27 attiecības: Šenkurska, Šuiski, Ebreju vēsture Latvijā, Egils Siliņš, Fjodors I, Fjodors II Godunovs, Godunovs, Jamas Zapoļskas miera līgums, Kārtu pārstāvniecība, Konda, Konda (upe), Krievijas cariste, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Magnuss (Livonijas karalis), Mihails Fjodorovičs Romanovs, Monomaha cepure, Pēteris I, Saratova, Sibīrijas haniste, Simeons Bekbulatovičs, Tara (Krievija), Vasilijs IV Šuiskis, Viltusdmitrijs I, 1551. gads, 1598. gads, 1605. gads, 23. aprīlis.
Šenkurska
Šenkurska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala dienvidu daļā pie Vagas upes.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Šenkurska · Redzēt vairāk »
Šuiski
Kņazu Šuisku dzimtas ģerbonis (1906). Šuiski bija sena krievu un poļu augstmaņu (kņazu) dzimta.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Šuiski · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Egils Siliņš
Egils Siliņš (dzimis) ir latviešu dziedātājs, basbaritons.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Egils Siliņš · Redzēt vairāk »
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Fjodors I · Redzēt vairāk »
Fjodors II Godunovs
Fjodors II Godunovs (dzimis, miris) 49 dienas bija Krievijas cars pēc sava tēva Borisa Godunova nāves 1605.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Fjodors II Godunovs · Redzēt vairāk »
Godunovs
Godunovs var būt.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Godunovs · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Kārtu pārstāvniecība
Kārtu pārstāvniecība — etaps sabiedrības attīstībā ceļā uz parlamentārismu lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, kad valsts pārvaldē ar padomdevēja tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce (protoparlaments).
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Kārtu pārstāvniecība · Redzēt vairāk »
Konda
Kondas kņazu ģerbonis. Krievijas iekarotās Kondas (''Condora'') un Sibīrijas (''Sibier'') zemes 1589. gada kartē. Konda jeb Kondijas kņaziste () bija mansu apdzīvotās teritorijas nosaukums Kondas upes baseinā 16.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Konda · Redzēt vairāk »
Konda (upe)
Konda ir upe Krievijā, Sibīrijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, plūst cauri Hantu-Mansu autonomajam apvidum — Jugrai.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Konda (upe) · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »
Monomaha cepure
Monomaha cepure Maskavas kremļa dārgumu glabātuvē (2013). Krievijas caru koronācijas cepurēm (2000). Monomaha cepure ir nosacīts apzīmējums 14.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Monomaha cepure · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Saratova
Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Saratova · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Tara (Krievija)
Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Tara (Krievija) · Redzēt vairāk »
Vasilijs IV Šuiskis
Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Vasilijs IV Šuiskis · Redzēt vairāk »
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »
1551. gads
1551.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un 1551. gads · Redzēt vairāk »
1598. gads
1598.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un 1598. gads · Redzēt vairāk »
1605. gads
1605.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un 1605. gads · Redzēt vairāk »
23. aprīlis
23.
Jaunums!!: Boriss Godunovs un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Boris Godunov, Boriss I Godunovs.