36 attiecības: Autoceļš M2 (Krievija), Šebekina, Belgorodas apgabals, Belgorodas karogs, Bilhoroda-Dņistrovska, Erihs fon Manšteins, Graivorona, Herne, Jūlijs Feders, Kaujas Belgorodas apgabalā (2023), Kārlis Dziļleja, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Federācijas apgabali, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Federācijas subjekti, Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte, Kurska, Mihails Šidlovskis, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Natālija Zabolotnaja, Nikolajs Rižkovs, Pleskavas kņazi, Severskijdoņeca, Slobodas Ukraina, Starijoskola, Sumu apgabals, Svetlana Horkina, Trešā Harkivas kauja, Ufas stacija, Ukrainas Tautas Republika, Vitālijs Soboļevs, Vladimirs Svjatoslavičs, 1980. gada vasaras olimpiskās spēles.
Autoceļš M2 (Krievija)
M2 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017). Autoceļš M2 "Krima" (Автодорога М-2 «Крым») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas aiz Ukrainas robežas savienojas ar Ukrainas autoceļu M20 un ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.
Jaunums!!: Belgoroda un Autoceļš M2 (Krievija) · Redzēt vairāk »
Šebekina
Šebekina ir apgabala pakļautības pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Šebekinas rajona centrs.
Jaunums!!: Belgoroda un Šebekina · Redzēt vairāk »
Belgorodas apgabals
Belgorodas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Belgoroda un Belgorodas apgabals · Redzēt vairāk »
Belgorodas karogs
Belgorodas karogs Belgorodas karogs ir viens no Krievijas Federācijas Belgorodas pilsētas oficiālajiem simboliem (kopā ar ģerboni).
Jaunums!!: Belgoroda un Belgorodas karogs · Redzēt vairāk »
Bilhoroda-Dņistrovska
Bilhoroda-Dņistrovska ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā. Izvietojusies Dņestras limāna dienvidrietumu krastā no Melnās jūras piekrastes un no apgabala centra Odesas. Bilhorodas-Dņistrovskas rajona centrs. Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas padomei pakļauti Zatokas un Serhijivkas pilsētciemati.
Jaunums!!: Belgoroda un Bilhoroda-Dņistrovska · Redzēt vairāk »
Erihs fon Manšteins
Erihs fon Manšteins (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.
Jaunums!!: Belgoroda un Erihs fon Manšteins · Redzēt vairāk »
Graivorona
Graivorona ir pilsēta Krievijā, rajona centrs Belgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Belgoroda un Graivorona · Redzēt vairāk »
Herne
Herne ir pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Belgoroda un Herne · Redzēt vairāk »
Jūlijs Feders
Jūlijs Voldemārs Feders (1838—1909) bija latviešu gleznotājs, spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā.
Jaunums!!: Belgoroda un Jūlijs Feders · Redzēt vairāk »
Kaujas Belgorodas apgabalā (2023)
Kaujas Belgorodas apgabalā sākās 2023.
Jaunums!!: Belgoroda un Kaujas Belgorodas apgabalā (2023) · Redzēt vairāk »
Kārlis Dziļleja
Kārlis Dziļleja (līdz 1940. gadam — Tīfentāls; dzimis Pastendes pagasta „Brūžkalnos”, miris Stokholmā), latviešu skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Belgoroda un Kārlis Dziļleja · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija
Karadarbības gaita. 2022.
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas apgabali
apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas Federācijas apgabali · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas Federācijas subjekti · Redzēt vairāk »
Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte
Krievijas ofensīva Kijivas apgabalā. Krievijas ofensīva Čerņihivas apgabalā. Krievijas ofensīva Sumu apgabalā. Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas ziemeļu daļu (Žitomiras apgabals, Kijivas apgabals, Čerņihivas apgabals, Sumu apgabals).
Jaunums!!: Belgoroda un Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte · Redzēt vairāk »
Kurska
Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Belgoroda un Kurska · Redzēt vairāk »
Mihails Šidlovskis
Mihails Šidlovskis (dzimis 1856. gadā, miris 1921. gadā) bija krievu ierēdnis, Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas vadītājs, Pirmā pasaules kara laikā ģenerālis, gaisa kuģu eskadras komandieris.
Jaunums!!: Belgoroda un Mihails Šidlovskis · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Belgoroda un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Jaunums!!: Belgoroda un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »
Natālija Zabolotnaja
Natālija Zabolotnaja (dzimusi) ir bijusī krievu svarcēlāja.
Jaunums!!: Belgoroda un Natālija Zabolotnaja · Redzēt vairāk »
Nikolajs Rižkovs
Nikolajs Rižkovs (1929) ir krievu un padomju politiķis un saimnieciskais darbinieks.
Jaunums!!: Belgoroda un Nikolajs Rižkovs · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Belgoroda un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Severskijdoņeca
Severskijdoņeca vai Siverskijdoneca ir upe Krievijā un Ukrainā, Donas labā un tās lielākā pieteka.
Jaunums!!: Belgoroda un Severskijdoņeca · Redzēt vairāk »
Slobodas Ukraina
Aptuvenās Slobodas Ukrainas robežas Slobodas Ukrainas kazaku pulku teritorijas Slobodas Ukraina bija vēsturisks teritoriāli administratīvs reģions mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Belgoroda un Slobodas Ukraina · Redzēt vairāk »
Starijoskola
Starijoskola ir pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Belgoroda un Starijoskola · Redzēt vairāk »
Sumu apgabals
Sumu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos.
Jaunums!!: Belgoroda un Sumu apgabals · Redzēt vairāk »
Svetlana Horkina
Svetlana Horkina (dzimusi 1979. gada 19. janvārī) ir bijusī Krievijas sporta vingrotāja, pēc sportistes karjeras noslēguma tagad darbojas Krievijas politikā un sporta sistēmā.
Jaunums!!: Belgoroda un Svetlana Horkina · Redzēt vairāk »
Trešā Harkivas kauja
Trešā Harkivas kauja bija kauja Otrā pasaules kara Austrumu frontēs mūsdienu Harkivas un Voroņežas apgabalā 1943.
Jaunums!!: Belgoroda un Trešā Harkivas kauja · Redzēt vairāk »
Ufas stacija
Ufas stacija ir Krievijas Kuibiševa dzelzceļa Baškīru reģiona dzelzceļa stacija uz Transsibīrijas dzelzceļa vēsturiskās trases Ufā, Baškortostānas galvaspilsētā.
Jaunums!!: Belgoroda un Ufas stacija · Redzēt vairāk »
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Jaunums!!: Belgoroda un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Vitālijs Soboļevs
Vitālijs Soboļevs (Виталий Павлович Соболев, 1940–) ir krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas otrais sekretārs (1986-1991).
Jaunums!!: Belgoroda un Vitālijs Soboļevs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Belgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
1980. gada vasaras olimpiskās spēles
1980.
Jaunums!!: Belgoroda un 1980. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »