāk »

Mazirbe

Mazirbe ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazirbe · Redzēt vairāk »

Mazirbe (upe)

Mazirbe (arī ir Reinupe, Siliņupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Dundagas novada Kolkas un Dundagas pagastos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazirbe (upe) · Redzēt vairāk »

Mārka grāvis

Mārka grāvis (arī Brūvergrāvis, Brūverupīte, Mārkagrāvis, Mārkas grāvis, Sausā grava) ir Baltijas jūrā ietekoša upīte Ventspils novada Jūrkalnes pagastā uz dienvidiem no Jūrkalnes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mārka grāvis · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Mēlarens

Mēlarens ir liels trešais lielākais ezers Zviedrijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mēlarens · Redzēt vairāk »

Meško I Pjasts

Meško I (dzimis starp 922. un 945. gadu, miris, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Meško I Pjasts · Redzēt vairāk »

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Medūzas · Redzēt vairāk »

Medoles strauts (Baltijas jūra)

Medoles strauts (arī Medola, Medole, Medoles upīte) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Medoles strauts (Baltijas jūra) · Redzēt vairāk »

Medzes pagasts

Medzes pagasts ir viena no Grobiņas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Medzes pagasts · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Meinards · Redzēt vairāk »

Meldri

Meža meldrs (''S. sylvaticus'') Meldri (lat. Scírpus) ir grīšļu dzimtas (Cyperáceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2-3 m garumu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Meldri · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Baltijas menca ir Baltijas jūras zivs, kas dzīvo baros, sastopama līdz 150 m dziļumam.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Menca · Redzēt vairāk »

Miķeļtornis

Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »

Mihails Kaļiņins

Mihails Kaļiņins (dzimis, miris) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mihails Kaļiņins · Redzēt vairāk »

Miras pils

Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Miras pils · Redzēt vairāk »

Monzunda arhipelāgs

Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Mušu ofrīda

Mušu ofrīda (Ophrys insectifera L.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mušu ofrīda · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Muhu · Redzēt vairāk »

Muižupīte

Muižupīte (arī Pilsstrauts) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novada Jūrkalnes pagastā uz ziemeļiem no Labraga.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Muižupīte · Redzēt vairāk »

Nabalgrāvis

Nabalgrāvis (arī Nabalvalks) ir Baltijas jūrā ietekošs grāvis Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nabalgrāvis · Redzēt vairāk »

Nabeļvalks

Nabeļvalks ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nabeļvalks · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nafta · Redzēt vairāk »

Naisāre

Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Naisāre · Redzēt vairāk »

Naisāres bāka

Naisāres bāka Naisāres bāka (igauniski - Naissaare tuletorn, zviedriski - Fyrtornet på Nargö) atrodas uz Naisāres salas Baltijas jūrā, Somu jūras līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Naisāres bāka · Redzēt vairāk »

Narvas līcis

Narvas grīva un Narva-Jēsū bāka Narvas līcis ir līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Narvas līcis · Redzēt vairāk »

Naudas vēsture

Naudas vēsture aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē. līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Nīcas pagasts

Nīcas pagasts ir viena no Nīcas novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nīcas pagasts · Redzēt vairāk »

Neibūkova

Neibūkova ir pilsēta Vācijā Baltijas jūras krastā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Rostokas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Neibūkova · Redzēt vairāk »

Nemertīntārpi

Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nemuna · Redzēt vairāk »

Neolīta revolūcija

Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Neolīta revolūcija · Redzēt vairāk »

Nida (Latvija)

Nida (agrāk arī Nidas ciems, Nidasciems) ir vēsturisks zvejnieku ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Rucavas novada Rucavas pagastā starp Nidas tīreli un Baltijas jūru, pie pašas valsts dienvidu robežas ar Lietuvu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nida (Latvija) · Redzēt vairāk »

Nikolajevas apgabals

Nikolajevas apgabals jeb Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nikolajevas apgabals · Redzēt vairāk »

Noršēpinga

Noršēpinga ir pilsēta Zviedrijas austrumos, Esterjētlandes lēnē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Noršēpinga · Redzēt vairāk »

Norbi bāka (aizmugurējā vaduguns)

Norbi bāka Norbi bāka (aizmugurējā vaduguns) (igauniski - Norrby ülemine tuletorn) atrodas uz Vormsi salas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Norbi bāka (aizmugurējā vaduguns) · Redzēt vairāk »

Norbi bāka (priekšējā vaduguns)

Norbi bāka (priekšējā vaduguns) Norbi bāka (priekšējā vaduguns) (igauniski - Norrby alumine tuletorn) atrodas uz Vormsi salas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Norbi bāka (priekšējā vaduguns) · Redzēt vairāk »

Nord Stream

Gāzes cauruļvada "Nord Stream" atrašanās vieta Baltijas jūras dzelmē. Gāzes cauruļvads "Nord Stream" jeb "Ziemeļu straume" ir 1220 kilometru garš zemūdens cauruļvads, kas pa Baltijas jūras dibenu savieno Viborgas ostu Krievijā ar Greifsvaldes ostu Vācijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nord Stream · Redzēt vairāk »

Normānisma teorija

Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »

Novembra klimats Latvijā

Novembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Novembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Novi Dvoras apriņķis (Pomože)

Novi Dvoras apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Novi Dvoras apriņķis (Pomože) · Redzēt vairāk »

NSRD

NSRD jeb Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca ir latviešu eksperimentālās mūzikas grupa, kuru 1982.

Jaunums!!: Baltijas jūra un NSRD · Redzēt vairāk »

Odera

Odera, Odra (poļu un čehu - Odra, vācu - Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Odera · Redzēt vairāk »

Odesas apgabals

Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Odesas apgabals · Redzēt vairāk »

Oginska kanāls

Oginska kanāls ir kanāls Baltkrievijā, kas savieno Jaselas upi (Pripetes baseins) un Ščaras upi (Nemunas baseins), tādējādi savienojot Baltijas un Melnās jūras baseinus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Oginska kanāls · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir pilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ogre · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Olande

Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedriski runājoša Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Olande · Redzēt vairāk »

Olandes jūra

Olandes jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Olandes arhipelāgs, rietumos — Skandināvijas pussalas krasts.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Olandes jūra · Redzēt vairāk »

Olderupīte

Olderupīte ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Olderupīte · Redzēt vairāk »

Operācija "Katrīna"

Operācija "Katrīna" (Operation Catherine) bija Lielbritānijas Karaliskās flotes plānota militārā operācija Baltijas jūrā, kuru īstenot sākt bija plānots 1940.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Operācija "Katrīna" · Redzēt vairāk »

Osmusāre

Osmusāre ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā pie ieejas Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Osmusāre · Redzēt vairāk »

Osmusāres bāka

Osmusāres bāka Osmusāres bāka (igauniski - Osmussaare tuletorn, zviedriski - Fyrtornet på Odensholm) atrodas uz Osmusāres salas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Osmusāres bāka · Redzēt vairāk »

Ovīši (dabas liegums)

Ovīši ir dabas liegums Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ovīši (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Oviši

Oviši ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā, pie Ovišraga.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Oviši · Redzēt vairāk »

Ovišrags

Liedags pie Ovišraga Ovišrags ir Baltijas jūras krasta līnijas izliekums ~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ovišrags · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības republiku ģerboņi

Padomju Savienības republiku ģerboņu kopēja iezīme ir komunisma simboli — sakrustots sirpis un āmurs, sarkanā zvaigzne un uzlecoša saule (lai gan Latvijas PSR ģerbonī sauli aiz Baltijas jūras var uztvert kā norietošu sauli).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Padomju Savienības republiku ģerboņi · Redzēt vairāk »

Pagude (zeme)

Pagude (''Pogesanien'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Pagudes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pagude bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pagude (zeme) · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Palanga · Redzēt vairāk »

Paldiski (stacija)

250px Paldiski ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Paldiski pilsētā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Paldiski (stacija) · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Palede · Redzēt vairāk »

Paleogēns

Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Paleogēns · Redzēt vairāk »

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »

Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Rucavas novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pape · Redzēt vairāk »

Pape (dabas parks)

Pape ir dabas parks Kurzemes dienvidrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pape (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Papes bāka

Papes bāka Papes bāka atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē, Rucavas novada Rucavas pagastā, Papes ciemā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Papes bāka · Redzēt vairāk »

Papes ezers

Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Rucavas novada Rucavas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Papes ezers · Redzēt vairāk »

Papes kanāls

Papes kanāls (arī Papes ezera kanāls) ir Papes ezeru ar Baltijas jūru savienojošs kanāls Rucavas novada Rucavas pagastā, Papē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Papes kanāls · Redzēt vairāk »

Parastais osis

Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Parastais osis · Redzēt vairāk »

Pasaules Dabas Fonds

Pasaules Dabas Fonds (saīsināti PDF;, WWF) ir 1961.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pasaules Dabas Fonds · Redzēt vairāk »

Pasaules garākās upes

Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pasaules garākās upes · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāni un jūras

Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pasaules okeāni un jūras · Redzēt vairāk »

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pavīķe · Redzēt vairāk »

Pāžupīte

Pāžupīte (arī Pāžupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Alsungas un Ventspils novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pāžupīte · Redzēt vairāk »

Pāžupe

Pāžupe var būt.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pāžupe · Redzēt vairāk »

Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pāvilosta · Redzēt vairāk »

Pūšļu fuks

Pūšļu fuks, tiek dēvēts arī par pūšļaļģi, ir daudzgadīga brūnaļģe, kuras augšana ilgums ir vidēji 4-5 gadus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pūšļu fuks · Redzēt vairāk »

Pēneminde

Pēneminde ir ciems Vācijā Uzedomas salas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pēneminde · Redzēt vairāk »

Pērkones pagasts

Pērkones pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Baltijas jūras kratā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pērkones pagasts · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pelēkais ronis

Pelēkais ronis (Halichoerus grypus, latviski — 'mazā jūrascūka') ir roņu dzimtas jūras zīdītājs, kas ir izplatīts Atlantijas okeāna ziemeļos, trīs izolētās populācijās: Rietumatlantijas, Austrumatlantijas un Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »

Pioņerska (pilsēta)

Pioņerska (līdz 1946. gadam — Neikūrene) ir pilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pioņerska (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas impēriju un Rumānijas karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pitragsupe

Pitragsupe (augštecē Kukšupe) ir Baltijas jūrā (Irbes šaurumā) ietekoša upe Dundagas novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pitragsupe · Redzēt vairāk »

Plakangliemeņu dzimta

Plakangliemeņu dzimta, Plānčaulgliemeņu dzimta (Tellinidae) ietilpst cietgliemeņu kārtā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Plakangliemeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Planktons

Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Planktons · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Pleocimāti

Pleocimāti (Pleocyemata) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) apakškārta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pleocimāti · Redzēt vairāk »

Poļeskas rajons

Poļeskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Poļeskas rajons · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru kari

Poļu-zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas upju uzskaitījums

Polijas upju uzskaitījums, kuras garākas par 200 km.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Polijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols - grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Pomožes vojevodiste

Pomožes (Pomerānijas) vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »

Pori

Pori ir ostas pilsēta Somijas rietumos Baltijas jūras krastā, pie Kokemäenjoki upes ietekas Botnijas līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pori · Redzēt vairāk »

Prangli

Prangli ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūras Somu līcī, ziemeļaustrumos no Tallinas, 10 km no Vīmsi pussalas, ietilpst Harju apriņķa Vīmsi pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Prangli · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsija (zeme)

Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Priedes · Redzēt vairāk »

Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis

Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis · Redzēt vairāk »

Puckas apriņķis

Puckas apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Puckas apriņķis · Redzēt vairāk »

Purtse

Purtse, senais nosaukums Īse, ir upe Igaunijas ziemeļaustrumos, Rietumviru un Austrumviru apriņķī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Purtse · Redzēt vairāk »

Putniem nozīmīgā vieta

''Putnieniem nozīmīga vieta'' Engures ezers pie Dzedriem Putniem nozīmīgā vieta ir putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīga vieta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Putniem nozīmīgā vieta · Redzēt vairāk »

Rammu

Rammu ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūras Somu līcī, ziemeļaustrumos no Tallinas un no krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rammu · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas jūras līcis

Rīgas jūras līcis jeb Rīgas līcis (— ‘Līvu līcis’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas panorāma 1575. gadā. Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rīgene

Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgene · Redzēt vairāk »

Rīva (upe)

Rīva, saukta arī Rīve, ir upe Kurzemes rietumu piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīva (upe) · Redzēt vairāk »

Rīzipere (stacija)

Rīzipere ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Nisi pagastā, dzelzceļa iecirknī Keila—Rīzipere (līdz 2004. gadam Keila—Hāpsalu).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīzipere (stacija) · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Reņģe

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Reņģe · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Reina · Redzēt vairāk »

Renne

Renne ir lielākā pilsēta Dānijas salā Bornholmā, kas atrodas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Renne · Redzēt vairāk »

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »

Rietumkursas augstiene

Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rietumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Rietumpomožes vojevodiste

Rietumpomožes vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļrietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rietumpomožes vojevodiste · Redzēt vairāk »

Ristnas bāka

Ristnas bāka. Ristnas bāka atrodas uz Hījumā salas Baltijas jūrā, Hījumā salas rietumdaļā uz Kepu pussalas, iepretim Ristnas ragam.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ristnas bāka · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Roņi · Redzēt vairāk »

Roņu salas bāka

Roņu salas bāka Roņu salas bāka (igauniski - Ruhnu tuletorn, zviedriski — Runö fyr) atrodas uz Roņu salas Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Roņu salas bāka · Redzēt vairāk »

Rostoka

Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rostoka · Redzēt vairāk »

RT-32 Irbenes radioteleskops

RT-32 ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops, kas atrodas Ventspils rajona Ances pagasta Irbenē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un RT-32 Irbenes radioteleskops · Redzēt vairāk »

Rucava

Rucava (agrāk arī Paurupe) ir ciems Kurzemes dienvidrietumos, Rucavas novada un pagasta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rucava · Redzēt vairāk »

Rucavas novads

Rucavas novads ir 2009.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rucavas novads · Redzēt vairāk »

Rucavas pagasts

Rucavas pagasts ir viena no divām Rucavas novadā administratīvajām teritorijām Baltijas jūras krastā Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rucavas pagasts · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta karpu dzimtas (Cyprinidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rudulis · Redzēt vairāk »

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ruriks · Redzēt vairāk »

Saka (upe)

Saka ir Tebras un Durbes koptekupe Pāvilostas novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Saka (upe) · Redzēt vairāk »

Sakas novads

Sakas novads bija pašvaldība Liepājas rajona ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sakas novads · Redzēt vairāk »

Sakas pagasts

Sakas pagasts ir viena no trim Pāvilostas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sakas pagasts · Redzēt vairāk »

Salaca

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Salaca · Redzēt vairāk »

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Salate · Redzēt vairāk »

Salu valstu saraksts

Teritorijas, kuras pilnībā atrodas uz salām Teritorijas, bez sauszemes robežām Šajā uzskaitījumā apkopotas visas salu valstis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Salu valstu saraksts · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sams · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sapals · Redzēt vairāk »

Saraiķi

Saraiķi (vēsturiski arī Saraikas) ir ciems Pāvilostas novada Vērgales pagastā autoceļu V1188 (Liepāja—Šķēde—Ziemupe) un V1229 (Medze—Saraiķi) krustojumā netālu no Baltijas jūras krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Saraiķi · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Saratov · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena nomadu tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sarmati · Redzēt vairāk »

Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm

Joahimu fon Ribentropu Berlīnē 1940. gada 12. novembrī. Molotova un Ribentropa atvadīšanās pēc Berlīnes sarunu noslēguma. Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm notika Otrā pasaules kara laikā periodā starp Trīspusējā pakta parakstīšanu starp trīs Ass valstīm (Vāciju, Itāliju un Japānu) 1940.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm · Redzēt vairāk »

Sāļums

Vidējais jūras ūdens sāļums pasaulē Ūdens sāļums - kopējais cieto vielu daudzums gramos katrā jūras ūdens litrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāļums · Redzēt vairāk »

Sājūdens

Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sājūdens · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sānpeldvēži

Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »

Sāremā apriņķis

Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »

Sārnates apmetne

Sārnates apmetnes atradumi. Kaula un koka darbarīki. Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400.—2300. g. pr. Kr.) un par tā laika vides apstākļiem — klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sārnates apmetne · Redzēt vairāk »

Sīkragciema bāka

Sīkragciema bāka ir bāka, kas atrodas Sīkraga ciema rietumu malā Kolkas pagastā pie Baltijas jūras Irbes šauruma.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sīkragciema bāka · Redzēt vairāk »

Sēdermanlandes lēne

Sēdermanlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts austrumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sēdermanlandes lēne · Redzēt vairāk »

Scandlines

''Scandlines'' prāmis ''Prins Joachim'', izejot no Rostokas ostas (2001) Scandlines ir Vācijas un Dānijas kuģniecības kopuzņēmums.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Scandlines · Redzēt vairāk »

Semba

Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Semba · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

