Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bezastainie abinieki

Indekss Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

202 attiecības: Abinieki, Akmeņkuitala, Akmeņu cauna, Amazones lietus mežs, Amerikas āpsis, Amerikas ūdele, Amerikas cauna, Amerikas upes tilbīte, Apaļmēles krupju dzimta, Aristofans, Astainie abinieki, Astrāpijas, Austrumu lopu gārnis, Šaurmutvaržu dzimta, Šrilankas zilā žagata, Ūdenszalkši, Ūdri, Ūpis, Īsausu zorro, Īsspalvainais ūdrs, Ķīvīte, Ķengurs, Āfrikas beznagu ūdrs, Āpši, Āzijas zemesčūsku dzimta, Bahamu jenots, Baložu ģerbonis, Bezmēles vardes, Bišu dzenis, Bikšainais apogs, Biofizika, Brūnais sīlis, Brūnā čakste, Brūnās vardes, Brūnie ibisi, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Bufotenīns, Burunduki, Cūku dzimta, Circeņi, Dīķa vardes, Džeralds Darels, Dievlūdzēji, Drils, Dumpji, Dzīvnieki, Dzērve, Dzeltenknābja klija, Eži, ..., Eirāzijas āpši, Eiropas ūdele, Eiropas ūdrs, Eiropas kāmis, Eirota, Elektrība, Gaļēdāji, Gārņi, Gārgales, Gliemji, Grizoni, Gugatnis, Ibisu dzimta, Ilisu rezervāts, Indijas pāvs, Indijas vārna, Indonēzijas kalnu zebiekste, Jaguārs, Japānas cauna, Japānas melnais lācis, Japānas zebiekste, Jauno varžu apakškārta, Jenotsuns, Kailamfībijas, Kalitriksu dzimta, Kalnu degunlācītis, Kalnu zebiekste, Kamerūna, Kapučzalkšu apakšdzimta, Karošknābis, Karošknābji, Kākaulis, Kāpurs, Klijāni, Kliju apakšdzimta, Klonēšana, Klusā okeāna gārgale, Kobru dzimta, Kokvaržu dzimta, Kongo beznagu ūdrs, Kosumelas jenots, Krabjēdājjenots, Krūmu sīlis, Krupju dzimta, Kukaiņu piekūns, Kumacejvēži, Kurkulis, Latviešu valoda, Lāsumainais sesks, Līdaka, Līdakas, Lentastes astrāpija, Leopards, Lielais baltais gārnis, Lielais dumpis, Lielais grizons, Lielā čakste, Lijas, Lopu gārnis, Mandrili, Mazais ērglis, Mazais baltais gārnis, Mazais dumpis, Mazā gaura, Mazie dumpji, Mazie gārņi, Meža cauna, Meža kaķis, Meža pūce, Meža pīle, Meža sesks, Melnais lauvpērtiķis, Melnais mežastrazds, Melnais stārķis, Melnā puskuitala, Melnkakla gārgale, Melnrīkles žagatsīlis, Milzu upjucirslis, Mitrenes, Nakts gārnis, Niedrāju kaķis, Niedru lija, Niedru strazds, Ocelots, Onomatopeja, Opalinīdas, Oranžzeltainais krupis, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Parastais krupis, Parastais tenreks, Parastais zalktis, Parastā maina, Parastā odze, Pīļu dzimta, Pīle, Pērļvista, Peļu klijāns, Pelēkais zorro, Piens, Plīvurpūce, Plēsīgais putns, Primitīvo varžu apakškārta, Pseudophilautus hypomelas, Pupuķis, Purva tilbīte, Raibkakla ūdrs, Raibvaržu dzimta, Rāpuļi, Rudā dižpīle, Sajānu-Šušenskas rezervāts, Sams, Sapals, Servals, Sibīrijas kolonoks, Skunksi, Smilšu krupis, Sprogainā cekula sīlis, Stārķi, Stārķu dzimta, Stepes sesks, Stiklavaržu dzimta, Stimfālijas ezers, Svītrainais sesks, Svītrainā pūce, Taimiņš, Tīģeris, Tirāniņu dzimta, Toradži, Ugunskrupju dzimta, Upes tilbīte, Urālpūce, Varžkrupji, Varžu dzimta, Varžu virskārta, Vēdzele, Vidējais ērglis, Vidējo varžu apakškārta, Vienmuļais strazds, Zaļais krupis, Zaļais pāvs, Zaļā žagata, Zaļā vārna, Zaļās vārnas, Zaļvārnu dzimta, Zeltainais lauvpērtiķis, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Zilrīklīte, Zilspārnu žagata, Zivju dzenīšu apakšdzimta, Zivjudzenīšveidīgie, 2012. gads. Izvērst indekss (152 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Abinieki · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Akmeņu cauna

Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Akmeņu cauna · Redzēt vairāk »

Amazones lietus mežs

Amazones lietus mežs ir mūžzaļš mitrs tropiskais lietus mežs, kas aizņem lielāko Amazones upes baseina daļu Amazones līdzenumā Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Amazones lietus mežs · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas upes tilbīte

Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Amerikas upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Apaļmēles krupju dzimta

Apaļmēles krupju dzimta, apaļmēļu dzimta jeb diskmēļu dzimta (Alytidae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Apaļmēles krupju dzimta · Redzēt vairāk »

Aristofans

Aristofans (dzimis ap 448./446. gadu p.m.ē., miris ap 386. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, komēdiju autors.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Aristofans · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Astrāpijas

Astrāpijas (Astrapia) ir paradīzes putnu dzimtas (Paradisaeidae) ģints, kas apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Astrāpijas · Redzēt vairāk »

Austrumu lopu gārnis

Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Austrumu lopu gārnis · Redzēt vairāk »

Šaurmutvaržu dzimta

Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta kas apvieno 599 varžu sugas un kas tiek iedalītas 61 ģintī un 13 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Šaurmutvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Šrilankas zilā žagata

Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkši

Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ūdri · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ūpis · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āpši

Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Āpši · Redzēt vairāk »

Āzijas zemesčūsku dzimta

Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Xenodermatinae.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Āzijas zemesčūsku dzimta · Redzēt vairāk »

Bahamu jenots

Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »

Baložu ģerbonis

Baložu pilsētas ģerbonis ir viens no Baložu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Baložu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Bezmēles vardes

Bezmēles vardes, bezmēles varžu dzimta jeb piešvaržu dzimta (Pipidae) ir samērā primitīva bezastaino abinieku (Anura) dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Bezmēles vardes · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Bikšainais apogs · Redzēt vairāk »

Biofizika

Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Biofizika · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnās vardes

Brūnās vardes jeb īstās vardes (Rana) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 49 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Brūnās vardes · Redzēt vairāk »

Brūnie ibisi

Brūnie ibisi (Plegadis) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Brūnie ibisi · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Bufotenīns

Bufotenīns (5-hidroksi-dimetiltriptamīns (5-HO-DMT jeb 5-OH-DMT)) ir triptamīnu grupas viela, alkaloīds, kas ir atrodams dažu sugu krupju ādā, sēnēs, augstāk attīstītākos augos un zīdītājos.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Bufotenīns · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Burunduki · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Circeņi · Redzēt vairāk »

Dīķa vardes

Dīķa vardes jeb zaļās vardes (Pelophylax) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošu varžu sugu un 2 hibrīdsugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Dīķa vardes · Redzēt vairāk »

Džeralds Darels

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Drils

Drils (Mandrillus leucophaeus) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Drils · Redzēt vairāk »

Dumpji

Dumpji, dumpju ģints (Botaurus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Dumpji · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Eži · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdele

Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Eirota

Eirota ir upe Peloponēsā, Grieķijā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Eirota · Redzēt vairāk »

Elektrība

Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Elektrība · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gārņi

Gārņi, gārņu ģints (Ardea) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Gārņi · Redzēt vairāk »

Gārgales

Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Gārgales · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Gliemji · Redzēt vairāk »

Grizoni

Grizoni jeb Dienvidamerikas tiņi (Galictis) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Grizoni · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Ibisu dzimta

Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ibisu dzimta · Redzēt vairāk »

Ilisu rezervāts

Ilisu rezervāts, oficiāli Ilisu valsts dabas rezervāts, ir Azerbaidžānas dabas aizsargājamā teritorija, kas izvietota Lielā Kaukāza dienvidu nogāzēs valsts ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ilisu rezervāts · Redzēt vairāk »

Indijas pāvs

Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Indonēzijas kalnu zebiekste

Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Indonēzijas kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Japānas cauna

Japānas cauna (Martes melampus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Japānas cauna · Redzēt vairāk »

Japānas melnais lācis

Japānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Japānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Japānas zebiekste

Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »

Jauno varžu apakškārta

Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) ir bezastaino abinieku (Anura) apakškārta, kas apvieno 96% no visiem bezastainajiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Jauno varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Kailamfībijas

Kailamfībijas (Lissamphibia) ir abinieku klases (Amphibia) apakšklase, kas apvieno visas jaunāko laiku sugas — trīs mūsdienās dzīvojošo abinieku kārtas un vienu kārtu, kas izmira pirms 3,6 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kailamfībijas · Redzēt vairāk »

Kalitriksu dzimta

Kalitriksu dzimta (Callitrichidae) ir primātu dzimta, kas pieder Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtai.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kalitriksu dzimta · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kamerūna · Redzēt vairāk »

Kapučzalkšu apakšdzimta

Kapučzalkšu apakšdzimta jeb viltus kobru apakšdzimta (Pseudoxenodontinae) ir vismazākā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Pseudoxenodontidae.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kapučzalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Karošknābji

Karošknābji jeb platknābja ibisi (Platalea) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Karošknābji · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Klijāni

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Klijāni · Redzēt vairāk »

Kliju apakšdzimta

Kliju apakšdzimta (Milvinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā tiek iedalītas 6 mūsdienās dzīvojošu plēsīgo putnu sugu ģintis.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kliju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Klonēšana

Skotijā Klonēšana (no (klōn) — 'zars, dzinums') ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Klonēšana · Redzēt vairāk »

Klusā okeāna gārgale

Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) ir vidēji liels gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Ziemeļamerikas Arktiskajā reģionā un ziemo galvenokārt Klusā okeāna piekrastēs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Klusā okeāna gārgale · Redzēt vairāk »

Kobru dzimta

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »

Kokvaržu dzimta

Kokvaržu dzimta (Hylidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno apmēram 950 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 52 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kokvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Kongo beznagu ūdrs

Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Krabjēdājjenots

Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Krabjēdājjenots · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krupju dzimta

Krupju dzimta jeb īsto krupju dzimta (Bufonidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 580 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 50 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Krupju dzimta · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kumacejvēži

Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »

Kurkulis

Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Kurkulis · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Līdakas · Redzēt vairāk »

Lentastes astrāpija

Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »

Leopards

Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Leopards · Redzēt vairāk »

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais grizons

Lielais grizons (Galictis vittata) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lielais grizons · Redzēt vairāk »

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lielā čakste · Redzēt vairāk »

Lijas

Lijas (Circus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder liju apakšdzimtai (Circinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lijas · Redzēt vairāk »

Lopu gārnis

Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Lopu gārnis · Redzēt vairāk »

Mandrili

Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mandrili · Redzēt vairāk »

Mazais ērglis

Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mazais ērglis · Redzēt vairāk »

Mazais baltais gārnis

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mazā gaura · Redzēt vairāk »

Mazie dumpji

Mazie dumpji, mazo dumpju ģints (Ixobrychus) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder dumpju apakšdzimtai (Botaurinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mazie dumpji · Redzēt vairāk »

Mazie gārņi

Mazie gārņi, mazo gārņu ģints (Egretta) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mazie gārņi · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Meža pūce · Redzēt vairāk »

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Meža pīle · Redzēt vairāk »

Meža sesks

Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Meža sesks · Redzēt vairāk »

Melnais lauvpērtiķis

Melnais lauvpērtiķis jeb melnais lauvtamarīns (Leontopithecus chrysopygus) ir apdraudēta primātu kārtas suga, kas dzīvo nelielā areālā Sanpaulu štata austrumos Brazīlijā. Lauvpērtiķu ģints pieder kalitriksu dzimtai, un ģintī ietilpst četras sugas. Tās mitinās nedaudzajās lietus mežu teritorijās, kas saglabājušās Brazīlijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Melnais lauvpērtiķis · Redzēt vairāk »

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »

Melnais stārķis

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Milzu upjucirslis

Milzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Milzu upjucirslis · Redzēt vairāk »

Mitrenes

Mitrenes ir vienādkājvēžu kārtas dzimta.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Mitrenes · Redzēt vairāk »

Nakts gārnis

Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Nakts gārnis · Redzēt vairāk »

Niedrāju kaķis

Niedrāju kaķis (Felis chaus) ir vidēja auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Niedrāju kaķis · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Ocelots

Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ocelots · Redzēt vairāk »

Onomatopeja

Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Onomatopeja · Redzēt vairāk »

Opalinīdas

Opalinīdas (''Protoopalina pingi'') Opalinīdas (lat. Opalinata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir vairāki kodoli un vicu rindas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Opalinīdas · Redzēt vairāk »

Oranžzeltainais krupis

Oranžzeltainais krupis (Incilius periglenes) ir izmirusi krupju dzimtas (Bufonidae) suga, kas pieder Centrālamerikas krupju ģintij (Incilius).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Oranžzeltainais krupis · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastais tenreks

Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli. Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Parastais tenreks · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Pīļu dzimta

Pīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Pīļu dzimta · Redzēt vairāk »

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Pīle · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Piens · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plēsīgais putns

Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Plēsīgais putns · Redzēt vairāk »

Primitīvo varžu apakškārta

Primitīvo varžu apakškārta (Archaeobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un tiek iedalīta 6 ģintīs un 4 dzimtās.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Primitīvo varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Pseudophilautus hypomelas

Pseudophilautus hypomelas ir varžu suga, kas pieder Rhacophoridae dzimtai.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Pseudophilautus hypomelas · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Raibvaržu dzimta

Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas. Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Raibvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Sajānu-Šušenskas rezervāts

Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Sajānu-Šušenskas rezervāts · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Sams · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Sapals · Redzēt vairāk »

Servals

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Servals · Redzēt vairāk »

Sibīrijas kolonoks

Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Skunksi · Redzēt vairāk »

Smilšu krupis

Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Stārķi · Redzēt vairāk »

Stārķu dzimta

Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Stārķu dzimta · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Stiklavaržu dzimta

Stiklavaržu dzimta (Centrolenidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta, kuras areāls aptver lielāko Neotropikas daļu.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Stiklavaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Stimfālijas ezers

Stimfālijas ezers ir purvains ezers Grieķijā, Peloponēsā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Stimfālijas ezers · Redzēt vairāk »

Svītrainais sesks

Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Svītrainā pūce · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Tīģeris · Redzēt vairāk »

Tirāniņu dzimta

Tirāniņu dzimta (Tyrannidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Tirāniņu dzimta · Redzēt vairāk »

Toradži

Toradži ir tauta Indonēzijai piederošajā Sulavesi salā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Toradži · Redzēt vairāk »

Ugunskrupju dzimta

Ugunskrupju dzimta (Bombinatoridae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ugunskrupju dzimta · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Varžkrupji

Varžkrupji, varžukrupji (Pelobates) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) ģintīm, kas ir vienīgā ģints varžkrupju dzimtā (Pelobatidae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Varžkrupji · Redzēt vairāk »

Varžu dzimta

Varžu dzimta (Ranidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 372 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 16 ģintīs.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Varžu dzimta · Redzēt vairāk »

Varžu virskārta

Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Varžu virskārta · Redzēt vairāk »

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Vēdzele · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Vidējo varžu apakškārta

Vidējo varžu apakškārta (Mesobatrachia) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) apakškārtām, kas apvieno 168 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 6 dzimtās.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Vidējo varžu apakškārta · Redzēt vairāk »

Vienmuļais strazds

Vienmuļais strazds jeb vienkrāsainais strazds (Sturnus unicolor) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Vienmuļais strazds · Redzēt vairāk »

Zaļais krupis

Zaļais krupis (Bufotes viridis) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zaļais krupis · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļās vārnas

Zaļās vārnas jeb zilvārnas (Coracias) ir zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putnu ģints.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zaļās vārnas · Redzēt vairāk »

Zaļvārnu dzimta

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zaļvārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Zeltainais lauvpērtiķis

Zeltainais lauvpērtiķis (Leontopithecus rosalia) jeb zeltainais lauvtamarīns ir primātu suga, kas dzīvo Klusā okeāna piekrastē Brazīlijā.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zeltainais lauvpērtiķis · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas kakomiclijs

Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu apakšdzimta

Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zivju dzenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: Bezastainie abinieki un 2012. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Anura, Bezastaino abinieku kārta, Ecaudata, Krupji, Salientia, Varde, Vardes.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »