Komunikācija

340 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Agripīne Džaparidze, Aizkaukāza Komisariāts, Aizkaukāza Sejms, Alašas autonomija, Alberts Leo Šlageters, Aleksandra Kollontaja, Aleksandrs Berkmans, Aleksandrs Iļjins-Ženevskis, Aleksandrs Kerenskis, Aleksandrs Kolčaks, Aleksandrs Vanags (arhitekts), Aleksejs Nikolajevičs, Aleksejs Rikovs, Aleksijs II, Alfrēds Audze, Alfrēds Flečers, Anarhisms, Anastasija Nikolajevna, Anastass Mikojans, Andrejs Belijs, Andrejs Upīts, Andrejs Veckalns, Andrejs Višinskis, Andrievs Niedra, Ansis Bīlenšteins, Ansis Lielgalvis, Antons Deņikins, Armēņu fidaji, Artūrs Vanags, Artūrs Zēģelis, Artūrs Zēbergs, Arturs Sproģis, Arvīds Zeibots, Augškurzemes partizānu pulks, Augusts Briedis, Augusts Sukuts (revolucionārs), Šauļi, Ķekava, Česlavs Milošs, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltā kustība, Baltkrievi, Baltkrievijas milicija, Baltkrievijas Tautas Republika, Baltkrievijas Tautas Republikas Rada, Barbarosa (plāns), Batumi miera līgums, Baumaņa skvērs, Bauskas bataljons, ..., Bejas kauja, Bermontiāde, Bernhards Bīlenšteins, Biškeka, Boļševika, Boriss Savinkovs, Buhāras emirāts, Buhāras Tautas Padomju Republika, Bulduru konference, Bunds (partija), Cēsu rota, Curonia, Daugavpils, Daugavpils vēsture, Dņipro, Dienvidu sala, Divpadsmit krēsli, Dmitrijs Merežkovskis, Dobeles vēsture, Donas armija, Donas Republika, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dziga Vertovs, Eduards Bērziņš, Edvīns Bitte, Ernests Rolavs, Februāra revolūcija, Fergāna, Frīdrihs Briedis, Fricis Celmiņš, Gads pirms kara, Gazizs Aļmuhametovs, Georgijs Ļvovs, Georgijs Žukovs, Georgijs Čičerins, Georgijs Ušakovs, Grigorijs Sokoļņikovs, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Guberņa, Gustavs Celmiņš, Gustavs Mangulis, Gustavs Zemgals, Hanss fon Manteifels-Cēge, Harkivas apgabals, Heinrihs fon Štriks, Herberts Cukurs, Hermanis Punga, Horezmas Tautas Padomju Republika, Iževska, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas Laucinieku savienība, Igaunijas valdība trimdā, Indriķis Zvejnieks, Isers Harels, Iskolastrels, Iskolats, Ivans Koņevs, Ivans Zaļits, Izjuma, Jānis Apeters, Jānis Apinis, Jānis Čakste, Jānis Brušvits, Jānis Bumbiers, Jānis Daumanis, Jānis Fabriciuss, Jānis Fogelis, Jānis Indāns, Jānis Jansons-Brauns, Jānis Judiņš, Jānis Kalnbērziņš, Jānis Lavenieks, Jānis Liepiņš (virsnieks), Jānis Pieče, Jānis Ruģēns (politiķis), Jānis Spāre, Jānis Tirzītis, Jūlijs Kupčs, Jekaterinoslavas guberņa, Jorģis Zemitāns, Josifs Hops, Josifs Staļins, Jukums Vācietis, Jurģis Smolskis, Jurijs Kondratjuks, Juris Mežiņš, Juzefs Pilsudskis, Kandavas vēsture, Kapeles kapi, Kara komunisms, Kara revolucionārās komitejas, Katrīnas II piemineklis (Krasnodara), Kauņa, Kauja par Dņepru, Kārlis Avens, Kārlis Bļodnieks, Kārlis Gailis (1888—1960), Kārlis Jansons (revolucionārs), Kārlis Kasparsons, Kārlis Kurševics, Kārlis Veidemanis, Kārlis Venteris-Vinters, Kārlis Ziediņš, Kiesti Kallio, Kirils Mereckovs, Kliments Didorovs, Komunisms, Konstantīns Ciolkovskis, Konstantīns Petss, Korņilova dumpis, Kords fon Brandiss, Krasnodara, Krišjānis Berķis, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas flote, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas SFPR, Krievijas Turkestāna, Krievijas vēsture, Krimas hanistes aneksija, Kristaps Salniņš, Kristaps Strautmanis, Kubaņa (novads), Kubaņas Tautas Republika, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Latgales Zemes padome, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latvija (laikraksts), Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Autotanku brigāde, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Kara flote, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas vēsture, Lavrentijs Berija, Lazars Kaganovičs, Lazars Zalkinds, Leonīds Andrejevs, Leons Paegle, Lietuva, Lietuvas 1926. gada apvērsums, Lietuvas vēsture, Lietuvas—Krievijas miera līgums, Limbažu Valsts ģimnāzija, LSDSP vēsture, Maiga (kuģis), Maksims Ļitvinovs, Maksims Kathe, Maksis Grīnguts, Maksis Reiters, Malaja Višera, Marģers Skujenieks, Marija Nikolajevna, Matīss Ārons, Mārtiņš Pīrāgs, Meņševiki, Melnā sotņa, Mihailo Hruševskis, Mihails Frunze, Mihails Jermolajevs, Milicija (policija), Moldāvijas Demokrātiskā Republika, Movsess Silikjans, Murmanska, Nadežda Krupska, Naisāre, Nikolajs Goļicins, Nikolajs Grundmanis, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Judeņičs, Novaja Zemļa, Oktobra revolūcija, Olga Nikolajevna, Operācija "Dūres sitiens", Oskars Kalpaks, Oskars Stīga, Osvalds Mednis, Otto Cielēns, Ovišu bāka, Pašvitine, Padomju represijas Baltkrievijā, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Padomju stāsts, Padomju—Gruzijas karš, Pēteris Ābrams, Pēteris Koreckis, Pēteris Pumpurs, Pēteris Valeskalns, Pēteris Voldemārs Pommers, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pjotrs Krasnovs, Pjotrs Vrangelis, Poļu—padomju karš, Poļu—ukraiņu karš, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Putilov-Garford, Radko Dmitrijevs, Rūdolfs Markuss, Rīgas operācija, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rūpnieciskā revolūcija, Renault FT-17, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rihards Gustavs Borgelins, Roberts Mulka, Roberts Virens, Romanovu ģimenes nogalināšana, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, Saiksa—Piko vienošanās, Saldus, Sanktpēterburga, Sarkanie vīna dārzi, Sejni, Senprūšu valoda, Sirpis un āmurs, Sociāldemokrātija, Sociāldemokrāts, Sociālisms, Sociālistu revolucionāru partija, Somijas pilsoņu karš, Somijas vēsture, Talsu vēsture, Tara (Krievija), Tatjana, Tatjana Nikolajevna, Tautas padome, Tēvijas aizstāvja diena, Terors (politika), The Last Command, Tiaņdzjiņas ārzemju koncesijas, Trabzonas miera konference, Turcijas neatkarības karš, Turkestānas autonomija, Ukraiņu—padomju karš, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas neatkarības karš, Ukrainas tautas armija, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas vēsture, Ukrainizācija, Valērijs Brjusovs, Valmieras Drāmas teātris, Valmieras komunāri, Valters fon Eberharts, Valters Roberts Gross, Viļņas guberņa, Vidzemes artilērijas pulks, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Viktors Šulcs, Vilhelms Kumelāns, Vilis Holcmanis, Viskrievijas Ārkārtas komisija, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vladimirs Ļeņins, Vladislavs Rubulis, Vladislavs Stšemiņskis, Volgograda, Zaļā Ukraina, Zāmuels Hops, Zemgales artilērijas pulks, Ziemas pils, Ziemeļrietumu armija, Zigfrīds Anna Meierovics, 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, 17. jūlijs, 17. novembris, 19. aprīlis, 1903. gads, 1905. gada revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1917. gads, 1918. gads, 1918. gads Latvijā, 1919. gads Latvijā, 22. maijs, 4. Valmieras kājnieku pulks, 5. Cēsu kājnieku pulks, 7. novembris. Izvērst indekss (290 vairāk) » « Shrink indekss

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Agripīne Džaparidze

Carinikavas grāfiene Agripīne Agripīne Džaparidze, 1855–1926) bija pirmā titulārā Carnekavas grāfiene.

Jaunums!!: Boļševiki un Agripīne Džaparidze · Redzēt vairāk »

Aizkaukāza Komisariāts

Aizkaukāza Komisariāts, pagaidu varas orgāns dibināts Tbilisi 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Aizkaukāza Komisariāts · Redzēt vairāk »

Aizkaukāza Sejms

Osmaņu Kaukāza operācija, 1918 Aizkaukāza Sejms bija likumdošanas orgāns ko veidoja boļševiku likvidētās Krievijas Satversmes sapulces Aizkaukāza guberņu deputāti.

Jaunums!!: Boļševiki un Aizkaukāza Sejms · Redzēt vairāk »

Alašas autonomija

Alihans Bukeihanovs 1906. gadā Alašas autonomija jeb Alašorda bija pašpasludināta valsts mūsdienu Kazahstānas teritorijā, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Alašas autonomija · Redzēt vairāk »

Alberts Leo Šlageters

Alberts Leo Šlageters 1918. gadā. Alberts Leo Šlageters (1894—1923) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Alberts Leo Šlageters · Redzēt vairāk »

Aleksandra Kollontaja

Aleksandra Kollontaja (dzimusi Domontoviča, mirusi) bija padomju revolucionāre, diplomāte un feministe.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksandra Kollontaja · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Berkmans

Aleksandrs Berkmans (dzimis, miris) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksandrs Berkmans · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis (Sanktpēterburga — Novaja Ladoga) bija Krievijas šahists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksandrs Iļjins-Ženevskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kerenskis

Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksandrs Kerenskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Vanags (arhitekts)

Aleksandrs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksandrs Vanags (arhitekts) · Redzēt vairāk »

Aleksejs Nikolajevičs

Troņmantnieks un lielkņazs Aleksejs Nikolajevičs (Romanovs), dzimis, miris) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas jaunākais bērns un vienīgais dēls. Aleksejam bija četras vecākas māsas Olga, Tatjana, Marija un Anastasija Romanovas. Aleksejam bija iedzimta hemofīlija, viņa smagais veselības stāvoklis būtiski ietekmēja ģimenes lēmumus Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Romanovu ģimene tika apcietināta un augustā izsūtīta uz Toboļsku, vēlāk pārsūtīti uz Jekaterinburgu. 1918. gada 17. jūlijā boļševiki nogalināja viņu un viņa ģimeni.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksejs Nikolajevičs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Rikovs

Aleksejs Rikovs (Алексей Иванович Рыков, dzimis 1881.gada 1. februārī / 13. februārī, Saratovā; miris 1938.gada 15. martā, Maskavā) bija padomju politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksejs Rikovs · Redzēt vairāk »

Aleksijs II

Aleksijs II (dzimis kā Aleksejs Rīdigers, miris) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Aleksijs II · Redzēt vairāk »

Alfrēds Audze

Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Alfrēds Audze · Redzēt vairāk »

Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.

Jaunums!!: Boļševiki un Alfrēds Flečers · Redzēt vairāk »

Anarhisms

Anarhijas simbols Anarhisms (anarkhiā — "bez valdnieka") ir politiska filozofija vai ideoloģija, kas ietver teoriju, ka sabiedrībai būtu jāorganizējas pašai, bez hierarhiskām organizācijām, bet ar demokrātisku pārvaldes sistēmu.

Jaunums!!: Boļševiki un Anarhisms · Redzēt vairāk »

Anastasija Nikolajevna

Lielkņaze Anastasija Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas jaunākā meita.

Jaunums!!: Boļševiki un Anastasija Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Anastass Mikojans

Anastass Mikojans (dzimis, miris) bija armēņu izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Anastass Mikojans · Redzēt vairāk »

Andrejs Belijs

Andrejs Belijs (īstajā vārdā Boriss Bugajevs (Бори́с Никола́евич Буга́ев); dzimis, miris) bija krievu simbolisma rakstnieks, dzejnieks un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Andrejs Belijs · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Boļševiki un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andrejs Veckalns

Andrejs Veckalns (—) bija latviešu sociāldemokrāts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Andrejs Veckalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Višinskis

Andrejs Višinskis (dzimis, miris) bija padomju jurists, Maskavas Valsts universitātes rektors (1925—1928), PSRS ģenerālprokukors (1935—1939) Lielā terora laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Andrejs Višinskis · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Ansis Bīlenšteins

Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Ansis Lielgalvis

Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis, miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.

Jaunums!!: Boļševiki un Ansis Lielgalvis · Redzēt vairāk »

Antons Deņikins

Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Antons Deņikins · Redzēt vairāk »

Armēņu fidaji

Armēņu fidaji (rietumu Fedayi; austrumu Fidayi), arī armēņu bandas un armēņu milicija, bija armēņu civiliedzīvotāji, kuri izveidoja pašaizsardzības vienības un neregulāras bruņotas bandas, reaģējot uz armēņu masveida slepkavībām un noziedznieku, kurdu bandu un Osmaņu impērijas bruņoto spēku veiktajām armēņu ciematu sagrābšanām un izlaupīšanām sultāna Abdulhamida II valdīšanas laikā 19.

Jaunums!!: Boļševiki un Armēņu fidaji · Redzēt vairāk »

Artūrs Vanags

Artūrs Vanags (dzimis 1882. gada 24. martā Vecpiebalgā, Veļķu pagastā, miris 1970. gada 11. februārī, Blomenholmā pie Oslo, Norvēģijā) bija Latvijas diplomāts, goda ģenerālkonsuls Norvēģijā, lauksaimniecības atašejs Skandināvijas valstīs un kalnrūpniecības inženieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Artūrs Vanags · Redzēt vairāk »

Artūrs Zēģelis

Artūrs Zēģelis (1897 — 1920) bija latviešu boļševiks, Ļipeckas VĀK priekšnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Artūrs Zēģelis · Redzēt vairāk »

Artūrs Zēbergs

Artūrs Zēbergs (1888—1964) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas rēders, kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašnieks, a/s "Apvienotās kuģniecības" Valdes dalībnieks, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Artūrs Zēbergs · Redzēt vairāk »

Arturs Sproģis

Arturs Sproģis (Rīga —, Maskava) bija Sarkanās armijas pulkvedis, Krievijas pilsoņu kara, Spānijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Arturs Sproģis · Redzēt vairāk »

Arvīds Zeibots

Arvīds Zeibots (1894—1934) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Arvīds Zeibots · Redzēt vairāk »

Augškurzemes partizānu pulks

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929). link.

Jaunums!!: Boļševiki un Augškurzemes partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Augusts Briedis

Augusts Briedis (—) bija latviešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Augusts Briedis · Redzēt vairāk »

Augusts Sukuts (revolucionārs)

Augusts Sukuts (1874—1919) bija latviešu revolucionārs un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Augusts Sukuts (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Šauļi

Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.

Jaunums!!: Boļševiki un Šauļi · Redzēt vairāk »

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Boļševiki un Ķekava · Redzēt vairāk »

Česlavs Milošs

Česlavs Milošs Krakovā 1998. gada decembrī Česlavs Milošs (dzimis Šeteņos Lietuvā, miris Krakovā, Polijā) bija lietuviešu cilmes poļu un amerikāņu dzejnieks un esejists.

Jaunums!!: Boļševiki un Česlavs Milošs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Jaunums!!: Boļševiki un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Boļševiki un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Boļševiki un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas milicija

Baltkrievijas Republikas milicija ir Baltkrievijas tiesībsargājošā iestāde, kas atbild par regulāru policijas darbu valstī.

Jaunums!!: Boļševiki un Baltkrievijas milicija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Tautas Republika

Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Baltkrievijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Tautas Republikas Rada

Baltkrievijas Tautas Republikas Rada, saīsināti BTR Rada, bija Baltkrievijas Tautas Republikas pārvaldes institūcija.

Jaunums!!: Boļševiki un Baltkrievijas Tautas Republikas Rada · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Batumi miera līgums

Osmaņu kampaņa Kaukāzā, 1918 Batumi miera līgums ir kopējs nosaukums 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Batumi miera līgums · Redzēt vairāk »

Baumaņa skvērs

Baumaņa skvēra iela. Baumaņa skvērs ir skvērs Rīgā, Centra rajonā, Centra apkaimē pie Brīvības bulvāra un Tērbatas ielas krustojuma.

Jaunums!!: Boļševiki un Baumaņa skvērs · Redzēt vairāk »

Bauskas bataljons

Bauskas bataljona cīņu vietas Bauskas bataljons bija bruņota vienība, kas Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Boļševiki un Bauskas bataljons · Redzēt vairāk »

Bejas kauja

Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem.

Jaunums!!: Boļševiki un Bejas kauja · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Boļševiki un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bernhards Bīlenšteins

Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Jaunums!!: Boļševiki un Bernhards Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Biškeka

Biškeka (kirgīzu un, kirgīzu), agrāk bija zināma arī kā Pišpeka un Frunze, ir Kirgizstānas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta.

Jaunums!!: Boļševiki un Biškeka · Redzēt vairāk »

Boļševika

Boļševika ( — ‘boļševiks’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā.

Jaunums!!: Boļševiki un Boļševika · Redzēt vairāk »

Boriss Savinkovs

Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »

Buhāras emirāts

Emirāta karogs Buhāras emirāts Emīrs Sejīds Abdul Ahads, 1890 Emīrs Sejīds Alim hans, 1911 Buhāras citadele Buhāras emirāts bija valsts Centrālāzijā kas pastāvēja no 1785.

Jaunums!!: Boļševiki un Buhāras emirāts · Redzēt vairāk »

Buhāras Tautas Padomju Republika

Buhāras Tautas Padomju Republika (BTPR) bija valstisks veidojums, ko pēc Buhāras emirāta likvidēšanas 1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Buhāras Tautas Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Bunds (partija)

Bunds ( — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897.

Jaunums!!: Boļševiki un Bunds (partija) · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Cēsu rota · Redzēt vairāk »

Curonia

Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Boļševiki un Curonia · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Boļševiki un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Dņipro

Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Boļševiki un Dņipro · Redzēt vairāk »

Dienvidu sala

Dienvidu sala ir Krievijai piederoša sala Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā.

Jaunums!!: Boļševiki un Dienvidu sala · Redzēt vairāk »

Divpadsmit krēsli

"Divpadsmit krēsli" ir krievu padomju autoru Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova 1927.

Jaunums!!: Boļševiki un Divpadsmit krēsli · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Merežkovskis

Dmitrijs Merežkovskis (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dzejnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs, reliģijas filozofs un domātājs, viens no krievu simbolisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Dmitrijs Merežkovskis · Redzēt vairāk »

Dobeles vēsture

Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Boļševiki un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »

Donas armija

Donas armija bija īslaicīgi pastāvējušās Donas Republikas (oficiālā nosaukumā Vislielā Donas karapulka) militārie spēki un daļa no Baltās kustības Krievijas pilsoņu karā.

Jaunums!!: Boļševiki un Donas armija · Redzēt vairāk »

Donas Republika

Donas Republikas karte Donas Republika (krievu: Донская республика) jeb Visvarenā Donas armija (Всевеликое войско Донское) bija valsts bijušās Krievijas Impērijas dienvidos, ko Krievijas pilsoņkara laikā pasludināja baltās kustības pārstāvji, kad 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Donas Republika · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.

Jaunums!!: Boļševiki un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »

Dziga Vertovs

Dziga Vertovs (dzimis Dāvids Kaufmans, miris) bija ebreju izcelsmes padomju dokumentālā kino režisors, scenārists un kino teorētiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Dziga Vertovs · Redzēt vairāk »

Eduards Bērziņš

Eduards Bērziņš (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Eduards Bērziņš · Redzēt vairāk »

Edvīns Bitte

Edvīns Bitte (1897—1924) bija latviešu kara lidotājs, kapteinis, Latvijas Kara aviācijas skolas pilotu nodaļas priekšnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Edvīns Bitte · Redzēt vairāk »

Ernests Rolavs

Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Boļševiki un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Fergāna

Fergāna ir pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilajeta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Boļševiki un Fergāna · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Boļševiki un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Fricis Celmiņš

Fricis Celmiņš (1896—1940) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Fricis Celmiņš · Redzēt vairāk »

Gads pirms kara

"Gads pirms kara" ir 2021.

Jaunums!!: Boļševiki un Gads pirms kara · Redzēt vairāk »

Gazizs Aļmuhametovs

Gazizs Aļmuhametovs (1895 — 1938) bija baškīru dziedātājs (tenors), komponists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Gazizs Aļmuhametovs · Redzēt vairāk »

Georgijs Ļvovs

Georgijs Ļvovs (krievu: Георгий Евгеньевич Львов, dzimis 1861. gada 2. novembrī Drēzdenē, miris 1925. gada 7. martā netālu no Parīzes, tagad Buloņa-Bijankūra) bija krievu valstsvīrs un politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Georgijs Ļvovs · Redzēt vairāk »

Georgijs Žukovs

Georgijs Žukovs (dzimis, miris) bija PSRS maršals.

Jaunums!!: Boļševiki un Georgijs Žukovs · Redzēt vairāk »

Georgijs Čičerins

Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Georgijs Čičerins · Redzēt vairāk »

Georgijs Ušakovs

Georgijs Ušakovs (dzimis, miris) bija padomju polārpētnieks un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Boļševiki un Georgijs Ušakovs · Redzēt vairāk »

Grigorijs Sokoļņikovs

Grigorijs Sokoļņikovs, īstais vārds — Giršs Briļļiants (krievu: Григорий Яковлевич Сокольников, Гирш Яковлевич Бриллиант) bija padomju valsts darbinieks, visvairāk darbojies ekonomikas jomā.

Jaunums!!: Boļševiki un Grigorijs Sokoļņikovs · Redzēt vairāk »

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Jaunums!!: Boļševiki un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »

Gruzijas Demokrātiskā Republika

Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Guberņa

Krievijas impērijas administratīvais iedalījums 1914. gadā Guberņa (no --> sengrieķu: κυβερνήτης) bija administratīvā iedalījuma vienība Krievijā no 1708.

Jaunums!!: Boļševiki un Guberņa · Redzēt vairāk »

Gustavs Celmiņš

Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Mangulis

Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.

Jaunums!!: Boļševiki un Gustavs Mangulis · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Boļševiki un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Harkivas apgabals

Harkivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.

Jaunums!!: Boļševiki un Harkivas apgabals · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Jaunums!!: Boļševiki un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Jaunums!!: Boļševiki un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »

Hermanis Punga

Hermanis Punga (—) bija Latvijas diplomāts, inženieris, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Hermanis Punga · Redzēt vairāk »

Horezmas Tautas Padomju Republika

Horezmas Tautas Padomju Republika (HTPR) bija valstisks veidojums, ko 1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Horezmas Tautas Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Iževska

Iževska ir Udmurtijas galvaspilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas pietekas Ižas.

Jaunums!!: Boļševiki un Iževska · Redzēt vairāk »

Igaunijas Atmodas laiks

Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.

Jaunums!!: Boļševiki un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »

Igaunijas Laucinieku savienība

Igaunijas Laucinieku savienība (EMRL jeb EML; saukta arī par Maaliit — "Zemes savienība") bija 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Igaunijas Laucinieku savienība · Redzēt vairāk »

Igaunijas valdība trimdā

Igaunijas valdība trimdā, arī Igaunijas trimdas valdība bija trimdā formāli pasludināta Igaunijas Republikas valdība, kas pastāvēja no 1944.

Jaunums!!: Boļševiki un Igaunijas valdība trimdā · Redzēt vairāk »

Indriķis Zvejnieks

Indriķis Zvejnieks (dzimis, miris) bija latviešu revolucionārs un Padomju Krievijas 1.

Jaunums!!: Boļševiki un Indriķis Zvejnieks · Redzēt vairāk »

Isers Harels

Isers Harels (Isser Harel; dzimis kā Izraēls Galperins 1912. gadā, miris) bija Baltkrievijā dzimis Izraēlas drošības dienestu vadītājs.

Jaunums!!: Boļševiki un Isers Harels · Redzēt vairāk »

Iskolastrels

Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja jeb Iskolastrels (saīsinājums no krievu Исполнительный комитет объединённого совета латышскихстрелковыхполков) bija latviešu strēlnieku vēlēta pašpārvaldes iestāde.

Jaunums!!: Boļševiki un Iskolastrels · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Iskolats · Redzēt vairāk »

Ivans Koņevs

Ivans Koņevs (—) bija padomju karavadonis, Padomju Savienības maršals (no 1944), divkārtējs Padomju Savienības Varonis (1944, 1945).

Jaunums!!: Boļševiki un Ivans Koņevs · Redzēt vairāk »

Ivans Zaļits

Ivans Zaļits (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes skolotājs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Ivans Zaļits · Redzēt vairāk »

Izjuma

Izjuma ir pilsēta Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos.

Jaunums!!: Boļševiki un Izjuma · Redzēt vairāk »

Jānis Apeters

Jānis Apeters (1890—1938) bija latviešu izcelsmes padomju čekists, represīvo organizāciju darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Apeters · Redzēt vairāk »

Jānis Apinis

Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Apinis · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Brušvits

Jānis Kārlis Brušvits (1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Brušvits · Redzēt vairāk »

Jānis Bumbiers

Jānis Bumbiers (1890—1968) bija latviešu čekists, vēlāk ekonomists un padomju sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Bumbiers · Redzēt vairāk »

Jānis Daumanis

Jānis Daumanis (1884—1936), vēlāk Juris Gavens bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Daumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Fabriciuss

Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »

Jānis Fogelis

Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Fogelis · Redzēt vairāk »

Jānis Indāns

Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Indāns · Redzēt vairāk »

Jānis Jansons-Brauns

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Jansons-Brauns · Redzēt vairāk »

Jānis Judiņš

Jānis Judiņš (—) bija padomju militārais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Judiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kalnbērziņš (—), zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Kalnbērziņš · Redzēt vairāk »

Jānis Lavenieks

Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Lavenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Liepiņš (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Pieče

Jānis Pieče (Peče) (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Pieče · Redzēt vairāk »

Jānis Ruģēns (politiķis)

Jānis Ruģēns Valmieras pilsētas galvas amatā. Jānis Valfrīds Ruģēns (1890—1969) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Valmieras pilsētas galva (1934–1940).

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Ruģēns (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Spāre

Jānis Spāre (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes padomju svarcēlājs un treneris.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Spāre · Redzēt vairāk »

Jānis Tirzītis

Jānis Tirzītis (1896-1951) bija latviešu virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis.

Jaunums!!: Boļševiki un Jānis Tirzītis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kupčs

Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Jūlijs Kupčs · Redzēt vairāk »

Jekaterinoslavas guberņa

Jekaterinoslavas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā). Jekaterinoslavas guberņa (krievu: Екатеринославская губерния) jeb Katerinoslavas guberņa bija Krievijas Impērijas (1802–1917), vēlāk Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas (1918–1920), Ukrainas PSR guberņa (1919–1925), kas pastāvēja mūsdienu Dņepropetrovskas, Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Jekaterinoslavas guberņa · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Jorģis Zemitāns · Redzēt vairāk »

Josifs Hops

Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.

Jaunums!!: Boļševiki un Josifs Hops · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Jaunums!!: Boļševiki un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »

Jurģis Smolskis

Jurģis Smolskis (dzimis, miris) bija lietuviešu grāmatnesis, rakstnieks un revolucionārs, ģimnāzijā mācījies Rīgā.

Jaunums!!: Boļševiki un Jurģis Smolskis · Redzēt vairāk »

Jurijs Kondratjuks

Jurijs Vasiļovičs Kondratjuks, īstajā vārdā Oleksandrs Ignatovičs Šargejs (dzimis Poltavā, Krievijas Impērijā, miris Kalugas apgabalā) bija padomju inženieris, fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Jurijs Kondratjuks · Redzēt vairāk »

Juris Mežiņš

Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Juris Mežiņš · Redzēt vairāk »

Juzefs Pilsudskis

Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.

Jaunums!!: Boļševiki un Juzefs Pilsudskis · Redzēt vairāk »

Kandavas vēsture

Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Boļševiki un Kandavas vēsture · Redzēt vairāk »

Kapeles kapi

Kapeles kapi, 1930. gadi Kapeles kapi ir viena no Jēkabpils vecākām kapsētām.

Jaunums!!: Boļševiki un Kapeles kapi · Redzēt vairāk »

Kara komunisms

Kara komunisms (krievu: военный коммунизм) ir nosaukums Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas iekšpolitikai no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Kara komunisms · Redzēt vairāk »

Kara revolucionārās komitejas

Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »

Katrīnas II piemineklis (Krasnodara)

Katrīnas II ir piemineklis par godu imperatorei Katrīnai II Krasnodarā, Krievijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Katrīnas II piemineklis (Krasnodara) · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Boļševiki un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kauja par Dņepru

Padomju karavīri šķērso Dņepras upi uz improvizētiem plostiem. Kauja par Dņepru jeb Dņepras stratēģiskā ofensīva bija militāra kampaņa, kas norisinājās Otrā pasaules kara Austrumu frontē starp Padomju Savienības un Vācijas bruņotajām pusēm.

Jaunums!!: Boļševiki un Kauja par Dņepru · Redzēt vairāk »

Kārlis Avens

Kārlis Avens (1895—1958) bija Pirmā pasaules kara artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka kaprālis.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Avens · Redzēt vairāk »

Kārlis Bļodnieks

Kārlis Bļodnieks (—) bija Latvijas dzelzceļa virsvaldes direktors.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Kārlis Gailis (1888—1960)

Kārlis Gailis (1888—1960) bija latviešu revolucionārs un padomju valsts un tiesu darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Gailis (1888—1960) · Redzēt vairāk »

Kārlis Jansons (revolucionārs)

Kārlis Jansons, pieņemtais vārds Čārlzs (Čārlijs) Skots (1882-1939), bija latviešu lielinieks un spiegs, viens no Amerikas Komunistiskās partijas dibinātājiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Jansons (revolucionārs) · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kurševics

Kārlis Kurševics, arī Kārlis Kurševičs (1874—1938), bija latviešu advokāts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Kurševics · Redzēt vairāk »

Kārlis Veidemanis

Kārlis Veidemanis ( —) bija latviešu virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Veidemanis · Redzēt vairāk »

Kārlis Venteris-Vinters

Kārlis Venteris-Vinters (dzimis 1894. gada 19. februārī, miris 1942. gada 6. aprīlī) bija latviešu leitnants, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Venteris-Vinters · Redzēt vairāk »

Kārlis Ziediņš

Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Kārlis Ziediņš · Redzēt vairāk »

Kiesti Kallio

Kiesti Kallio (Kyösti Kallio; dzimis Gustavs Kalliokangass (Gustaf Kalliokangas), miris) bija ceturtais Somijas prezidents (no 1937. līdz 1940. gadam).

Jaunums!!: Boļševiki un Kiesti Kallio · Redzēt vairāk »

Kirils Mereckovs

Kirils Mereckovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: Boļševiki un Kirils Mereckovs · Redzēt vairāk »

Kliments Didorovs

Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »

Komunisms

Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no  — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.

Jaunums!!: Boļševiki un Komunisms · Redzēt vairāk »

Konstantīns Ciolkovskis

Konstantīns Ciolkovskis (dzimis, miris) bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.

Jaunums!!: Boļševiki un Konstantīns Ciolkovskis · Redzēt vairāk »

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Jaunums!!: Boļševiki un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »

Korņilova dumpis

Korņilovu sveic viņa virsnieki Korņilova dumpis (krievu: Корниловский мятеж) bija neveiksmīga bruņota sacelšanās, ko 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Korņilova dumpis · Redzēt vairāk »

Kords fon Brandiss

Kords fon Brandiss (1918). Kords fon Brandiss (1888—1972) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Kords fon Brandiss · Redzēt vairāk »

Krasnodara

Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.

Jaunums!!: Boļševiki un Krasnodara · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Boļševiki un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas flote

Krievijas Impērijas flotes emblēma Krievijas Impērijas flote (krievu: Российский императорский флот) bija Krievijas caristes un vēlāk Krievijas Impērijas flote no 1696.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas Impērijas flote · Redzēt vairāk »

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Krievijas Turkestāna

Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Jaunums!!: Boļševiki un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krimas hanistes aneksija

Feodosijā Krimas hanistes aneksija bija 1783.

Jaunums!!: Boļševiki un Krimas hanistes aneksija · Redzēt vairāk »

Kristaps Salniņš

Kristaps Salniņš (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.

Jaunums!!: Boļševiki un Kristaps Salniņš · Redzēt vairāk »

Kristaps Strautmanis

Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Jaunums!!: Boļševiki un Kristaps Strautmanis · Redzēt vairāk »

Kubaņa (novads)

Kubaņa ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Ziemeļkaukāzā, kas robežojas ar Kubaņas upes kreiso krastu un tās pietekām līdz pat Ustjlabinskas pilsētai.

Jaunums!!: Boļševiki un Kubaņa (novads) · Redzēt vairāk »

Kubaņas Tautas Republika

Kubaņas Tautas Republikas karogs Republikas ģerbonis Kubaņas Tautas Republika bija īslaicīgi pastāvējusi valsts, ko pēc Krievijas Impērijas sabrukuma izveidoja bijušā Kubaņas apgabala un Kubaņas kazaku karaspēka teritorijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Kubaņas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Kurzemes hercogu kapenes

Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.

Jaunums!!: Boļševiki un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »

Latgales Zemes padome

Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »

Latviešu landesvēra dumpis (1918)

Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Latviešu landesvēra dumpis (1918) · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Boļševiki un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Boļševiki un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija (laikraksts)

Latvija (1941–1946) bija nelegāls pagrīdes pretošanās kustības izdevums, ko Otrā pasaules kara laikā izdeva okupētajā Latvijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvija (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Autotanku brigāde

Rīgas Esplanādē (Vienības laukumā, 1936). Piemineklis "Bruņumašīna" Pulka ielā Rīgā - Pārdaugavā Autotanku brigāde ietilpa Latvijas Bruņoto spēku Tehniskajā divīzijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas Autotanku brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Kara flote

Latvijas karakuģi Ziemeļvalstu kara flošu kopējos manevros Kopenhāgenā (1930). Varonis" 1939. gada augustā. Latvijas kara flote (līdz 1938. gadam Jūras krasta apsardzes eskadra) bija Latvijas Bruņoto spēku jūras spēku daļas laikā no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas Kara flote · Redzēt vairāk »

Latvijas neatkarības idejas

Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas neatkarības idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Boļševiki un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Lavrentijs Berija

Lavrentijs Berija (Lavrenti Beria;; dzimis, miris) bija megrelu izcelsmes padomju valsts darbinieks, PSRS Iekšlietu ministrijas vadītājs.

Jaunums!!: Boļševiki un Lavrentijs Berija · Redzēt vairāk »

Lazars Kaganovičs

Lazars Kaganovičs; dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes PSRS politiķis, viens no tuvākajiem Staļina līdzgaitniekiem. Boļševiku partijas biedrs no 1911. gada. Oktobra revolūcijas laikā vadīja sacelšanos Gomeļā. 1922. gadā, kad Staļins kļuva par partijas ģenerālsekretāru, Kaganovičs tika iecelts par partijas CK orgbiroja locekli un šajā amatā, ar pārtraukumu, palika līdz pat 1946. gadam. Karjeras laikā bija daudzos augstos amatos - VK(b)P politbiroja loceklis, VK(b)P sekretārs, vairākkārt vadīja ministrijas, bija Ukrainas PSR faktiskais vadītājs. Aktīvi realizēja Staļina kolektivizācijas un industrializācijas politiku. Sevišķa ietekme Kaganovičam bija Maskavas rekonstrukcijā un darbībai holodomora laikā Ukrainā. Aktīvi piedalījās 1937./38. gada represijās. 1957. gadā, pēc nesekmīga apvērsuma mēģinājuma pret PSKP CK ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu, tika atbrīvots no amatiem un dzīvoja kā personālais pensionārs. Mira tikai dažus mēnešus pirms PSRS sabrukuma.

Jaunums!!: Boļševiki un Lazars Kaganovičs · Redzēt vairāk »

Lazars Zalkinds

Lazars Zalkinds (dzimis, miris) bija Krievijas un PSRS šaha problēmists.

Jaunums!!: Boļševiki un Lazars Zalkinds · Redzēt vairāk »

Leonīds Andrejevs

Leonīds Andrejevs (dzimis, miris) bija sudraba laikmeta krievu rakstnieks, tiek uzskatīts par ekspresionisma pamatlicēju krievu literatūrā.

Jaunums!!: Boļševiki un Leonīds Andrejevs · Redzēt vairāk »

Leons Paegle

Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, literāts un nelegālais komunists.

Jaunums!!: Boļševiki un Leons Paegle · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Boļševiki un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas 1926. gada apvērsums

Antans Smetona un viņa partija bija galvenie ieguvēji no apvērsuma Lietuvas 1926.

Jaunums!!: Boļševiki un Lietuvas 1926. gada apvērsums · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Boļševiki un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Krievijas miera līgums

Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā).Viļņas apgabals un Lietuvas teritoriālās pretenzijas sarunu sākumā. Lietuvas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Lietuvas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Limbažu Valsts ģimnāzija

Limbažu novada ģimnāzija ir vispārīgās vidējās izglītības iestāde.

Jaunums!!: Boļševiki un Limbažu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Boļševiki un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Maiga (kuģis)

Maiga (pirms tam Dānijā - Naestved) bija kravas tvaikonis.

Jaunums!!: Boļševiki un Maiga (kuģis) · Redzēt vairāk »

Maksims Ļitvinovs

Maksims Ļitvinovs (dzimis kā Meirs-Henohs Vallahs, miris) bija ebreju izcelsmes padomju politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Maksims Ļitvinovs · Redzēt vairāk »

Maksims Kathe

Maksims Kathe (dzimis, miris) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas un Lietuvas virsnieks, Svētā Jura ordeņa un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Maksims Kathe · Redzēt vairāk »

Maksis Grīnguts

Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.

Jaunums!!: Boļševiki un Maksis Grīnguts · Redzēt vairāk »

Maksis Reiters

Maksis Reiters (īstajā vārdā Mārtiņš Reiters;Latvijas Padomju enciklopēdija, 8. sējums. Rīga:Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. —) bija Sarkanās armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Maksis Reiters · Redzēt vairāk »

Malaja Višera

Malaja Višera ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala ziemeļu daļā, Malaja Višeras rajona centrs, dzelzceļa stacija Sanktpēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Malaja Višera · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Jaunums!!: Boļševiki un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Marija Nikolajevna

Lielkņaze Marija Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.

Jaunums!!: Boļševiki un Marija Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Matīss Ārons

Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Pīrāgs

Mārtiņš Pīrāgs (1890—1968) bija Pirmā pasaules kara karavīrs artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales partizānu pulka virsseržants.

Jaunums!!: Boļševiki un Mārtiņš Pīrāgs · Redzēt vairāk »

Meņševiki

Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.

Jaunums!!: Boļševiki un Meņševiki · Redzēt vairāk »

Melnā sotņa

Melnā sotņa (krievu: Чёрная сотня, melnsimtnieki) ir kopējs apzīmējums galēji labējo organizāciju pārstāvjiem Krievijas Impērijā no 1905.

Jaunums!!: Boļševiki un Melnā sotņa · Redzēt vairāk »

Mihailo Hruševskis

Mihailo Hruševskis (dzimis Helmā, miris Kislovodskā) bija ukraiņu valstsvīrs, politiskais aktīvists, vēsturnieks, viens no ievērojamākajiem ukraiņu nacionālās atdzimšanas līderiem 20.

Jaunums!!: Boļševiki un Mihailo Hruševskis · Redzēt vairāk »

Mihails Frunze

Mihails Frunze, dzimis, miris) bija tagadējā Kirgizstānā dzimis moldāvu/krievu izcelsmes padomju militārais darbinieks un politiķis. Izvirzījās par vienu no spējīgākajiem sarkano komandieriem Krievijas pilsoņu kara laikā. Boļševiku partijas biedrs no 1904. gada. 1907. gadā pirmoreiz arestēts. Divreiz notiesāts uz nāvi, tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā darbojās kā Ivanovovoznesenskas guberņas kara komisārs. Kā 4. armijas komandieris izcēlās 1919. gada sākumā kaujās pret Kolčaka karaspēku. No 19. jūlija līdz 15. augustam bija visas Austrumu frontes komandieris. Kara vēlākā gaitā komandēja frontes Vidusāzijā un Ukrainā pret Vrangeļa un Mahno karaspēku. Miris kuņģa čūlas operācijas laikā 1925. gadā. Frunzes vārdā no 1926. līdz 1991. gadam bija nosaukta Kirgīzijas PSR galvaspilsēta (mūsdienās Biškeka).

Jaunums!!: Boļševiki un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »

Mihails Jermolajevs

Mihails Jermolajevs (1881—1919) bija vecticībnieku sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Mihails Jermolajevs · Redzēt vairāk »

Milicija (policija)

Padomju milicijas auto Milicija bija policijas nosaukums Padomju Krievijā un Padomju Savienībā (līdz 1991. gadam) un vairākās Austrumu bloka valstīs (1945–1992), kā arī Dienvidslāvijā (1945–1992).

Jaunums!!: Boļševiki un Milicija (policija) · Redzēt vairāk »

Moldāvijas Demokrātiskā Republika

Republikas karogs Republikas ģerbonis Republikas teritorijas karte Neatkarības deklarācija Deklarācija par pievienošanos Rumānijai Moldāvijas Demokrātiskā Republika sabrūkot Krievijas Impērijai bija izveidota Besarābijas guberņas teritorijā un pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Moldāvijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Movsess Silikjans

Movsess Silikjans (1862 — 1937) bija Krievijas impērijas armijas un vēlāk Armēnijas armijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: Boļševiki un Movsess Silikjans · Redzēt vairāk »

Murmanska

Murmanska, no 1916.

Jaunums!!: Boļševiki un Murmanska · Redzēt vairāk »

Nadežda Krupska

Nadežda Krupska (dzimusi, mirusi) bija krievu boļševiku revolucionāre un politiķe.

Jaunums!!: Boļševiki un Nadežda Krupska · Redzēt vairāk »

Naisāre

Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.

Jaunums!!: Boļševiki un Naisāre · Redzēt vairāk »

Nikolajs Goļicins

Kņazs Nikolajs Goļicins Nikolajs Goļicins (1850—1925) bija Krievijas Impērijas valstsvīrs, pēdējais Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Boļševiki un Nikolajs Goļicins · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Boļševiki un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Judeņičs

Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.

Jaunums!!: Boļševiki un Nikolajs Judeņičs · Redzēt vairāk »

Novaja Zemļa

Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.

Jaunums!!: Boļševiki un Novaja Zemļa · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Jaunums!!: Boļševiki un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Olga Nikolajevna

Lielkņaze Olga Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas Impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas vecākā meita.

Jaunums!!: Boļševiki un Olga Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Oskars Stīga

Oskars Stīga jeb Oskars Stiga (1894—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Oskars Stīga · Redzēt vairāk »

Osvalds Mednis

Osvalds Mednis (1898—1987) bija latviešu karavīrs un aktieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Osvalds Mednis · Redzēt vairāk »

Otto Cielēns

Otto Cielēns (* — †1941. gada jūlijs) bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Otto Cielēns · Redzēt vairāk »

Ovišu bāka

Ovišu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Ovišos.

Jaunums!!: Boļševiki un Ovišu bāka · Redzēt vairāk »

Pašvitine

Pašvitine ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Šauļu apriņķa Pasvales rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs.

Jaunums!!: Boļševiki un Pašvitine · Redzēt vairāk »

Padomju represijas Baltkrievijā

Baltkrievijas PSR ģerbonis Padomju represijas Baltkrievijā bija politiski motivētas represijas Baltkrievijas PSR pret Baltkrievijas iedzīvotājiem, kas tika vajāti, apsūdzot aizdomās par kontrrevolucionāru darbību, piederību kulakiem, personu īpašuma nacionalizēšanas kavēšanu vai par jebkādas citas par pretvalstisku atzītas darbības veikšanu.

Jaunums!!: Boļševiki un Padomju represijas Baltkrievijā · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Boļševiki un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: Boļševiki un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Padomju stāsts

"Padomju stāsts" ir 2008.

Jaunums!!: Boļševiki un Padomju stāsts · Redzēt vairāk »

Padomju—Gruzijas karš

Nav apraksta.

Jaunums!!: Boļševiki un Padomju—Gruzijas karš · Redzēt vairāk »

Pēteris Ābrams

Pēteris Ābrams (—) bija kara lidotājs; viens no latviešu aviācijas celmlaužiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Pēteris Ābrams · Redzēt vairāk »

Pēteris Koreckis

Pēteris Koreckis (—) bija Latvijas krievu izcelsmes jurists un politiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Pēteris Koreckis · Redzēt vairāk »

Pēteris Pumpurs

Pēteris Pumpurs ( —) bija Sarkanās armijas aviācijas ģenerālleitnants, Padomju Savienības Varonis.

Jaunums!!: Boļševiki un Pēteris Pumpurs · Redzēt vairāk »

Pēteris Valeskalns

Pēteris Valeskalns (1899—1987) bija latviešu komunists un padomju sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis.

Jaunums!!: Boļševiki un Pēteris Valeskalns · Redzēt vairāk »

Pēteris Voldemārs Pommers

Pēteris Voldemārs Pommers (—) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas virsnieks, Rīgas policijas prefekts.

Jaunums!!: Boļševiki un Pēteris Voldemārs Pommers · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Boļševiki un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pjotrs Krasnovs

Pjotrs Krasnovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Pjotrs Krasnovs · Redzēt vairāk »

Pjotrs Vrangelis

Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Boļševiki un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Poļu—ukraiņu karš

Poļu—ukraiņu karš, no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Poļu—ukraiņu karš · Redzēt vairāk »

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.

Jaunums!!: Boļševiki un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »

Putilov-Garford

Putilov-Garford ir Krievijā, laika posmā no 1914.

Jaunums!!: Boļševiki un Putilov-Garford · Redzēt vairāk »

Radko Dmitrijevs

Radko Dmitrijevs (—) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Radko Dmitrijevs · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Markuss

Rūdolfs Markuss, arī Rūdolfs Markus bija latviešu mežkopības zinātnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un citu augstskolu mācībspēks, kā arī akadēmiskās vienības Austrums biedrs.

Jaunums!!: Boļševiki un Rūdolfs Markuss · Redzēt vairāk »

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.

Jaunums!!: Boļševiki un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Rīgas strādnieku deputātu padome · Redzēt vairāk »

Rūpnieciskā revolūcija

Rūpniecības apvērsuma attēlojums 19. gadsimta vidū Rūpnieciskā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums bija laika periods, kas galvenokārt norisinājās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad uz lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu pamazām aizstāja fabrikas, kuras savā ražošanas procesā ietvēra automatizāciju un dažādu iekārtu izmantošanu.

Jaunums!!: Boļševiki un Rūpnieciskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Renault FT-17

Renault FT-17 (Automitrailleuse à chenilles Renault FT modèle 1917; angļu literatūrā dažkārt dēvēts par Mosquito) bija Francijā ražots vieglais tanks — visizplatītākais tanks Pirmā pasaules kara frontēs, — bruņots ar vienu 8 mm ložmetēju vai 37 mm Puteaux SA 18 L/21 lielgabalu, kas atradās 360° rotējošā tornī.

Jaunums!!: Boļševiki un Renault FT-17 · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Boļševiki un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Rihards Gustavs Borgelins

Rihards Gustavs Borgelins (—) bija dāņu virsnieks, komandējis dāņu brīvprātīgos Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Boļševiki un Rihards Gustavs Borgelins · Redzēt vairāk »

Roberts Mulka

Roberts Karls Ludvigs Mulka (dzimis, miris) bija vācu nacists, SS loceklis un armijas virsnieks, kurš SS rindās bija sasniedzis rangu Hauptsturmführer.

Jaunums!!: Boļševiki un Roberts Mulka · Redzēt vairāk »

Roberts Virens

Roberts Reinholds fon Virens (vācu: Robert Reinhold von Wirén, krievu: Роберт Николаевич Вирен, 1857–1917) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas jūras kara flotes admirālis, kurš bija viens no galvenajiem Krievijas-Japānas kara komandieriem.

Jaunums!!: Boļševiki un Roberts Virens · Redzēt vairāk »

Romanovu ģimenes nogalināšana

Romanovu ģimenes nogalināšana bija Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II, viņa sievas Aleksandras Fjodorovnas un piecu bērnu Olgas, Marijas, Tatjanas, Anastasijas un Alekseja nogalināšana 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Romanovu ģimenes nogalināšana · Redzēt vairāk »

Romāns fon Ungerns-Šternbergs

Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs vai Roberts fon Ungerns-Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: Boļševiki un Romāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »

Saiksa—Piko vienošanās

Francijas un Lielbritānijas ietekmes un kontroles zonu sadalījums, saskaņā ar Saiksa-Piko slepeno vienošanos Iecerētā Osmaņu impērijas dalīšana. Dzeltenā - Krievijai, zaļā - Itālijai atvēlētās teritorijas Sevras līgumā paredzētā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas Saiksa—Piko vienošanās, arī Saiksa—Piko—Sazonova vienošanās bija slepena vienošanās, starp Lielbritāniju un Franciju par Osmaņu impērijas arābu apdzīvoto teritorijas sadalīšanu, par kuras noslēgšanas datumu uzskata 1916.

Jaunums!!: Boļševiki un Saiksa—Piko vienošanās · Redzēt vairāk »

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

Jaunums!!: Boļševiki un Saldus · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Boļševiki un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarkanie vīna dārzi

Sarkanie vīna dārzi ir nīderlandiešu gleznotāja Vinsenta van Goga eļļas krāsas glezna, ko viņš gleznojis 1888.

Jaunums!!: Boļševiki un Sarkanie vīna dārzi · Redzēt vairāk »

Sejni

Sejni — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Suvalkiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Sejni · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Boļševiki un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Sirpis un āmurs

Padomju Savienības karogā attēlotais sirpis un āmurs Sirpis un āmurs (☭) ir viens no komunisma simboliem, kas uzsver sirpja simbolizētās zemniecības un āmura simbolizētās strādniecības vienotību cīņā pret mantīgajām šķirām.

Jaunums!!: Boļševiki un Sirpis un āmurs · Redzēt vairāk »

Sociāldemokrātija

roze kļuva par vienu no pazīstamākajiem sociāldemokrātu simboliem pēc Otrā pasaules kara. Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.

Jaunums!!: Boļševiki un Sociāldemokrātija · Redzēt vairāk »

Sociāldemokrāts

Sociāldemokrāts (. Skatīts: 19.03.2021. —) bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas oficālais laikrasts.

Jaunums!!: Boļševiki un Sociāldemokrāts · Redzēt vairāk »

Sociālisms

Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.

Jaunums!!: Boļševiki un Sociālisms · Redzēt vairāk »

Sociālistu revolucionāru partija

Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Somijas vēsture

1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »

Talsu vēsture

Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.

Jaunums!!: Boļševiki un Talsu vēsture · Redzēt vairāk »

Tara (Krievija)

Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.

Jaunums!!: Boļševiki un Tara (Krievija) · Redzēt vairāk »

Tatjana

Tatjana var būt.

Jaunums!!: Boļševiki un Tatjana · Redzēt vairāk »

Tatjana Nikolajevna

Lielkņaze Tatjana Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.

Jaunums!!: Boļševiki un Tatjana Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Boļševiki un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tēvijas aizstāvja diena

Tēvijas aizstāvja diena ir svētki, kurus svin Krievijā, Baltkrievijā, Tadžikistānā un Kirgizstānā katra gada 23.

Jaunums!!: Boļševiki un Tēvijas aizstāvja diena · Redzēt vairāk »

Terors (politika)

Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no  — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.

Jaunums!!: Boļševiki un Terors (politika) · Redzēt vairāk »

The Last Command

The Last Command ir 1928.

Jaunums!!: Boļševiki un The Last Command · Redzēt vairāk »

Tiaņdzjiņas ārzemju koncesijas

Tiaņdzjiņas koncesiju karte Tiaņdzjiņas ārzemju koncesijas bija koncesiju teritorijas, ko vairākas Eiropas valstis, ASV un Japāna piesavināja no Cjinu dinastijas Tiaņdzjiņas pilsētā Ķīnā.

Jaunums!!: Boļševiki un Tiaņdzjiņas ārzemju koncesijas · Redzēt vairāk »

Trabzonas miera konference

Osmaņu pretuzbrukums Kaukāzā, 1918 Trabzonas miera konference notika starp Osmaņu impēriju un Aizkaukāza Sejmu no 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Trabzonas miera konference · Redzēt vairāk »

Turcijas neatkarības karš

Turcijas neatkarības karš (turku valodā: Kurtuluş Savaşı vai İstiklâl Harbi) ir apzīmējums politiskiem un militāriem notikumiem pēc Osmaņu impērijas sakāves (kopā ar pārējām Centrālajām lielvalstīm) Pirmajā pasaules karā, kas bija turku revolucionāru atbildes rīcība pret Sabiedroto okupāciju.

Jaunums!!: Boļševiki un Turcijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Turkestānas autonomija

Turkestānas autonomijas karogs Turkestānas autonomija bija pašpasludināta teritoriāla vienība, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Turkestānas autonomija · Redzēt vairāk »

Ukraiņu—padomju karš

Ukraiņu—padomju karš bija bruņots konflikts starp Padomju Krieviju un Ukrainas Tautas Republiku (UTR) no 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Ukraiņu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Ukrainas Centrālā Rada

Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).

Jaunums!!: Boļševiki un Ukrainas Centrālā Rada · Redzēt vairāk »

Ukrainas neatkarības karš

Ukrainas neatkarības karš vai Ukrainas revolūcija bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Ukrainas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Ukrainas tautas armija

Ukrainas tautas armija, saukta arī par Ukrainas nacionālo armiju vai arī aizskaroši dēvēta par Petļuriešiem, bija Ukrainas Tautas Republikas armija (1917–1921).

Jaunums!!: Boļševiki un Ukrainas tautas armija · Redzēt vairāk »

Ukrainas Tautas Republika

Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.

Jaunums!!: Boļševiki un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Ukrainas vēsture

Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »

Ukrainizācija

Ukrainiski runājošo iedzīvotāju īpatsvars Krievijas Impērijā 1897. gadā. Ukraiņi (brūnā krāsā) Austrumeiropā 1918. gada kartē. Ukrainizācija, pārukraiņošana jeb ukraiņošana ir politiski un/vai praktiski centieni palielināt ukraiņu valodas izmantošanu, veicināt tās attīstību un atbalstīt ukraiņu kultūras elementus dažādās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, izglītībā, izdevējdarbībā, pārvaldē un reliģijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Ukrainizācija · Redzēt vairāk »

Valērijs Brjusovs

Valērijs Brjusovs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks, rakstnieks un literatūrzinātnieks, simbolisma virziena veidotājs krievu literatūrā.

Jaunums!!: Boļševiki un Valērijs Brjusovs · Redzēt vairāk »

Valmieras Drāmas teātris

Valmieras Drāmas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē.

Jaunums!!: Boļševiki un Valmieras Drāmas teātris · Redzēt vairāk »

Valmieras komunāri

Nošauto 11 komunāru pārapbedīšana 1920. gada 24. jūlijā. Valmieras komunāri jeb Valmieras komjaunieši bija Kokmuižā apcietinātie LKP Darba jaunatnes savienības Vidienas apgabala konferences delegāti, kurus 1919.

Jaunums!!: Boļševiki un Valmieras komunāri · Redzēt vairāk »

Valters fon Eberharts

Valters fon Eberharts (1918). Frīdrihs Vilhelms Magnuss Heinrihs Valters fon Eberharts (1862.—1944.) bija Prūsijas ģenerālis (1915), pirmais Vācijas kara aviācijas inspektors (1913).

Jaunums!!: Boļševiki un Valters fon Eberharts · Redzēt vairāk »

Valters Roberts Gross

Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross, 1903—1974) bija vācbaltiešu paleontologs, Berlīnes Humboltu universitātes un Tībingenes Universitātes profesors.

Jaunums!!: Boļševiki un Valters Roberts Gross · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Boļševiki un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.

Jaunums!!: Boļševiki un Vidzemes artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Viktors Šulcs

Viktors Šulcs (Victor Schultz; Narvā — Rēzeknē) bija Latvijas Bruņoto spēku kapteinis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Boļševiki un Viktors Šulcs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kumelāns

Vilhelms Kumelāns (1898—1952) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, artilērijas ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Boļševiki un Vilhelms Kumelāns · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

Viskrievijas Ārkārtas komisija

Felikss Džeržinskis (sēž vidū) Viskrievijas Ārkārtas komisijas prezidija sēdē (1919). Sēž no kreisās Pavlunovskis (3.), Jēkabs Peterss (4.), Ksenofontovs (6.), Mārtiņš Lācis (7.), stāv no kreisās Mesings (1.), Morozs (2.), Medveģs (3.), Beļenkijs (4.), Redens (5.), Voroncovs (6.), Skvorcovs-Stepanovs (7.). Čekas kolēģijas sēde 1921. gadā. No kreisās: Jēkabs Peterss, Jozefs Unšlihts, Ābrams Beļenkijs (stāv), Felikss Dzeržinskis, Vjačeslavs Menžinskis. Viskrievijas Ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK) (ВЧК) vai nereti arī Čeka (no) bija pirmā lielinieku organizētā politiskā policija, kurai piemita arī slepenpoliciju represīvās funkcijas.

Jaunums!!: Boļševiki un Viskrievijas Ārkārtas komisija · Redzēt vairāk »

Viskrievijas Satversmes sapulce

Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.

Jaunums!!: Boļševiki un Viskrievijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Vladimirs Ļeņins

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »

Vladislavs Rubulis

Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »

Vladislavs Stšemiņskis

Vladislavs Stšemiņskis (dzimis Minskā, miris Lodzā) bija poļu avangards mākslinieks, abstrakcionisma teorētiķis.

Jaunums!!: Boļševiki un Vladislavs Stšemiņskis · Redzēt vairāk »

Volgograda

Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".

Jaunums!!: Boļševiki un Volgograda · Redzēt vairāk »

Zaļā Ukraina

Zaļā Ukraina, arī Zeļenijkļins vai Zakitaiščina ir Krievijas Impērijas un Krievijas Tālo Austrumu dienvidu teritorijas vēsturiskais nosaukums (Amūras apgabals, Piejūras novads, Habarovskas novads, daļēji Sahalīnas apgabals un Saha Republika), kas dažkārt joprojām tiek izmantots Krievijas ukraiņu asociāciju dokumentos (piemēram, "Zaļā Kļina ukraiņi").

Jaunums!!: Boļševiki un Zaļā Ukraina · Redzēt vairāk »

Zāmuels Hops

Zāmuels Hops, arī Zāmuels Hopps (Samuel Hopp, dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1921.

Jaunums!!: Boļševiki un Zāmuels Hops · Redzēt vairāk »

Zemgales artilērijas pulks

Zemgales artilērijas pulka kareivji. Zemgales artilērijas pulks mācībās 1936. gadā Zemgales artilērijas pulks mācībās 1939. gadā (britu 18 mārciņu lielgabals). Zemgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem.

Jaunums!!: Boļševiki un Zemgales artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Ziemas pils

Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.

Jaunums!!: Boļševiki un Ziemas pils · Redzēt vairāk »

Ziemeļrietumu armija

Ziemeļrietumu armijas aproce Ziemeļrietumu armija bija Krievijas valsts militārais formējums, kas darbojās Krievijas armijas Ziemeļrietumu frontē (arī Baltās kustības apvienība Krievijas pilsoņu kara laikā).

Jaunums!!: Boļševiki un Ziemeļrietumu armija · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Boļševiki un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja

Ziemeļu frontes 12.

Jaunums!!: Boļševiki un 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja · Redzēt vairāk »

17. jūlijs

17.

Jaunums!!: Boļševiki un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »

17. novembris

17.

Jaunums!!: Boļševiki un 17. novembris · Redzēt vairāk »

19. aprīlis

19.

Jaunums!!: Boļševiki un 19. aprīlis · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: Boļševiki un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija

1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.

Jaunums!!: Boļševiki un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Jaunums!!: Boļševiki un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Jaunums!!: Boļševiki un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Boļševiki un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Boļševiki un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Boļševiki un 1918. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1919. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Boļševiki un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

22. maijs

22.

Jaunums!!: Boļševiki un 22. maijs · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Jaunums!!: Boļševiki un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

5. Cēsu kājnieku pulks

5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.

Jaunums!!: Boļševiki un 5. Cēsu kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

7. novembris

7.

Jaunums!!: Boļševiki un 7. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Boļševiks, Boļševisms, Lielinieki.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā