Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Ansis Bīlenšteins, Žeimele, Bauska, Bauskas draudzes novads, Bauskas fogti, Bauskas novads, Bauskas novads (2009—2021), Bauskas rātsnams, Bauskas vēsture, Burkards Valdiss, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Heinrihs Finke fon Oferbergs, Iecavas kauja, Jelgavas pamiers, Kloti no Jirgensburgas, Krieviņi, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas ģeoloģija, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas pilis, Līveni, Livonija, Livonijas karš, Manierisms, Mūsa, Mēmele, Mežotnes kauja, Melngalvji, Miests, Pasvales līgums, Pauls Hermanis fon Līvens, Pavards, Rīgas aplenkums (1621), Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā, Zemgales pilskalni, 15. gadsimts, 1596. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā.
Ansis Bīlenšteins
Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.
Jaunums!!: Bauskas pils un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Jaunums!!: Bauskas pils un Žeimele · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas draudzes novads
Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauskas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bauskas fogti
Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauskas fogti · Redzēt vairāk »
Bauskas novads
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauskas novads · Redzēt vairāk »
Bauskas novads (2009—2021)
Bauskas novads bija pašvaldība Zemgales centrālajā daļā; robežojās ar Iecavas novadu, Vecumnieku novadu, Rundāles novadu, Jelgavas novadu, Ozolnieku novadu un Lietuvas Republiku.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauskas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Bauskas rātsnams
Bauskas rātsnams ir 17.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauskas rātsnams · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Bauskas pils un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Burkards Valdiss
Burkards Valdiss (ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Burkards Valdiss · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Bauskas pils un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Bauskas pils un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Heinrihs Finke fon Oferbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Heinrihs Finke fon Oferbergs (latīņu: Henricus Finke ab Haverberge) vai Heidenreihs Finks no Averbergas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1438.
Jaunums!!: Bauskas pils un Heinrihs Finke fon Oferbergs · Redzēt vairāk »
Iecavas kauja
Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »
Krieviņi
Krieviņi bija voti, kurus 1445.
Jaunums!!: Bauskas pils un Krieviņi · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Bauskas pils un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Bauskas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Bauskas pils un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Bauskas pils un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas pilis
Rīgas pils Bauskas pils Cēsu viduslaiku pils Lielstraupes pils Turaidas pils Kokneses pils Šajā uzskaitījumā apkopotas Latvijas viduslaiku pilis.
Jaunums!!: Bauskas pils un Latvijas pilis · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Bauskas pils un Līveni · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Bauskas pils un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Bauskas pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Manierisms
Pontormo glezna "Noņemšana no krusta" Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515.
Jaunums!!: Bauskas pils un Manierisms · Redzēt vairāk »
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Jaunums!!: Bauskas pils un Mūsa · Redzēt vairāk »
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Mēmele · Redzēt vairāk »
Mežotnes kauja
Mežotnes kauja bija Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Krievijas impērijas armijas uzbrukumu Rundāles virzienā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Mežotnes kauja · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Bauskas pils un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Miests
Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.
Jaunums!!: Bauskas pils un Miests · Redzēt vairāk »
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Jaunums!!: Bauskas pils un Pasvales līgums · Redzēt vairāk »
Pauls Hermanis fon Līvens
Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).
Jaunums!!: Bauskas pils un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »
Pavards
17. gadsimta norvēģu pavards Sengrieķu upurēšanas rituāls uz altāra uguns (Luvra) Pavards ir vieta vai iekārta uguns uzturēšanai un drošai izmantošanai (parasti ēdienu gatavošanai).
Jaunums!!: Bauskas pils un Pavards · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1621)
Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.
Jaunums!!: Bauskas pils un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā · Redzēt vairāk »
Zemgales pilskalni
Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Bauskas pils un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Bauskas pils un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1596. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1596.
Jaunums!!: Bauskas pils un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1601. gads Latvijā
Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.
Jaunums!!: Bauskas pils un 1601. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1605. gads Latvijā
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.
Jaunums!!: Bauskas pils un 1605. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1625. gads Latvijā
Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.
Jaunums!!: Bauskas pils un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1629. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1629.
Jaunums!!: Bauskas pils un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1658. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1658.
Jaunums!!: Bauskas pils un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bauskas hercoga pils, Bauskas ordeņa pils, Bauskas pilskalns, Bauskas pilsmuiža, Bauskas viduslaiku pils.
