Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Brēmenes arhibīskapi

Indekss Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

36 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Bertolds, Brēmene, Brēmenes arhibīskapija, Bukshēvdeni, Celestīns III, Francisks no Moliano, Hedebija, Honorijs III, Ikšķile, Ikšķiles vēsture, Inocents III, Jenss Grands, Kaupo, Kurzemes pilskalni, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lībieši, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Lundas arhibīskapi, Meinards, Nikolajs fon Nauens, Rīgas arhibīskapija, Rimberts, Romas Katoļu baznīca, Saules kauja, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Svētā Anskara dzīve, Upsālas arhibīskapija, 830. gads, 838. gads, 848. gads.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253 — 1273).

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Bertolds · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Brēmene · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Bukshēvdeni

Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Celestīns III · Redzēt vairāk »

Francisks no Moliano

Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »

Hedebija

Atjaunotās vikingu ēkas Hedebijas muzejā. Hedebijas plāns ar apjozošo aizsargvalni. Ar brūnu iezīmētas izrakumu vietas. Hedebija (vikingu: Heiðabýr) ir agrākā vikingu pilsēta tagadējās Vācijas ziemeļos pie Busdorfas, netālu no Šlēsvigas.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Hedebija · Redzēt vairāk »

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Honorijs III · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Ikšķiles vēsture

Ikšķiles vēsture aptver laika posmu kopš Ikšķiles izveidošanās Daugavas Līvzemes teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Ikšķiles vēsture · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Inocents III · Redzēt vairāk »

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Jenss Grands · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Kaupo · Redzēt vairāk »

Kurzemes pilskalni

Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937) Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Kurzemes pilskalni · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Lībieši · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot zemes arī citās mūsdienu Latvijas daļās, līdz 1255.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lundas arhibīskapi

Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Lundas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Meinards · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā - miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Rimberts · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Senlatvijas tautu kristianizēšana

R. Vitrams, 1939, 1954) Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu kopš 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Svētā Anskara dzīve

Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »

Upsālas arhibīskapija

Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

830. gads

830.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 830. gads · Redzēt vairāk »

838. gads

838.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 838. gads · Redzēt vairāk »

848. gads

848.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 848. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Brēmenes arhibīskaps.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »