Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Beringa jūra

Indekss Beringa jūra

Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.

98 attiecības: Aļaskas pussala, Aleutu salas, Anadira, Anadira (upe), Anadiras līcis, Anadiras rajons, Anadiras zemiene, Atka, Ķerra (putns), Čapļina rags, Čukču kalniene, Čukču pussala, Čukotkas rajons, Āzija, Bafina zoss, Baltā sniedze, Baltvalis, Barenca sala, Beringa šaurums, Beringa sala, Beringovska, Briļļu pūkpīle, Briesmīgais vilks, Buhta Provideņija, Džeks Londons, Dežņova rags, Diomida salas, Eduards Dalmanis, Egvekinota, Eksmūras ponijs, Elsmīra sala, Enmeļena, Equus scotti, Foksu salas, Galējie ziemeļi, Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums, Hiēnu dzimta, Iviltinas rajons, Janrakinnota, Jaranga, Jūra, Jūrasgovju dzimta, Juiti, Juitu valodas, Jukona (upe), Jupiku valodas, Kamčatka, Karagas sala, Kereki, Klusais okeāns, ..., Koņergina, Komandora salas, Korjaku kalniene, Krauklis, Krāšņā pūkpīle, Kresta līcis, Krievija, Kuprvalis, Larga ronis, Lāčsuņu dzimta, Lorina, Malas jūra, Mazais alks, Mazā Diomida sala, Mērkaziņa, Misčapļina, Noma (pilsēta), Novoje Čapļina, Nunivaka, Nunligrana, Pasaules garākās upes, Pasaules okeāni un jūras, Pogainais ronis, Provideņijas līcis, Provideņijas rajons, Ratmanova sala, Sentlorensa (sala), Sireņiki, Sjūarda pussala, Stellera jūrasgovs, Stellera pūkpīle, Suņu dzimta, Sublitorāle, Suns, Tīģeris, Ueļkaļa, Ugoļnije Kopi, Umnaka, Unalaška, Unazigmīta, Unimaka, Valzirgs, Velsas Prinča rags, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu jūrasceļš, Ziemeļu kotiks, Ziemeļu lauvronis, Zobenvalis. Izvērst indekss (48 vairāk) »

Aļaskas pussala

Aļaskas pussala ir ap 800 km gara un no 10 līdz 170 km plata pussala Ziemeļamerikas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Aļaskas pussala · Redzēt vairāk »

Aleutu salas

Aleutu salas ir ap garš arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Aleutu salas · Redzēt vairāk »

Anadira

Anadira ir Čukotkas autonomā apvidus lielākā pilsēta un administratīvais centrs Beringa jūras krastā Krievijas Tālajos Austrumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Anadira · Redzēt vairāk »

Anadira (upe)

Anadira ir upe Čukču pussalā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Anadira (upe) · Redzēt vairāk »

Anadiras līcis

Anadiras līcis ir Beringa jūras līcis tā ziemeļrietumos no Čukču raga ziemeļaustrumos līdz Navarina ragam dienvidrietumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Anadiras līcis · Redzēt vairāk »

Anadiras rajons

Anadiras rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā dienvidos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Anadiras rajons · Redzēt vairāk »

Anadiras zemiene

Anadiras zemiene ir plašs līdzenums Krievijas ziemeļaustrumos Anadiras upes lejtecē.

Jaunums!!: Beringa jūra un Anadiras zemiene · Redzēt vairāk »

Atka

Atka ir ASV piederoša vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļos, Aleutu salu arhipelāga ceturtā lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Atka · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Beringa jūra un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Čapļina rags

Čapļina rags vai Unaziks ir zemesrags Beringa jūras krastā, Čukču pussalas galējais dienvidaustrumu punkts.

Jaunums!!: Beringa jūra un Čapļina rags · Redzēt vairāk »

Čukču kalniene

Čukču kalniene ir vidēji augstu kalnu masīvu un grēdu sistēma Krievijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Čukču kalniene · Redzēt vairāk »

Čukču pussala

Čukču pussala ir pussala Āzijas pašos ziemeļaustrumos Čukotkas autonomajā apvidū.

Jaunums!!: Beringa jūra un Čukču pussala · Redzēt vairāk »

Čukotkas rajons

Čukotkas rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Čukotkas rajons · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Beringa jūra un Āzija · Redzēt vairāk »

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Beringa jūra un Bafina zoss · Redzēt vairāk »

Baltā sniedze

Baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) putnu suga, kas pieder pie sniedžu ģints (Plectrophenax).

Jaunums!!: Beringa jūra un Baltā sniedze · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Beringa jūra un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Barenca sala

Barenca sala ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, ceturtā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.

Jaunums!!: Beringa jūra un Barenca sala · Redzēt vairāk »

Beringa šaurums

Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).

Jaunums!!: Beringa jūra un Beringa šaurums · Redzēt vairāk »

Beringa sala

Beringa sala ir sala Klusā okeāna ziemeļos, ietilpst Krievijai piederošajās Komandora salās un ir to lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Beringa sala · Redzēt vairāk »

Beringovska

Beringovska (— ‘putnu baru beigas’) ir pilsētciemats Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidū Anadiras rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Beringovska · Redzēt vairāk »

Briļļu pūkpīle

Briļļu pūkpīle (Somateria fischeri) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Beringa jūra un Briļļu pūkpīle · Redzēt vairāk »

Briesmīgais vilks

Briesmīgais vilks (Canis dirus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) izmiris plēsējs, kas dzīvoja pleistocēna laikā gan Dienvidamerikas, gan Ziemeļamerikas teritorijā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Briesmīgais vilks · Redzēt vairāk »

Buhta Provideņija

Aviācijas meteoroloģiskā stacija «Buhta Provideņija» ir Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Buhta Provideņija · Redzēt vairāk »

Džeks Londons

Džeks Londons (dzimis Džons Grifits Čeinijs, miris) bija amerikāņu rakstnieks.

Jaunums!!: Beringa jūra un Džeks Londons · Redzēt vairāk »

Dežņova rags

Dežņova rags vai Tugnehalha ir klinšains zemesrags Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts.

Jaunums!!: Beringa jūra un Dežņova rags · Redzēt vairāk »

Diomida salas

Diomida salas ir salu grupa Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru.

Jaunums!!: Beringa jūra un Diomida salas · Redzēt vairāk »

Eduards Dalmanis

Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.

Jaunums!!: Beringa jūra un Eduards Dalmanis · Redzēt vairāk »

Egvekinota

Egvekinota vai Ervikinnota (— ‘asā cietā zeme’) ir pilsētciemats Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Iuļtinas rajona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.

Jaunums!!: Beringa jūra un Egvekinota · Redzēt vairāk »

Eksmūras ponijs

Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Eksmūras ponijs · Redzēt vairāk »

Elsmīra sala

Elsmīra sala jeb Uminmaknuna (Umingmak Nuna — ‘Muskusvēršu zeme’) ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Elsmīra sala · Redzēt vairāk »

Enmeļena

Enmeļena (— ‘klinšainais’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Provideņijas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Enmeļena · Redzēt vairāk »

Equus scotti

Equus scotti ir zirgu ģints viena no sugām, kas ir izmirusi pirms apmēram 10 000 gadiem.

Jaunums!!: Beringa jūra un Equus scotti · Redzēt vairāk »

Foksu salas

Foksu salas (— ‘Lapsu salas’) ir salu grupa aleutu salu arhipelāgā Klusā okeāna ziemeļos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Foksu salas · Redzēt vairāk »

Galējie ziemeļi

Galējiem ziemeļiem pielīdzinātie apgabali Par Galējiem ziemeļiem ģeogrāfiskā nozīmē tradicionāli sauc to Krievijas Federācijas teritorijas daļu, kas atrodas uz ziemeļiem aiz Polārā loka.

Jaunums!!: Beringa jūra un Galējie ziemeļi · Redzēt vairāk »

Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums

Šajā lapā uzskaitītas visas Krievijas Federācijas upes ar garumu virs 1000 km.

Jaunums!!: Beringa jūra un Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Hiēnu dzimta

Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Beringa jūra un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »

Iviltinas rajons

Iviltinas rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Iviltinas rajons · Redzēt vairāk »

Janrakinnota

Janrakinnota (— ‘atsevišķa cietzeme’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Provideņijas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Janrakinnota · Redzēt vairāk »

Jaranga

Jaranga (no) ir tradicionāla Krievijas ziemeļaustrumu un Beringa jūras salu tautu pārvietojama vai stacionāra dzīvojamā māja.

Jaunums!!: Beringa jūra un Jaranga · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Beringa jūra un Jūra · Redzēt vairāk »

Jūrasgovju dzimta

Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).

Jaunums!!: Beringa jūra un Jūrasgovju dzimta · Redzēt vairāk »

Juiti

Juiti ir viena no eskimosu tautām.

Jaunums!!: Beringa jūra un Juiti · Redzēt vairāk »

Juitu valodas

Juitu valodas, arī Sibīrijas jupiku valodas, Āzijas eskimosu valodas, ir eskimosu—aleutu valodu saimes eskimosu valodu grupas jupiku valodu mazākais atzars.

Jaunums!!: Beringa jūra un Juitu valodas · Redzēt vairāk »

Jukona (upe)

Jukona jeb Jūkona ir upe Kanādā un ASV (Aļaskā).

Jaunums!!: Beringa jūra un Jukona (upe) · Redzēt vairāk »

Jupiku valodas

Jupiku valodas ir eskimosu—aleutu valodu saimes eskimosu valodu grupas mazākais atzars, kas izplatītas Aļaskas dienvidrietumos un Beringa jūras salās ASV, kā arī Čukču pussalas piekrastē Krievijā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Jupiku valodas · Redzēt vairāk »

Kamčatka

Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Kamčatka · Redzēt vairāk »

Karagas sala

Karagas sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Beringa jūrā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Karagas sala · Redzēt vairāk »

Kereki

Kereki (pašnosaukums: аӈӄалҕакку — ‘piejūras ļaudis’ vai каракыкку no) ir Krievijas Federācijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tauta.

Jaunums!!: Beringa jūra un Kereki · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Beringa jūra un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Koņergina

Koņergina vai Keniergina (— ‘izliektais lauks’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Koņergina · Redzēt vairāk »

Komandora salas

Komandora salas ir salu grupa Klusā okeāna ziemeļos, Krievijai piederošs Aleutu salu virknes turpinājums, kas norobežo Beringa jūru no okeāna.

Jaunums!!: Beringa jūra un Komandora salas · Redzēt vairāk »

Korjaku kalniene

Korjaku kalniene ir kalnu masīvs Krievijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Korjaku kalniene · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Beringa jūra un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Beringa jūra un Krāšņā pūkpīle · Redzēt vairāk »

Kresta līcis

Kresta līcis (— ‘krusta līcis’; — ‘izliekums’; — ‘līcis’) ir Beringa jūras Anadiras līča daļa tā ziemeļos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Kresta līcis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Krievija · Redzēt vairāk »

Kuprvalis

Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.

Jaunums!!: Beringa jūra un Kuprvalis · Redzēt vairāk »

Larga ronis

Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Beringa jūra un Larga ronis · Redzēt vairāk »

Lāčsuņu dzimta

Lāčsuņi ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Beringa jūra un Lāčsuņu dzimta · Redzēt vairāk »

Lorina

Lorina (— ‘atrastais mājoklis’,, — ‘iztrūkstošais’) ir ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Čukotkas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Lorina · Redzēt vairāk »

Malas jūra

Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.

Jaunums!!: Beringa jūra un Malas jūra · Redzēt vairāk »

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Beringa jūra un Mazais alks · Redzēt vairāk »

Mazā Diomida sala

Mazā Diomida sala vai Inalika (— ‘netālā’), agrāk arī Krūzenšterna sala, ir mazākā no divām salām Diomida salu grupā Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru.

Jaunums!!: Beringa jūra un Mazā Diomida sala · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Beringa jūra un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Misčapļina

Polārā stacija «Misčapļina» ir bijusī Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Misčapļina · Redzēt vairāk »

Noma (pilsēta)

Noma vai Sitnasuaka ir pilsēta Aļaskā, ASV.

Jaunums!!: Beringa jūra un Noma (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Novoje Čapļina

Novoje Čapļina ir nacionālais eskimosu ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Provideņijas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Novoje Čapļina · Redzēt vairāk »

Nunivaka

Nunivaka ir ASV piederoša sala Klusā okeāna ziemeļos, Beringa jūras otra lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Nunivaka · Redzēt vairāk »

Nunligrana

Nunligrana ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Provideņijas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Nunligrana · Redzēt vairāk »

Pasaules garākās upes

Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.

