Ātrāk nekā pārlūku!
178 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Aleksandrs Bunge, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Antons Frīdrihs Bīšings, Apvienotā Baltijas hercogiste, Artis Buks, Atpūta (žurnāls), Augusts Vilhelms Hūpels, Austrumbaltija, Ļesnas kauja, Ēre (monēta), Ēriks Matiass fon Nolkens, Ādams Lēvenhaupts, Baltenlande, Balti, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas pārkrievošana, Baltijas valstis, Bauskas vēsture, Bērzaines ģimnāzija, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Bolderājas osta, Brestļitovskas miera līgums, Cīņas sports, Centrālās lielvalstis, Dreiliņi (dzimta), Eduards Filips Kerbers, Eduards fon Baranovs, Eduards fon Firkss, Eiropas vēsture, Emanuēls Diparkē, Filips fon Elmpts, Frīdrihs fon Krūze, Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Frīdrihs Vilhelms Timms, Garlībs Merķelis, Georgs Baumanis, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustava akadēmija, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Hanss fon Manteifels-Cēge, Haralds Blaus, Harku muiža, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Hermanis fon Brēverns, Hermanis Treijs, ..., Hugo Celmiņš, Igaunija, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas guberņa, Igaunijas Zemes padome, Ikskili, Iskolats, Jaunākās Ziņas, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Jānis Zutis, Jūlijs fon Ekards, Jūlijs Vecozols, Jēkabs Bukse, Jelgavas Universitāte, Jelgavas vēsture, Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators), Jezuīti, Johans Gotlībs Fleišers, Johans Jakobs Ferbers, Johans Kristofs Švarcs (jurists), Johans Lēberehts Eginks, Jurijs Samarins, Kapsēta, Kaspars Biezbārdis, Katrīna II Lielā, Kārļumuiža, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis Ducmanis, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis Filips Mihaels Snells, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Konstantīns fon der Pālens, Konstantīns Pobedonoscevs, Koskuli, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievu valoda Latvijā, Krievu—zviedru karš (1741—1743), Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Kurzemes guberņa, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas augstskolas un koledžas, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas enciklopēdijas, Latvijas krievi, Latvijas naudas vēsture, Latvijas nosaukums, Latvijas vācieši, Latvijas vēsture, Latvju kareivju nacionālā savienība, Lēvenvoldes, LBTU Lauksaimniecības fakultāte, Leonīds Arbuzovs (1848—1912), Ludvigs Katerfelds, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Maksis fon Siverss, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marģers Skujenieks, Mežotnes kauja, Nikolajs Fārnasts, Nikolajs Manaseins, Operācija "Dūres sitiens", Pagasts, Paikuli, Patkuli, Patriciāts, Pauls Makss Berči, Pārdaugava, Pārkrievošana, Pēterburgas Avīzes, Pēteris Albedinskis, Pēteris Šuvalovs, Pēteris I, Pēteris Valujevs, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pjotrs Durnovo, Poltavas kauja, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rīgas aplenkums (1700), Rīgas Dabaspētnieku biedrība, Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība, Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas rātsnams, Rīgas robežas, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rozeni, Sarkanie spīķeri, Saulkrastu vēsture, Siversi, Tīzenhauzeni, Teherānas konference, Teodors Šīmanis, Ungerni-Šternbergi, Universitāte, Valgas apriņķis, Vācbaltieši, Vīdavi, Vīnes kongress, Viļņas konference (1917), Vidzemes guberņa, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vilhelms fon Līvens, Vilhelms Kaņeps, Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Voldemārs fon Boks, Zīversi, Zemes reforma Baltijas guberņās, Ziemeļeiropas vēsture, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru Igaunija, 1721. gads, 1790. gadi, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1912. gada vasaras olimpiskās spēles, 2. novembris, 9. septembris. Izvērst indekss (128 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Bunge
Aleksandrs Bunge (1803−1890) bija ārsts, ceļotājs un botāniķis, Tērbatas Botāniskā dārza direktors un universitātes profesors.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Aleksandrs Bunge · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »
Antons Frīdrihs Bīšings
Antons Frīdrihs Bīšings (1724—1793) bija vācu luterāņu mācītājs, pedagogs un ģeogrāfs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Antons Frīdrihs Bīšings · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Artis Buks
Artis Buks (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu vēsturnieks un vēstures skolotājs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Artis Buks · Redzēt vairāk »
Atpūta (žurnāls)
Atpūta (vecajā ortogrāfijā: Atpuhta) bija ilustrēts literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas nedēļas žurnāls latviešu valodā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Atpūta (žurnāls) · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Hūpels
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »
Austrumbaltija
Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Austrumbaltija · Redzēt vairāk »
Ļesnas kauja
Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ļesnas kauja · Redzēt vairāk »
Ēre (monēta)
Zviedrijas 1 ēres monēta (1724). Dānijas 2 ēru monēta (1948—1972). Zviedrijas 5 ēru monēta (1879). Ēre jeb ēra ir Ziemeļeiropas valstu monēta, ko agrāk lietoja arī Livonijas konfederācijas un Zviedru Vidzemes teritorijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ēre (monēta) · Redzēt vairāk »
Ēriks Matiass fon Nolkens
Ēriks Matiass fon Nolkens (1694—1755) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas diplomāts, barons (1747).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ēriks Matiass fon Nolkens · Redzēt vairāk »
Ādams Lēvenhaupts
Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas Olimpiskā komiteja
1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts. Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā reklāma žurnālā «К спорту!» (1914). Baltijas Olimpiskā komiteja (BOK) bija par sportu atbildīgā organizācija Krievijas Impērijas Baltijas provincēs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Baltijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bērzaines ģimnāzija
A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Bērzaines ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Bolderājas osta
Bolderājas osta ir osta Daugavas grīvā un tā tika izveidota 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Bolderājas osta · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Cīņas sports
Grieķu-romiešu cīņa Cīkstēšanās ir cīņa starp diviem neapbruņotiem sportistiem, kurā tiek izmantota noteikta tehnika, lai gūtu uzvaru.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Cīņas sports · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Dreiliņi (dzimta)
Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Dreiliņi (dzimta) · Redzēt vairāk »
Eduards Filips Kerbers
Eduards Filips Kerbers Eduards Filips Kerbers (1770-1850) bija vācbaltu luterāņu mācītājs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Eduards Filips Kerbers · Redzēt vairāk »
Eduards fon Baranovs
Johans Eduards fon Baranovs (1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1869), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1866).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Eduards fon Baranovs · Redzēt vairāk »
Eduards fon Firkss
Eduards Ludvigs Rūdolfs fon Firkss (1863—1911) bija vācbaltiešu ģenealogs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Eduards fon Firkss · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Eiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Emanuēls Diparkē
Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Emanuēls Diparkē · Redzēt vairāk »
Filips fon Elmpts
Filips fon Elmpts. Filips fon Elmpts (1763—1818) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Filips fon Elmpts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Krūze
Dr. Frīdrihs Krūze (1839). F. Krūzes ''Necrolivonica'' (1842). Frīdrihs fon Krūze (1790-1866) bija vācu pedagogs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Frīdrihs fon Krūze · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Timms
Frīdrihs Vilhelms Timms (1779–1848) bija vācbaltiešu jurists, Rīgas birģermeistars (1829–1848).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Frīdrihs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Georgs Baumanis
Georgs Baumanis (dzimis, miris) bija igauņu izcelsmes Krievijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1912. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks, 1913. gada pasaules čempions.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Georgs Baumanis · Redzēt vairāk »
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »
Haralds Blaus
Haralds Kārlis Ādolfs Blaus (Гарри Блау; —) bija sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Haralds Blaus · Redzēt vairāk »
Harku muiža
Harku muiža ir vēsturiskās muižas komplekss Igaunijā, Harju apriņķa, Harku pagastā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Harku muiža · Redzēt vairāk »
Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms
Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Brēverns
Hermanis fon Brēverns (1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Hermanis fon Brēverns · Redzēt vairāk »
Hermanis Treijs
Johans Hermanis Treijs (1794–1849,, vēlāk Treu) bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Hermanis Treijs · Redzēt vairāk »
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas Atmodas laiks
Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ikskili · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jaunākās Ziņas
"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas, dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jaunākās Ziņas · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Zutis
Jānis Zutis (1893–1962) bija latviešu vēsturnieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1951), PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1953), vairāku augstākās izglītības iestāžu pasniedzējs, Latvijas PSR Augstākās Padomes 3.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jānis Zutis · Redzēt vairāk »
Jūlijs fon Ekards
Jūlijs fon Ekards (1836—1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jūlijs fon Ekards · Redzēt vairāk »
Jūlijs Vecozols
Jūlijs Vecozols (1884-1945) bija latviešu rakstnieks, žurnālists, skolotājs un ierēdnis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jūlijs Vecozols · Redzēt vairāk »
Jēkabs Bukse
Jēkabs Bukse (dzimis (pēc vecā stila —), miris) bija latviešu riteņbraucējs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jēkabs Bukse · Redzēt vairāk »
Jelgavas Universitāte
Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jelgavas Universitāte · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)
Jevgeņijs Golovins (1782—1858) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1845—1848).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Gotlībs Fleišers
Johans Gotlībs Fleišers (1797-1838) bija vācbaltiešu ārsts un botāniķis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Johans Gotlībs Fleišers · Redzēt vairāk »
Johans Jakobs Ferbers
Johans Jakobs Ferbers (Johann Jacob Ferber, 1743—1790) bija zviedru cilmes ģeologs un mineralogs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Johans Jakobs Ferbers · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Švarcs (jurists)
Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Johans Kristofs Švarcs (jurists) · Redzēt vairāk »
Johans Lēberehts Eginks
Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »
Jurijs Samarins
Jurijs Samarins (1819—1876) bija krievu ierēdnis un publicists.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Jurijs Samarins · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārļumuiža
Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu Kārļumuižas parks (1798. gada zīmējums). Viesnīca bijušajā muižas ērberģī Kārļumuiža, arī Kārļamuiža ir bijusī muiža, kas atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļos.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārļumuiža · Redzēt vairāk »
Kārlis Širrens (vēsturnieks)
Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Ducmanis
Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārlis Ducmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis Eduards Napjerskis
Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »
Kārlis Filips Mihaels Snells
Kārlis Filips Mihaels Snells (1753–1806) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārlis Filips Mihaels Snells · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon der Pālens
Konstantīns fon der Pālens Konstanīns Johans Georgs fon der Pālens (1861—1923) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks, Kurzemes guberņas muižnieks, Krievijas Impērijas ierēdnis, hofmeistars, Viļņas gubernators, Senāta loceklis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Konstantīns fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Konstantīns Pobedonoscevs
Krievijas Federācijas pastmarka par godu K. Pobedonoscevam (2015) Konstantīns Pobedonoscevs (1827—1907) bija krievu tiesībnieks un valstsvīrs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Konstantīns Pobedonoscevs · Redzēt vairāk »
Koskuli
Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Koskuli · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krievu valoda Latvijā
Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1741—1743)
Daļa no Somijas Karēlijas (dzeltenā krāsā), kas pēc Turku līguma 1743. gadā pārgāja Krievijas pakļautībā Krievu—zviedru karš (1741—1743) jeb Cepuraino karš, bija Zviedrijas un Krievijas impērijas karš Austrijas mantojuma kara (1740—1748) laikā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Krievu—zviedru karš (1741—1743) · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde Kuldīgā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".
Jaunums!!: Baltijas provinces un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Latvijas augstskolas un koledžas
Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas augstskolas un koledžas · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas enciklopēdijas
Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas enciklopēdijas · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas nosaukums
Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »
Lēvenvoldes
Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »
LBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.
Jaunums!!: Baltijas provinces un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »
Leonīds Arbuzovs (1848—1912)
Leonīds Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs vecākais, bija Jelgavā dzimis krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Leonīds Arbuzovs (1848—1912) · Redzēt vairāk »
Ludvigs Katerfelds
L. Katerfelds Traugots Kristiāns Frīdrihs Ludvigs Katerfelds (1843—1910) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ludvigs Katerfelds · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »
Maksis fon Siverss
Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Mežotnes kauja
Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Mežotnes kauja · Redzēt vairāk »
Nikolajs Fārnasts
Nikolajs Mihails Fārnasts (dzimis Rīgā, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas cīkstonis, startējis grieķu-romiešu cīņā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Nikolajs Fārnasts · Redzēt vairāk »
Nikolajs Manaseins
Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pagasts · Redzēt vairāk »
Paikuli
Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Paikuli · Redzēt vairāk »
Patkuli
Patkulu dzimtas ģerbonis. Fon Patkuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Patkuli · Redzēt vairāk »
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Patriciāts · Redzēt vairāk »
Pauls Makss Berči
Liepājas dzelzceļa stacija (1871). Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902), kas veidojis pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pauls Makss Berči · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »
Pēteris Albedinskis
Pēteris Albedinskis (1826—1883) bija Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis (1878).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēteris Albedinskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēteris Šuvalovs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Valujevs
Pēteris Valujevs (dzimis, miris) bija krievu valstsvīrs Aleksandra II valdīšanas laikā, Krievijas impērijas valdības vadītājs (1879—1881) un romānu rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pēteris Valujevs · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Pjotrs Durnovo
Štāba rotmistrs Pjotrs Durnovo (1912). Pjotrs Durnovo (1883—1945) bija krievu virsnieks un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) kara ministra biedrs (1919).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Pjotrs Durnovo · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Rīgas Dabaspētnieku biedrība
Rīgas Dabaspētnieku biedrības Darbu 22. (pēdējais) izdevums (1938). Rīgas Dabaspētnieku biedrības Korespondences lapas pēdējais sējums (1942). Rīgas Dabaspētnieku biedrība (RDB), sākotnēji Rīgas Dabaspētniecības biedrība (Naturforschender Verein zu Riga), bija Rīgā dibināta Baltijas provinču, vēlāk Latvijas ārstu, aptiekāru un un luterāņu mācītāju 1845.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas Dabaspētnieku biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Grindeļa rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums. Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas loža "Mazā pasaule" · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Rīgas rātsnams
Rīgas rātsnams bija ēka, kas kalpoja kā Rīgas pilsētas valdes (Rīgas rātes) mītne.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas rātsnams · Redzēt vairāk »
Rīgas robežas
Rīgas pilsētas teritorija. Skats no satelīta. Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km².
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rīgas robežas · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Rozeni · Redzēt vairāk »
Sarkanie spīķeri
Skats uz Spīķeriem no Daugavas kreisā krasta Koncertzāle "Spīķeri" Spīķeri (no) jeb Spīķeru kvartāls, vēlāk arī sarkanie spīķeri, ir vēsturisks arhitektūras noliktavu komplekss, kas atrodas Rīgā, Daugavas krastā, blakus Centrāltirgum un Dzelzceļa tiltam Maskavas priekšpilsētas pusē.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Sarkanie spīķeri · Redzēt vairāk »
Saulkrastu vēsture
Neibādes osta pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu jūrmala pie Neibādes pirms Pirmā pasaules kara. Saulkrastu vēsture atspoguļo Saulkrastu pilsētas vēsturisko daļu (Pēterupes, Neibādes, Katrīnbādes) pagātni kopš senākajiem rakstu pieminekļiem 13.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Saulkrastu vēsture · Redzēt vairāk »
Siversi
Siversu dzimtas ģerbonis. Fon Si(ī)versi jeb fon Zi(ī)versi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Siversi · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Teherānas konference
Josifs Staļins, Franklins Rūzvelts un Vinstons Čērčils Teherānas konferencē Rūzvelta sākotnējais priekšlikums Lielvācijas sadalīšanai Teherānas konference notika laikā no 1943.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Teherānas konference · Redzēt vairāk »
Teodors Šīmanis
Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā Teodors Šīmanis (1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Teodors Šīmanis · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Universitāte · Redzēt vairāk »
Valgas apriņķis
Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vīdavi
Vīdavu dzimtas ģerbonis. Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Vīdavi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vīdavi · Redzēt vairāk »
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »
Viļņas konference (1917)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. 1917.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Viļņas konference (1917) · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Līvens
Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »
Vilhelms Kaņeps
Vilhelms Kaņeps (dzimis 1923. gada 13. janvārī Vitebskā; miris 1993. gada 5. martā Rīgā) bija latviešu ārsts un veselības aprūpes organizators, ilggadējs Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vilhelms Kaņeps · Redzēt vairāk »
Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens
Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens (1814—1881) bija vācbaltiešu mākslinieks, zīmēja Baltijas provinču skatus.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens · Redzēt vairāk »
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »
Voldemārs fon Boks
Voldemārs Bernhards Vilhems Georgs Heinrihs fon Boks (1816—1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Voldemārs fon Boks · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Zīversi · Redzēt vairāk »
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Zemes reforma Baltijas guberņās · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropas vēsture
Ziemeļeiropas karte 13.-15. gadsimtā (no ''Cosmographia Ptolemaei'', Nicolai Donis, 1482). Ziemeļeiropas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Ziemeļeiropas teritorijā.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Ziemeļeiropas vēsture · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Baltijas provinces un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1790. gadi
Alegorija par Polijas dalīšanu. Uz dalāmās kartes atzīmēta arī Kurzeme (''Curlandia''). 1790.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 1790. gadi · Redzēt vairāk »
1866. gada pagastu pašvaldību likums
Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1912. gada vasaras olimpiskās spēles
1912.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 1912. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2. novembris
2.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 2. novembris · Redzēt vairāk »
9. septembris
9.
Jaunums!!: Baltijas provinces un 9. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltijas guberņas, Baltijas novads.