R. Vitrams, 1939, 1954) Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu kopš 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Septembra klimats Latvijā

Septembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Septembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Siļķes

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Siļķes · Redzēt vairāk »

Siļķu apakšdzimta

Siļķu apakšdzimta (Clupeinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 15 zivju sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Siļķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Siļķu apakškārta

Siļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām, kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Siļķu apakškārta · Redzēt vairāk »

Siļķu dzimta

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Siļķu dzimta · Redzēt vairāk »

Siļķveidīgās

Siļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo virskārtā (Clupeomorpha).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Siļķveidīgās · Redzēt vairāk »

Sipunkuli

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sipunkuli · Redzēt vairāk »

Sirsniņgliemeņu dzimta

Sirsniņgliemeņu dzimta (Cardiidae) ietilpst cietgliemeņu kārtā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sirsniņgliemeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Skageraks

Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skageraks · Redzēt vairāk »

Skandināvijas pussala

Skandināvijas pussalas karte Skandināvijas pussala - pussala Eiropas ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skandināvijas pussala · Redzēt vairāk »

Skitija

Skitu karavīra attēls no Krimas pussalas. Skītija ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs (sengrieķu: Σκυθία (Skuthia), angliski: Scythia), kuru laikā no 8.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skitija · Redzēt vairāk »

Skultes osta

Skultes osta - zvejas, kokmateriālu un kūdras eksporta osta, Baltijas jūras Rīgas līča austrumu piekrastē, aptuveni 55 km attālumā no Rīgas, Saulkrastos - Zvejniekciemā, Aģes upes grīvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skultes osta · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Slāvi · Redzēt vairāk »

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Slīteres nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Slupska

Slupska, vēsturiski arī Štolpa Pomerānijā, ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomerānijā, apmēram 17 kilometrus no Baltijas jūras, Pomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Slupska · Redzēt vairāk »

Slupskas apriņķis

Slupskas apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Slupskas apriņķis · Redzēt vairāk »

Smilšgliemeņu dzimta

Smilšgliemeņu dzimta (Myidae) ietilpst smilšgliemeņu kārtā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Smilšgliemeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Sombatheja

Sombatheja ir pilsēta Ungārijas rietumos, netālu no robežas ar Austriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sombatheja · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somija · Redzēt vairāk »

Somijas vēsture

1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsalas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »

Somu līcis

Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somu līcis · Redzēt vairāk »

Somu valoda

Somu valoda (suomen kieli) ir somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda, oficiāla valoda Somijā (līdzās zviedru valodai).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somu valoda · Redzēt vairāk »

Sopota

Sopota (kašūbu: Sopòtë) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Baltijas jūras krastā starp Gdaņsku un Gdiņu, ar ko kopā veido t.s. Trīspilsētu (trojmiasto).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sopota · Redzēt vairāk »

Sopotas bāka

Sopotas bāka Sopotas bāka atrodas Polijā, Pomožes vojevodistē, Sopotā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sopotas bāka · Redzēt vairāk »

Sosnovijbora

Sosnovijbora ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Baltijas jūras Somu līča krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sosnovijbora · Redzēt vairāk »

Spāre (zivs)

Spāre (Ballerus ballerus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Spāre (zivs) · Redzēt vairāk »

Spidiļķis

Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Spidiļķis · Redzēt vairāk »

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »

Stena Line

''Stena Adventurer'' Stena Line ir viena no lielākajām prāmju kompānijām pasaulē, veic kravas un pasažieru pārvadājumus Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā un Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stena Line · Redzēt vairāk »

Stilo bāka

Stilo bāka atrodas Polijā, Pomožes vojevodistē, Stilo (uz atsevišķām kartēm Osetņika), Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stilo bāka · Redzēt vairāk »

Stokholma

Stokholma ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stokholma · Redzēt vairāk »

Stokholmas arhipelāgs

Stokholmas arhipelāgs ir Zviedrijas lielākais arhipelāgs un viens no lielākajiem salu arhipelāgiem Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stokholmas arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Stokholmas lēne

Stokholmas lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts austrumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stokholmas lēne · Redzēt vairāk »

Storveidīgās

Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspuru (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Storveidīgās · Redzēt vairāk »

Strauta nēģis

Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »

Svētais Adalberts no Prāgas

Svētais Adalberts no Prāgas (dzimis ap, miris) - Prāgas bīskaps, kurš tika nogalināts, mēģinot kristianizēt prūšus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Svētais Adalberts no Prāgas · Redzēt vairāk »

Sventāja

Rekonstruētā paleoastronomiskā observatorija Sventājā Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sventāja · Redzēt vairāk »

Sventāja (upe)

Sventāja ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sventāja (upe) · Redzēt vairāk »

Sventājas osta

Sventājas osta atrodas Baltijas jūras austrumu krastā, Lietuvas rietumos Sventājā, Sventājas upes grīvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sventājas osta · Redzēt vairāk »

Svetlogorska

Svetlogorska (līdz 1946. gadam - Raušene) ir kūrortpilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala rietumos pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Svetlogorska · Redzēt vairāk »

Svetlogorskas rajons

Svetlogorskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Svetlogorskas rajons · Redzēt vairāk »

Svinoujsce

Svinoujsce ir pilsēta Polijas galējos ziemeļrietumos Rietumpomožes vojevodistē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Svinoujsce · Redzēt vairāk »

Svinoujsces bāka

Svinoujsces bāka (2013) Svinoujsces bāka atrodas Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, Svinoujscē, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Svinoujsces bāka · Redzēt vairāk »

Tabula Rogeriana

''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rogera karte (— ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »

Tahkunas bāka

Tahkunas bāka Tahkunas bāka (igauniski - Tahkuna tuletorn) atrodas uz Hījumā salas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tahkunas bāka · Redzēt vairāk »

Tallink

Tallink (oficiālais nosaukums AS Tallink Grupp) ir Igaunijas uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar kuģniecību Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tallink · Redzēt vairāk »

Talsu rajons

Talsu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Talsu rajons · Redzēt vairāk »

Tārgales pagasts

Tārgales pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām gar Ventu un Baltijas jūras piekrasti.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tārgales pagasts · Redzēt vairāk »

Tšebjatova

Tšebjatova ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Ščecinas pie Regas upes, kura ietek Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tšebjatova · Redzēt vairāk »

Tele2 Baltic Beach Party

Tele2 Baltic Beach Party bija viens no lielākajiem izklaides pasākumiem Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tele2 Baltic Beach Party · Redzēt vairāk »

The Baltic Times

The Baltic Times ir Latvijā izdots ikmēneša laikraksts, kas apraksta jaunākos politiskos, ekonomiskos, uzņēmējdarbības un kultūras notikumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un The Baltic Times · Redzēt vairāk »

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »

Tihvina

Tihvina ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Tihvinkas upes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tihvina · Redzēt vairāk »

Tirdzniecība

Tirdzniecība jeb komercija ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Tirdzniecības kanāls

Tirdzniecības kanāls ir Liepājas ezeru ar Baltijas jūru savienojošs kanāls Liepājas pilsētas teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tirdzniecības kanāls · Redzēt vairāk »

Tramvajs

Tramvajs (no — 'vagons, rati' un way — 'ceļš'Pēc vienas no versijām nosaukums tramvajs radies no ratu nosaukuma, kuri paredzēti ogļu transportēšanai Lielbritānijas šahtās) ir pilsētas sliežu sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktos maršrutos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tramvajs · Redzēt vairāk »

Trīspadsmitgadu karš

Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Trīspadsmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

Turku

left Turku ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Turku · Redzēt vairāk »

Tveras apgabals

Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »

Užava (dabas liegums)

Užava ir dabas liegums Ventspils novada Užavas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Užava (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Užava (upe)

Užava (arī Dižupe, Zirgmežupe; augštecē Mazkaibas upe, Mālupe; vidustecē Bumbuļupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novados.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Užava (upe) · Redzēt vairāk »

Užavas pagasts

Užavas pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Užavas pagasts · Redzēt vairāk »

Ulmale

Ulmale ir ciems Baltijas jūras piekrastē, Kurzemes rietumos, Pāvilostas novada Sakas pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ulmale · Redzēt vairāk »

Ulmales pagasts

Ulmales pagasts (līdz 1925. gadam Ulmales-Labraga pagasts) bija viena no Aizputes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ulmales pagasts · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Somijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Somijā · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā · Redzēt vairāk »

Upes nēģis

Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir anadroma apaļmutnieku suga, kas jūrā dzīvo 1-3 gadus, tad dodas nārstot upēs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Upes nēģis · Redzēt vairāk »

Upsālas arhibīskapija

Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Upsālas lēne

Upsālas lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē valsts austrumos, Svēlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Upsālas lēne · Redzēt vairāk »

Ustka

Ustka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļrietumiem no Slupskas, osta Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ustka · Redzēt vairāk »

Ustkas bāka

Ustkas bāka Ustkas bāka atrodas Polijā, Pomožes vojevodistē, Ustkā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ustkas bāka · Redzēt vairāk »

V-2 raķete

V-2 (no "Atmaksas ierocis"; izrunā kā "Fau-2") jeb A4 (Aggregat 4) - pirmā ballistiskā raķete.