Jaunums!!: Beringa jūra un Pasaules garākās upes · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāni un jūras

Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².

Jaunums!!: Beringa jūra un Pasaules okeāni un jūras · Redzēt vairāk »

Pogainais ronis

Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).

Jaunums!!: Beringa jūra un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »

Provideņijas līcis

Provideņijas līcis ir fjords Čukču pussalas dienvidu krastā Beringa jūras Anadiras līča piekrastē.

Jaunums!!: Beringa jūra un Provideņijas līcis · Redzēt vairāk »

Provideņijas rajons

Provideņijas rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Beringa jūra un Provideņijas rajons · Redzēt vairāk »

Ratmanova sala

Ratmanova sala, arī Lielā Diomida sala vai Imaklika (— ‘jūras ieskautā’), ir lielākā no divām salām Diomida salu grupā Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru.

Jaunums!!: Beringa jūra un Ratmanova sala · Redzēt vairāk »

Sentlorensa (sala)

Sentlorensa vai Sivukaka ir ASV piederoša sala Klusā okeāna ziemeļos, Beringa jūras lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Sentlorensa (sala) · Redzēt vairāk »

Sireņiki

Sireņiki (— ‘brieža ragi’) ir nacionālais eskimosu ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Provideņijas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Sireņiki · Redzēt vairāk »

Sjūarda pussala

Sjūarda pussala ir pussala Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos ASV Aļaskas pavalstī.

Jaunums!!: Beringa jūra un Sjūarda pussala · Redzēt vairāk »

Stellera jūrasgovs

Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Beringa jūra un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Jaunums!!: Beringa jūra un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Sublitorāle

Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.

Jaunums!!: Beringa jūra un Sublitorāle · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Beringa jūra un Suns · Redzēt vairāk »

Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.

Jaunums!!: Beringa jūra un Tīģeris · Redzēt vairāk »

Ueļkaļa

Ueļkaļa, arī Valkalļana (— ‘ar žokļiem’) vai Valkalika ir nacionālais eskimosu ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Ueļkaļa · Redzēt vairāk »

Ugoļnije Kopi

Ugoļnije Kopi ( — 'ogļu raktuves') ir pilsētciemats Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidū Anadiras rajonā.

Jaunums!!: Beringa jūra un Ugoļnije Kopi · Redzēt vairāk »

Umnaka

Umnaka ir ASV piederoša vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļos, Aleutu salu arhipelāga trešā lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Umnaka · Redzēt vairāk »

Unalaška

Unalaška ir ASV piederoša vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļos, Aleutu salu arhipelāga otra lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Unalaška · Redzēt vairāk »

Unazigmīta

Unazigmīta (уӈазиӷмит, ungazighmiit), arī čapļiniešu valoda vai centrālā Sibīrijas jupiku valoda, Sibīrijas jupiku valoda, Čapļinas dialekts, ir lielākā no eskimosu–aleutu valodu saimes juitu valodām.

Jaunums!!: Beringa jūra un Unazigmīta · Redzēt vairāk »

Unimaka

Unimaka ir ASV piederoša vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļos, Aleutu salu arhipelāga lielākā sala.

Jaunums!!: Beringa jūra un Unimaka · Redzēt vairāk »

Valzirgs

Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Beringa jūra un Valzirgs · Redzēt vairāk »

Velsas Prinča rags

Velsas Prinča rags ir klinšains zemesrags ASV piederošajā Aļaskas pavalstī, Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts.

Jaunums!!: Beringa jūra un Velsas Prinča rags · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Beringa jūra un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļu jūrasceļš

Suecas kanālu (sarkans; ap 23 000 km) Ziemeļu jūrasceļš vai Ziemeļaustrumu jūrasceļš ir kuģniecības koridors gar Ziemeļu Ledus okeāna Eiropas un Āzijas krastu, kas savieno Eiropas un Tālo Austrumu ostas.

Jaunums!!: Beringa jūra un Ziemeļu jūrasceļš · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kotiks

Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).

Jaunums!!: Beringa jūra un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu lauvronis

Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias).

Jaunums!!: Beringa jūra un Ziemeļu lauvronis · Redzēt vairāk »

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Beringa jūra un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bēringa jūra.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »