Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Abinieki, Šistosomatoze, Ķeģis, Čagas slimība, Bruņrupuči, C hepatīts, Celiakija, Cilvēka krūškurvis, Daivspurzivis, Daudzspurzivjveidīgās, Dispepsija, Divējādelpojošās zivis, Elpvads, Gaišais ķeģis, Gastroenteroloģija, Gliemji, Glohīdija, Gremošanas orgānu sistēma, Guza, Hamfrijs Bogarts, Imperatorpingvīns, Jūras lilijas, Kakls, Kaulzivis, Klejotājnervs, Ktenofori, Kuņģis, Monogeneji, Nematodes, Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija, Peptiskās čūlas slimība, Pilīdijs, Plakanā mezgliņēde, Pleckāji, Posmtārpi, Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, Rīkle, Rīkles dobums, Sūcējtārpi, Sūneņi, Strauta nēģis, Suņu barības vada dilatācijas krīze, Vaboles, Vads, Vemšana, Virpotāji, Zarnelpotāji, Zirnekļveidīgie, Zivis, 2011. gads Latvijā.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Barības vads un Abinieki · Redzēt vairāk »
Šistosomatoze
Šistosomu cerkāriju izraisīts dermatīts uz apakšstilbiem Šistosomatoze (arī šistosomoze, šistosomiāze vai bilharcioze) ir šistosomu (Schistosoma) - asinīs mītošu parazītisku sūcējtārpu jeb trematožu - izraisīta helmintoze.
Jaunums!!: Barības vads un Šistosomatoze · Redzēt vairāk »
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Barības vads un Ķeģis · Redzēt vairāk »
Čagas slimība
Čagas slimība (arī amerikāņu tripanosomiāze) ir tropiska parazītiska slimība, ko izraisa Trypanosoma cruzi vienšūņi.
Jaunums!!: Barības vads un Čagas slimība · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Barības vads un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
C hepatīts
C hepatīts ir infekcijas slimība, kas galvenokārt skar aknas.
Jaunums!!: Barības vads un C hepatīts · Redzēt vairāk »
Celiakija
Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.
Jaunums!!: Barības vads un Celiakija · Redzēt vairāk »
Cilvēka krūškurvis
Krūškurvja kauli Krūškurvis (Thorax) apņem un pasargā tajā esošos iekšējos orgānus, kā arī tieši ir iesaistīts elpošanas mehānismā.
Jaunums!!: Barības vads un Cilvēka krūškurvis · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Barības vads un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Barības vads un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dispepsija
Dispepsija (no, dys- — 'slikts, sarežģīts' un, pepsis — 'gremošana') ir hroniski gremošanas trakta darbības traucējumi, kas saistīti ar barības uzņemšanu un sagremošanu, nevis izkārnīšanos.
Jaunums!!: Barības vads un Dispepsija · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Barības vads un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Barības vads un Elpvads · Redzēt vairāk »
Gaišais ķeģis
Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Barības vads un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »
Gastroenteroloģija
Gastroenteroloģija ir medicīnas nozare, kas specializējas gremošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.
Jaunums!!: Barības vads un Gastroenteroloģija · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Barības vads un Gliemji · Redzēt vairāk »
Glohīdija
''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.
Jaunums!!: Barības vads un Glohīdija · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Barības vads un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Guza
Guza ir barības vada paplašināta daļa putniem un dažiem bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem), kas kalpo par barības krātuvi un dažreiz priekš barības preventīvas pārstrādāšanas.
Jaunums!!: Barības vads un Guza · Redzēt vairāk »
Hamfrijs Bogarts
Hamfrijs Bogarts (dzimis Ņujorkā, miris Losandželosā) bija ASV aktieris.
Jaunums!!: Barības vads un Hamfrijs Bogarts · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Barības vads un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Barības vads un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Jaunums!!: Barības vads un Kakls · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Barības vads un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Barības vads un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Barības vads un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Barības vads un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Monogeneji
Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.
Jaunums!!: Barības vads un Monogeneji · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Barības vads un Nematodes · Redzēt vairāk »
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija
Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija (arī PSD) ir viens no paraneoplastiskiem neiroloģiskiem sindromiem.
Jaunums!!: Barības vads un Paraneoplastiskā smadzenīšu deģenerācija · Redzēt vairāk »
Peptiskās čūlas slimība
Peptiskās čūlas slimība ir gremošanas orgānu sistēmas slimība, čūla gremošanas sistēmā, kas rodas situācijā, kad ir izzudis balanss starp gremošanas orgānu gļotādu aizsargājošajiem faktoriem un tiem faktoriem, kas uz to iedarbojas kairinot vai bojājot.
Jaunums!!: Barības vads un Peptiskās čūlas slimība · Redzēt vairāk »
Pilīdijs
Pilīdijs jeb Dezora kāpurs ir nemertīntārpu kāpura stadija.
Jaunums!!: Barības vads un Pilīdijs · Redzēt vairāk »
Plakanā mezgliņēde
Plakanā mezgliņēde uz kājām. Plakanā mezgliņēde ir idiopātiskā dermatoze, kura skar ādu un/vai gļotādas.
Jaunums!!: Barības vads un Plakanā mezgliņēde · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Barības vads un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Barības vads un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija
Progresējošās osificējošās fibrodisplāzijas slimnieka Harija Istlaka skelets Filadelfijas muzejā Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, ko dažreiz sauc par Minhmeijera sindromu vai akmens cilvēka sindromu, ir ģenētiska slimība no miozītu grupas, kuras rezultātā notiek muskuļu un saistaudu (cīpslu un saišu) pakāpeniska pārkaulošanās (osifikācija).
Jaunums!!: Barības vads un Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Barības vads un Rīkle · Redzēt vairāk »
Rīkles dobums
Rīkles dobuma diagramma Rīkles dobums ir kakla priekšējā daļa, kas atrodas pirms kakla skriemeļiem.
Jaunums!!: Barības vads un Rīkles dobums · Redzēt vairāk »
Sūcējtārpi
Sūcējtārpi jeb trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu).
Jaunums!!: Barības vads un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Barības vads un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Strauta nēģis
Strauta nēģis (Lampetra planeri) ir Latvijā dzīvojošu, neparazītisku, nemigrējošu nēģu suga, kurai viss dzīves cikls notiek saldūdens baseinos.
Jaunums!!: Barības vads un Strauta nēģis · Redzēt vairāk »
Suņu barības vada dilatācijas krīze
Suņu barības vada dilatācijas krīze ir suņu masveida saslimstība ar barības vada dilatāciju (''Megaesophagus'') Latvijā 2015.
Jaunums!!: Barības vads un Suņu barības vada dilatācijas krīze · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Barības vads un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vads
Vads var būt.
Jaunums!!: Barības vads un Vads · Redzēt vairāk »
Vemšana
Vemšana ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna.
Jaunums!!: Barības vads un Vemšana · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Barības vads un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Barības vads un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zirnekļveidīgie
Zirnekļveidīgie (Arachnida) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Barības vads un Zirnekļveidīgie · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Barības vads un Zivis · Redzēt vairāk »
2011. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2011.
Jaunums!!: Barības vads un 2011. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