Jaunums!!: Baltijas jūra un V-2 raķete · Redzēt vairāk »

Vaide

Vaide ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vaide · Redzēt vairāk »

Vaindlo

Vaindlo ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūras Somu līcī, vistālāk ziemeļos novietotā Igaunijas sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vaindlo · Redzēt vairāk »

Vaindlo bāka

Vaindlo bāka Vaindlo bāka atrodas Baltijas jūrā, Somu līcī uz Vaindlo salas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vaindlo bāka · Redzēt vairāk »

Valdemārs IV

Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321. - 1375.), burtiski - Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340-1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340-1346).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Valdemārs IV · Redzēt vairāk »

Valgalciems

Valgalciems ir vidējciems Latvijā, Rojas novadā Baltijas jūras Rīgas līča krastā pie autoceļa P131 (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Valgalciems · Redzēt vairāk »

Vandaļi

Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vandaļi · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas upju uzskaitījums

Visas Vācijas upes, kuras garākas par 200 km.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārves pagasts

Vārves pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vārves pagasts · Redzēt vairāk »

Vērgales pagasts

Vērgales pagasts ir viena no Pāvilostas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vērgales pagasts · Redzēt vairāk »

Veinameri

Veinameri (— ‘šaurumu jūra’) vai Monzunds (— ‘Monas šaurums’) ir Baltijas jūras jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Veinameri · Redzēt vairāk »

Vejherovo apriņķis

Vejherovo apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vejherovo apriņķis · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Venta · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ventspils · Redzēt vairāk »

Ventspils osta

Ventspils osta atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens, Latvijas osta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ventspils osta · Redzēt vairāk »

Ventspils rajons

Ventspils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ventspils rajons · Redzēt vairāk »

Ventspils viduslaiku pils

Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Verners fon Brauns

Dr.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Verners fon Brauns · Redzēt vairāk »

Vesternorlandes lēne

Vesternorlandes lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas Baltijas jūras krastā Zviedrijas ziemeļu piekrastē, Norlandes vēsturiskajā zemē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vesternorlandes lēne · Redzēt vairāk »

Veterns

Veterns ir pēc platības otrs lielākais ezers Zviedrijā, piektais lielākais ezers Eiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Veterns · Redzēt vairāk »

Vičaka

Vičaka ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vičaka · Redzēt vairāk »

Vištītis

Vištītis (agrāk) ir ezers uz Lietuvas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vištītis · Redzēt vairāk »

Viļņa (upe)

Viļņa ir upe Lietuvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Viļņa (upe) · Redzēt vairāk »

Vides aizsardzības klubs

Vides aizsardzības klubs, saīsināti VAK, ir vecākā dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vides aizsardzības klubs · Redzēt vairāk »

Vides risinājumu institūts

Vides risinājumu institūts, saīsināti VRI, ir Latvijas zinātniska organizācija, kas, izmantojot attālo izpēti un citas mūsdienīgas tehnoloģijas, veic pētījumus un izstrādā praktiski pielietojamus risinājumus vides un dabas resursu apsaimniekošanai.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vides risinājumu institūts · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vijolīšu dzimta

Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Vilgāles ezers

Vilgāles ezers ir publisks ledāja izcelsmes ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vilgāles ezers · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Vilsandi

Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vilsandi · Redzēt vairāk »

Vilsandi bāka

Vilsandi bāka atrodas uz Vilsandi salas Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vilsandi bāka · Redzēt vairāk »

Vimba

Vimba (Vimba vimba) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vimba · Redzēt vairāk »

Vimbas (zivis)

Vimbas, vimbu ģints (Vimba) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vimbas (zivis) · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Visla · Redzēt vairāk »

Vismāra

Vismāra, oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vismāra · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vituss Berings

Vituss Jonasens Berings (dzimis Dānijā, miris Komandora salās) bija dāņu izcelsmes Krievijas jūrnieks, flotes virsnieks un ceļotājs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vituss Berings · Redzēt vairāk »

Vladimirs Petrovs (diplomāts)

Vladimirs Petrovs (dzimis, miris) bija Padomju Savienības slepenā dienesta virsnieks, kurš ievērību guva 1954.gadā Austrālijas varas iestādēm pieprasot politisko patvērumu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vladimirs Petrovs (diplomāts) · Redzēt vairāk »

Vladislavovo

Vladislavovo - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Gdaņskas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vladislavovo · Redzēt vairāk »

Vladislavs Gomulka

Vladislavs Gomulka (dzimis, miris) bija Polijas Apvienotās strādnieku partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs (faktiski Polijas Tautas republikas vadītājs) no 1956.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vladislavs Gomulka · Redzēt vairāk »

Vormsi

Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vormsi · Redzēt vairāk »

Vormsi bāka

Vormsi bāka Vormsi bāka vai Saksbijas bāka atrodas uz Vormsi salas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vormsi bāka · Redzēt vairāk »

Vulfstans no Hedebijas

Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vulfstans no Hedebijas · Redzēt vairāk »

Zaļais krupis

Zaļais krupis (Bufotes viridis) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zaļais krupis · Redzēt vairāk »

Zasnica

Zasnica ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Rīgenes salas austrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zasnica · Redzēt vairāk »

Zēlande (sala)

Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zēlande (sala) · Redzēt vairāk »

Zeļenogradska

Zeļenogradska (līdz 1946. gadam - Kranca) ir kūrortpilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala rietumos pie Baltijas jūras, vietā, kur Kuršu kāpa savienojas ar kontinentu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zeļenogradska · Redzēt vairāk »

Zeļenogradskas rajons

Zeļenogradskas rajons ir Krievijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zeļenogradskas rajons · Redzēt vairāk »

Zemstilta upīte

Zemstilta upīte ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils pilsētas Staldzenē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zemstilta upīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropas vēsture

Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kari

Zviedrijas paplašināšanās Ziemeļu karu rezultātā (1560–1660). Ziemeļu kari ir kopējs apzīmējums daudziem bruņotiem konfliktiem starp Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Viduseiropas valstu karaspēkiem no 1554.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļu kari · Redzēt vairāk »

Ziemupe (dabas liegums)

Ziemupe ir dabas liegums Pāvilostas novadā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemupe (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Ziemupes pagasts

Ziemupes pagasts bija viena no Liepājas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemupes pagasts · Redzēt vairāk »

Zigfrīds fon Fēgezaks

Zigfrīds fon Fēgezaks (—) bija vācbaltiešu vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zigfrīds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Zinaīda Lazda

Zinaīda Lazda (īstajā vārdā Zinaīda Zelma Šreibere; dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zinaīda Lazda · Redzēt vairāk »

Zobenzivs

Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zobenzivs · Redzēt vairāk »

Zušveidīgās

Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir tarpūnu virskārtas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas iedalītas 4 apakškārtās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zušveidīgās · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

10. gadsimts p.m.ē.

10.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 10. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »

1184. gads

1184.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1184. gads · Redzēt vairāk »

1282. gads

1282.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1282. gads · Redzēt vairāk »

1419. gads

1419.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1419. gads · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS fizilieru bataljons

15.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 15. ieroču SS fizilieru bataljons · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS sapieru bataljons

15.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 15. ieroču SS sapieru bataljons · Redzēt vairāk »

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1903. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā

1969.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »

1976. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1976.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1976. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1976. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1976.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1976. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1985. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1985.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1985. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1987. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1987.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1987. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1989. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1989.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1989. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1993. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1993.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1993. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1994.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1994. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1999. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1999.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1999. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā

2005.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā · Redzēt vairāk »

2007. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2007.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2007. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2008. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2009. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2010. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2010.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2010. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2011. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2011.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2011. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2013. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2013.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2013. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2014. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2014.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2014. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2015. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2015.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2015. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2017. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2017.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2017. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2018. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2018.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2018. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons

269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons · Redzēt vairāk »

28. septembris

28.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 28. septembris · Redzēt vairāk »

30. janvāris

30.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 30. janvāris · Redzēt vairāk »

42. ieroču SS grenadieru pulks

42.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 42. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

44. ieroču SS grenadieru pulks

44.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 44. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

MARE SARMATICVM, Svēbu jūra, Varjagu jūra.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »