Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Arābu valoda, Artikulācijas vieta, Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Bilabiāls nazāls līdzskanis, Fidžiešu valoda, Interlingva, Labiāls līdzskanis, Latviešu valoda, Lībiešu valoda, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Sengrieķu valoda, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Unazigmīta.
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Artikulācijas vieta
Artikulācijas vietas (pasīvās un aktīvās):1) eksolabiāla, 2) endolabiāla, 3) dentāla, 4) alveolāra, 5) postalveolāra, 6) prepalatāla, 7) palatāla, 8) velāra, 9) uvulāra, 10) faringāla, 11) glotāla, 12) epiglotāla, 13) radikāla, 14) posterodorsāla, 15) anterodorsāla, 16) lamināla, 17) apikāla, 18) subapikāla Artikulatorajā fonētikā par līdzskaņa artikulācijas vietu sauc aktīvā (kustīgā; parasti kāda no mēles daļām) un pasīvā (nekustīgā) artikulētēju saskarsmes vieta balss traktā gaisa plūsmas noslēgšanas brīdi.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Artikulācijas vieta · Redzēt vairāk »
Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir lielā daļā mutvārdu valodu lietots līdzskanis.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Bilabiāls nazāls līdzskanis
Balsīgs bilabiāls nazāls līdzskanis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valodu.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Bilabiāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Fidžiešu valoda
Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Fidžiešu valoda · Redzēt vairāk »
Interlingva
Interlingva (interlingua) ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru laika posmā no 1937.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Interlingva · Redzēt vairāk »
Labiāls līdzskanis
Labiāli līdzskaņi (saukti arī par lūpeņiem) tiek artikulēti vai nu ar abām lūpām (bilabiāla artikulācija), vai ar apakšlūpu un augšzobiem (labiodentāla artikulācija).
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Labiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis
Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Unazigmīta
Unazigmīta (уӈазиӷмит, ungazighmiit), arī čapļiniešu valoda vai centrālā Sibīrijas jupiku valoda, Sibīrijas jupiku valoda, Čapļinas dialekts, ir lielākā no eskimosu–aleutu valodu saimes juitu valodām.
Jaunums!!: Bilabiāls līdzskanis un Unazigmīta · Redzēt vairāk »
