Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bioma

Indekss Bioma

Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.

104 attiecības: Amariļļu dzimta, Amerikas melnais lācis, Amerikas vālodžu dzimta, Antilopvāveres, Arābu zirgs, Asspalvainās zemes vāveres, Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrumu milzu vāveres, Īspirkstu cīruļi, Ķengurs, Žirafu dzimta, Žubīšu dzimta, Āfrikas jakāni, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas savvaļas ēzelis, Āzijas tapirs, Āzijas vāveres, Baložu dzimta, Bio, Bioģeogrāfiskais apgabals, Bridējputni, Briežu dzimta, Cekulainais jakāns, Cekulainie cīruļi, Dēles, Degu, Devons, Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidāfrika, Dumbrvistiņu dzimta, Dzīvnieku migrācija, Ekoloģija, Ekosistēma, Garastes jakāns, Gārņu dzimta, Gliemezis, Hakasija, Hiēnsuns, Indijas jakāns, Jakāni, Jakānu dzimta, Jenotu dzimta, Kaķi, Kakomicliji, Kalnu tapirs, Kalnu zebra, Kamieļi, Kanāda, Karaliskais ērglis, ..., Kazrozes, Kenijas kalns, Klimats, Klinšuvārnas, Korsaks, Kotingu dzimta, Līdzenumu tapirs, Leduslācis, Lielknābja zoss, Mazais grizons, Mazais jakāns, Meža kaķis, Mežastrazdu dzimta, Mežatundra, Meina, Melngalvas stērste, Mitrais tropu mežs, Mitrājs, Paceplīšu dzimta, Parastais jenots, Peļkājīte, Pelēkais vilks, Polārlapsa, Prusaki, Riodežaneiro (štats), Saksaulu sīlis, Salu lapsa, Sarkanais suns, Savanna, Sīgu dzimta, Sējas zoss, Sloku dzimta, Smiltenītes, Staipeknīši, Stārķu dzimta, Suņu dzimta, Sumbrs, Svītrainais skunkss, Svilpējzosis, Taiga, Tinis, Tropu pigmejvāvere, Tuksnesis, Tundra, Tundras sējas zoss, Vāveres, Zīdaste, Zeltainais šakālis, Zeme, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļbriedis, Zivju dzenīšu dzimta, Zivjudzenīšveidīgie, Zvīņneši. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Amariļļu dzimta

Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.

Jaunums!!: Bioma un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Bioma un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodžu dzimta

Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.

Jaunums!!: Bioma un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Antilopvāveres

Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Bioma un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »

Arābu zirgs

Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Bioma un Arābu zirgs · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Bioma un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Bioma un Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Bioma un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrumu milzu vāveres

Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae).

Jaunums!!: Bioma un Austrumu milzu vāveres · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīruļi

Īspirkstu cīruļi (Calandrella) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Bioma un Īspirkstu cīruļi · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Bioma un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Žirafu dzimta

Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.

Jaunums!!: Bioma un Žirafu dzimta · Redzēt vairāk »

Žubīšu dzimta

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.

Jaunums!!: Bioma un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāni

Āfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Bioma un Āfrikas jakāni · Redzēt vairāk »

Āfrikas savannas zilonis

Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Bioma un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »

Āfrikas savvaļas ēzelis

Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.

Jaunums!!: Bioma un Āfrikas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Āzijas tapirs

Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.

Jaunums!!: Bioma un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »

Āzijas vāveres

Āzijas vāveres, Āzijas vāveru apakšdzimta (Callosciurinae) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju apakšdzimtām.

Jaunums!!: Bioma un Āzijas vāveres · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Bioma un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Bio

Bio var būt.

Jaunums!!: Bioma un Bio · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfiskais apgabals

Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts. Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība.

Jaunums!!: Bioma un Bioģeogrāfiskais apgabals · Redzēt vairāk »

Bridējputni

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).

Jaunums!!: Bioma un Bridējputni · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Bioma un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Bioma un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekulainie cīruļi

Cekulainie cīruļi jeb cekulcīruļi (Galerida) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Bioma un Cekulainie cīruļi · Redzēt vairāk »

Dēles

Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).

Jaunums!!: Bioma un Dēles · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Bioma un Degu · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Bioma un Devons · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzijas vāveres

Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts (Callosciurini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Bioma un Dienvidaustrumāzijas vāveres · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Bioma un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Dumbrvistiņu dzimta

Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) dzimta, kas apvieno 156 mazu un vidēji lielu putnu sugas un kuras iedala 41 ģintī.

Jaunums!!: Bioma un Dumbrvistiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku migrācija

Migrācija ir dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu.

Jaunums!!: Bioma un Dzīvnieku migrācija · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Bioma un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Bioma un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Bioma un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Bioma un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gliemezis

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.

Jaunums!!: Bioma un Gliemezis · Redzēt vairāk »

Hakasija

Hakasijas Republika ir Krievijas Federācijas subjekts, viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālā apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Bioma un Hakasija · Redzēt vairāk »

Hiēnsuns

Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Bioma un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Bioma un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Jakāni

Jakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Bioma un Jakāni · Redzēt vairāk »

Jakānu dzimta

Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Bioma un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »

Jenotu dzimta

Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Bioma un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaķi

Kaķi, kaķu ģints (Felis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Bioma un Kaķi · Redzēt vairāk »

Kakomicliji

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Bioma un Kakomicliji · Redzēt vairāk »

Kalnu tapirs

Kalnu tapirs (Tapirus pinchaque) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Bioma un Kalnu tapirs · Redzēt vairāk »

Kalnu zebra

Kalnu zebra (Equus zebra) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Hippotigris) sugām.

Jaunums!!: Bioma un Kalnu zebra · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Bioma un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Bioma un Kanāda · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Bioma un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Kazrozes

Kazrozes (Epilobium) ir naktssveču dzimtas ģints ar kosmopolītisku izplatības areālu.

Jaunums!!: Bioma un Kazrozes · Redzēt vairāk »

Kenijas kalns

Kenijas kalns ir augstākais kalns Kenijā un otrais augstākais Āfrikā pēc Kilimandžāro.

Jaunums!!: Bioma un Kenijas kalns · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Bioma un Klimats · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Bioma un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Korsaks

Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Bioma un Korsaks · Redzēt vairāk »

Kotingu dzimta

Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Bioma un Kotingu dzimta · Redzēt vairāk »

Līdzenumu tapirs

Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Bioma un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Bioma un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Lielknābja zoss

Lielknābja zoss (Anser cygnoides) ir liela auguma, reti sastopama pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputns, kura savvaļas izplatības areāls aptver Mongoliju, Ķīnas ziemeļus un Krievijas dienvidaustrumus.

Jaunums!!: Bioma un Lielknābja zoss · Redzēt vairāk »

Mazais grizons

Mazais grizons (Galictis cuja) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Bioma un Mazais grizons · Redzēt vairāk »

Mazais jakāns

Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.

Jaunums!!: Bioma un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Bioma un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Bioma un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežatundra

Kanādā Mežatundra ir pārejas bioma starp arktisko tundru un taigu; tajā mijas meža un tundras veģetācija.

Jaunums!!: Bioma un Mežatundra · Redzēt vairāk »

Meina

Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: Bioma un Meina · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Bioma un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Mitrais tropu mežs

Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.

Jaunums!!: Bioma un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »

Mitrājs

Ļenas delta Mitrājs jeb mitrzeme ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija, bioma.

Jaunums!!: Bioma un Mitrājs · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Bioma un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Bioma un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Bioma un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bioma un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Polārlapsa

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bioma un Polārlapsa · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Bioma un Prusaki · Redzēt vairāk »

Riodežaneiro (štats)

Riodežaneiro ir viens no 26 Brazīlijas štatiem.

Jaunums!!: Bioma un Riodežaneiro (štats) · Redzēt vairāk »

Saksaulu sīlis

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Jaunums!!: Bioma un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Bioma un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Sarkanais suns

Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Bioma un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »

Savanna

Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.

Jaunums!!: Bioma un Savanna · Redzēt vairāk »

Sīgu dzimta

Sīgu dzimta (Otididae) ir vienīgā sīgveidīgo putnu kārtas (Otidiformes) dzimta, kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Bioma un Sīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Sējas zoss

Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Bioma un Sējas zoss · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Bioma un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Smiltenītes

Smiltenītes ir neļķu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Bioma un Smiltenītes · Redzēt vairāk »

Staipeknīši

Staipeknīši ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 38 sugas.

Jaunums!!: Bioma un Staipeknīši · Redzēt vairāk »

Stārķu dzimta

Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta.

Jaunums!!: Bioma un Stārķu dzimta · Redzēt vairāk »

Suņu dzimta

Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.

Jaunums!!: Bioma un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Bioma un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Svītrainais skunkss

Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Bioma un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »

Svilpējzosis

Svilpējzosis, svilpējzosu ģints (Dendrocygna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder svilpējzosu apakšdzimtai (Dendrocygninae).

Jaunums!!: Bioma un Svilpējzosis · Redzēt vairāk »

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Jaunums!!: Bioma un Taiga · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Bioma un Tinis · Redzēt vairāk »

Tropu pigmejvāvere

Tropu pigmejvāvere (Sciurillus pusillus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga ģintī (Sciurillus) un arī tropu pigmejvāveru apakšdzimtā (Sciurillinae).

Jaunums!!: Bioma un Tropu pigmejvāvere · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Bioma un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Bioma un Tundra · Redzēt vairāk »

Tundras sējas zoss

Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Bioma un Tundras sējas zoss · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Bioma un Vāveres · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Bioma un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zeltainais šakālis

Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Bioma un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Bioma un Zeme · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas kakomiclijs

Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Bioma un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Jaunums!!: Bioma un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).

Jaunums!!: Bioma un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Bioma un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zvīņneši

Zvīņneši jeb Āzijas zvīņneši (Manis) ir zvīņnešu dzimtas (Manidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 3 aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Bioma un Zvīņneši · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bioms, Dabas zona, Dabas zonas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »